Full Version: Mans darbiņš
Kādas lietas?Im curious
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 16:30)
Kādas lietas?In curious
kaut vai vārdi "šķīstītava" un "poltergaists", kuri lien no tava stāsta ārā kā āža kāja.
Šķīstītavas nav, tā pat kā elles. Un šaubos vai gars lietotu apzīmējumu poltergeists, kas ir salīdzinoši jauns vārds. Un kur ellē ratā no visiem iespējamiem gariem tu Latvijā izrāvi Mihaelu (varbūt Mihails?), pilnam komplektam trūkst vēl Keisija, Džona un kādas Rebekas.
Mihaels jeb Mihails jeb miša - Krievu vārds un ja kas tādu ir daudz,Poltergeists - šo vārdu lietoju īsuma labad, baigi labi teikt - nolādētās dvēseles vai nemīlētas sirdis, izklaisās taču tizli, pie tam vārds poltergeists apzīmē garu, kam piemīt fizisks spēks.
Nezinu, kur tie šķīstītāji to izrāvuši par to šķīstītavu, viņi to dēvē arī par miera ostu. Tu gribi teikt ka kāds saprastu, ja es te lietotu visus tos vārdus kādus viņi lietoja, viņi vēl runāja par kaut kādiem elles lokiem un ieteica izlasīt Dantes grāmatu, kur tas viss aprakstīts. Lai viņus saprastu tev perfekti jāpārzin visi ar kristietību saistītie jautājumi man pašai vairrākkārt vajadzēja pārjautāt, ko viņš ar to domā. vai tas būtu baigi interesanti ja viss stāsts pastāvētu no izglītojošiem jautājumiem kas saistīti ar kristietību, ja kāds ļoti vēlas zināt tuv;ak par šo tēmu lai izveido oftopikā topiku veltītu šai tēmai atbildēšu ko zināšu un ko nezināšu, pajautāšu.
Nezinu, kur tie šķīstītāji to izrāvuši par to šķīstītavu, viņi to dēvē arī par miera ostu. Tu gribi teikt ka kāds saprastu, ja es te lietotu visus tos vārdus kādus viņi lietoja, viņi vēl runāja par kaut kādiem elles lokiem un ieteica izlasīt Dantes grāmatu, kur tas viss aprakstīts. Lai viņus saprastu tev perfekti jāpārzin visi ar kristietību saistītie jautājumi man pašai vairrākkārt vajadzēja pārjautāt, ko viņš ar to domā. vai tas būtu baigi interesanti ja viss stāsts pastāvētu no izglītojošiem jautājumiem kas saistīti ar kristietību, ja kāds ļoti vēlas zināt tuv;ak par šo tēmu lai izveido oftopikā topiku veltītu šai tēmai atbildēšu ko zināšu un ko nezināšu, pajautāšu.
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 16:50)
vai tas būtu baigi interesanti ja viss stāsts pastāvētu no izglītojošiem jautājumiem kas saistīti ar kristietību,
Tas būtu pat ļoti interesanti. Varbūt nākamreiz uzreiz pēc sarunas vai sarunas laikā pamēģini visu kaut kur pierakstīt?
Varū brīdināt tas būs ļoti gari un izglītojoši, ja kāds ir pret garu un izglītojošu tekstu, tad bļaujiet līdz rītvakaram. es rītā vakarā rakstīšu turpinājumu.
ne paga stop stop es zinu kas bus talak apmeram, ka parasti gari un visi parejie neatbildi uz jautajumiem un tad tu nakamnedel satiksies vinjs pateiks mazliet un tad teiks, ka vinjam neesot laika apstastisot citu reizi,tipa boss sauc, ka jau visas jaukas gramatas, nesi iespaidojusies no gramtam? 
sory ja kaut ko nesapratu vai samurgoju kaut ko neta 
sory ja kaut ko nesapratu vai samurgoju kaut ko neta
kļūdies, rītā vakarā uzzināsi kā viss notika
Iisteniibaa, jaa, pirmkaart izgliitojoshi posti man piemeeram liktos interesantaaki, otrkaart luudzu arii atbildi uz maniem jautaajumiem uzdotiem ieprieksh, un treshkaart es jau uz sho topiku skatos shkjiibi... jau sen gribeejaas paarcelt uz offtopic jaa jau tas nav fiction... ko tu par to domaa?
Njā... Labs padoms pūtu skolas psihologam. Man vispār arī grūti noticēt, bet pagaidām nezinu, ko teikt.
Kā jau teicu, man šķiet, ka tas viss ir (kaut cik) tavās iedomās, vientulības dēļ. Piem. kad mazam bērnam ir vientuļi, viņam uzrodas iedomu draugs, kas bieži vien arī ir k-kāds gars.
Kad biju maza, man bija iedomu draudzene Tūtatiņa. Pēc kāda laika, kad no tā dzīvokļa izvācāmies (vecmāmiņa tur palika dzīvot), stāvu zemāk ievācās cita meitenīte. Viņai arī uzradās iedomu draugs. Viņu, cik es zinu, sauca Kegijs.
Mēs ar to meiteni vēl nesen runājām par šo tēmu...
Labi, tas varbūt īsti neattiecās uz tēmu.
P.S.- Viens klases biedrs šodien k-ko teica par Ulbroku. K-ko tur dīvainu, vai kā...
Kā jau teicu, man šķiet, ka tas viss ir (kaut cik) tavās iedomās, vientulības dēļ. Piem. kad mazam bērnam ir vientuļi, viņam uzrodas iedomu draugs, kas bieži vien arī ir k-kāds gars.
Kad biju maza, man bija iedomu draudzene Tūtatiņa. Pēc kāda laika, kad no tā dzīvokļa izvācāmies (vecmāmiņa tur palika dzīvot), stāvu zemāk ievācās cita meitenīte. Viņai arī uzradās iedomu draugs. Viņu, cik es zinu, sauca Kegijs.
Mēs ar to meiteni vēl nesen runājām par šo tēmu...
Labi, tas varbūt īsti neattiecās uz tēmu.
P.S.- Viens klases biedrs šodien k-ko teica par Ulbroku. K-ko tur dīvainu, vai kā...
Atbilde uz lastguru jautājumu:
Jā agrāk pastāvēja tie dēmoni, jocīgi, bet kautkas līdzīgs Inuyashai, agrāk dažiem dzīvniekiem piemitušas cilvēku dvēseles - tie ir tie augstas kārtas dēmoni. dvēseļu bija pietiekami, jo dēmoni regulēja cilvēku skaitu, bet stulbie dēmoni sāka slaktēt cits citu, pie tam cilvēki arī tos slaktēja un daži pat vēl tagad eksistē tikai aizmidzināti, vai kā to sauca
Jā agrāk pastāvēja tie dēmoni, jocīgi, bet kautkas līdzīgs Inuyashai, agrāk dažiem dzīvniekiem piemitušas cilvēku dvēseles - tie ir tie augstas kārtas dēmoni. dvēseļu bija pietiekami, jo dēmoni regulēja cilvēku skaitu, bet stulbie dēmoni sāka slaktēt cits citu, pie tam cilvēki arī tos slaktēja un daži pat vēl tagad eksistē tikai aizmidzināti, vai kā to sauca
emm... vispaar jau es uzdevu vairaakus jautaajumus...
QUOTE
tad veel pa teemu: ja dveeseles tik ir cik taas ir, tad kaa taas radaas, kaapeec tieshi tik, un ko taas dariija pirms tam kad bija vajadziigas cilveekiem (tas ir, pirms tam kad paraadiijaas cilveeki, nu vai vismaz pirms tam kad cilveeku kljuva tik daudz lai visas dveeseles tiktu pielietotas)? vai tas vareetu noziimeet ka kameer taas dveeseles nebija pieprasiitas, taas staigaaja pa Zemi demonu/garu/pusdievu izskataa, vai kaut kaa taa (un taapeec mums ir tik daudz legjendu par shaadiem gadiijumiem senajos laikos)?
1. Dvēseles radīja kāds augstāks spēks, manuprāt Dievs, bet skaidri es nezinu, kas ir tas augstākais spēks. Kas radīja dievu? to nu gan es nezinu.
2.Dvēseles agrāk bija vairāk, pateicoties nolādētajām dvēselēm, tagad to ir mazāk. Ja dvēseles netiktu iznīcinātas tagad tās būtu visiem.
3.Dvēseles tika radītas vienlaicīgi ar cilvēkiem, bet to bija par daudz, tapēc tās aizgāja pie dzīvniekiem, kuriem dvēseļu bija par maz.
4.Leģendu ir tik daudz jo tās vairāk vai mazāk lielākoties ir patiesas, izstudē vairāku kultūru grāmatas un sapratīsi, jo tas nav reāli ka vairākas dažādas kultūras izgudroja praktiski vienādas mitoloģiskas radības
Lastguru vai es tevi gadījumā neesmu kautkā aizvainojusi, no taviem postiem plūst negatīva enerģija.
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 20:42)
2.Dvēseles agrāk bija vairāk, pateicoties nolādētajām dvēselēm, tagad to ir mazāk. Ja dvēseles netiktu iznīcinātas tagad tās būtu visiem.
kaads tad izniicinaashanas meerogs? pashlaik cilveeku ir ap 6 miljardiem, bet shajaa gadsimtaa mums ir risks ka cilveeku paliks divreiz vairaak... vai arii tu gribi teikt ka tika noteika robezha cik cilveeki var buut, un preciizi tik dveeselju arii tika radiitas? bet Zeme tak nav vieniigaa planeeta... Turklaat tad sanaak ka peec kaada laika dveeseles var izbeigries pilniibaa... ko tad dariisim? taa it kaa biezhi negadaas ka dziivaa radiiba piedzimtu bez dveeseles, vai es maldos?
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 20:42)
3.Dvēseles tika radītas vienlaicīgi ar cilvēkiem, bet to bija par daudz, tapēc tās aizgāja pie dzīvniekiem, kuriem dvēseļu bija par maz.
Tu saki ka dveeseles tika radiitas vienlaiciigi ar cilveekiem, bet ja dziivnieki eksisteeja pirms cilveekiem (uz cik atceros, gandriiz visaas, ja ne visaas, legjindaas par cilveeka radiishanu ir teikts ka cilveeks paraadiijaas veelaak), un ja tu saki ka dziivniekiem arii ir dveeseles, tad ko dariija dziivnieki pirms tika radiiti cilveeki?
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 20:42)
4.Leģendu ir tik daudz jo tās vairāk vai mazāk lielākoties ir patiesas, izstudē vairāku kultūru grāmatas un sapratīsi, jo tas nav reāli ka vairākas dažādas kultūras izgudroja praktiski vienādas mitoloģiskas radības
Man nevajag teikt "ej pastudee mitologjiju", jo filozofija, religjija, mistika, magjija, okultisms un miiti ir manas miiljaakaas teemas diskusijaam. Es briinishkjiigi zinu ka ljoti daudzu kultuuru legjendas ir diez gan tuvas, un atspoguljo dazhaadus veestures notikumus, kurus mees tikai tagad pamazaam saakam izprast.
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 20:42)
Lastguru vai es tevi gadījumā neesmu kautkā aizvainojusi, no taviem postiem plūst negatīva enerģija.
Nee... paraadi luudzu, no kuriem. No maniem postiem nevar pluust negatiiva energjija, es vnk gribeeju lai tu atbildi uz jautaajumiem
Cilvēku masveida palielināšanās nebija paredzēta, tam bija domāti demoni, lai skaitu regulētu. Dvēseles var izbeigties! Tapēc ir liela nozīme šiem cilvēkiem kas dvēseles sargā. Man liekas ka katrai solārajai sistēmai ir savs augstākais spēks.
Dzīvnieku dvēseļu skaits arī ir ierobežots un tas ir vienāds ar cilvēku dvēseļu skaitu. Pirms cilvēku rašanās dzīvnieki nodarbojās ar vairošanos. Tad radās cilvēki lai nepieļautu dvēseļu izsīkšanu un dēmoni, lai nepieļautu cilvēku dvēseļu izsīkšanu.
Tā frāze ir domāta tam, lai tu saprastu, kur es to esmu izrāvusi.
Es tikai jautāju, jo es nepiedotu sev to ka uz mani kāds ir apvainojies, jo tas ir viens no veidiem kā kļūt par poltergeistu, es gribu aiziet no šīs pasaules mierīgi, nevis blandīties pa zemes virsu bez miera.
Dzīvnieku dvēseļu skaits arī ir ierobežots un tas ir vienāds ar cilvēku dvēseļu skaitu. Pirms cilvēku rašanās dzīvnieki nodarbojās ar vairošanos. Tad radās cilvēki lai nepieļautu dvēseļu izsīkšanu un dēmoni, lai nepieļautu cilvēku dvēseļu izsīkšanu.
Tā frāze ir domāta tam, lai tu saprastu, kur es to esmu izrāvusi.
Es tikai jautāju, jo es nepiedotu sev to ka uz mani kāds ir apvainojies, jo tas ir viens no veidiem kā kļūt par poltergeistu, es gribu aiziet no šīs pasaules mierīgi, nevis blandīties pa zemes virsu bez miera.
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 23:14)
Cilvēku masveida palielināšanās nebija paredzēta, tam bija domāti demoni, lai skaitu regulētu. Dvēseles var izbeigties!
good point. taapat kaa pleesonji ir vajadziigi lai zaaljeedaaju populaaciju uztureet taadaas robezhaas, kaadas taas var normaali pastaaveet, un ja pleesonjus novaakt tad ar laiku zaaljeedaaji vnk nevarees izdziivot jo tiem nebuus ko eest un kur dziivot. Taatad liidziigs mehaanisms tika paredzeets arii cilveekiem. that makes a lot of sense! bet kas notika ja dveeseles izbeigsies? kaa var buut dziivaa radiiba bez dveeseles?
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 23:14)
Dzīvnieku dvēseļu skaits arī ir ierobežots un tas ir vienāds ar cilvēku dvēseļu skaitu. Pirms cilvēku rašanās dzīvnieki nodarbojās ar vairošanos. Tad radās cilvēki lai nepieļautu dvēseļu izsīkšanu un dēmoni, lai nepieļautu cilvēku dvēseļu izsīkšanu.
kaapeec dziivnieku dveeselju skaits vareetu buut taads pats kaa cilveeku dveeselju skaits? Ja pie dziivniekiem pieskaitiit ari insektus tad dziivnieku dveeseleem jau sen javadzeeja izbeigties. bet ja insektiem nav dveeselju, tad kaadiem dziivniekiem ir?
QUOTE(Tigra2 @ Sep 29 2005, 23:14)
Es tikai jautāju, jo es nepiedotu sev to ka uz mani kāds ir apvainojies, jo tas ir viens no veidiem kā kļūt par poltergeistu, es gribu aiziet no šīs pasaules mierīgi, nevis blandīties pa zemes virsu bez miera.
tas ka tu sev kaut ko nepiedod, arii manupraat vareetu buut viens no veidiem kaa kljuut par taa sakto "poltergeistu"
2. pakāpes dvēseles ir no rāpuļiem - zīdītājiem.šīm radībām ir apziņa un domas 3. Pakāpes dvēseles zivīm.4. pakāpes dvēseles ir Insektiem,jūraszvaigznēm, aktīnijām, hidrām un arī amēbām, tās ir ļoti primitīvas, bez apziņas. Kad izbeigsies cilvēku dvēseles, paliks dzīvnieku dvēseles, jo tās nolādētajām dvēselēm nav nepieciešamas. Tad cilvēki būs primitīvi un patupi. un dzīvnieki izmirs un līdz ar dzīvniekiem dzīvā daba, un zemeslode būs tāda pati kā marss. Es kaut kur esmu dzirdējusi, ka senāk uz marsa arī bijusi dzīvība, varbūt tas viss jau ir bijis?
QUOTE(Tigra2 @ Sep 30 2005, 15:57)
Kad izbeigsies cilvēku dvēseles, paliks dzīvnieku dvēseles, jo tās nolādētajām dvēselēm nav nepieciešamas.
kaapeec "nolaadeetajaam dveeseleem" ir vajadziigas cilveeku dveeseles?
Tās iegūst spēku, varu. Vara jau patīk visiem bad guys. Pie tam daudzi no viņiem vēlas valdīt, un kam visvairāk spēka, tas to var darīt. Bet ne visas tās nolādētās dvēseles, absorbē garus. Viss ir atkarīgs no tā, kāds ir bijis cilvēks pirms kļuva par poltergeistu. Poltergeisti arī iedalās grupās, katriem ir sava nozīme. Ir arī tādi, kas cīnās pret tiem dvēseļu ēdājiem.
P.S. Un izskatās ka pateicoties taviem jautājumiem, kultūras jautājumi tiks izanalizēti, tapēc varēšu rakstīt it kā izgriežot daļu no sarunām, jo tas sastāvēs no tā ko es tagad šeit rakstu.
P.S. Un izskatās ka pateicoties taviem jautājumiem, kultūras jautājumi tiks izanalizēti, tapēc varēšu rakstīt it kā izgriežot daļu no sarunām, jo tas sastāvēs no tā ko es tagad šeit rakstu.
Pasaka, pasaciņa, bet lasīt interesanti
P.s.
lastguru, brīnos par tevi
P.s.
lastguru, brīnos par tevi
Tu minhauzenu palasīji? Nevienam nav tiesības saukt mani par meli, ja viņš pat skaidri nezina ko nozīmē meli, un pasaki man ar ko pasakas atšķiras no īstenības? ES NEMELOJU!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!Vismaz pati to neuzskatu par meliem. Kad sniegsi man precīzu melu un pasaciņu definīciju, ko ir apstiprinājuši vismaz 10 izcili un ar faktiem apstiprinājuši zinātnieki, filozofi, reliģiskie vadoņi u.c. tad varēsi to apgalvot.
QUOTE(Tigra2 @ Sep 30 2005, 16:47)
Tu minhauzenu palasīji? Nevienam nav tiesības saukt mani par meli, ja viņš pat skaidri nezina ko nozīmē meli, un pasaki man ar ko pasakas atšķiras no īstenības? ES NEMELOJU!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!Vismaz pati to neuzskatu par meliem. Kad sniegsi man precīzu melu un pasaciņu definīciju, ko ir apstiprinājuši vismaz 10 izcili un ar faktiem apstiprinājuši zinātnieki, filozofi, reliģiskie vadoņi u.c. tad varēsi to apgalvot.
To pašu apgrieztā veidā var attiecināt uz tevi. Tiklīdz 10 izcili ar faktiem bruņoti zinātnieki, filosofi (bet ne reliģiskie vadoņi, kurus es uzskatu par masu apzinas manipulatoriem) apstiprinās tevis teikto, es ar lielu bijību pieņemšu tavus vārus par patiesiem. Līdz tam laikam man tie ir tikai apzināti, vai ļoti ceru, ka neapzināti meli.
Atbildot uz jautājumu ar ko pasakas atšķiras no īstenības (starp citu, ar šo frāzi tu izdari pieļāvumu, ka tās tomēr varētu būt pasakas) varu tikai teikt, ka pasakas mēs lasām un rakstām un fantazējam, bet īstenibā mēs eksistējam fiziski, esam materiāli, kontaktējamies ar citām dzīvām būtnēm.
Kas tevi tik ļoti pārsteidz? Vai tiešam grūti aprast ar domu, ka cilvēkam, kas ir izlasījis tonnām grāmatu (visa veida) kontaktējies ar pietiekami daudziem atšķirīgiem cilvēkiem un nodzīvojis pietiekami ilgi šai pasaulē tavs teksts liekas ļoti vāji saistīts ar realitāti? Var jau būt, ka tava zemapziņa projicē tavus garus un tev tie liekas reāli, taču piedod man, tas nebūt neliecina, par taviem kontaktiem ar aizkapa būtnēm, un jo tālāk jūs savā dialogā ejat jo vairāk man tas atgādina kādu pseidozinātnisku šurumburumu, kas arī nav faktuali pamatots. Bet turpini vien, es nesaku, ka nav interesanti.
Vienlaikus es pieļauju, ka tu nemelo, jo melot nozīmē apzināti runāt nepatiesību
P.s. Starp citu, šo sadaļu sauc fan fiction
Es sapratu es beidzot sapratu, piedodiet es visu sapratu, nezinu kapēc bet es tagad raudu, es beidzot sapratu, tas viss ko es redzu, vai arī man likās ka es to redzu ir meli es beidzot to sapratu nelasiet vairs neko, ko es esmu rakstījusi. Tie ir meli, es esmu visstulbākā, visdebilākā mele uz pasaules. Kad es biju maza ar mani notika daži gadījumi, kurus es tā arī nespēju aizmirst, neteikšu kādi tie bija, jo man ir kauns par to runāt. es savā prātā radīju pasauli, kas ir labāka par īsto, kur nav tādu pretīgu cilvēku, kas tā dara, es negribēju to redzēt pieņemt, saprast. Es tikai gribēju dzīvot un būt laimīga. Piedodiet,bet šai jaunajai pasaulei noticēju. varbūt tapēc arī man likās, ka es viņus redzu. Tas viss tikai tapēc, lai es nebūtu vientuļa, tas arī viss ignorējiet šo topiku. Tās otras pasaules vairs nav.
ShinChan es tev gribeeju teikt tikai vienu - neatnjem citiem ceriibu, jo varbuut tas ir peedeejais kas tiem palicis... Ceru ka tu saprati ko es ar to gribejeu teikt...
Tigra2 luudzu turpini staastu un ticeet tam kam tici jo bez ticiibas kaut kam mees visi esam kaa plikas bazniicas zhurkas... ikviens kaut kam tic... tu gariem... es kaut kam savam un varbuut ShinChans savai gudriibai bet mees vismaz ticam.. ticiiba tur cilveeku pie dziiviibas... ticiiba ka buusi laimiigs ka tev buus beerni un laba gjimene... ja nebuutu ticiibas es sen jau buutu padariijusi sev galu...
Tigra2 luudzu turpini staastu un ticeet tam kam tici jo bez ticiibas kaut kam mees visi esam kaa plikas bazniicas zhurkas... ikviens kaut kam tic... tu gariem... es kaut kam savam un varbuut ShinChans savai gudriibai bet mees vismaz ticam.. ticiiba tur cilveeku pie dziiviibas... ticiiba ka buusi laimiigs ka tev buus beerni un laba gjimene... ja nebuutu ticiibas es sen jau buutu padariijusi sev galu...
tikšu galā ar sevi un halucinācijām, nevajag uztraukties, man jau sen bija laiks pieaugt. Un tāds pieaudzis cilvēks kā es centīšos līdzināties ShinChanam viņš vismaz ir saprātīgs, nevis kā es BIJU - fantazētāja.
Nevajadzēja neko rakstīt, tas viss ir stulbi. Manas halucinācijas ir jāārstē. Tā man ir jauns grafiks, vairs nekādu anime, manga, zīmēšanas, dzejas rakstīšanas, muzicēšanas, es tapat savu dzīvi beigšu kā bomzis kāda jēga kaut ko darīt, dzīvošu šajā pretīgajā pasaulē kā mācēšu, es neesmu īpaša, es BIJU visparastākā stulbenīte fantazētāja, izdzēsiet kāds šo topiku, izklausās stu;lbi, bet es nevaru...
Nevajadzēja neko rakstīt, tas viss ir stulbi. Manas halucinācijas ir jāārstē. Tā man ir jauns grafiks, vairs nekādu anime, manga, zīmēšanas, dzejas rakstīšanas, muzicēšanas, es tapat savu dzīvi beigšu kā bomzis kāda jēga kaut ko darīt, dzīvošu šajā pretīgajā pasaulē kā mācēšu, es neesmu īpaša, es BIJU visparastākā stulbenīte fantazētāja, izdzēsiet kāds šo topiku, izklausās stu;lbi, bet es nevaru...
Un taa pazuud veelviens ljoti interesants un neparasts cilveecinsh... Zheel... Man no tiesas ir zheel... ShinChans nav ideaals... Ja man liktu izveeleeties starp Tigras un ShinChana persionalitaateem es izveeleetos to pirmo... Vnk dziive ir skaistaaka un interesanaaka ja to piepilda kaut kas taads kas netiek daavaats kuram katram...
Well... It's realy sad...
Bet Tigra2 es tiehsaam ceru sagaidiit turpinaajumu - no taa vareetu sanaakt aizraujosh staasts... Luudzu nebeidz raxtiit!
Well... It's realy sad...
Bet Tigra2 es tiehsaam ceru sagaidiit turpinaajumu - no taa vareetu sanaakt aizraujosh staasts... Luudzu nebeidz raxtiit!
Un es tagad kā idiote sēžu un raudu par ko, es nezinu pat par ko, es vienkārši raudu, es sevi ienīstu, ienīstu, ienīstu ienītu, klaviatūra samirks un vairs nestrādās, Es nezinu kapēc bet man gribas kliegt. Kapēc man tā sāp pat nezinu par ko es raudu, es taču esmu stulba
paklau, galu galaa ikviens no mums kaut kam tic. tu gariem - es Dievam, veel kaads cits varbuut tic lauminjaam vai ziemassveetku veciitim. vienkaarshi turpini raxtiit. raxtot parasti cilveex izlaadee savas negatiivaas vai pozitiivaas emocijas. veceniit kas buus par raudaashanu? turaas tachu. un vispaar galvenais ir attiexme. nevajag domaat par sevi sliktu. miili sevi un arii citi tevi miilees
Es nevaru turpināt, es sākšu no jauna. Es kārtīgi izkliedzos uz lodžijas, varbūt kāds pat poličus izsauks. Palika labāk.
Update:
Izsauca , labi, ka neviens nezināja, ka tā biju es
Update:
Izsauca
, labi, ka neviens nezināja, ka tā biju es
Turpināšu tepat, slinkums pārrakstīt, brīdinu, ka stāsts ir stipri minhauzenisks, un ja kas es nevienam nelieku ticēt. Tapēc nevajag te likt komentārus par to, ka es muldu tā, ka ausis kust...tas man uzdzen depresiju, (tāpat kā tas pirmais warn)
Nedēļa vilkās kā gliemezis, nē, pat vēl lēnāk. Un nenotika nekas interesants, garlaicība. Atzīmes atkal atgriezās normas robežās, tapēc nebija pat nekāda uztraukuma, laikam dumji, ka nepriecājos, bet tiešām bija garlaicīgi, es gribēju, lai vismaz kāds kaut ko izdara, es pat biju gatava izlekt pa otrā stāva logu, lai tikai kaut kas notiek! Piektdien gliemezis sarāva, un finišēja!
***
Sestdiena
Neviena nebija mājās, paņēmu atslēgas un braucu uz ulbroku, pēc stundas atrados pie Mišas kapa, bet Mišas tur nebija. Staigāju apkārt skatījos, bet neviena cilvēka it kā nebija, tikai gari. Pēkšņi man blakus neznokurienes kāds nostājās un jautāja''Vai tu viņus redzi?'' Man nebija ne jausmas par ko blakusstāvošais runā, man bija nojauta, ka viņš runā par gariem, tapēc atbildēju apstiprinoši.Es pagriezu galvu, bet tur neviena nebija, apgriezos rinķī, bet nevienu cilvēku neieraudziju. Un neviens gars arī nenāca man klāt. Es apjuku. ''Ah, kāda dumja sejas izteiksme" man aiz muguras kāds iesmējās, es pagriezos, bet tur neviena nebija. Mani kāds noteikti āzē, un tas kāds noteikti nav cilvēks.
Nedēļa vilkās kā gliemezis, nē, pat vēl lēnāk. Un nenotika nekas interesants, garlaicība. Atzīmes atkal atgriezās normas robežās, tapēc nebija pat nekāda uztraukuma, laikam dumji, ka nepriecājos, bet tiešām bija garlaicīgi, es gribēju, lai vismaz kāds kaut ko izdara, es pat biju gatava izlekt pa otrā stāva logu, lai tikai kaut kas notiek! Piektdien gliemezis sarāva, un finišēja!
***
Sestdiena
Neviena nebija mājās, paņēmu atslēgas un braucu uz ulbroku, pēc stundas atrados pie Mišas kapa, bet Mišas tur nebija. Staigāju apkārt skatījos, bet neviena cilvēka it kā nebija, tikai gari. Pēkšņi man blakus neznokurienes kāds nostājās un jautāja''Vai tu viņus redzi?'' Man nebija ne jausmas par ko blakusstāvošais runā, man bija nojauta, ka viņš runā par gariem, tapēc atbildēju apstiprinoši.Es pagriezu galvu, bet tur neviena nebija, apgriezos rinķī, bet nevienu cilvēku neieraudziju. Un neviens gars arī nenāca man klāt. Es apjuku. ''Ah, kāda dumja sejas izteiksme" man aiz muguras kāds iesmējās, es pagriezos, bet tur neviena nebija. Mani kāds noteikti āzē, un tas kāds noteikti nav cilvēks.
Es vēlreiz apgriezos apkārt nevienu neredzēju. Bet apkārt skanēja klusi smiekli. Man palika bail un es pagriezos lai ietu prom. Man priekšā nez no kurienes uzradās persona, kas ne ar ko neatšķīrās no cilvēka. Brūni mati brūnas acis smalka miesas būve, par mani trīs,četrus centimetrus garāks.Smīn.
-Tik ātri jau prom?
...
-Man tā šķiet tev ar kādu bija sarunāta tikšanās?
-...ar cilvēku...tā šķiet
-Kas tad es tavuprāt esmu?
-Nezinu, bet ne cilvēks
-Tu mani apvaino, es taču izskatos pēc cilvēka
Viņš izskatījās apvainots
-Labi, labi esi cilvēks
Smīns atgriezās viņa sejā
-Biju
-...
Es pieskāros viņa rokai
-Zombijs?
-
vai es smirdu
-Vampīrs...
- tas jau paliek stulbi
-beidz mani ķircināt
-nolādētā dvēsele..
es atkāpos atpakaļ
-neesmu kanibāls dvēseles neēdu
-tiešām
-nu netici, nevajag, iešu prom
-pagaidi, tu tiešām garus neēd?
-nee
es nostājos viņam blakus
-Kapēc vecais atsūtija tevi? Lai mani novāktu, kas? Viņi taču it kā jūs neieredz.
-Mūsu apvienību sauc nevis vecais, bet Sargātāji. Neieredz viņi tikai ļaunos. Un es neesmu atsūtīts, lai tevi novāktu, bet varbūt arī esmu...
tevi tik viegli apmuļķot
-beidz!
-Kapēc Sargātāji atsūtija tevi nevis cilvēku?
-Tapēc, ka es pats būdams nolādētā dvēsele, vislabāk pratīšu izskaidrot kas tie tādi ir.
-Kapēc poltergeisti ēd dvēseles?
-Nesauc mani tā! Tapēc lai iegūtu spēku...un ja pareizi saka tad viņi nevis ēd bet absorbē dvēseles.
-Kā kļūst par poltergeistu?
-Nesauc mani tā!
-Sory
-Ir vairāki veidi kā kļūt par spoku, un vairāki veidi kā kļūt par nolādēto dvēseli vai nemīlēto sirdi, visbiežāk sastopamie ir:
1.Ja kāds tevi nolād
2.ja tu pats sevi nolādi, tas ir nolādi citus, bez īpaša iemesla, vai dēļ naudas
3.Ja tevi neviens nemīl
4.Ja tu mocies netaisnīgos sirdsapziņas pārmetumos, piemēram, tavu suni nobrauc mašīna tu to sev nevari piedot visas savas dzīves garumā.
tie ir vispopulārākie
-Kā tu kļuvi par po...nolādēto dvēseli
-Vispār tā nav tava darīšana
-Vai tevi neviens nemīlēja?
-Tā nav tava darīšana.
-Ja?
-TĀ NAV TAVA DARĪŠANA!
-Labi, labi
-Ko vēl vēlies zināt?
-Kā tevi sauc?
-Valdis
-Kā sauca tos kuri bija šeit pirms nedēļas?
-Vecākais Edvards, jaunākais Pēteris
-Cik tev gadu?
-Šis nav iepazīšanās randiņš
-Kapēc sliktie absorbē dvēseles?
-lai iegūtu spēku
-kā tas izpaužas?
-Telikinēze, teleportācija, domu lasīšanas prasme un citas lietas, pie tam viņi arvien vairāk izskatās pēc cilvēkiem
-Bet tu taču arī izskaties pēc cilvēka
-es ilgi tā nevaru
-āaa
-bēe, vēl kaut ko gribi zināt par nolādētajām dvēselēm,
-Um...nevaru izdomāt
-tā, kur tu dzīvo
-ziepniekkalnā
-tur ir kāda klusa vieta
-mežs un kapi
-kā sauc kapus?
-Brāļu kapi
-Tiksimies pēc nedēļas tur
un viņš izgaisa, es devos mājās, un atcerējos ko aizmirsu pajautāt.
-Tik ātri jau prom?
...
-Man tā šķiet tev ar kādu bija sarunāta tikšanās?
-...ar cilvēku...tā šķiet
-Kas tad es tavuprāt esmu?
-Nezinu, bet ne cilvēks
-Tu mani apvaino, es taču izskatos pēc cilvēka
Viņš izskatījās apvainots
-Labi, labi esi cilvēks
Smīns atgriezās viņa sejā
-Biju
-...
Es pieskāros viņa rokai
-Zombijs?
-
vai es smirdu-Vampīrs...
-
tas jau paliek stulbi -beidz mani ķircināt
-nolādētā dvēsele..
es atkāpos atpakaļ
-neesmu kanibāls dvēseles neēdu
-tiešām
-nu netici, nevajag, iešu prom
-pagaidi, tu tiešām garus neēd?
-nee
es nostājos viņam blakus
-Kapēc vecais atsūtija tevi? Lai mani novāktu, kas? Viņi taču it kā jūs neieredz.
-Mūsu apvienību sauc nevis vecais, bet Sargātāji. Neieredz viņi tikai ļaunos. Un es neesmu atsūtīts, lai tevi novāktu, bet varbūt arī esmu...
tevi tik viegli apmuļķot-beidz!
-Kapēc Sargātāji atsūtija tevi nevis cilvēku?
-Tapēc, ka es pats būdams nolādētā dvēsele, vislabāk pratīšu izskaidrot kas tie tādi ir.
-Kapēc poltergeisti ēd dvēseles?
-Nesauc mani tā! Tapēc lai iegūtu spēku...un ja pareizi saka tad viņi nevis ēd bet absorbē dvēseles.
-Kā kļūst par poltergeistu?
-Nesauc mani tā!
-Sory
-Ir vairāki veidi kā kļūt par spoku, un vairāki veidi kā kļūt par nolādēto dvēseli vai nemīlēto sirdi, visbiežāk sastopamie ir:
1.Ja kāds tevi nolād
2.ja tu pats sevi nolādi, tas ir nolādi citus, bez īpaša iemesla, vai dēļ naudas
3.Ja tevi neviens nemīl
4.Ja tu mocies netaisnīgos sirdsapziņas pārmetumos, piemēram, tavu suni nobrauc mašīna tu to sev nevari piedot visas savas dzīves garumā.
tie ir vispopulārākie
-Kā tu kļuvi par po...nolādēto dvēseli
-Vispār tā nav tava darīšana
-Vai tevi neviens nemīlēja?
-Tā nav tava darīšana.
-Ja?
-TĀ NAV TAVA DARĪŠANA!
-Labi, labi
-Ko vēl vēlies zināt?
-Kā tevi sauc?
-Valdis
-Kā sauca tos kuri bija šeit pirms nedēļas?
-Vecākais Edvards, jaunākais Pēteris
-Cik tev gadu?
-Šis nav iepazīšanās randiņš
-Kapēc sliktie absorbē dvēseles?
-lai iegūtu spēku
-kā tas izpaužas?
-Telikinēze, teleportācija, domu lasīšanas prasme un citas lietas, pie tam viņi arvien vairāk izskatās pēc cilvēkiem
-Bet tu taču arī izskaties pēc cilvēka
-es ilgi tā nevaru
-āaa
-bēe, vēl kaut ko gribi zināt par nolādētajām dvēselēm,
-Um...nevaru izdomāt
-tā, kur tu dzīvo
-ziepniekkalnā
-tur ir kāda klusa vieta
-mežs un kapi
-kā sauc kapus?
-Brāļu kapi
-Tiksimies pēc nedēļas tur
un viņš izgaisa, es devos mājās, un atcerējos ko aizmirsu pajautāt.
tā labi ja es vēl nerakstīju tad tagat rakstu....nju viss ir interesnti un lasāmi bet mazliet atgādina kā teikt šausmenes....bet tas ir ko es domāju kopumā labi.....ja ir iedvesma tad raksti raksti raksti...
Es domāju, ka atkal nedēļa vilksies kā gliemezis, bet nē, tā pagāja ātri, visu laiku bija jāsteidzas kaut kur jāskrien, miera nebija ne mirkli.Nepaspēju ne attapties kad pienāca piektdiena un varēju iet uz kapiem. Es jau biju izdomājusi veselu virkni ar jautājumiem un vēlējos tos ātrāk pajautāt. Aizgāju mājās noliku somu paēdu, nekur nebija jāsteidzas, jo līdz kapiem bija tikai 10 minūšu gājiens nevis 40 minūšu brauciens. Pusstunda tomēr ir pietiekami ilgs laiks. Pārģērbos un gāju uz kapiem. Netālu no ieejas stāvēja Valdis. Es pie viņa pieskrēju. bet Valdis bija kaut kāds jocīgs. Ja pagājušoreiz no viņa nevirmoja nekas, tad šoreiz gaisotne ap viņu bija tāda jocīga, drusku neomulīga. Pār ķermeni pārskrēja tirpas, kaut gan bija jau pavisam silts. Es sajutos jocīgi, bet neņēmu to vērā
-Sveiks
-Sveika
-...kā tev iet?
-Labi. Viss kārtībā.
Viņš bija tik jocīgi pieklājīgs, es domāju, ka laikam nolēmis būt pret mani jauks
-Man arī viss labi
-Nevēlies pastaigāties
-Jā protams
-Kur mēs pagājušoreiz palikām
-pie jautājumiem par poltergeistiem
viņš neiebilst, kaut kas nav tā kā vajag
-Ā, par poltergeistiem, ko tu vēlies zināt.
manā sirdī iezagās šaubas, ar Valdi tiešām kaut kas nav tā kā vajag
-Pasaki kā sauca tos divus cilvēkus kurus es satiku pirms divām nedēļām, es aizmirsu
Man vajadzēja pārliecināties
-Kādi cilvēki...nav svarīgi
-Tu neesi Valdis.
-Kā neesmu?
viņš sāka nervozēt, un viņa izskats mainijās.viņš palika garāks mati palika melni, būdīgāks.Es atkāpos dažus soļus atpakaļ un skrēju prom.Viņš man sekoja un tad sāka lidot, es skrēju cik man spēka, centos līkumot, bet viņš tikai tūvojās un tuvojās, man sāka trūkt elpas...
-Sveiks
-Sveika
-...kā tev iet?
-Labi. Viss kārtībā.
Viņš bija tik jocīgi pieklājīgs, es domāju, ka laikam nolēmis būt pret mani jauks
-Man arī viss labi
-Nevēlies pastaigāties
-Jā protams
-Kur mēs pagājušoreiz palikām
-pie jautājumiem par poltergeistiem
viņš neiebilst, kaut kas nav tā kā vajag
-Ā, par poltergeistiem, ko tu vēlies zināt.
manā sirdī iezagās šaubas, ar Valdi tiešām kaut kas nav tā kā vajag
-Pasaki kā sauca tos divus cilvēkus kurus es satiku pirms divām nedēļām, es aizmirsu
Man vajadzēja pārliecināties
-Kādi cilvēki...nav svarīgi
-Tu neesi Valdis.
-Kā neesmu?
viņš sāka nervozēt, un viņa izskats mainijās.viņš palika garāks mati palika melni, būdīgāks.Es atkāpos dažus soļus atpakaļ un skrēju prom.Viņš man sekoja un tad sāka lidot, es skrēju cik man spēka, centos līkumot, bet viņš tikai tūvojās un tuvojās, man sāka trūkt elpas...
tas nav godiigi!!!! apraut staastu pashaa interesantaakajaa vietaa!!!
taa dariit nav labi.... *gaida turpinaajumu*
taa dariit nav labi....
*gaida turpinaajumu*
Dark angel, taa jaw vienmeer... tas ir raxtnieka uzdevums!
peec shii staasta vajag uztaisiit anime! Tigra, liels paldies ka atsaaki.
Bet es tikai skrēju, sānos sāka durt un es pakritu. Pēc mirkļa piecēlos. Neviena man blakus nebija. Es apskatījos apkārt un nopūtos.
Sitiens!
Kāds man spēcīgi iesita pa vēderu. Es gluži vai ielidoju tuvākajā priedē. Likās ka mirklis velkas neticami ilgi, es biju kā pienaglota, bet jau pēc maza brīža es kritu. Poltergeists smaidija, bet es kritu kā palēninātā filmā. Es saskāros ar zemi, tā bija mīksta. Pierausos kājās biju apdullusi, bet gatava bēgt. Un es skrēju spēki bija tuvu izsīkšanas robežai, bet es neapstājos. Tas bija laiks, kad sapratu, cik vērtīga ir dzīve. un es negrasos padoties!
Viņš nostājās man priekšā un smaidija. Es apstājos.
-Nav par agru lai ietu?
Viņš prātam neaptveramā ātrumā lidoja pie manis. Un jau pēc brīža viņš bija klāt, pagāja vien sekundes desmitdaļa kad viņš mani turēdaams aiz kakla bija piespiedis tai pašai priedei otrā pusē.
-tik viegli tu no manis neaiziesi
es tikai skatijos, man sāka trūkt gaisa un reiba galva
-jūs sargātāju salašņas tiksiet novākti viens pēc viena
Viņa roka kā duncis ietriecās pie manas sirds, viņš smaidija. Man likās ka tā ir mana pēdējā dzīves minūte.
viņa sejas izteiksme mainijās, smīniņu nomainīja sāpju izķēmota grimase.viņš atrāva no manis rokas un noleca zālē. Es nokritu. Pacēlu galvu, man bija nelabi, bet neizskatījās ka viņš justos īpaši labi, viņa roka sāka degt. manu acu priekšā roka sabirza putekļos. Nolādētā dvēsele iekliedzās un aizlidoja neticamā ātrumā. Es pacēlu galvu neviena apkārt nebija. Piecēlos sēdus un sēdēju kādu laiku, pēc tam piecēlos kājās un gāju uz izejas pusi. Tur stāvēja Valdis, šoreiz īstais...
Sitiens!
Kāds man spēcīgi iesita pa vēderu. Es gluži vai ielidoju tuvākajā priedē. Likās ka mirklis velkas neticami ilgi, es biju kā pienaglota, bet jau pēc maza brīža es kritu. Poltergeists smaidija, bet es kritu kā palēninātā filmā. Es saskāros ar zemi, tā bija mīksta. Pierausos kājās biju apdullusi, bet gatava bēgt. Un es skrēju spēki bija tuvu izsīkšanas robežai, bet es neapstājos. Tas bija laiks, kad sapratu, cik vērtīga ir dzīve. un es negrasos padoties!
Viņš nostājās man priekšā un smaidija. Es apstājos.
-Nav par agru lai ietu?
Viņš prātam neaptveramā ātrumā lidoja pie manis. Un jau pēc brīža viņš bija klāt, pagāja vien sekundes desmitdaļa kad viņš mani turēdaams aiz kakla bija piespiedis tai pašai priedei otrā pusē.
-tik viegli tu no manis neaiziesi
es tikai skatijos, man sāka trūkt gaisa un reiba galva
-jūs sargātāju salašņas tiksiet novākti viens pēc viena
Viņa roka kā duncis ietriecās pie manas sirds, viņš smaidija. Man likās ka tā ir mana pēdējā dzīves minūte.
viņa sejas izteiksme mainijās, smīniņu nomainīja sāpju izķēmota grimase.viņš atrāva no manis rokas un noleca zālē. Es nokritu. Pacēlu galvu, man bija nelabi, bet neizskatījās ka viņš justos īpaši labi, viņa roka sāka degt. manu acu priekšā roka sabirza putekļos. Nolādētā dvēsele iekliedzās un aizlidoja neticamā ātrumā. Es pacēlu galvu neviena apkārt nebija. Piecēlos sēdus un sēdēju kādu laiku, pēc tam piecēlos kājās un gāju uz izejas pusi. Tur stāvēja Valdis, šoreiz īstais...
-Kur tu biji iekritusi? Es jau gribēju iet prom
Es biju tik sasodīti pārgurusi, ka gribēju tikai pagulēt, neko citu tikai gultu...
-Vai es nevarētu iet mājās
-Tad kādā jēgā, tu uz šejieni vispār nāci, ja jau uzreiz prom
Man no rokas zālē nopilēja dažas asins lāses, es sagrīļojos.
-Tu asiņo. Kas notika? Nāc.
viņš aizveda mani līdz tuvākajam kokam un es apsēdos tam blakus
-Iedod roku.
es pacēlu roku, plaukstā iegriezta bija zvaigzne
-Nolādētā dvēsele...vai ar melniem matiem, zilām acīm un gara auguma?
Es pamāju
-Sasodītais *******, nevarēja likties mierā, tas *****!
-Vai es varu iet mājās?
-Ar šādu roku? Nekā nebija!
-Es apsaitēšu, vai varu iet?
-Nē,
Viņš mani pacēla uz rokām, un mēs izgaisām, tas bija tik dīvaini, ilga tikai sekundi, it kā mēs stāvētu uz vietas, tikai apkārtējie silueti sagriezās virpulī un uzradās jauni.
Atradāmies kaut kādā mājā, labi iekārtotā, un... mūsdienīgā.viņš mani nostādija uz kājām.
- Kur mēs esam?
-Organizācijas mītnē.
Pie mums pienāca apmēram 1,80 gara sieviete ar tumši brūniem matiem un zilām acīm, gadus apmēram 26 veca, ģērbta svīterī un džinsās.
-Sveiks Vladimir. jau atpakaļ?
Bet tad it kā aprāvās pusvārdā un paskatījās uz mani.
-Valdi, kas tā tāda?
-Cilvēks, dzīva.
-To jau var redzēt, bet kapēc viņa ir šeit?
-Parādi roku.
Es pacēlu plaukstu pret sievieti. viņas seja pārklājās ar sviedriem
-Pasaukšu Edvardu...
Un viņa aizsteidzās
-Kas viņa bija?
-Cecīlija, arī sargātāja, lielākoties sēž mītnē un rūpējās par to
-Kas tā par zvaigzni?
-Edvards paskaidros
Līdz šim es sāpes rokā nejutu, bet tagad roka sāka svilinoši sūrstēt
Mums pretim nāca Edvards, nopietns, tāpat kā toreiz, tikai šoreiz šķita arī uztraucies.
Es biju tik sasodīti pārgurusi, ka gribēju tikai pagulēt, neko citu tikai gultu...
-Vai es nevarētu iet mājās
-Tad kādā jēgā, tu uz šejieni vispār nāci, ja jau uzreiz prom
Man no rokas zālē nopilēja dažas asins lāses, es sagrīļojos.
-Tu asiņo. Kas notika? Nāc.
viņš aizveda mani līdz tuvākajam kokam un es apsēdos tam blakus
-Iedod roku.
es pacēlu roku, plaukstā iegriezta bija zvaigzne
-Nolādētā dvēsele...vai ar melniem matiem, zilām acīm un gara auguma?
Es pamāju
-Sasodītais *******, nevarēja likties mierā, tas *****!
-Vai es varu iet mājās?
-Ar šādu roku? Nekā nebija!
-Es apsaitēšu, vai varu iet?
-Nē,
Viņš mani pacēla uz rokām, un mēs izgaisām, tas bija tik dīvaini, ilga tikai sekundi, it kā mēs stāvētu uz vietas, tikai apkārtējie silueti sagriezās virpulī un uzradās jauni.
Atradāmies kaut kādā mājā, labi iekārtotā, un... mūsdienīgā.viņš mani nostādija uz kājām.
- Kur mēs esam?
-Organizācijas mītnē.
Pie mums pienāca apmēram 1,80 gara sieviete ar tumši brūniem matiem un zilām acīm, gadus apmēram 26 veca, ģērbta svīterī un džinsās.
-Sveiks Vladimir. jau atpakaļ?
Bet tad it kā aprāvās pusvārdā un paskatījās uz mani.
-Valdi, kas tā tāda?
-Cilvēks, dzīva.
-To jau var redzēt, bet kapēc viņa ir šeit?
-Parādi roku.
Es pacēlu plaukstu pret sievieti. viņas seja pārklājās ar sviedriem
-Pasaukšu Edvardu...
Un viņa aizsteidzās
-Kas viņa bija?
-Cecīlija, arī sargātāja, lielākoties sēž mītnē un rūpējās par to
-Kas tā par zvaigzni?
-Edvards paskaidros
Līdz šim es sāpes rokā nejutu, bet tagad roka sāka svilinoši sūrstēt
Mums pretim nāca Edvards, nopietns, tāpat kā toreiz, tikai šoreiz šķita arī uztraucies.
Edvards paskatījās uz Valdi. Valdis klusēja.Tad pievērsās man.
-Parādi lūdzu plaukstu.
Viņš pieklājīgi pajautāja. Es iepletu pirkstus, lai zvaigzne kļūtu redzama. Sāpes pastiprinājās, roka bija kā ugunī iebāzta.
-Kas notika, man ir skaidrs, ka viņai uzbruka, bet kapēc viņa vēl ir dzīva? Valdi vai tu iejauces un apturēji?
-nē
-Hm, tas ir interesanti, viņa nav sargātāja, viņam taču nevajag uzbrukt parastiem cilvēkiem. Vēl interesantāks šķiet fakts, ka viņa vēl ir dzīva, bet kā...
Pēc neliela klusuma brīža, Edvards paskatījās uz mani.
-Pastāsti kā viss notika
Es pastāstiju, kas notika. Bet nelikās, ka esmu kādu apgaismojusi, visi iegrima pārdomās.
-Izklausās jocīgi, pārējos gadījumos viņš vienkārši izrauj sirdi.
-Jā, Valdi, es domāju to pašu...
Edvards pēkšņi attapās
-Tev gadījumā nav kaut kas ap kaklu?
-Ir...
-Kas?
Es noņēmu no kakla mazu apaļu kuloniņu un iedevu to Edvardam.
-... Svētā marija...ē...vispār jau kristietīgie simboli pret viņiem nedarbojas
Apkārtējie likās zaudējuši cerību,
-Kā tas pie tevis nonāca?
-Man to iedeva vecvecmamma
-Tā kura nesen nomira?
-
Kā jūs zinat, ka man nesen nomira vecmamma?
-Vai nav vienalga?
-Nē.
-Mēs zinam daudzas lietas. Tātad tā ir viņa.
-Jā.
-Tas dod nelielu skaidrību.
Valdis, Cecīlija un es nebijām nekādā skaidrībā
-Esat lasījuši Hariju Poteru?
-Jā
-Nē
-Nē
Es biju vienīgā, kas atbildēja jā.
-Zini Harijam bija tā...ē...tā aizsardzība, nu tas kuloniņš ir kaut kas līdzīgs, tava vecmamma tevi mīlēja, iedeva kuloniņu, kuloniņš bija pildīts ar mīlestību, tas tevi aizsargāja.
-Vispār man liekas, ka Harijā Poterā bija pavisam savādāk.
-Nav nozīmes.Cecīlij, Valdi, kaut ko sapratāt?
-Jā, es sapratu
-Ne gluži
Valdis bija tikpat apstulbis kā agrāk.
-Cecīlij, vēlāk Valdim paskaidrosi. Labi?
Cecīlija pamāja.
-Labi ar to esam tikuši skaidrībā, tagad atgriezīsimies pie tagadnes. Iedod roku.
Es pasniedzu viņam pretī sāpošo plaukstu. Viņš no kabatas izvilka mazu melnu burciņu, atvēra to un uzsmērēja uz plaukstas kautkādu biezu, lipīgu un zaļu medum līdzīgu masu. Sāpes momentā izzuda, un plauksta bija pilnīgi vesela. Es lūrēju uz to kā uz pirmo pasaules brīnumu.
-Kolosāli! Man likās, ka tas nav iespējams. Zilumus ar to var izārstēt? Varu saderēt ka rīt visa būšu vienos vienīgos zilumos.
-Es iedošu tev nedaudz smēres, kad būsi mājās varēsi iesmērēt zilumus.
-Vai tādu smēri var nopirkt?
-nē
-Kapēc, es labprāt nopirktu kādu burciņu un visi pārējie arī, tas taču ir īsts zinātnes apvērsums. Tik ātri nekas neārstē, un...
Edvards mani pārtrauca.
-Pārdot to nevar, izgatavošana ir ļoti sarežģīta, un to pagatavot var reti kurš. Pie tam mēs to nemaz nedrīkstam pārdot.
-Kapēc?
-Es neatbildēšu, jo tas nav ļauts.
sory, ka tik maz es gribu gulēt. Rīt vai parīt turpināšu
-Parādi lūdzu plaukstu.
Viņš pieklājīgi pajautāja. Es iepletu pirkstus, lai zvaigzne kļūtu redzama. Sāpes pastiprinājās, roka bija kā ugunī iebāzta.
-Kas notika, man ir skaidrs, ka viņai uzbruka, bet kapēc viņa vēl ir dzīva? Valdi vai tu iejauces un apturēji?
-nē
-Hm, tas ir interesanti, viņa nav sargātāja, viņam taču nevajag uzbrukt parastiem cilvēkiem. Vēl interesantāks šķiet fakts, ka viņa vēl ir dzīva, bet kā...
Pēc neliela klusuma brīža, Edvards paskatījās uz mani.
-Pastāsti kā viss notika
Es pastāstiju, kas notika. Bet nelikās, ka esmu kādu apgaismojusi, visi iegrima pārdomās.
-Izklausās jocīgi, pārējos gadījumos viņš vienkārši izrauj sirdi.
-Jā, Valdi, es domāju to pašu...
Edvards pēkšņi attapās
-Tev gadījumā nav kaut kas ap kaklu?
-Ir...
-Kas?
Es noņēmu no kakla mazu apaļu kuloniņu un iedevu to Edvardam.
-...
Svētā marija...ē...vispār jau kristietīgie simboli pret viņiem nedarbojasApkārtējie likās zaudējuši cerību,
-Kā tas pie tevis nonāca?
-Man to iedeva vecvecmamma
-Tā kura nesen nomira?
-
Kā jūs zinat, ka man nesen nomira vecmamma?-Vai nav vienalga?
-Nē.
-Mēs zinam daudzas lietas. Tātad tā ir viņa.
-Jā.
-Tas dod nelielu skaidrību.
Valdis, Cecīlija un es nebijām nekādā skaidrībā
-Esat lasījuši Hariju Poteru?
-Jā
-Nē
-Nē
Es biju vienīgā, kas atbildēja jā.
-Zini Harijam bija tā...ē...tā aizsardzība, nu tas kuloniņš ir kaut kas līdzīgs, tava vecmamma tevi mīlēja, iedeva kuloniņu, kuloniņš bija pildīts ar mīlestību, tas tevi aizsargāja.
-Vispār man liekas, ka Harijā Poterā bija pavisam savādāk.
-Nav nozīmes.Cecīlij, Valdi, kaut ko sapratāt?
-Jā, es sapratu
-Ne gluži
Valdis bija tikpat apstulbis kā agrāk.
-Cecīlij, vēlāk Valdim paskaidrosi. Labi?
Cecīlija pamāja.
-Labi ar to esam tikuši skaidrībā, tagad atgriezīsimies pie tagadnes. Iedod roku.
Es pasniedzu viņam pretī sāpošo plaukstu. Viņš no kabatas izvilka mazu melnu burciņu, atvēra to un uzsmērēja uz plaukstas kautkādu biezu, lipīgu un zaļu medum līdzīgu masu. Sāpes momentā izzuda, un plauksta bija pilnīgi vesela. Es lūrēju uz to kā uz pirmo pasaules brīnumu.
-Kolosāli! Man likās, ka tas nav iespējams. Zilumus ar to var izārstēt? Varu saderēt ka rīt visa būšu vienos vienīgos zilumos.
-Es iedošu tev nedaudz smēres, kad būsi mājās varēsi iesmērēt zilumus.
-Vai tādu smēri var nopirkt?
-nē
-Kapēc, es labprāt nopirktu kādu burciņu un visi pārējie arī, tas taču ir īsts zinātnes apvērsums. Tik ātri nekas neārstē, un...
Edvards mani pārtrauca.
-Pārdot to nevar, izgatavošana ir ļoti sarežģīta, un to pagatavot var reti kurš. Pie tam mēs to nemaz nedrīkstam pārdot.
-Kapēc?
-Es neatbildēšu, jo tas nav ļauts.
sory, ka tik maz es gribu gulēt. Rīt vai parīt turpināšu
labs...turpini...vismaz interesanti....
Jaa! Ir patieshaam interesanti! Njaa... dereetu gan taa smeere...
Njaa... dereetu gan taa smeere...
-Kapēc nav ļauts
-Tu neesi sargātāja, slepena informācija, uzināsi, ja iestāsies. Ak, jā, gandrīz aizmirsu, mēs par tevi ziņojām un tu vari iestāties sargātājos.
-Es? Kapēc man būtu jāiestājas?
-Pēc dažu nolādēto dvēseļu darbiem mūsu skaits ir krietni sarucis, pie tam ne jau kurš katrs der šim darbam.
-Mani arī vajās?
-Mūs visus nolādētās dvēseles vajā, un tevi jau ir sākuši vajāt, ja paliksi viena tevi tāpat nogalinās, atriebības pēc.
-Vai es to Poltergeistu nogalināju?
Valdis saviebās.
-Es domāju, nolādēto dvēseli.
tfu, tfu jāatradinās lietot to vārdu, savādāk uz mani apvainosies.
-Nē, viņus nevar tik viegli nogalināt. Nogalināt nolādēto ir izdevies tikai dažus desmitus reižu visas mūsu organizācijas pastāvēšanas laikā.
-Tad kapēc atriebsies?
-Tu taču roku atņēmi.
-Kas mainīsies manā dzīvē?
-Baidījos, ka pajautāsi. Tas atņems gandrīz visu tavu brīvo laiku.
-Tas nav tik traki, man tāpat nav ko darīt.
-Tas bija tikai sākums. Tu dzīvosi pastāvīgās briesmās. Bieži vajadzēs ceļot. Pēc pilngadības iestāšanās vajadzēs atstāt savu ģimeni un draugus, jo viņi arī būs apdraudēti tavā tuvumā. zinu izklausas smagi, bet tev tas ir jāuzņemas, došu tev nedēļu laika, varēsi izlemt, tomēr atceries tas ir svarīgi. Valdi, aizved viņu uz kapsētu.
Edvards iegrūda man rokā mazu maisiņu. Es nepaspēju bilst ne vārda. Valdis paņēma mani aiz rokas un atkal viss sagrizās, un es atrados Brāļu kapos. Valdis arī izgaisa pat nepateicis attā. Tās nu gan ir manieres.
Sāku kustēties uz māju pusi. Uz mājām gāju automātiski, nepiedomājot, jo visu manu prātu savā varā bija ņēmušas pārdomas. Šī būs vissmagākā izvēle manā mūžā...
Un jau pēc brīža atrados pie korpusa, uzspiedu kodu un gāju uz trešo stāvu. Atvēru durvis un gāju mācīties. apsēdos krēslā un uzlecu kājās kā apdedzināta! Au, au, au! Es biju pārāk apdauzīta. Izņēmu no kabatas maisiņu un iesmērēju sāpošās vietas. Vairs nesāpēja, žēl tikai, ka ziedes pāri nepalika.
Tagad, nu jau ar nesāpošu pēcpusi, apsēdos pie galda un mācijos. Kad izmācijos aizgāju gulēt. Šī bija visnogurdinošākā un visgarākā diena manā mūžā. Paņēmu plaukstā vecmammas kuloniņu un aizmigu.
Viss mani triec gulēt, jāiet uz skolu kā nekā.
-Tu neesi sargātāja, slepena informācija, uzināsi, ja iestāsies. Ak, jā, gandrīz aizmirsu, mēs par tevi ziņojām un tu vari iestāties sargātājos.
-Es? Kapēc man būtu jāiestājas?
-Pēc dažu nolādēto dvēseļu darbiem mūsu skaits ir krietni sarucis, pie tam ne jau kurš katrs der šim darbam.
-Mani arī vajās?
-Mūs visus nolādētās dvēseles vajā, un tevi jau ir sākuši vajāt, ja paliksi viena tevi tāpat nogalinās, atriebības pēc.
-Vai es to Poltergeistu nogalināju?
Valdis saviebās.
-Es domāju, nolādēto dvēseli.
tfu, tfu jāatradinās lietot to vārdu, savādāk uz mani apvainosies.
-Nē, viņus nevar tik viegli nogalināt. Nogalināt nolādēto ir izdevies tikai dažus desmitus reižu visas mūsu organizācijas pastāvēšanas laikā.
-Tad kapēc atriebsies?
-Tu taču roku atņēmi.
-Kas mainīsies manā dzīvē?
-Baidījos, ka pajautāsi. Tas atņems gandrīz visu tavu brīvo laiku.
-Tas nav tik traki, man tāpat nav ko darīt.
-Tas bija tikai sākums. Tu dzīvosi pastāvīgās briesmās. Bieži vajadzēs ceļot. Pēc pilngadības iestāšanās vajadzēs atstāt savu ģimeni un draugus, jo viņi arī būs apdraudēti tavā tuvumā. zinu izklausas smagi, bet tev tas ir jāuzņemas, došu tev nedēļu laika, varēsi izlemt, tomēr atceries tas ir svarīgi. Valdi, aizved viņu uz kapsētu.
Edvards iegrūda man rokā mazu maisiņu. Es nepaspēju bilst ne vārda. Valdis paņēma mani aiz rokas un atkal viss sagrizās, un es atrados Brāļu kapos. Valdis arī izgaisa pat nepateicis attā. Tās nu gan ir manieres.
Sāku kustēties uz māju pusi. Uz mājām gāju automātiski, nepiedomājot, jo visu manu prātu savā varā bija ņēmušas pārdomas. Šī būs vissmagākā izvēle manā mūžā...
Un jau pēc brīža atrados pie korpusa, uzspiedu kodu un gāju uz trešo stāvu. Atvēru durvis un gāju mācīties. apsēdos krēslā un uzlecu kājās kā apdedzināta! Au, au, au! Es biju pārāk apdauzīta. Izņēmu no kabatas maisiņu un iesmērēju sāpošās vietas. Vairs nesāpēja, žēl tikai, ka ziedes pāri nepalika.
Tagad, nu jau ar nesāpošu pēcpusi, apsēdos pie galda un mācijos. Kad izmācijos aizgāju gulēt. Šī bija visnogurdinošākā un visgarākā diena manā mūžā. Paņēmu plaukstā vecmammas kuloniņu un aizmigu.
Viss mani triec gulēt, jāiet uz skolu kā nekā.
wow. nju shitais ir interesanti. waj nu Tew ir neizsakaami interesanta dziiwe, waj ljoti dziiwa izteele. kgan - kaapeec to wisu izdomaat? watewer. galwenais,ka interesanti lasiit. un man wienalga,waj tur ir tikaj patiesiiba,waj kkaadi sagroziiti fakti, waj arii Tu wnk esi slima ar kaadu shizofreenijas paweidu. man wienalga. Tu esi forsha un shitais staasc ir lielisx. cik gjeniaalu cilweeku naw bijushi atshkjiriigi?
Pieņemot, ka tu tomēr raksti "uz patiesiem notikumiem balstītu stāstu", nevar nepajautāt: ko tu pazaudēji kapos? Poltergeisti uzbrūk, tumšie un ļaunie gari lidinās apkārt, vai nebūtu vienkāršāk to visu ignorēt un pašai īpaši neuzprasīties? Respektīvi, sēdēt mājās un nevazāties pa kapiem.
Es biju ļoti ziņkārīga. Pie tam es taču nevaru izmainīt pagātni. Un kāds jautājumiņš vai šim stāstiņam rakstīt patiesas vai izdomātas beigas. Patiesās nav diez ko labas.
un tā, stāsta turpinājums...
Es pamodos 7 no rīta, sagatavojos skolai paņēmu somu un gāju uz skolu. Aizgāju līdz skolai, bet durvis ciet. Neviena skolnieka arī apkārt nebija. Pēkšņi es sapratu : ''Ak es stulbā! Šodien taču sestdiena!"
Aizvilkos mājās. Un gāju turpināt gulēt. Bet nekas nesanāca. Uz galda stāvēja maza zīmīte.
Gaidam tevi 10:00 pie Brāļu kapiem.
Paraksta nebija. Bet man tāpat bija skaidrs. Cerēju, ka domāju pareizi, negribējās divreiz iekrist uz to pašu izskata mainīšanu. Nopūtos, Uzliku vecmammas kuloniņu,(bez tā vairs nekur neiešu). Un vilkos uz kapu pusi.''kapēc viņiem mani vajag?To nu es nevaru saprast, nedēļa taču nav pagājusi''
Pēc 20 minūtēm biju tur. es biju ieradusies pusstundu pa agru. Apsēdos zālē un ļāvu savam sliktajam garastāvoklim vaļu. biju dusmīga uz visu pasauli.
Nemaz nepamanīju kā pie manis pienāca Edvards un Cecīlija. Edvards šoreiz izskatījās neparasti priecīgs, toties Cecīlija ļoti izbesīta.
- Kas notika?
Mani viņu izskats ieinteresēja un es aizmirsu, ka esmu dusmīga.
- nekas īpaš
Cecīlija drūmi atbildēja
- Viņa visu nakti centās Valdim ieskaidrot par tavu kuloniņu.
- Nu?
- Un bez rezultātiem
- Visu nakti?
- nemaz nebiju iedomājies, ka Valdim ir tik ciets pauris, parasti viņš visu ātri aptver. es iedevu viņam palasīt Hariju Poteru, tā nemaz nav tik slikta grāmata, interesanta, tikai patiesības tur nav. Tā, un tagad ķersimies pie lietas. Tu esi atsaukta šurp lai veiktu kādu sargātāja uzdevumu.
- Bet jūs taču teicāt, ka man ir nedēļa laika.
- Bet kā tu vari piekrist vai noliegt darbu, kuru tu neesi pat mēģinājusi darīt?
- vai tas nav tā kā par ātru?
- Sargātājam vienmēr jābūt kaujas gatavībā!
- Kas man būs jādara?
- to tev pastāstīs Cecīlija. man tagad jāiet.
Un Edvards aizgāja, atstādams mani un Cecīliju divatā.
- Kas man būs jādara?
- Ļoti vienkārš darbiņš, nāc man līdzi.
- Kur mēs ejam?
- Uz autobusu
- Mēs kaut kur brauksim?
- Jā uz Krievupi.
- Bet tur vēl jābrauc arī ar vilcienu.
- tu tur esi bijusi?
- Jā, es uz turieni ar vecākiem braucu sēņot. bet ko mēs tur darīsim, tas taču ir mežs?
- Pateikšu, kad būsim tur.
- Kurš man par ceļu maksās?
- uz Organizācijas rēķina.
Es nopūtos. Un ja jau braucam uz krievupi, tad mājās būšu vēlu. Kādi pārsteigumi mani atkal gaida. cecīlija gāja uz kreiso pusi un es viņai sekoju.
Kad izkāpām no vilciena es jutos kā pussprāgusi renģe. Ciest nevaru dīzeļus.
- Nāc.
Izskatījās, ka Cecīlijas garastāvoklis bija uzlabojies. un mēs iegājām mežā. pēc pusstundas gājiena mēs atradāmies apdegušā laukumā, tas nebija liels taču dīvains. Neviena zāles stiebriņa nekā tikai apkvēpusi melna smilts. Apkārt auga mežs bez vismazākajām deguma pazīmēt.
Es uzkāpu uz melnās zemes. Man sametās pavisam nelabi. cecīlija pavilka atpakaļ un es nokritu zālē. Pašsajūta uzreiz uzlabojās.
- Kas tā par vietu?!
- Vieta, kur tika iznīcināts poltergeists.
- kādā veidā?
- Tad kad tu iznīcināji to nolādēto dvēseli, viņa roka taču aizdegās, tieši tāpat iet bojā poltergeists, viņš sadeg. Bet tās nav parastas liesmas, tās ir īpašas tikai tās var iznīcināt poltergeistu, mīlestības liesmas. bet tās ir karstas, tās sadedzina visu. Poltergeistiem ir ļoti liels enerģētiskais lauks, degot tas kļūst ļoti indīgs, un pat tagad daļiņa tās indes ir šai vietā. Tu sajuti to uz savas ādas. Ja pārāk ilgi būtu te uzturējusies tad būdu aizgājusi bojā. Vai tev ir skaidrs kas jādara?
- Jāiznīcina šī vieta?
- vienkārši jāattīra.
- kā?
- tapēc jau arī es esmu šeit lai tevi iemācītu.
- Skaidrs.
- Redzi šo auklu. Apvelc apkārt apkārtējiem kokiem tā, lai veidotos norobežojums.
- izdarīju.
- Tagad ej laukuma vidū.
- tu mani novākt gribi?!
- Ej laukum vidū.
es pārkāpu auklai un gāju laukumā, sagrizās galva
- Ej laukuma vidū.
Man griezās galva, bet es turpināju iet uz laukuma centru.
- Aizver acis, un noskaiti tēvreizi.
es noskaitīju tēvreizi, nelabums pārgāja.
- Nāc laukā.
- tas bija viss?
- Jā.
- es biju gaidījusi vairāk, kautkādus foršus efektus, grūtības
- Bija grūtības taču.
- Tas ir pārāk vienkārši.
- Priekš tevis varbūt jā, bet daudzi pirmajā stundā zaudē samaņu. lai gan izejot cauri tam, kam tu izgāji, tas tiktiešām liekas viegli. Un pie tam tu nedaudz krāpies.
- kādā veidā?
- kuloniņš
- ā, to tagad vienmēr nēsāšu
- Brauksim uz citu vietu un pamēģināsi bez kuloniņa.
- uz kurieni?
- Latgali
- Cikos es būšu mājās!!!?
- Labi, labi es tik jokoju. uz ziepniekkalna mežu.
- Kāda velna pēc mēs braucām tādu gabalu, ja varējām vienkārši aiziet uz mežu pie manām mājām?!
- šī vieta bija arī jāattīra.
es biju gatava viņu novākt.
Kad atbraucām uz 40 autobusa galapunktu es vairs normāli kājās neturējos.
- tagad nāc.
Un mēs gājām uz mežu, pareizāk sakot viņa gāja es vilku kājas. No kurines viņai visa tā enerģija?
nonācām pie līdzīga laukumiņa, tik šis bija lielāks.
- Iedod man savu kuloniņu.
es noņēmu to no kakla un iedevu viņai.
- tagad atkal apsien auklu. un ej uz centru.
es iekāpu laukumā sagrizās galva un es vairs nejutu neko...
un tā, stāsta turpinājums...
Es pamodos 7 no rīta, sagatavojos skolai paņēmu somu un gāju uz skolu. Aizgāju līdz skolai, bet durvis ciet. Neviena skolnieka arī apkārt nebija. Pēkšņi es sapratu : ''Ak es stulbā! Šodien taču sestdiena!"
Aizvilkos mājās. Un gāju turpināt gulēt. Bet nekas nesanāca. Uz galda stāvēja maza zīmīte.
Gaidam tevi 10:00 pie Brāļu kapiem.
Paraksta nebija. Bet man tāpat bija skaidrs. Cerēju, ka domāju pareizi, negribējās divreiz iekrist uz to pašu izskata mainīšanu. Nopūtos, Uzliku vecmammas kuloniņu,(bez tā vairs nekur neiešu). Un vilkos uz kapu pusi.''kapēc viņiem mani vajag?To nu es nevaru saprast, nedēļa taču nav pagājusi''
Pēc 20 minūtēm biju tur. es biju ieradusies pusstundu pa agru. Apsēdos zālē un ļāvu savam sliktajam garastāvoklim vaļu. biju dusmīga uz visu pasauli.
Nemaz nepamanīju kā pie manis pienāca Edvards un Cecīlija. Edvards šoreiz izskatījās neparasti priecīgs, toties Cecīlija ļoti izbesīta.
- Kas notika?
Mani viņu izskats ieinteresēja un es aizmirsu, ka esmu dusmīga.
- nekas īpaš
Cecīlija drūmi atbildēja
- Viņa visu nakti centās Valdim ieskaidrot par tavu kuloniņu.
- Nu?
- Un bez rezultātiem
- Visu nakti?
- nemaz nebiju iedomājies, ka Valdim ir tik ciets pauris, parasti viņš visu ātri aptver. es iedevu viņam palasīt Hariju Poteru, tā nemaz nav tik slikta grāmata, interesanta, tikai patiesības tur nav. Tā, un tagad ķersimies pie lietas. Tu esi atsaukta šurp lai veiktu kādu sargātāja uzdevumu.
- Bet jūs taču teicāt, ka man ir nedēļa laika.
- Bet kā tu vari piekrist vai noliegt darbu, kuru tu neesi pat mēģinājusi darīt?
- vai tas nav tā kā par ātru?
- Sargātājam vienmēr jābūt kaujas gatavībā!
- Kas man būs jādara?
- to tev pastāstīs Cecīlija. man tagad jāiet.
Un Edvards aizgāja, atstādams mani un Cecīliju divatā.
- Kas man būs jādara?
- Ļoti vienkārš darbiņš, nāc man līdzi.
- Kur mēs ejam?
- Uz autobusu
- Mēs kaut kur brauksim?
- Jā uz Krievupi.
- Bet tur vēl jābrauc arī ar vilcienu.
- tu tur esi bijusi?
- Jā, es uz turieni ar vecākiem braucu sēņot. bet ko mēs tur darīsim, tas taču ir mežs?
- Pateikšu, kad būsim tur.
- Kurš man par ceļu maksās?
- uz Organizācijas rēķina.
Es nopūtos. Un ja jau braucam uz krievupi, tad mājās būšu vēlu. Kādi pārsteigumi mani atkal gaida. cecīlija gāja uz kreiso pusi un es viņai sekoju.
Kad izkāpām no vilciena es jutos kā pussprāgusi renģe. Ciest nevaru dīzeļus.
- Nāc.
Izskatījās, ka Cecīlijas garastāvoklis bija uzlabojies. un mēs iegājām mežā. pēc pusstundas gājiena mēs atradāmies apdegušā laukumā, tas nebija liels taču dīvains. Neviena zāles stiebriņa nekā tikai apkvēpusi melna smilts. Apkārt auga mežs bez vismazākajām deguma pazīmēt.
Es uzkāpu uz melnās zemes. Man sametās pavisam nelabi. cecīlija pavilka atpakaļ un es nokritu zālē. Pašsajūta uzreiz uzlabojās.
- Kas tā par vietu?!
- Vieta, kur tika iznīcināts poltergeists.
- kādā veidā?
- Tad kad tu iznīcināji to nolādēto dvēseli, viņa roka taču aizdegās, tieši tāpat iet bojā poltergeists, viņš sadeg. Bet tās nav parastas liesmas, tās ir īpašas tikai tās var iznīcināt poltergeistu, mīlestības liesmas. bet tās ir karstas, tās sadedzina visu. Poltergeistiem ir ļoti liels enerģētiskais lauks, degot tas kļūst ļoti indīgs, un pat tagad daļiņa tās indes ir šai vietā. Tu sajuti to uz savas ādas. Ja pārāk ilgi būtu te uzturējusies tad būdu aizgājusi bojā. Vai tev ir skaidrs kas jādara?
- Jāiznīcina šī vieta?
- vienkārši jāattīra.
- kā?
- tapēc jau arī es esmu šeit lai tevi iemācītu.
- Skaidrs.
- Redzi šo auklu. Apvelc apkārt apkārtējiem kokiem tā, lai veidotos norobežojums.
- izdarīju.
- Tagad ej laukuma vidū.
- tu mani novākt gribi?!
- Ej laukum vidū.
es pārkāpu auklai un gāju laukumā, sagrizās galva
- Ej laukuma vidū.
Man griezās galva, bet es turpināju iet uz laukuma centru.
- Aizver acis, un noskaiti tēvreizi.
es noskaitīju tēvreizi, nelabums pārgāja.
- Nāc laukā.
- tas bija viss?
- Jā.
- es biju gaidījusi vairāk, kautkādus foršus efektus, grūtības
- Bija grūtības taču.
- Tas ir pārāk vienkārši.
- Priekš tevis varbūt jā, bet daudzi pirmajā stundā zaudē samaņu. lai gan izejot cauri tam, kam tu izgāji, tas tiktiešām liekas viegli. Un pie tam tu nedaudz krāpies.
- kādā veidā?
- kuloniņš
- ā, to tagad vienmēr nēsāšu
- Brauksim uz citu vietu un pamēģināsi bez kuloniņa.
- uz kurieni?
- Latgali
- Cikos es būšu mājās!!!?
- Labi, labi es tik jokoju. uz ziepniekkalna mežu.
- Kāda velna pēc mēs braucām tādu gabalu, ja varējām vienkārši aiziet uz mežu pie manām mājām?!
- šī vieta bija arī jāattīra.
es biju gatava viņu novākt.
Kad atbraucām uz 40 autobusa galapunktu es vairs normāli kājās neturējos.
- tagad nāc.
Un mēs gājām uz mežu, pareizāk sakot viņa gāja es vilku kājas. No kurines viņai visa tā enerģija?
nonācām pie līdzīga laukumiņa, tik šis bija lielāks.
- Iedod man savu kuloniņu.
es noņēmu to no kakla un iedevu viņai.
- tagad atkal apsien auklu. un ej uz centru.
es iekāpu laukumā sagrizās galva un es vairs nejutu neko...
tavs staasts ir labs, bet es nez kaapee paaraak neticu tam, ka ja tevi svieda pret koku un peec tam tevi znjaudza un tu veel esi izdziivojusi, tas izklausas biski nereaali 
, bet vai taa ir taisniiba zini tikai tu.....
ehhhh.....turpini tik staastu......
, bet vai taa ir taisniiba zini tikai tu.....ehhhh.....turpini tik staastu......
QUOTE(Tigra2 @ Nov 3 2005, 18:19)
Un kāds jautājumiņš vai šim stāstiņam rakstīt patiesas vai izdomātas beigas. Patiesās nav diez ko labas.
Labāk rūgta patiesība nekā saldi meli..
Tieshi taa, ShinChan! Man arii gribaas iistaas beigas... Veel nezinu, vai tam ticeet vai nee!
Bet galvenais, ka interesanti lasiit!
Bet galvenais, ka interesanti lasiit!
QUOTE(Tigra2 @ Nov 3 2005, 19:19)
Un kāds jautājumiņš vai šim stāstiņam rakstīt patiesas vai izdomātas beigas. Patiesās nav diez ko labas.
Vispirms uzraxti izdomaataas un veelaak patiesaas beigas
editēju postu un uzrakstīju turpinājumu. beigas rakstīšu patiesās, tomēr.
Pēc kāda laika sajūtas atgrizās es gulēju zālē, skatījos debesīs starp koku galiem.
- Tā jau domāju.
Blakus atskanēja Cecīlijas balss. Es piecēlos sēdus.
- Kas?
- Bez kuloniņa tu zaudēji samaņu, kā jau 80% no visiem. Viegli bija tapēc, ka tev bija kuloniņš, tagad būs grūtāk. Nekad nevar paļauties uz materiālām lietām, tev tas jāizdara bez palīglīdzekļiem. Mēģināsi vēlreiz.
- Argh...
- Celies vien augšā
Piecēlos, galva vēl nedaudz reiba, bet tā jau normāli
- Kāp iekšā laukumā
Es iedomājos, ja visu izdarīšu ātri nepaspēšu noģībt. Ar ieskrējienu lēcu iekšā laukumā, pat nepieskāros zemei, kā biju zaudējusi samaņu.
Atkal pamodos zālē.
- Nepacietība ir vissliktākā īpašība kāda vien var piemist sargātājam. Nevajag sasteigt, bet nevajad arī vilkt. Mēģini vēlreiz.
Šoreiz iešu mierīgi . Un aiziešu...
Atkal pamodos zālē.
- Bezcerīgs gadījums. Izskatās, ka bez tava kuloniņa tu izdarīt neko nespēsi.
Mani pārņēma dusmas.
- Es to izdarīšu!
Es piecēlos un ātrā solī devos uz priekšu. Pārkāpu auklu un devos uz vidu, aizvēru acis un skaitīju tēvreizi. Tagad es sapratu, tas nav viegli. Katra sekunde prasīja milzīgu koncentrēšanos un izturību. Liekas, ka dusmas, bija vienīgais, kas mani tur nomodā. Es gandrīz vai nokritu, bet nepadevos, "Es neesmu vāja, Es to varu'' atbalsojās manā prātā. Pēc ''amen'' smagums pazuda. Es atvēru acis un redzēju, ka Cecīlija smaida.
- Kaut ko jau vari.
Mani pārņēma prieks, kad to biju paveikusi Krievupē, es prieku nejutu. Patiess ir teiciens "Sūrs darbs, saldi augļi"
- Līdz mājām tiksi?
- Aha
- Tad tiksimies rīt, pie Brāļu kapiem 11:00
Un viņa aizgāja. Es nesekoju. Apskatījos apkārt un devos pavisam uz citu pusi.
Man prātā bija iešāvusies kāda doma, ideja, kuru es gribēju īstenot.
-
- Tā jau domāju.
Blakus atskanēja Cecīlijas balss. Es piecēlos sēdus.
- Kas?
- Bez kuloniņa tu zaudēji samaņu, kā jau 80% no visiem. Viegli bija tapēc, ka tev bija kuloniņš, tagad būs grūtāk. Nekad nevar paļauties uz materiālām lietām, tev tas jāizdara bez palīglīdzekļiem. Mēģināsi vēlreiz.
- Argh...
- Celies vien augšā
Piecēlos, galva vēl nedaudz reiba, bet tā jau normāli
- Kāp iekšā laukumā
Es iedomājos, ja visu izdarīšu ātri nepaspēšu noģībt. Ar ieskrējienu lēcu iekšā laukumā, pat nepieskāros zemei, kā biju zaudējusi samaņu.
Atkal pamodos zālē.
- Nepacietība ir vissliktākā īpašība kāda vien var piemist sargātājam. Nevajag sasteigt, bet nevajad arī vilkt. Mēģini vēlreiz.
Šoreiz iešu mierīgi . Un aiziešu...
Atkal pamodos zālē.
- Bezcerīgs gadījums. Izskatās, ka bez tava kuloniņa tu izdarīt neko nespēsi.
Mani pārņēma dusmas.
- Es to izdarīšu!
Es piecēlos un ātrā solī devos uz priekšu. Pārkāpu auklu un devos uz vidu, aizvēru acis un skaitīju tēvreizi. Tagad es sapratu, tas nav viegli. Katra sekunde prasīja milzīgu koncentrēšanos un izturību. Liekas, ka dusmas, bija vienīgais, kas mani tur nomodā. Es gandrīz vai nokritu, bet nepadevos, "Es neesmu vāja, Es to varu'' atbalsojās manā prātā. Pēc ''amen'' smagums pazuda. Es atvēru acis un redzēju, ka Cecīlija smaida.
- Kaut ko jau vari.
Mani pārņēma prieks, kad to biju paveikusi Krievupē, es prieku nejutu. Patiess ir teiciens "Sūrs darbs, saldi augļi"
- Līdz mājām tiksi?
- Aha
- Tad tiksimies rīt, pie Brāļu kapiem 11:00
Un viņa aizgāja. Es nesekoju. Apskatījos apkārt un devos pavisam uz citu pusi.
Man prātā bija iešāvusies kāda doma, ideja, kuru es gribēju īstenot.
-
This is a "lo-fi" version of our main content. To view the full version with more information, formatting and images, please click here.