es atkal esmu optimiste, atkal smaidu un jūtos laimīga, man ātri depresija pāriet, mana depresija ir īsa bet totāli smaga.

Katra diena zeltā tinas
Katru nakti mēness spīd
Un lai karstās saules liesmās
Nekad laime neaizslīd

Katra nakts tumsā vijas
Katra zvaigzne kaut ko teic
Un lai manu prātu vada
Tā, kas mani sveic.

Katru rītu veras ziedi
Katru mirkli putni dzied
Un lai mūžam putnu dziesmās
Sirds mana iet!

nedaudz patups, bet optimistisks

weel kkas no maniim:

Ir klusums. Nekā nav.
Tu ieplūsti sevī un atkal sāp!
Tu gribi pazust, tu gribi būt,
Un smagos brīžos nesagrūt.
Tas ir tas no kā tew bail.
Tas ir tas no kā nevar paslēpties!
kas tas ir? To jūt tikai sirds,
Sirds kurai sāp...


Ir! Beidzot ir!
Ir tas ko tu vēlies,
Bet atkal viss mainās,
Maināš un sāp!
Vēlos būt sew! Tikai sew!
Bet kam tas rūp?
Tew! tikai tew kam sāp!!

te jau vienkaar6i iisti raxtnieki un dzejnieeki!!!

Es varētu kaut mūžību tā stāvēt
un nekad neaizmirst
skatīties saulē caur lapām
kā saules pavediens irst

Meklēt tevi vējā
Meklēt tevi lietū
Es meklēšu, sekošu
lai kur tu ietu

Pat ja acīm būsi slēpts
es sajutīšu
tu esi man blakus
es zinu

labie..dzejoliishii.............smuki...

uhuhuhu ka man patik veidot dzejolus =DD

Mans dzejolis ko sodien matematikas stunda izdomaju ehhh *so romantic* =)


Gan jau kādu dienu tiksimies

Es tagad sezu pie koka
kur zvaigznes pasmaida man
es szu un domaju
kapec man ir dota dziviba

Ejot pa celu redzu cilvekus
kuri skraida no vienas vietas uz otras
cilvekus, kuri megina veidot kontaktus
ar sevim lidzigajiem
bet ja ta padoma kam tas viss ir vajadzigs.

Reiz man bija milestiba
un velak sapratu
ka dzive sastav no milestibas
un ja nav milestiba tad ta vairs nav dzive

Kads man prieks skatities
kad cilveki meigina viens otru milet
Maiga un Laba dvesele tas ir vienigais, kas cilvekam ir vajadzigs
bet redzot, ka cilveki megina to izmainit
Man sak sapet sirds, straujak un straujak

Es zinu, ja es kantaktesos ar kadu meiteni
es vinu sapinasu un saraudinasu
bet redzot citus cilvekus, kuri ir kopa,
Man sak asaras tecet.

Es zinu ka tu kaut kur esi
Es Zinu ka kadu dienu satiksimies
es jutu, ka tu kaut kur staiga un smejies
Un baudi dzivi ar draugiem

kaut atrak pienaktu ta diena
kad varesim to laimi dalit
kur staigasimies un smiesimies kopa,
kad dalisim savas jutas viens pret otru
Likteni, dod man laiku un pratu
Lauj man satikties

Es zinu ka vina gaida mani
Un vina zina ka es vinu gaidu

Man jau apnika sedet un neko nedarit
Man apnika sapnot un izteloties,
ka mes pavaditu laiku kopa
Un kad varesim izraudat
savas laimes un nelaimes uz pleca

man jau apnika gaidit,
kad beidzot man saule uzspides
un kad beidzot varesim satikties

Gaidi, gaidi mani es jau naku
Majas vai citur, bet tik un ta mes satiksimies
gaidi, gaidi mani, mana mīla!

heh nu ka ? =))

Shoune, dzejolis labs. Man patīk šāda veida darbi- kuri liek aizdomāties.

Te būs kāds mans dzejolītis...

Mirušo sapņu ielas.
Klusumā eju es, pa mirušām sapņu ielām
Kur ēnas slēpjas gar sienām
Un mēness jau paslēpies dus
Pasaulē noklusušā
Un nedaudz tumšā
Un mirušā
Kā Tavs roku pieskāriens…
Nemodini mani, kad jauna diena sākas
Tā pārāk cieša, saslēgusi mani
Savās skavās
Un vaļā nelaiž, lai kā es vēlētos.
Es slīkstu un varbūt tā pat labāk
Nekā vāji spuroties.
Man nav tik spēcīga ieroča,
Lai pret šo pasauli cīnīties.
Par smagu ir Tava roka šovakar
Par smagu tā pērļainas asaras
Rožu ziedlapās ber.
Man nevajag puķes uz kapa
Labāk noliec tur vientuļi sarkanu vēja lapu.
Par asu Tavs skūpsts
Skar lūpas, kuras jau sen aukstas un nejūtīgas.
No gadsimtu puteņiem sasalušas.
Par vēlu…un Tu to zini.
Un piedod, ka tā. Bet es esmu bezspēcīga.
Glābt to, kas kādreiz bija…

Nu, ko domājat...? Vai dikti traki...?!

Halina FORSI he he, man ari patik drumie dzejoli, es ari izodmaju vienu, bet kad vecakiem paradiju domaja ka es neesmu normals =))

Ja es vienigi zinatu
kapec es atrodos tik
Talu no patiesibas,
Atnakot atpakal uz so melno istabu
es ieeju vel tumsaka vieta

Atrodoties tik talu no patiesibas
es pazaudeju ceribu un velmi dzivot
Iestaigajot velreiz veco dzives celu
saprotu ka cinos pretim liktenim

Esmu grasies sevi pazaudet un atrast
Bet es nekad neesmu bijis nekur talu
Man liek velreiz iet pa iestaigatu celu
Jo es pats neesmu spejigs cinities pretim liktenim

Izskaidrojot savu butibu saja dzive
saprotot, ka pats ne uz ko neesmu spejigs
Jo ieejot atkal melna istaba
es ieeju vel tumsaka vieta

Es nevaru cinities, jo esmu tikai viens
kas censas atrast brinumu
Man butu jaiestaiga jauns dzives cels
bet esmu viens sai pasaule
Atkartoti ieejot melna istaba
man uzdzen dusmas un paradas velme to istenot

Ieejot pedejo reizi melna istaba, saprotu
Ja es nevaru cinities pretim Liktenim
Tad man nekas cits neatliek ka nave

uhhh...drumii... =)) nu ka sitas dzejolis patik ? =))

Man liekas tavi vecāki atgādina manējos.
Vecāki par šādiem dzejoļiem neizsakās īpaši jauki. Tad vecākiem sāk šķist, ka tu domā par pašnāvību.
dzejolis nav slikts. Nav nemaz tik drūms.

Te būs vēl kads no manējiem...
Shoune, patiesi labi!

***
Pamodini mani, kad dzērves jau lido prom,
Nē, labāk, kad no viņām vairs pie debesīm ne miņas
Es vakar, starp citu, nozagu sirdi
Bez Tavas ziņas
No skapīša, kurā Tu to glabā
Un samalu miltos!
Esmu nežēlīga, teiksi, ka nepabrīdināju
Par pārmaiņām laikapstākļos manā dvēselē?!
Bet tad, kad Tu manējo sirsniņu
Tirgū par pieciem santīmiem pārdevi
Svešajiem garāmgājējiem?!
Tad, kad skūpstus uz visām malām sviedi?!
Labi, ka man vēl bija rokās sārti ziedi,
Aiz kuriem asaras noslēpt.
Negodīgais, nelietīgais melis!
Tomēr es Tevi pārāk mīlu, vai zini…?
Kurā rokā es turu Tavu piedošanu, nu mini!?
Labajā…?! Atkal nekā!
Es sviežu to atmiņu virumā
Un projām dodos.
Vakardienas sapņos man patika labāk…

Pāris dienas atpakaļ man pēkšņi radās iedvesma kaut ko sadzejot..

My sadness is also my kindness,
And my uniqueness is my strength
Deep in solitude I find my friends,
Deep in darkness my only light.

This world has no end,
Therefore this life has no meaning.
Turn over to see where the time bends
And you`ll always find a new begining

In a desperate search for a reason..
For a destiny this world is bind to,
I infuse my dreams with wings
And close my eyes to universe.

-----------
ps
dazas sākuma idejas no Naruto opening nochiepu, bet nu

Shos vaardus, xikes, vareetu izmantot kaadai dziesmai!

Mjā, tiešām der dziesmai!

Jūti sapni karstu
notekam gar vaigu aukstu,
tas pazūd...
un neatgriežas...
Vien domas galvā,
Kā riebīgi zirnekļi lien.
Un laiks, kurš mani apņem
Pārāk ātri projām mākoņos aizbrien
Es nevarēju mirkli iemūžināt
un man nācās to vienu uz lieveņa atstāt.
Tur viņš nosala, nabags
un es biju brīva.
Atnes man gaismu,
Kas pilna Tevis!
Kas pilna manis
Un nedaudz arī viņu,
Lai es varētu meklēt
Sniegā.
Un atrast...
Mūžīgo miegu...
Iesiet to lentē,
ko no matiem izņēmu
un brist atpakaļ
Pie Tevis
Pie manis
Un nedaudz arī pie viņiem...

Kārtējais manējais. Eh, žēl, ka vienīgi nekur īpaši mani nevērtē...

Es vienkaarshi nevaru dzejoljus izdomaat pa latvisji taapee pa vaaciski izdomaaju

Du hast mich belogen,
Mit einer anderen betrogen.
Was soll ich sagen,
Was soll ich fragen
Um dich zu ertragen?

Bist du eigentlich verliebt?
Du weisst nicht was um dich geschiet.
Bin ich fur dich sichtbar oder nicht?
Sag es mir denn ich weiss es nicht.

Du siehst so erzweifelt aus,
Und ich will hier einfach raus.
Denn ich ertrage es nicht mehr:
"ich will weg von hier".

Du gehorst nicht mehr in meine Welt.
Und du bist nicht mehr mein Held.
Du bist jetzt ein einfacher Mann....der nicht`s kann.

Ich rede nicht mit dir
denn ich bin nicht mehr hier.
Nur eine Träne die runterfiel
Und sie sagte: "aufwiedersehen".

Ceru ka daudzi zin vaaciski...

Smuks dzejolitis... Mazliet atgadina manu dzejoli, kuru kadreiz raxtiju, kad mani vel bija kaut cik miilestibas... [ha...ha...veery funny...]
Un 1. pantins izklausas ka no Tic Tac Toe njemts, bet tas ta...

P.S. Man ari ir vieglak raxtit vacu, tikai, ja pavisam drankigs garastavoklis, raxtu latviski.

*la la la*

Der Tod.
Langsam kommt er näher
Der grau schwarze Tod.
Und hohlt mich in seine Welt.

Langsam gleite ich weiter
So ruhig still voran…
Der Tod hat mich in seinen Ban.

Langsam lege ich mich hin.
So kuschelig weich das Bett
So zart und heiter mein Schlaf.

Meine Schulden fur das was ich tat.
Mein ewiger langsam vorherender Schlaf...


Wichtig...
Es zerfrist mich innerlich
Was ist blo ß loß mit mir ?
Alles ist so viederlich
Alles hier!
Ich schrei in den Himmel aus:
„Was ist das blo ß ?
Ich will hier raus!

Wieso quellst du mich nur so
Bin ich dir zu stark?
Bin ich dir zu Lebensfroh?”

Ich lauf nur weiter
Mein Atem ist so lehr
Die Leute gucken auf mich heiter
Sie sehen die Wahrcheit nicht mehr.
Sie kennen mich nicht
Warum grinzen sie blo ß so?

Dann blieb ich stehen
Aus dem Walde raus
Ich drehte mich um
Und schrie es laut aus
„Nichts ist mehr wichtig
Nichts ist mehr klar
Alles ist richtig
Alles was war!“

Dann sprach ein Engel zu mir:
„Du bist jetzt hier
Mann kann nichts machen
Nur der Tod kann dich verbannen.“

So sprang ich in die Tiefe ein
So alein... wie kein...
Jetzt ist wircklich
Nichts mehr wichtig
Alles ist jetzt nebensichtlich.

[quote=MIMI,Nov 25 2005, 01:13]
Smuks dzejolitis... Mazliet atgadina manu dzejoli, kuru kadreiz raxtiju, kad mani vel bija kaut cik miilestibas... [ha...ha...veery funny...]
Un 1. pantins izklausas ka no Tic Tac Toe njemts, bet tas ta...

P.S. Man ari ir vieglak raxtit vacu, tikai, ja pavisam drankigs garastavoklis, raxtu latviski.

*la la la*

Der Tod.
Langsam kommt er näher
Der grau schwarze Tod.
Und hohlt mich in seine Welt.

Langsam gleite ich weiter
So ruhig still voran…
Der Tod hat mich in seinen Ban.

Langsam lege ich mich hin.
So kuschelig weich das Bett
So zart und heiter mein Schlaf.

Meine Schulden fur das was ich tat.
Mein ewiger langsam vorherender Schlaf...


Wichtig...
Es zerfrist mich innerlich
Was ist blo ß loß mit mir ?
Alles ist so viederlich
Alles hier!
Ich schrei in den Himmel aus:
„Was ist das blo ß ?
Ich will hier raus!

Wieso quellst du mich nur so
Bin ich dir zu stark?
Bin ich dir zu Lebensfroh?”

Ich lauf nur weiter
Mein Atem ist so lehr
Die Leute gucken auf mich heiter
Sie sehen die Wahrcheit nicht mehr.
Sie kennen mich nicht
Warum grinzen sie blo ß so?

Dann blieb ich stehen
Aus dem Walde raus
Ich drehte mich um
Und schrie es laut aus
„Nichts ist mehr wichtig
Nichts ist mehr klar
Alles ist richtig
Alles was war!“

Dann sprach ein Engel zu mir:
„Du bist jetzt hier
Mann kann nichts machen
Nur der Tod kann dich verbannen.“

So sprang ich in die Tiefe ein
So alein... wie kein...
Jetzt ist wircklich
Nichts mehr wichtig
Alles ist jetzt nebensichtlich.




1.dzejoliitis toch izklausaas peec tic tac toe...nemaz nepamaniiju
Man patiik tavi dzejolji....kaa tu domaa vai pa vaaciski nav vieglaak izdomaat...it ipashi a atskanjaam.

Ka kuro reizi. Vaciski man laikam ir vieglak, jo man ta valoda vairak patik, lai gan daudzi saka, ka vacu valoda ir perversa un nekauniga valoda. Itka viss ko teiktu butu lamu vardi... Nesaprotu, kapec vini ta doma .
Latviski ari ir viegli raxtit dzejolus, pakatoties uz visiem jaukajiem latvieshu dzejnieku darbiem, bet parak maz vardu ir ar atskanjam, vismaz man ta skiet. Bet tas jau ir ka kuram. Piemeram musu otakieshi atrod istos vardus un viniem sanak feini dzejolishi.

Luk izgrabu savu veco darbu latvieshu valoda... *ghm* Es sho dzejoli veltiju savam klasesbiedram ar ko es taja diena, kad raxtiju, PAMATIGI saplesos...

Vēstule...
Es rakstu šo vēstulit tev,
Jo zinu,
patiesībā to rakstu sev.

Es nevaru atrast vārdus,
Jo zinu,
Ka es nezinu kādus.

Lai tu justos laimīgs,
Jo zinu,
Tu pie visa neesi vainīgs.

Man dzīve griežas kājām gaisā.
Jo zinu,
Es jūtos kā iespundēta maisā.

Es nezinu kā turpināt,
Jo zinu,
Ka nezināju kā sākt.

Tā es ari beigšu
Neko neteikdama,
Jo zinu,
Ka nezinu ko teikšu,
Kaut ko teikdama...

...UN mans nesenais garadarbs, kas tapa exkursijas laika, sezhot autobusa, pa celam uz Kemeru Nacionalo Parku. Dazhi vardi izklausas itka butu njemti no tas Tic Tac Toe dziesmas -Verpiss Dich... :X [kilometrigais SPAM's]

Du...
Mein armes, krankes Herz
Ist voller wut
Und voller schmerz.
Ich frag' mich immer "warum?"
Aber ich glaube es ist doch Egal
Du bleibst trozdem stum,
So dumm...
Meine Wünsche sind jetzt tod
Das ist deine Schuld,
Aber du sagst dazu kein einziges scheiß Wort!!
Für dich war es nur ein Spiel,
Das war dein Ziel...
Mich zu verletzen,
Meine Liebe zu zerfetzen.
Doch du hast still gesagt
Du würdest leiden,
Deshalb würdest du mich meiden
Doch...
Auch ich habe geliten,
Auch ich bin verletzt,
Deshalb möchte ich bitten
Töte mich jetzt!

Man tik tieshaam patika!

Nu jā. Būtu ļoti jauki, ja tik es ko saprastu...

***
Ši klusajā - skaistajā naktī
es redzu kā zvaigznes krīt...
es dzirdu kā rasas pilieni san
un redzu kā paiet mūžs

Es negribu redzēt
es negribu dzirdēt
šis klusums kā bite san

Dzejoļa doma bija ļoti laba, tikai saturiskā ziņā krietni pietrūka.

Nu tātad šīs sekojošās dzejas rindas tiek sauktas par haikām .. Haikas ir japāņu dzeja .. tām ir noteikta formā - šīs trīs rindiņas , kur katrā rindiņā ir noteikts zilbju skaits. Šīs haikas jau tika sacerētas laiciņu atpakaļ , kaut kad vairāk ap rudeni, skolā, bet man šķiet ,ka nav nemaz slikti sanācis. Un katru haika ir jāuztver kā atsevišķs darbs ........

***********************************************
***
Viss strauji griežas..
Kāds klusi iet uz augšu.
Zemi skar lietus.

***
Debesis ir tur,
Kurp spīd spožas zvaigznes-
Lietus peļķē.

***
Izskrēja suns
Lielā vētrā pastaigā.
Tur pazuda vējš.

***
Tumšas debesis..
Ir tajās kaut kas dīvains,
Kas izplēn vējā.

***
Debesīs plankums
Circeņa maigā skaņa
Daba klusi mirst

*******************************************

Un ljoti labas haikas. Pameklee topika saakumaa vai ar "Search" iespeeju - mees te jau kaut kaadas haikas rakstiijaam (pirms cilveeki saaka cuukoties un tiishaam rakstiit stulbas haikas).

Otrajā un trešajā nepareizs zilbju skaits, jo es gribu kasīties.
Bet visādi citādi ir ok, jauki atklāts rudens motīvs

Noslēpjas mēness
Egļu zaru blāvais sniegs
Sajūtu tevi

DS- piedod, bet dzejolis likās tukš. Ja tas bija domāts kā dzejolis. Ja vairāk kā kas līdzīgs haikai, tad arī daudz trūka.
Tomēr daži pantiņi patika tīri neko.

Nu man jau šķita,ka skaidri un gaiši teicu,ka tas nav dzejolis,bet gan haikas,kuras,kā zināms, katra ir jāuztver kā atsevišķs darbs. Un tā kā mēģināt rakstīt haikas tika mēģināts pirmoreiz,tad iespējams ,ka tās arī ir mazliet nepilnīgas. Ja godīgi,ja man nāktos šīs haikas uztvert kā dzejoli, tad man tas šķistu pat ļoti nesakarīgs ...
to ShinChan - tiešām zilbju skaits tajās haikās nav īsti precīzs,tagad nu jau to pamanīju.Varētu jau labot,bet tad arī pati haika izmainīsies,tāpēc laikam atstāšu kā ir.

Labākā no visām. Kaut gan... diez vai tās var nosaukt par haikām.

Manupraat, viena no sliktaakajaam!

Shii man liekas vislabaakaa:
Izskrēja suns
Lielā vētrā pastaigā.
Tur pazuda vējš.

Kas gan ir veel tuvaak haikai? Shei ir gan notikums, gan paskaidrojums, gan dabas apspeele. Nu jaa, dereeja veel lai peedeejaa rindinja buutu alegorija pirmajai. Bet visu tachu nevar gribeet! Kau gan zini - nav taalu no alegorijas. Da laabi - ridinju skaitam var piesieties. Bet nu tad izlabosim:

Tur izskreeja suns
Lielaa veetraa pastaigaa,
Tur pazuda veejsh.

Ceru, ka autors man piedos

nu jā.. Kā tas ir zināms - cik cilvēku, tik viedokļu ... tāpēc katram var šķist,ka viena haika labāka,cita sliktāka.
Atļaušos vēl , (domājams) beidzamo reizi , ielikt dažas haikas... nuu cerams,ka tās ir haikas... neesmu pārliecināta par 3. haiku

to edg - nesatraucies , tev tiek piedots

**************************************
Tumsā slīd ēna
Aizmaldījusies sapnī
Mirdz mēness gaismā.

***
Kāds smagi krīt lejup
Paņem šo dvēseli sev
Nenogalini.

***
Samelo pats sev
Noliedz visu,kas tev mīļš
Tur ārā - lietū

***
Grauž lapa zemi.
Klūp nogurusī migla,
Lai spārnos celtos.

***
Iznīkst ideja
Smagi nolīst asara
Nakts rīta ausmā

*****************************************

Tagad pamanīju,ka 2.haikai ir nepareizs zilbju skaits pirmajā rindā..
varētu labot šādi .. īsti nezinu,bet man labāk patīk tas pirmais variants :

Krīt smagi lejup
Šo dvēseli paņem sev
Nenogalini

Manupraat, otraa un treshaa nav haikas. Haikai jaaapraksta situaaciju!

Nolēmu kādu savu dzejoli ielikt. Lai gan nezinu, vai vispār izlasīsiet...

***
Trīs sarkanas ziedlapas
Tev rokā es ielikšu.
Tās vel ļoti karstas,
Tāpēc uzmanies
Neapdedzinies!
Trīs asas asaras,
Vēja un sniega sasaldētas
Es iebēršu Tev saujā.
Tās ļoti aukstas!
Tāpēc uzmanies!
Neapsaldējies!
Tu esi viens no viņiem- no pelēko bara.
Tie, kas citiem pāri dara!
Un, galvenokārt paši sev.
Ziemas rītausmā bālā
Es noķēru domu aiz astes gala
Un noslīcināju krūzē.
Lai jau guļ mūžīgo miegu.
Bet tā doma bija par mani un tevi.
Un lūk tas ir skumji…
Es, aizmigusi sniegā
ietinos Tavā mīlestībā,
Lai siltāka būtu šī nakts.
Un, kad tā pāries,
Apskāvieni un skūpsti
Riņķos mums apkārt
Kā sendienu aizmirstie taureņi,
Tie, kuri bija pagājušajā vasarā atstāti…

heh nav slikti, rekur manejais =D

Circle of Life


I circulate around Circle
Where i only see myself
Im pleasing for mersy
On my knees

I fall out in endless night
Where’s is all black
I dont see anybody
How only my light
Who’s trying get out
From my empty soul

Why i came to this empty and black place
Where life isnt starting and arent ending
Im trying to break out
But my light is drowing smaller

I get up and watching
In Endless darkness
Where you cant hear angels heart beats.

Walking i only hear my steps
Talking i only hear my voice
Thinking i only understand myself
I sit down and starting to feel
How my soul starting to brake out from my chest.
Chorus!

I fall down on land and starting to cry
I dont hear my heart beats anymore
I take my souls element n my arms
And put down on opposite Lifes Circle
I starting to feel how new light is growing in me
I get up and starting to fly through the endless darkness
And i get back, where everthing started.

***
Es klauvēju pie durvīm
aiz kurām klusums san...
Es gaidu kad tās vaļā vērsies
un saka kāds nekad...

Es negribu ticēt,
ka iespējams palikt aiz durvīm,
ka negaida tur it neviens
un mūžīgi paliks tās ciet.

Es klauvēju visur
pie durvīm daudzām.
Gan melnām, gan baltām...
Vienas pat bija no dzelz.

Vai kādas no viņām palika ciet?
It visas...
Bet zinu es, ka varu
kaut vienas es atdarīt.

Tik nezinu es vai gribu
Tavas dvēseles durvis atvērt...
Jo vienīgās viņas ir
Kuras atmūķēt nespētu.

Adar, dzejolis ir dziļs un patiesi patika ideja.

Wiii...*Seila nosarkst*

Nu tad lūk mans pēdējais dzejolīts


***
Sūti visu pie velna
Un ielej glāzē vīnu
sarkanu kā rubīnu
Kā asins lāsi
Kas baltā sniegā mirdz

Ielej glāzē vīnu
Kas asinīs karst un kaist
Kad pa dzīslām skrien
Kā bangojoša kalnu upe

Ak ielej jel glāzē vīnu
Un neļauj sirdij mīlā kaist
Un neļauj acīs asaras laist
Bet sūti it visu pie velna.

Kautkas perverss.. ;> Literatūras stundā nebij ko darīt. Visus kurus pieminēju, neņemiet par ļaunu )

BRĪDINU!!!!

Aspazija - Mēness starus stīgo.

-------------------
Dzejolis cenzeets pilniibaa.
Iesaku Tsukama ruupiigi izlasiit foruma noteikumu 11, 12, 13 punktus.
Un, ja kaadam nepatiik JEBKAS no forumaa rakstiitaa, vinjsh driikst un ir aicinaats pamatoti izteikt savu nepatiku! Ir tachu tik daudz taadu lietu, ko rakstiit, kas neizraisa pretiigumu!
(edg)
-------------------

VISIEM KURIEM NEPATIKA, NESAKAT NEKO ;D
!hint: cenzēti ir tikai "rupjo vārdu" patskaņi

Hmm. Patika pēdējais, Adar Zini, Tev vajadzētu piedalīties kādā Karneolas dzejnieku konkursā! Tu varētu būt kandidāte! Tev labi sanāk riktīgi!

kaa man patiik tava dzeja, shaisuke... droshi vien tu daudz klausies Nightwish, vai ne?

Sapņotāja dvēsele, jēl lido
Mūža vēju nesta debess tālēs...
Kamēr es kaa vinpasaules reegs
Vēl joprojām šajā saulē klīstu...

Manu acu strauti reiz
Nāves jūrā plūdīs..
Sniegu savā ceļā kausēs,
Rētas asiņainās mazgās...

Tavās acīs redzēšu tad salto gaismu
Ilgi gaidīto un alkto
Tavu pieskārienu ledaino lai justu
Jāver acis nu uz mūžiem ciet.



šis nav bijis domaats kaa dzejolis bet kautkas cits.. bet nu... iznaaca tas kas iznaaca.. veerteejiet..

bwahahahahahahahahahahahahahaahaha *
Kriit smieklos vaartoties*
omg.... man tevis deelj veeders saap... tikai kaapeec arii es esmu dzejolii? ir tach veel 1000 useru lucky me... one of milion

MALACIS!!!! Shitas dzejolsis valda
Zhetons tev

Wicked, veciit!! Superiigs, muusdieniigs dzejolis!

he, vienkārši tu esi tā, kuru es parasti bieži redzu postojot, tur kur es postoju ) Nekas drīz būs vēl.

CILVĒKI!! KĀRTĒJAIS DZEJOLIS! LMAO

-----------------
Perversiiba cenzeeta. Iemelsi taadi pashi kaa sheit:
http://otaku.lv/index.php?showtopic=1198&v...indpost&p=67595
(edg)
-----------------

Ja var par šādiem murgiem jūsmot, tad laikam es vairs neatšķiru humoru (veiksmīgu vai mazāk) no galīgas atejas...

Kāpēc jūs viņu vēl iedrošiniet? Puisim sāks likties, ka tiešām ir asprātīgs

Pa to laiku lastguru šņabi dzer un
Sviedros apmierina Angelic .....
S*ds par šņabi,s*ds par Angelic,
Ka tik lastguru ir labi....

Mjā. Ja es vēl pazītu, kas tas tāds irra, būtu pavisam labi.

Godīgi sakot- truli pantiņi...

gwahahaha. es vienkaarshi ierakstu tos dzejoljus, kurus es esmu uzrakstiijis literatuuras stundaa, kad man bija garlaiciigi.. man nemaz vinju daudz nav... XD taakaa neko neiedroshinat, kas attiecas uz ShinChan, tad droshvien nemaaki lasiit, KAM NEPATIIK, NERAKSTA..

Haahahhaha!! Jaa iedroshinaasim! Tev skauzh, ka vinjsh ne vienaa ne otraa nepiemineeja tevi???
Kas ir, vinjam labi sanaak! Vinjsh nav literaats bet gan iereeceejs nyahaha
Ir tachu simtiem taadu dzejolju un arii par z-sveetkiem, ir ok! Muusdienu sabiedriiba!

nu ja jau jums te melnais humors aizgāja, tad saņemiet ar vienu no manis

~sava karaļvalsts~

valdniece
savā mēslu karaļvalstī
ar prinčiem daiļiem,
kam spožas acis
dejoju valsi
uz tikko nospodrinātas
sūdu kaudzes.

aromātiski daiļi
es skūpstu tavas indīgās lūpas
tavi sapuvušie pirksti
glāsta man vaigu
tavas acis spīd
gatavībā uz nāvi

kāpju tronī kā uz pjedestāla
dzert sarūgušas asinis
no zeltīta trauka
mākslgi kristāli
visapkārt dzirkstī
karaliene es
savā mēslu valstī

padotie rindā sveicienam stājas
acu mirdzums saules aizstāj
tik eleganti klanās
ka kauli čīkst
tik kaislīgi skūpsta man čības.

karaliene runā
balss stindinoša izskrien cauri kauliem
prinči klanās un atstāj zāli

uzmostos sviedros
kaila un viena
raudu sudraba asaras
par izbiedēto mēslu karalieni.

Tu paņēmi to
Ko nedrīkstēji ņemt
kā cilvēks kurš pieradis
it visu ņemt.

Tu nezināji, ka nedrīksti
rotaļas vest
ar sirdi,kas mana
tik mana ir

Tu paņēmi to
Un nejautāji...
vai drīkst
tik paņēmi to

Tā nebija tava
Tā mana bij sirds
Un tomēr tā tava
tik tava ir

Un tagad es vēlos,
Bet nespēju
To paņemt pie sevis
Kas bija reiz mans

Tā daļa no manis
Ko paņēmi tu
Nu mūžigi tava
Vai gribi, vai ne...

Jā un tāpēc es apvainojos...

Ierēcējs, tu saki? Redz ir cilvēku kategorija un gribētu domāt, ka tā ir lielākā daļa no sabiedrības kam smieklīgais nesaistās vien ar sliktā valodā uzrakstītiem pantiņiem, kuros...

Jānis sēž uz poda consored by lastguru...
Haaaaaaaaaaaa, haaaaaaaaaaaaa!!!
(piedošanu, man tik labi nesanāk)

Un kāds tam sakars ar mūsdienu vai nemūsdienu sabiedrību? Ja sabiedrība mūsdienu, tad var ļurināt par visu un visiem, neievērojot elementāru savstarpējo cieņu un kaut minimāli izjust atbildību (un šajā gadījumā arī kaunu) par savu rīcību? Viss ir atļauts, piedrāzt līdzšinējās normas? Man ir 13 gadi un man likumi nav rakstīti?