Man galvā skan šīs skaņas,
Tās nespēju es apturēt
Un bēdīgi uz sirds,
Jo skaņas skumjas skan.
Man vēlme raudāt skaļi ir.
Šī bēdīgā man skaņa,
Tā seko man it visur
Un nespēju to aizmirst,
Man acīs asaras jav rādās,
Bet ko lai daru, tās tur ir
Man neliek mieru prātam,
Šī skaļā skaņa pasaulē
Un eju es pa aizu,
Un skatos lejup es,
Man nāve skrien pa pēdām
Vai ir par vēlu lūgt,
Lai piedod man tu
Par maniem grēkiem pasaulē,
Ko sadarījis esmu es
Un aizmirsis vēl nē.
Šis murgs man vienmēr acīs
Kā nelabs sapnis nomodā.

Ceru, ka novērtēsiet.

nav slikti Nuin nav slikti

Vai iet, vai skriet
Man labāk iet,
Jo domas mierīgas tad ir.
Man rosās apkārt manas domas,
Tās skrien caur prātu
Kā tām tīk,
Bet es jav nesūdzos,
Lai skrien man apkārt, ko lai dar.
Man netīk svešās domās līst,
Jo tas nav OK, tas nav right.
Bet domas skrien kā notis
Es dzirdu tās itvisur.
Un skrienu es tām līdzi
Pa raupjo dzīves stilu.

Shis rakstiits kaa atbilde uz pirmo postu.

Pirmo reizi lasot man likaas, ka taa ir parodija par "jauno dzeju". Bet, kad sapratu, ka tas nopietni domaats, un izlasiiju veelreiz, tad luudzu arii kritika:

Vaardi ir labi. Var redzeet, ka idejiski ir no sirds. Tomeer tu paaraak meegjini maakslinieciski to visu uzraksitit. Kaa arii dzejas sizhetieskie notikumi ir nesaistiiti - nav paarejas no "skanju motiiva" uz "naaves motiivu". Peedeejaas 3 rindas ir kaa no gaisa, nav paskaidrots, kaads tur sakars ar aizmirshanu (it kaa aizmirshana mazinaatu nodariito), kas tieshi no taa visa paarveershas par murgu. Un veel visaadi siikumi tajaa dzejaa. Ieteikums: ieprieksh izdomaa, par ko gribi rakstiit, un tikai tad raksti. Ja tev peekshnji sagribas uzrakstiit arii kaut ko citu, tad raksti to atsevishkjaa dzejaa, nejauc kopaa.

Pantmeers ir drausmiigs. Dzeja taapeec ir dzeja, ka taas lasiitaajs to lasot ieiet kaut kaadaa ritmaa, lai vai tas buutu zilbisks vai vaardisks. Shinii dzejolii nav ritma. Ieteikums: taa kaa taa ir dzeja, tai jaalasaas kaa dzejai. Ja taa lasaas kaa proza, tad taa ir proza.

Interpunkcija ir ljoti slikta, jo bija ljoti gruuti izprast, kuraas vietaas domaats lasot ietureet pauzi, kur lielaaku, kur mazaaku. Tas viss gribeejaas lasiities diezgan lielaa meeraa kaa viens teikums bez pieturziimeem, aarkaartiigi jaapiedomaa, lai izlasiitu taa kaa domaats. Ieteikums: izdomaa, kur lietot tukshaas rindas starp dzejas rindaam, varbuut lieto taadas pieturziimes kaa ... un - garaam pauzeem. Un teikumus nekad netaisi ar vairaakaam neatkariigaam teikuma daljaam, ja vien tu neveelies, lai dzeja tiktu lasiita aatri un bez piedomaashanas.

Baudiit shitik siiku kritiku par tik sliktu dzeju ir privileegjija, un tev taa jaanoveertee. Parastaa situaacijaa es buutu sevii pasmeejies (un esmu paarliecinaats, ka bija taadi, kas tieshi taa arii dariija) un neko neteicis. Bet tagad tev ir iespeeja no savaam kljuudaam maaciities!

edg nu beidz kritizet nuin vins grib klut pa dzejnieku

Veel jo vairaak iemesls iegruust vinjam patiesiibu aciis. Ja vinjsh to pienjems un centiisies laboties, tad Dievs ar visu, lai vinjsh kljuust par visu laiku slavenaako Latvijas dzejnieku. Tomeer, ja vinjsh paliks kaa bjijis - akls - tad es vismaz buushu meegjinaajis vinju glaabt. Es vinjam dodu iespeeju izveeleeties: 1) nenest sev kaunu un nenodarboties ar dzeju, 2) rakstiit dzeju nopietni, uztverot to kaa nekad liidz perfektumam nenosliipeejamu maakslas darbu, kas nenaak no zila gaisa, bet pie kura ir jaastraadaa = rakstiit labu dzeju.

edg varbūt ieposto savu dzeju. Tas attiecas arī uz pārējiem.

P.S dzirdēji par tādu Klāvs Elsbergs? Viņam vispār dzejoļi bija bez pieturzīmēm un lieliem burtiem rindu sākumā.

Vai tad tu neesi dzirdeejis, ka kritikji ir neizdevushies maakslinieki

Nav jaabuut operdziedonim, lai saprastu, ka dzeeraajs shkjiibi dzied. (Piedod par brutaalo saliidzinaajumi, mani saliidzinaajumi vienmeer ir paarspiileeti.)

Klāvs Elsbergs ir dzejas dumpinieks! Nez, man patika lasīt viņa dzeju. Tā nav tik tēlaina un ir tuvāka reālajai dzīvei...
Nuin darbs man patika, lai gan man nepatika, ka tika pielietota frāze "OK" un "right" un jav neraksta ar v, bet ar u!

It kā jau bija divi topiki izveidoti, kuros vareeja posteet savus vairāk vai mazāk par dzeju saucamos apcerējumus, bet lai nu paliek.

Tagad pie kritikas. Visupirms jāatzīst, ka esmu cilvēks, kas nav visai siltās attiecībās ar dzeju, jo līdz šim esmu lasījis ļoti maz darbus, kas man liktos saistoši un patiktu (lai Melgalvam vieglas smiltis).
Izlasīju tikai pirmo beznosaukuma dzejoli un varu pateikt tikai to, ka man to ir grūti sagremot. Ne jau tematikas, bet stila dēļ. Brīžiem liekas, ka tu vārdus virkē bez jebkādas saistības un nedomājot kā tas viss izskatās un izklausās tos lasot. Kaut vai dzejoļa sākums:

Man galvā skan šīs skaņas,
Tās nespēju es apturēt
Un bēdīgi uz sirds,
Jo skaņas skumjas skan.

Man vēlme raudāt skaļi ir.
Šī bēdīgā man skaņa,
Tā seko man it visur
Un nespēju to aizmirst,

Nezinu kā tu, bet es būtu izvēlējies kaut ko labskanīgāku, piemēram:

Šīs skaņas man galvā skan
Es nespēju apturēt tās
Un bēdīgi ir man ap sirdi,
Jo skaņas tik skumji skan.

Man vēlme ir skaļi raudāt.
Ak, skaņa šī bēdīgā,
it visur tā man seko
un nespēju aizmirst es to.

Nu tā es aizvietoju tikai divus vārdus, viss pārējais teksts ir tikai un vienīgi tavs, tikai vārdu izvietojums cits. Tā protams ir tava darīšana kādus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus tu izmanto un es jau nu vismazāka vēlētos norādīt kā kuram būtu jādzejo, tā ka uztver šo kā draudzīgu padomu, neko vairāk.

Labaak buutu ja buutu Izseko
kas buutu ja buutu .... =]
Un nespeeju es aizmirst to =]
Kad Aya-chan atdos manu dzejolju kraajumu ieposteshu kaadu darbinju no maniem murgojumiem =]

Es sēžu pie datora šai dienā,
Un domāju kur lai pačato.
Tad atceros, ka tikai vienā
Labā ''Jippii'' saitā visi čato !

Tad domāju, kur lai izklāj
Savas domas plašās.
Lai tās neko vāji,
Bet ar citām saistās.

Tad ierakstu es jauku adresīti
www.otaku.lv ,
Kur arvien ik brīdi
Otaku forums dominē.


kaut kaads suuds

Šīs skaņas man galvā skan
Es nespēju apturēt tās
Un bēdīgi ir man ap sirdi,
Jo skaņas tik skumji skan.

Man vēlme ir skaļi raudāt.
Ak, skaņa šī bēdīgā,
it visur tā seko man
un nespēju aizmirst to.

Vai arii (es nespeeju aizmirst to), atkariibaa no taa, vai dzejnieks veelas uzsveert to, ka Vinjsh nespeej aizmirst, vai to, ka vinjsh Nespeej aizmirst.


^ Tas ir mans labojums ShinChan labojumam. Bet es tomeer neatbalstu arii shitaadu razhojumu, kaut gan daliijums pantos krietni vien atvieglo izpratni par to, kur ievilkt elpu.

Šīs skaņas kas man galvā skan
Es nespēju tās apturēt
Un bēdīgi ap sirdi man
Jo skaņas šīs tik skumji skan.

Man vēlme skaļi raudāt ir
Ak, skaņa bēdīgā,
it visur tā man Izseko
un nespēju es aizmirst to.
=] Labojam dzeju? =]

-Rajons-
Pamozos, kaa gurkis svaigs,
Izvemjos un liels man kaifs
Eju araa uzkauties,
un pa muti atrauties
Velkos maajaas apdzeeries,
kaa no pirts izdraazies.
Pienaak vakars veels,
un domaaju es veel,
ka gribas man veel apkosties !
(Westy)

Ak kāds slinkums, nepārvarams,
Ir tak vēl tik daudz kas darāms...
Pa ēdamgaldu vējš vien skraida,
Istaba ar zāģu skaidām... -___-

Nav vairs man tur kas ko teikt,
Jāsāk tikai darbus veikt.
Atnāks četri - tad nāks pieci;
Prasīs,"Kāpē tu tā kvieci?"

Saule

Saule spīd man tieši acīs
Es vairs neredsu neko.
Tā jau spīd visapkārt visiem,
Bet man spīd tā tieši acīs.

Saule spīdina itvisiem,
Bet neviens to negrib sajust.
Tad jau, lai tie visi aiziet
Uz to tumšo mazo kaktu.

Tumsa atrodas kur gaisma,
Tā tur ir un būs tur vienmēr.

Vampier...
Innerlich verschmelze ich
Und mit mir nehme ich dich.
Du schreist und brennst
So tut's dir weh.
Das ist das, was du nicht kennst
Aber du willst noch mehr.
Jetzt bist du ein Schaten hier
Ohne Leben, ohne dir.
Du bist nur ein Schaten Tier,
Ohne Sensucht, nur mit mir...
Du gleitest dūrch die Nacht
So still.
Mit solcher Macht
So wie ich es will.
Du trinkst nur Blut
Und bist so blass.
Du spūrst nicht wut
Nur noch Hass...
Dein Herz ist lehr
Und doch so sehr
Lebst du noch gern.
Nicht lebend
Und auch nicht TOT...
Nicht erlein
Und doch nur ein,
Nur noch mein.
Aber nicht fūr mich...
Du lebst sicher
Nr fūr dich.
Deine Haare so weiss,
Deine Blicke so kalt,
Und doch so heiss...

Du bist mein
Nur noch ein...
Vampier....

Check this out! To es sacereju, kad man bija 6 gadinji

Tekstiņš Rammstein stilā.

TIESHAM? To es uzskatu par komplimentu...

...

Ir lietaina diena.
Es stavu pie tilta-
Viena...
Aukstas lietus lāses
Skar manu seju
Vai tās ir lietus lāses,
Vai arī asaras,
Kas nāk no manām acīm.
Un tek uz leju
Uz manu sirdi...
Vientulība mani pārņēma...
Tumsa bez gaismas,
Nakts bez zvaigznēm,
Bēdas bez priekiem,
Vientulība...
Nāve! Ņem mani līdzi!!!
Naids, dusmas, mīlestība
Bēdas, grēki, vientulība...

Tur tumsā palikšu.
Savu sirdi
Mazā, melnā kastītē likšu,
Aizvēršu un aizmirsīšu...

Es skatos uz leju...
Tek strauji pelēks ūdens
Tāds pats kā es.
Es skatos uz augšu...
Slīd pelēki mākoņi
Tādi kā es...

Lietus lāses sit man pa seju...
Es pasmaidu,
Un aizeju....

Baigi labie darbi tev =]]]]

Thank u! Es centos...

Forshi man ar patika ....tikai taada skumja dzeja. KAPEEC?

Nez... Man tadas tikai nak prata

mmm, shii bija laba, man patika, lai gan parasti neinteresejos par dzeju, shii kka piesaistija, tiesham labi MIMI

Nedaudz šķiet haotiski, bet tā jau tīri neko!
Man patika!

Dvēsele virs bērna,
Tā noslēdz sevī visu.

Te balsis centās sastapties,
Bet man tik spēka pietiek,
Lai sāktu dziedāt dziesmu
Priekš ziediem, kas vēl būs.

Bērna dziesma liks tiem raudāt,
Un sāks līt lietus debesīs.

Taa dziilji ieelpojam un es obligaati sanjemshos.....warbuut bet saakumam manas atsauxmes...
Nuin, man patiik patiesham un nedomaaju ka kaut kas ir jaamaina,taa bija tawa izweele un ja taa tad noteikti taa bija pareiza

Mimi, wow, esmu autaa man patiik un ne pa jokam!!!Laikam deelj taa ka pati shat tad taa juutos, tikai izsaku to citaadaak!!!

Dexis, tas ir ljoti interesanti, domaaju ir weerts turpinaat, ir wisaadi uz pasaules raxtnieki un dzejnieki

Westy, tas ir REAALI, taada 13-16 piedzeerushaa cilweecinja diena/wakars man patika, es smaidiiju

Kikyou, un atkal tew sanaak miilji!!!!

Lai gan neesmu nekaads kritikjis, to es nemaaku, man patiik jebkaada uzdriixteeshanas un dzeja, maaxlas darbi, tie naw tie darbi kuri jaakritizee, tie ir tie darbi kuraa jaacenshas saprast

Nedaudz no manis....es jau tagad iepostoshu tikai 2 ko atceros no galwas, weelaak no klades, jo waardu waardaa neatcereeshos!!!

Es zinu ka ne manu tēlu,
Tu redzi katru dienu.
Un tomēr manai sirdij kārojas,
Pēc tevis viņai kārojas.
Tik daudz ko pateik viņa grib,
Bet lūpas vārdus atcerēties negrib.
Tai atliek tikai plīst un lūst
Un vērot kā arvien tavs tēls sāk zūst.
Bet bailes tevi pazaudēt,
Liek bļaut un kliegt "Ak, palīdziet!"
Un satvert mazu pavedienu ļauts.
Ļauj tavu tēlu nezaudēt,
Ļauj sirdij mierā gavilēt.
Un vārdi nu tiek atrasti,
Un abi tēli mīlā palaisti!

Kad asaras no sāpēm acīs turās,
Tajās ar mīlestību viens bērns raugās.
Tā bedrītes un saules spēle sejā,
Liek visām raizēm un sāpēm likties mierā.
Kas zināja, ka spēku sniegs vismazākais?
Kas zināja, ka bez spēka palieks stiprākais?
Tas pateiks savus burvju vārdus ,
Un mācēs pavilkt vispareizākos vadus.
Tas smaidīs lai tikai mieru sniegtu,
Bet pretī prasīs, lai vakarā tu viņu ar segu segtu.
Šī ir visdīvainākā no apmaiņām,
Šī ir visbrīnumainākā no burvībām!


+ weel diwi no matenes klades...wisu ko daru ka tikai nemaaciities!!!

Tas kurš nāk no dzīlēm...
Tas, kas rokā tur...
Mazu vēlēšanos tur...
Tas tev roku sniedz...
Un no tevis spēkus smeldz...
Apmaiņa ir godīga,
Tomēr nešķiet taisnīga...
Savus spēkus dot,
Pretī tikai vēlēšanos ņemot.
Melniem aizskariem visu aizklās,
Ļaujot apmaiņai notikt dzīves aizās.
Apmaiņa nu notika.
Melnie aizskari nobruka.
Tasm kurš nāk no dzīlēm...
Pasaulē nu aizgāja...
Atstājot pavisam vienu,
Atspiesties pret sienu,
Jo vairs nav, kur smelt spēku.
Apmaiņa nešķita taisnīga...
Rokā klusi vēlēšanās atdusa...
Bet neviens jau neteica, ka tā ir piepildama....

Saule uzlec tālē.
Tā silda cilvēkus, kas dzīvo tālē.
Tās stari sniedzās tālu,
Tomēr nespēj sasniegt seju manu.
Nav lemts man saules staru siltumu just,
Ja mana dvēsele ēnā kūst.
Un tomēr es sniedzot pie saules...
Tās stari man rokas dedzināt sāk,
Tai mirklī pār mani apgaismība nāk.
Tās stari mani dedzinās.
Tās stari mani nepieņems.
Tai saulei ir sava tāle.
Un cilvēku tai tālē nav,
Tie visi man aiz muguras raud.
Mēs visi sniedzamies pie saules...
Mēs visi rokas dedzinām pie saules...
Bet sniegties mums vairs nav kur,
Tā arī mēs paliekam "nekur"

JO Haidi! Zakjit, tavs garum garais dzejolitis man TADU melanholiju uzdzina... Es uzreiz atceros savu veco milestibu Tikai ta man nebija ka tava dzeja apraxtita...
Man laikam nekad tik milosha dzeja nesanakz... Tu ar pilnu sirdz atdevi raxtiji... Vienkarshi Burvigi! ! !

Karo4e... Man ari ir shada tada dzeja radusies, tikai nez kapec anglenes laika

Todschlag...

Es ist nur ein Schlag.
Es tut nich weh
Gleich ist es vorbei
Und ich sag'dir "Geh!"
Du bist jetzt ein bishen erschreckt
Doch hab' kein Leid
Du bist nur Tod
Und das ist kein Scheiß
Schau nicht so blöd
Jetzt flieg' endlich hinaus
Und sei jetzt frei...
Sag' mir wie es da ist
Bist du jetzt rein?

Ich bin schuldig
Das geb'ich zu
Doch trauern tue ich nicht
Das wär ja krank
Ich hab' dich gekilt
Na und, was solls...
Ich bereue es nicht
Garnichts... Nichts!!!!
Nur dass es so schnell lief
Bekümert mich zu tiefst...
Jetzt verfolgst du mich im Traum.
Der Todschlag war wohl doch zu hart.
Du versuchst mir Angst zu machen...
Doch wenn ich zu dir nach oben komme
Dann laße ich es krachen!!!

weel wiens no manis!!!Shodien uzraxtiiju nulltajaa.....
(Mimi, man vaacu valoda naw tik laba, lai dzeju saprastu!!! )

Manai kārtējai iedomai gals ir tuvu,
Tu aizej un es to jūtu.
Es jūtu, ka uguntiņa sirdī sāk dzēsties,
Un tu negribi uz mani vairs atskatīties.
Vai tiešām man tas viss tikai likās?
Vai tiešām jūtas atkal bija melīgas?
Šai mirklī es tiešām jūtos apmulsusi,
Tavs vārds vairs neliek justies, ik kā būtu apdulusi.

Vakar rītā bija ļoti stipra migla...
Šķiet tad es tevi pazaudēju, tai sasodītajā miglā...
Bet it kā viss ir ļoti labi.
No manis atkal staro brīvības stari.
Bet tukšums man sirdī ir atkal,
Vai tiešām vientuļa esmu es atkal?
Vai tiešām sirds man nespēj mīlēt?
Vai tiešām tikai sasaldēta tā spēj gavilēt?
Kāpēc es nevaru saprast pati sevi?
Bet tiešām? Kā tad es varu mīlēt tevi?
Tā nebija taisnība, tu neaizgāji...
Tu tak patiešam pat neatnāci...
Es tikai atkal sevi hipnotizēju,
Ka atvērta pasaulei būt spēju.

Man patīk tās aizas, tas aukstums ap mani,
Kamēr tas ir, neviens nevar sāpināt mani.
Es zinu, ka pati slēpjos šai miglā,
Bet, kamēr esmu tur, es jūtos droša.
Es zinu, vēl neesmu atvērta,
Atnāc pie manis, kad būšu es gatava,
Jo tagad patiesi es neesmu gatava,
Jo tagad patiesi neesmu jūtām es atvērta....

On the waves of music we fly!
The songs for the sea is what for we would die!
She is our mother, our home and our grave.
She always protects us and makes us brave!
The songs are a way for us to thank her,
For being or mother our faith and best friend.
She’s going with us,
Through storms and breezes,
And she’s still there when our heart in ice freezes.
I thank you for all,
My Mother and friend.
I will be strong as ocean,
For you, to defend!
My Land, my honor!
My Sea, my pride!


Grupu kurā es dziedu sauc Ocean un šī ir paredzēta:
Pirmkārt tāda kā himna,
Otrkārt devīze.

Reidz dzīvoja cūka,
Kurai garšoja kūka.
Tā gulēja šķūnī,
Jo negribēja iet kūtī.
--

Anime.

Mēs dzīvojam dēļ animes
Un gaidam, lai tā nāk.
Uz sirdz kļūst silts kad skatām to
Un domas skaidras kļūst.

Bet mēs tik esam sākumā,
Mēs uzbūvējām pamatus.
Vēl priekšā ir mums sūrais darbs
To būvēsim līdz galam.

Lai jav vecāki mums saka.
Ka esam mazi vēl.
Bet viņi tač nu nesaprot,
Ka tas ir mākslas darbs.

Kad skatamies mē anime
Mēs zinam tas ir vērts,
Ka liesma ir un paliek te.

Pirmaas 2 rindinjas ir shpikotas no manis! Aaaaaaaaaaaaa!

Vai kaads zin graamatinju "Runcha Luncha riita rosme"? Man te dazhi papildinaajumi:

Runcim Luncim garsho piens,
Saimniekam ir jaaeed siens.

Runcim Luncim patiik guleet
Un sev kazhocinju puleet.

Runcis Luncis taa kaa joks
Naktii izskataas kaa spoks.

Runcis Luncis pieceljas,
Nozhaavaajas, apguljas.

Runcim Luncim vaig tik vienu -
Pienu, vairaak pienu, pienu!

Runcis Luncis skrien pa pljavu,
Neredzeeja vinjsh... kljavu.

Varu murgot cauraam dienaam,
Bet man jaaiet ir uz ielaam.
Tur man friziers jaameklee,
Galvas rota jaaskaplee.

Taa kaa - viss.

ehh..man dikti,dikti patiik mimi darbi..uhhh..wareni..es jaw ar dazhrejz kkaadus txtinjus raxtu..nez,par dzeju to lajkam newar saukt..kkaadas riimes augstaakais..


ir pasaule wiena
un dzīwe wiena
un sirds Tew wiena
un dwēsele wiena
bet wai Diews ir wiens?
wai arī sitiens ir pieskāriens?
dzīwe mēdz sist,
ne pieskarties.
dažreiz ir jāsit,
lai war pamosties

un te weel wiens:

Ir skatieni mēmi
Un tomēr runā.
Kad dzīwniex skatās
ir jāklausās skaņā..

wai saprotam mēs
wēl dzīwniekus?
sewi,Saprātīgās būtnes, mēs
pataisām pārākus.
Jo mums ir waloda,
kas dod iespējas
un walodai klāt
nāk tiesības
pacelt sewi pār tiem,
kas mēmi uz mums skatās,
wai domā tie par mums,
wai warbūt par mums brīnās,
ka cilwēx ir tik stulbs,
ka pats ar sewi cīnās?
Ko cilwēx sewī atradis,
ka neieklausās citos,
ka atļaujas būt tiesnesis
un lemt,kas mirs,kas dzīwos?
Mēs sakām - dumji tie,
un nezina, kā labāk,
bet wai skatieni mierīgie
nerunā par mums skaļāk?
wai saprotam mēs zwērus
un skatienus skumīgos?
Un skatienus rāmus,lēnus,
un skatienus priecīgos?

wai zinām skatienu jēgu,
wai maz atšķiram tos?

>< >< >< Meeee tooooo:

Arā vējš šalc,
Man domas ir tur,
Tur, kur putina,
Man nav vis prieka.

Sniegs man ir mīļš,
Kaut auksts tomēr tīrs,
Bet Pavasaris tomēr,
Tomēr ir...

Tas brīdis tomēr priecīgs,
Brīvs un laimīgs ir,
Kad saskaras siltais,
Aukstais un mīļais.

He he, tas man ienāca prātā dēļ laika, kas Limbažos pirms stundas bija.

rebel, man patiik taws dzejolis un ljoti, rindinja
wai arī sitiens ir pieskāriens,
baigi paraawa aiz dziiwaa!!!
Tew arii atieciigais nix!!! patiik, tu galwenais neapstaajies un wienmeer pieraxti sawas domas, es labpraat taas lasiitu arii taalaak

Jaa, tas pirmais rebel dzejolis ir labs (to saka visu kritizeetaajs). Es saakumaa pat nesaaku lasiit, jo "w" burti teica man "suuds tas ir, suuds, pokemona murgojums".

nuja..dank u,ka galiigi nenolikaat mani pie wietas...
es wnk taa ar tiem w esmu saradusi,jo taka raxta mobiilajaa tas sanaak aatraak - wiens piespiediens triju wietaa... man jaw liekas,ka es notejkti esmu no kkaa ietekmeejusies un neesmu to izdomaajusi pati..bet..tad jaw redzees.. bet nu,mani par pokemonu... pikachuuuuu!!! pika pika...

Skaidrs tagad, kur tie w radushies...

Es shoriit agri pieceelos,
Un man naak miegs.
Pie kompja leeni pieveelos,
Bet veel naak miegs.

Es rakstu kaadus tekstinjus
Un zhaavaajos.
Es nestaastu jums pekstinjus,
Tieshaam zhaavaajos!

Shis dzejolis ir vispaar tapis,
Lai nebuutu offtopic.
Bet iznaakums ir viena kaka,
Pika pika pik...

Pirmais dzejoli no tiesas labs. Pārējie īpaši neuzrunā.

Kautka biski nenopietni varej but labak. Nuina dzeja manuprat galigi pasakiet lai vins izlasa manu reply. Jokoju

Kaadu jauku cilweeku (otakieti) gruuti pierunaat, lai ieliek sho dzejoli, taapeec to daru es

Maza bērna vārdi,
Ka tādi laimes lāsti,
Tie mani dziedināt vēlās,
Cik saviļņojoši man tas liekas.
Tā maza bērna rokas,
sniedz atbalstu un mieru mokās,
Kad viss man šķiet tā sabruciS,
Viņš speciāli man blakus palicis.
Viņš sniedz man savas rokas,
Ķer sirdi, lai atsaldētu mokas.
Tā mazā bērna vārdi,
Kā tādi burvju lāSti.
Sniedz savas rokas,
Lai aizdzītu manas mokas.
Nu mana sirds ir atsaldēta,
Tā mīlai tagad atvērta.
Tā maza bērna vārdi,
Kā tādi laimes lāsti...

(autores otrais niks - Kei Baffera)

Maza beerna priekshaa
Es sevii klanos liidz zemei.
Maza beerna vaardus
Es vieniigos uzklausu ticot.
Maza beerna domas
Es izvairos citaadi sajaukt.
Maza beerna praats
Nav tevis cieniigs.

Kad vinjsh kustas,
Es maacos.
Kad vinjsh runaa,
Es klausos.
Ar vinja domaam naak tas,
Ko mees esam aizmirsushi.

Bet vinjsh mainiisies.
Kljuus taads kaa tu,
Kaa es,
Kaa mees visi -
Meesls.

Parasti man bailes kaut ko sagroziit vinja galvaa. Bailes sabojaat savaado domu gaitu. Bailes atstaat muuzhiigas peedas. Bet citreiz tikai skumjas. Skumjas par nenoveershamo...

Un peec taada depresiiva "dzejolja" uzrakstiishanas jaaaarsteejas ar anime

nju,warbuut depresiiws,bet wisaadaa zinjaa ljoti patiess un domaashanu izraisoshs .... realitaate ir skarba

Nu moins.. gandriiz aukstas skudrinas paarskreeja paar muguru, lasot edg dzejoli..
Nezeeliigi.. uh.. skarbi un reaali.. vienreizeeji..

Tavs dzejolis nav depresīvs, drīzāk gan ar vieglu fatāla cinisma piesitienu. Lai gan man ir principiāls iebildums pret pēdējā panta saturu, jāsaka, ka jauks vārsmojums sanācis. Pašam radās vēlme kaut ko uzklabināt... varbūt.

Svešvārdu vārdnīca. Jumava- Izcelsme - sengrieķu kynismos ‘kiniķu mācība’.
- Tikumiska īpašība, izaicinoši nicinoša izturēšanās pret labestību, ideāliem, kultūras vērtībām, vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, atklāta to ignorēšana.
- Izpaužas rupjā vaļsirdībā, nekaunībā, mērķu īstenošanā ar amorālām metodēm u. tml.

Vai es ar savu rupjo tieshumu nicinoshi izturos pret ideaaliem, vai? Gah, man shitie sveshvaardi nepatiik...

kad runaa,lietojot dazhaadus swesh- un jaunwaardus, izklawsaas weel gudraax,nekaa ir patiesiibaa (mm..tas neattiecas ne uz wienu personiigi, taa tik mana pieredze..).. jaa,tas jaw wisiem patiik.. man ar', man ar'.. dazhrejz..