īsti nav pieņemams neviens no skaidrojumiem, taču tā kā pie rokas nav atbilstošas lit. nesākšu apstrīdēt Jumavas grāmatas autoritāti, lai gan bieži vien nācies saskarties ar Latvijā izdoto grāmatu drausmām kļūdām. Starp citu kinisms nav tas pats cinisms, lai gan abu vārdu morfoloģija ir līdzīga. Atšķirība niansēs pastāv, bet tā paša augstāk minētā iemesla dēl neiešu dziļumā.
Tā kā nepiekrītu tevis dotajam vārda "cinisms" skaidrojumam, neredzu iemeslu atbildēt uz tevis uzdoto retorisko jautājumu. Taču no otras puses, būtu godīgi atbildēt. Nē es neuzskatu, ka tu ar savu tiešumu nicinoši izturies pret ideāliem (šādām darbībām tagad ir jauns sugas vārds - dimiterisms), gluži vienkārši man nešķiet, ka iznākums ir tāds kādu tu to piedāvā, proti, mēslains. Taču mums katram ir tiesības uz savu viedokli. Un, manuprāt, dzejoļa noskaņa ir vairāk ciniska nekā depresīva. Lai gan ne viens no šiem vārdiem īsti labi neraksturo noskaņu, atbilstošāks būtu vārds "nolemtība" (tas pats fatālisms).

Es veel nejuutos taadaa liimenii, lai apstriideetu sveshvaardu vaardniicu patiesumu... (Atshkjiriibaa no "Latvieshu valodas vaardniicas" ) Tildes datorvaardniica ir un paliek man tuvaakais sveshvaardu skaidroshanas liidzeklis.

Un jautaajums nebija retorisks. Kaapeec lai tas taads buutu? Tas tika uzdots ceriibaa izprast tavu domu gaajienu (kaa rezultaataa vaardu izveeli).

ok,wiens prasc murgojums no manas puses...

Es plashi atweru acis
Un luukojos tukshumaa.
Man shkjiet,tas wiss jau ir bijis,
Sen,pashaa saakumaa.

Naw weerc wajrs ne domaat,ne censties -
Taapat buus wiss kaadreiz cauri.
Starp pawasara smiekliem
Jau skan rudens weetru auri..

Tik smagi,ka liekas - naw jeegas
Ne smiekliem,ne asaraam wajrs,
Bet tomeer - taas newar buut beigas,
Naax dienas,kad wiss shkjitiis skaisc!

Un dziiwe iet uz priekshu,
Tik jaaspeej man skriet tai liidz.
Nez,ja es skalji kliegshu,
Wai taa mani pagajdiis?

vai taa vairs buutu kaada dzeja
vai tur vairs izpaustos muusu dveeseles deja
ja dzejnieki llautu lai vinnus labo
un staasta kaa dveesele rindas kaarto
vaards dzeja ir indiviids pats par sevi
un taadi ir visi kam tu savus vaardus devi
maigi glaastot savas rindas tu apzinies
ka tikai tu taa ieksseeji sajuuties
bet tomeer jaapiebilst gan
kar ir dzeja kas patiik un nepatiik man
tak katrs kaadreiz ir rakstiijis to
ko jauniiba dod un meigginaat liek
tak ggeenijs no miljoniem meedz buut tik viens
un kaa mana taa juusu ir vien ziidainna piens
kas reti ko aizkkers un ieliiksmot spees
jo orgginalitaate dzejaa tas gandriiz kaa dejaa
kur fizisko vada tik talants tavs
kaa dzejaa skata plassumu vainago tas

respektiivi es gribu teikt ka dzeja ir viena no taam maakslaam kur lloti gruuti iespeet ko jau nebijussu un orgginaalu jo visi jauniibaa ir meigginaajussi dzejot taccu es nezinu nevienu muusdienu dzejnieku kas buutu tiessaam slavens...

un starp citu dzeju nevar uzrakstiit pareizi vai nepareizi jo taa tiessaam ir lieta kur var graut visas robezzas lai iztektu domu jautaajums vieniigi vai taa vispaar ir un vai kaads cits to sapratiis....

beidziet tak visi rakstiit tik druumi
no jums tak aizdegsies pat kruumi
galvaa sasaluma zona
kompis sskkiet tik iesleegts fonaa
mazaak kunkstonnas un raudas
liidz smiekliigumam zzeelas gaudas
vairaak jautriibas un miilas
vairaak passciennas un eeee...
zemmennu saldeejuma
kaada jeega traki ruadaat
suudzeeties un ssnaukaat
jaamet stuulbas domas malaa
jaasaak ira viss no gala


smirdiigaa zzllampaa vaallaajos es
un slauku muti puvussaas papardees
kossllaaju naatres un uzkozzu voblu
suukaaju kkepu un suukaat tiik man
laizu es vardi glumu un zallu
un labpraat dodu jums juusu dallu
higena man neizteic ne nieka
jo taa tik nokauj lielum lielo dallu prieka
jo kur gan paliktu mikrobi juusu
ja nevareetu parnaakt no tevis pie manis
netiiriibas speeks ir lielaaks par visu
un nedraudiet man ar stuulbu sveedienas misu
jo miskaste miillaaka man par maaju un dabu
ka tik var apkkert kaadu suudainu stabu
nokost gabalu sausneejas piepes
dzert teeju kur peldeejaas sliekas
ja kas nedabisks un pretiigs te sskkiet
beidz tak te blenzt un virsuu riet
ja gribeessu kakaat uz galvas it visiem
tad daavaassu riebumu sev un citiem



ssis tas no maniem jaunaakajiem peedeejaa laikaa traki velk uz humoru
un starpcitu atklaau ka pretiigums ir baigaa fiicca veel vairaaksu taadus sarakstiiju kaa otrais bet ssitas ir labaakais

Izrādās man nedaudz šis tas ir tapis pirms kāda laika. Pantiem nav nekādas saistības, vienkārši kāda konkrēta noskaņojuma brīdī radušās rindās.

***

rēgu karuselī griežoties
savu vilciņu es griežu
tas svilpdams zemē robu rieš
putekļus un briljantus vieš
vēl tik' pie sevis klusi skaitu es
griezies manu vilciņ griezies

***

un jau atkal vilciņš deju griež
melns un balts pa acīm bliež
plūst tas viss un kūst
līdz pavisam pelēks rūgst
tad jānostājas un jāspļauj laukā
taisni iekšā tajā traukā
kur atmiņas un rēgi staigā
tur tie vaimanā un klaigā

***


uz augšu, uz leju
pa gravitātes līkņu sleju
pa labi un pa kreisi
diametrāli pareizi un nepareizi
viena seja dažādās gaismās
tikpat dažādi vaibstās

lai tas man paliek atmiņā
kāda kārtējā mirkļa nemaņā

***

viena pēc otras vakar
krita lāses peļķē
un atbalsojās galvā
starp divām sienām
tās augstas aukstas
un ne jau asaras
kas bira
bet iedomu vietā
tur lija
un šodien uz galda
labajā malā
stāv lapiņa
un rakstīts tur tā
ka viss būs kārtībā
bet man nevajag visu
vai saproti
pietiktu ar mani

***

šodien atkal ir tā diena
kad darīt neko negribas
vien gulēt gultā
un griestos blenzt
vai lasīt grāmatu kādu
nē pat ne tā
vienkārši būt miegā
tur ar Alisi dzert tēju
un tīties dūmu mutuļos
ar kāpuru uz sēnes
tad pamosties jau vakarā
ar tējas garšu uz mēles
istabā kur smaržo
pēc ūdenspīpes
kaut kā tā

Visi raksta savus dzejoļus, tāpēc uzrakstīšu savu.

Kāda es esmu?

Kāda es esmu, to nezinu
Nebūs lemts man to spriest
Par sevi es neko nezinu
Un ko tur darīt, vai ciest?

Kāda es būšu to nezinu
Bet cerēt varu es daudz
Un tomēr ceru, ka sasniegšu
Visu, kas man būs ļauts

Kāda būt vēlos to zinu
Bet vai tas tik daudz no svara?
Ja par spīti visam gan
Manas rokas, ko citu dara.

Kādai man jābūt to nezinu
Un šaubos vai zina kaut viens
Un es tikai nedaudz nojaušu
Laikam to zina vien Dievs

man ļoti patika. ļoti, ļoti

Lirika

Dandilion.

Sunshine in midle
Snow araund
And all this beauty
Lives on the graund

I'f you can't gues
What could she be
Look in the grass
And you will see

aivvv dzeju man ir ljoti gruuti lasiit kaa dzeju. Taas rindas reizeem grib lasiities prozaa. Bet liels prieks, ka vinjsh censhas uzlabot te dzejas druumo noskanjojumu. Uz mani vismaz iespaidojaas

Bet arteck dzeja vispaar nosita veelmi kaut ko rakstiit. Ne vairs jutos iederiigs kaut ko rakstiit, ne optimistisks gana.

Un Tigra2 dzeijolis liekas viens no tiem, kurus ieraksta kartinjaas. Man taadi nepatiik, bet zinu, ka daudzi fano.

Rakstu freestyle:

"
Vinjsh nokaapa no galda,
Puukains un balts.
Un teica man: "Njau!"
Es vinjam: "Ej prom!"

Bet vinjsh neapvainojaas.
Un murraat saaka.
"

Hmm, paaraak depresiivs. Shas buus kaut kas labaaks:

"
Mazs zakjiits,
Mazs kakjiits,
Man liekas, ka tas noshpikots.
Sasodiits.
Bljin.
"

Nee, nee, es varu daudz optimistiskaak:

"
Kad koki shuupojas veejaa,
Tas nav veejsh.
Tas ir supermens,
Kas shuupojas!

Seezh zaraa ar smaidu sejaa
Un kaajas shuupina.
Ar smaidu liidz ausiim un staraa...
Man bail.
"

Nolaapiits, kaapeec man nesanaak? Ideju vajag, ideju. Labi, rakstiishu par "saulaino staru". Tam noteikti jaabuut kaut kam optimistiskam:

"
Kad pasaule ir tumsas maakta
Un ljaudis neredz celju,
No saulainas vietas naak
Ceriibas saulainais stars.

(Un izdedzina tev acis (tas bija pirmais, kas man ienaaca praataa...))

Kad ceriibas saulainais stars
Ienaak tavaa sirdii,
Tevii paraadaas ceriibas gars
Un spiid saulainus starus.

Un visa pasaule paarpluust
Ar ceriibas saulainiem stariem,
Jo ieiet tie visu sirdiis
Un vairojas eksponenciaali (shito vardu droshi vien nevajadzeeja lietot...)

Un nav vairs tumas -
Ir gaisma!
Un ljaudis ir laimiigi
Un smaidiigi!

(jaa, jaa, es zinu, ka paaraak jeels nobiegums. rekur alternatiivaa versija:

Un tumsa tiek iedziita stuurii
Maza maziitinja.
Taa ieslodziita buurii
Vientulja.

Neviens par tumsu nedomaa,
Tik par saulainiem stariem.
Visi tik labaa omaa,
Ka aizmirst par kariem.

Un tumsa remdeejas atminjaas
Par labaakiem laikiem,
Kad viss bija kaa pasakaa -
Naida laikiem.

Kas esi Tu, ka lem
Pasauli labaaku gaismaa?
Kas esi Tu, ka gruud
Tumsu ljaunumaa baismaa?

Varbuut tumsa taaa labaa,
Naids un kari - pats labums.
Varbuut gaimai spiideet
Ir cilveeces rasi niideet.
"

"
Runcim luncim patiik eest
Un saimnieka diivaanu pleest.
"

Vau, cik labi sanāk tava cenšanās būt optimistam, tikai man nezkapēc šķiet, ja tu būtu raksītjis par acu svilināšanu, būtu sanācis labāk.

nju edg dzeja ir gandriiz tikpat warena kaa winja maaxla. njaaa, wispaar makten labi. un acu swilinaashana ir jauka lieta. taa notiek arii tad,kad tumshaa telpaa peekshnji iesleedz gaismu. wispaar jaa,shitaa dzeja bij laba. patiikami palasiities.

es nekad neko neuzlaboju es rakstu peec taa briizza izjuutas un pantmeeri man ir pie pakallas
te viens taads domiigaaks...

domiigais riits....

leena snauda paarnnem mani seezzot autoostaa riitaa agri
labi ka ir draugi radi kur var maajaas atgriesties
blakus kraac man bomziits pavecs kuram maaju ssobriid nav
izraisa tas nedaudz skumjas galvaa sitas domas dumjas
kaa tas buutu dziivot ielaas kad tev pretiim aukistas sienas
kad tu nezini kaa dziivot kaadaa veidaa mieru guut
tie kam taa kaa man nav naacis visam ssim te cauri iet
nesaprast ir tikai norma dziive taa ir radiita
laika raadis mums ir citaads nekaa ssitam bomziitim
mums ts steidzas paari paareem vinnam lozznnaa necerot
iespeejams ka lloti gruuti buutu ubagotun luugt maizei naudu ietvjmalees...
gandriiz atluuzis jau esmu jaanopeerk veel billete
lai es dotos kur man patiik tur kur dzimta saknes dzen

neatceros kad ssito sarakstiiju bet tas katraa gadienaa ir riits peec tusinna

Shiis rindas man lika domaat, ka tu meegjini uzlabot:
"beidziet tak visi rakstiit tik druumi
no jums tak aizdegsies pat kruumi"

Un tas, ka tu raksti peec briizha izjuutas, nekaadi nav ar to pretrunaa.

Man ar' te savs memuaarinjsh jaaieliek! Nu labi, varbuut kaada poeeminja! He, vai smiekliigs dzejoliitis! Nee, vairaaki!


Es esmu kaa koks,
Kaa nebeidzams loks.
Kur ruukjiishi staigaa
Un sajuusmaa klaigaa!

***

Meklee iisto atsleegu,
Tikai nesastopi reegu.
Uzvelc droshu aizsargteerpu,
Zili zaljiem diegiem veerptu.

***

Shokolaades fabrikaa gaisma spiid,
Kameer tu veel maates pienu ziid.
Garshiigo shokiiti razjo taa,
Bet taa tieshaam ir varen garshiigaa!

***

Fotograafijas bija tad,
Atminjas shobriid rotaa tagadni.
Tomeer nevar iisti zinaat kad,
Lai atrod to lielaako atradni.

***

Kaarshu speelmanji nakti negulj,
Sviestinju mucinjaa biezji nekulj.
Tikai speelee savas kaartushkinjas
Un maajaas eed savus kartushkinjas!

***

Izmet no galvas veestuljpapiirus,
Labaak noteelo iistu vampiiru.
Iestaadi daarzaa to magjisko pupu
Un beigaas izvaari saaliitu zupu.

***
Un te k-kas par manis izdomaatu teelu!


Kaadu dienu es sastapu Dusu,
Milziigu, baltu, baisu un klusu.
Dusa man raadiija iisaakos celjus
Kaa pasaulee notvert tos stulbaakos meljus.

Veda mani apkaart gar pasaules malaam,
Staastot un teerzeejot idejas kalaam.
Redzeejaam pasaules varu un jeegu,
Bet tomeer man likaas, ka esmu ar reegu...

***

Kaa juus domaajat man veel pamurgot?

Ha! Vafeles tirdzinjaa veel patirgot?

Tas dzeijolis par kaarshu speelmanjiem man sirdij tuvs.
Aiz sevis dzirdu vaardus skanaam: "nikns suns".
Taa tiesa, tieshaam vaardi taadi teikti tika.
Un atskanja no zila gaisa radaas shika.
Bet panmeeru es nevaru tik garu tureet,
Ne zilbes sakriit, nekas...

(alternatiiva peedeejaam 2 rindinjaam)
Ne riimeejas te kas ne kaa,
Viss vienaa smagaa pakaljaa.

Peec tiem periperi dzejoliishiem dzejolis par Dusu likaas visai iespaidiigs. Veel aizvien liekas.

Dream, my dear angel of oceans and seas
Travel along with me on broken wings
We'll travel all night and sleep at the day
Dark and cold nightvisions, our guides all the way
To the temple of moon, beyond dark horizonts
We'll walk path in dust along with stargazers
They give us our stars, and ask us to stay
In their eternal bed, lay, dreamer, lay
Dream on, my angel, I'll stay here in dust
For your life what is fading, I'll give my last hours
Dream on, don't wake up till the next summer ends
Walk your own path, now, without me.
My angel, lover, nature hater...

Mani piespieda iepostot...

~BN~

ES Tewi nepiespiedu!!! Tikai pierunaaju! Un Tew ljoti labi sanaaca dzejoliits!!!! MALACIS!!! taa tik turpinaat

te viens no manas puses(pa vaaciski)


Du bist jetzt nicht mehr allein
Den du bist jetzt mein
Ich liebe diese Liebe sehr
Aber dich nocht viel mehr
Diese schönen, braunen Augen
Die alle meine Sinne rauben
Die roten Lippen
Die mein Herz lest ausflippen
Diese Figur ist einfach perfect
Bei dir gibt`s keinen defect
Diese schwarzen Haare wie die Nacht
Verleien dir eine ungewönliche macht
Du liebst mich sehr
Aber ich dich noch mehr!

shitas dzejolis ir domaats pa inuyashu!

QUOTE(Zuzix @ Sep 7 2005, 16:49)

ES Tewi nepiespiedu!!! Tikai pierunaaju! Un Tew ljoti labi sanaaca dzejoliits!!!! MALACIS!!! taa tik turpinaat

Tu nepiespiedi, tu biji laba... tik bija veel viena slikta meitene kas piespieda waa

~BN~

Shitais man patiik, labi riimeejas un taads gaish un jauks !!!!! Ieliec veel kaut ko!

sald-seeriigi veeriigi sskkieleeju aiz stuura
kautkaa drusku neveeriigi zeeniigi
passpuikas es dievinu ...jaa hmm laikam jau gan
jo passpuikam patiik buut man
egoisma kalngals un citam paraadiits pliks dibengals
tas apmeeram raksturo to ssso jo no.....
leeni laiziita ledene un aizpiipeets lullkis
gar ielas stuuri naak vinna ja gan
kaa liepu lapas lidojums rudenii ssajaa
gaita tai liigana kaa jau nu parasts
bet passpuika vienmeer paliek nesaprasts....

Undress me, demon, erase my honesty
For there is person I do love
But I'll be never near him.

Erase all my feelings I felt for this earth,
Erase everything that I am and all the things
I never will be.

Hate me, demon. I am the reason for this war.
Reason. These words burned deep in me
and left so manu scars that I can't heal.

Save his God. save his place where he used to hide.
Though I do still hope the best,
I know, he'll never see me.

There is no hell, just empty palace of loneliness.
A place where everything ends, disappears
Never comes back. I want to go there.

I don't hate him, I have no words to tell how much this hurts.
I cry, without emotions, just cold tears flowing
as an endless river from my blind eyes.

Memories. Only thing left in my empty head.
Much to remember. So much to grief for.
So much to hate. But, believe me, I can't.

Give me back my pain. Give it all back.
Once and for all I want to die.
Die with my feelings. My own feelings in me.

Oh, don't dare to come near me, Never!
There are only few holy people I belong to.
Never touch me again, demon.

Never forget me, For I gave you all myself.
And again, i scream -
In life I shall love you, In death I shall find you,
And when we are born again,
I shall adore you...


~BN~



Maybe atsevishkji cilveeki zinaas kam tas ir veltiits...

Kamdēļ gan tā?

Ir gripa pašā plaukumā
tā nelaiž mani laukumā
nu savaņģots es esmu cieši
dur sānā termometra pieši

Kas manīm toreiz prātu zaga?
Kad uzvedos kā īsts salaga
Dzert vēsā laikā aukstu alu
Tas ātri novest var uz galu

Nu sasegts siltām seģenēm
kā pārbarots ar driģenēm (bezsakars, bet vajadzēja atskaņas)
Es drudzī svīstdams aukstus sviedrus
pie sevis gaidu cīņu biedrus

bet diemužēl man jāsaka
ka šī nav tāda pasaka
kur gals ir laimīgs paredzams
vien pudeļ kakls saredzams

To pudeli, kas blakus man
ar šņabi pildītu, jā gan
ir mani draugi stiepuši
jo mani ārstēt sprieduši

šīm zālēm senas tradīcijas
un nekad netrūkst "munīcijas"
tiek aši "skrūve" glāzē jaukta
un nebremzējot iekšā rauta

Ir katram jušana tad sava
kad dzira ir iekš kuņģa tava
var vienam atplaukt zibošs smaids
bet citam izlausties vien vaids

Es piederu pie sugas tās
kam aknas smagi rūdītās
spēj panest augstas promiles
un neesmu vienīgais tāds es

Pēc šņabja terapijas īsas
Sāk pārņemt patīkamas trīsas
Tiek aizmirsts lauznis drudžainais
Un sasniegts reibums laimīgais

Ir mani draugi kulturāli
Tie iziet ārā apvemt zāli
Ne jaunos glaunos tepiķus
un manus antiseptiķus

Es jūtu dvingu veselīgu
Kāds telpā palaiž bezdelīgu
Seko spēriens straujš uz reizi
Vainīgas nu šķiebjas greizi
............................
kā jau tas gadās ar visiem maniem dzejoļiem arī šo slinkuma dēl nepabeidzu

Mani interesee, vai tas ir tiirs izdomaajums, vai tu tieshaam slims esi?

mani arī tas interesē
Nezinu vai tā ir gripa un nezinu vai esmu to noķēris dzerstoties laukā (kas protams ir bijis), bet pašsajūta ir līdzīga tai, kad tev kaklā iebāž veco dārzeņu rīvi un veic ar to monotonas kustības, kā arī kāds ieslidinājis degunā šļūteni (no iekšas) un liek plūst nemitīgām straumēm, tam visam klāt jautri reiboņi un spiediens acīs. Kas gan tas varētu būt?

Mans pirmais dzejolis!!!

Es šorīt gāju satikties ar viņu,
Nebiju pārliecināta, vai viņš atnāks
Es nesaucu vārdu, jo tas neko neizteiks
Nelieku iniciāļus, jo tie neko nenozīmē
Vienīgais, kas man rūp ir viņa jūtas.
Es sapņoju par to dienu, kad būsim kopā
Es sapņoju par to laiku, kad apskaušu viņu
Es sapņoju par to dienu, kad skūpstīšu viņu.....
Pēc kāda skaista brīža es redzu viņu nākam
Kad viņš bija man tuvāk, es pūlējos ko teikt
Bet manas pūles pagaisa, jo pagāja viņš man garām!

Winry, man patiik , mosh uzraksti turpinaajumu?

~BN~

Jaa, Winry forsha dzeja! ShinChan, lai gan arii tu savu komentaaru domaaji nopietni (nu, protams, ne jau pavisam)(un nezinu arii, vai taa tieshaam bija), bet man smiekli pashi no mutes izlidoja!!!

Paldies...bet neesmu drosha vai tagad vareeshu izdomaat turpinaajumu....bet gan jau kaut kad drīzumā!

Tad jau labi!

Es, es zinu vinju...
Druuma, bet ljoti emocionaala dzeja.. Bet man gan labaak patiik Ieva Roze...

Es arii zinu Klaavu Elsbergu! Man 2 vai 3 graamatas no vinja ir. Man ljoti patiik vinja dzeja. Emocionaala, tachu dazjaas vietaas var arii pasmieties!

Man tas dzejolis liekas ljoti pabeigts. Tas nobeigums kaut kaa atgaadina Aspazijas dzeju. Bet nepuutiet man tagad aciis, ka nav nekas tamliidziigs - es no dzejas ne buu, ne bee, un, ko man atgaadina, to es saku, lai arii, iespeejams, nav stils pat liidziigs. Iespeejams pat, ka pie vainas ir skolaa maaciito dzejnieku seciiba un vaardu liidziiba.


Un, kad mani nobrauks traktors, tu arii smiesies?

Nu, ja traktors tevi nobrauks taa riktiigi paiistam, tad nee! Bet ja tu taa vnk uzrakstiisi... nee es tik un taa nesmieshos, tas NAV aspraatiigi

Man liekas, ka ShinChan ir riktiigi pa iistam saauksteejies.

Skaidrs! Es vnk biju paaraak n-e-u-z-m-a-n-ii-g-a! Veseljojies, ShinChan!

Tev taisnība, ShinChan's ir riktīgi pa īstam saaukstējies, bet nu jau pateicoties intensīvai homeopātisku un ķīmisku preperātu lietošanai mēģina uzbrist uz veselības strīpas.
Bet velti tu apsauci Missy. Veidi, kādos cilvēki saaukstējas tiešām spēj sasmīdināt.

Bet par sabraukšanu ar traktoru es nemaz nerunāju, tur jau veselu komēdiju 3 cēlienos var sarakstīt, jo īpaši ja traktors aprīkots ar kāpurķēdi un šķurējamo lāpstu vai rokamo kausu.

Pirmais dzejolis kuru sarakstīju dzīvē, bet tā pat nav kur viņu likt

Es nezināju, ka mīlēt var tā,
ka asinis strāvo pa vaigiem,
ka galva sagriežas un
krītu tai dzīves bezdibenī

Es nezināju, ka mīlēt var tā,
tik skaidri un sāpīgi, ka
man ir žēl katra vārda ik katra,
ko tavas lūpas citai saka.

Es nezināju, ka mīlēt var tā,
ka nav dzīvei bez tevis vairs jēgs,
Bet kopā ar tevi
nav spēka...

man ljoti patiik..juutiigi...

skaisti.Ļoti precīzas emocijas,reālistiski

... maaxlinieciski. ljoti patiikams dzejolis.

Labs! Ljoti emocionaals dzejolis! Man jau patiik.

Nu es te pacentos, un uzrakstīju vēl vienu dzejoli :

Es lūkojos debesīs, un sapņoju par tevi
Es varu tikai sapņot, jo zinu ka tevis nav
Nav man tās sajūtas, ka tevi redzēšu
Bet manā sirdī vienmēr, būs vietiņa priekš tevis.

Ir bezjēdzīgi domāt, ka tevi satikšu
Jo tevis nav ne šodien, ne rīt, nekad
Katra sekunde bez tevis, sāp un sāpēs vienmēr
Jo ar šādu apziņu dzīvot, var tikai spēcīgais.

Kad zaudēju es cerību, satiku es tevi
Un manā sirdī ietrīcējās, tā vietiņa priekš tevis
Es sajutu ko siltu, es sajutu ko stipru
Un šo sajūtu mēs saucam par mīlestību.

Ja manas acis nemelo,
Tad redzu es pēkšņi
Man liekas, ka sapnis,
Bet tomēr ne

Ja tās tavas acis,
Tad nespēju ticēt
Jo tavās acīs,
Ir visa pasaule

Nesaki vairs, ka man nav sirds
Es vienkārši baidos
Jo visas tās jūtas
Es nezinu

Ja atvēršu sirdi,
Klausies, vai dzirdi
Tad nespēšu dzīvot,
Ja aiziesi tu...

Tu kliedz, tew sāp,
Un atkal tewi kāds iekšā krāpj.
Tu kliedz tew sāp,
Kāds tewi plēš ar asiem nagiem.
tu kliedz tew sāp,
newiens tewi nedzird, wisiem ir wienalga!
tu klidz tew sāp,
Mēmais klusums skaņas naw!


Wēlos pazust, paslēpties.
Izzust gaisā, noslēpties.
Spēlē dzīwi winējot un nekad zaudējot.
Wēlos būt labākā
Un nekad pēdējā!


Man ir slikti, gribas raudāt!
Man žēl tewis! Tewis man žēl!
Kādēļ tew tā tiešām nezinu..
Man žēl tewis, jo es nwaru līdzē.
Sirdī tu man tuws un tādēlj man sāp!

wow, to peedeejo lasot tirpas paar muguru paarskreeja. pozitiivaa noziimee. tas ir baigi labs dzejolis, tigra tavs arii ir forsh man patiik

Kapēc tā sāp?

Es nezinu kapēc es raudu
Ja it kā nav par ko
Es nezinu kapēc man sāp
Es tiešām nezinu to
Ak kaut man nebūtu sirds
Vai jēga šim dzejolim ir?
Kapēc plūstat asaras
Neklausat ko liek
Es pavelu jums sāļās lāses
Tūlīt apstāties!
Ak, liec tu mani mierā
tu sirds
Nesāpi vairs
Mans prāts nu stiprāks ir

Ignorējiet

ir labs. no taa straavo aaraa patiesas emocijas.

Kas taa par raudaashanu?

Ir prieks!

Smiekli!

Jautriiba!

Viss!

Kur tu rodies?
Kurp tu ej
Atkal prom?
Naac atpakalj,
Nebeedz!
Nee!

Prieks pazuda.

Es taisu viltus smaidu,
Lai manii buutu prieks,
Bet ir tikai tikai riebums
Un garlaiciiba.

Prieks,
Vai esi tu te kaut kur?
Vai atkal esi nosleepies?
Es tevi naaku mekleet,
Bet tu nosleepies...
Kur?
Aiz manis.

Vajag tikai pagriezties,
Vai atkaapties,
Vai atpakalj paleekties,
Tik atgriezties,
Un prieks buus atkal ar tevi,
Tev liidzaas -
Prieks
Un bezbeediiba.

Tik veelaak piedzersies
Prieks kopaa ar tevi.
Nodzersies.
Saies sviestaa.
Ieklemmeesies.
Jo vinjam arii besii -
Tu.
Vinjsh tevi izchakarees
Un projaam aizlaidiisies,
Kad tu bez prieka rakaasies
Peec pudeleem museraa.

Varbuut beedz no prieka?

Nee?

Ko tad?

Panjem sev liidzi ibio sasodiits!!!
! Un piesien strikjiitii!