Tik daudz cilvēku šeit ir ielikuši savus garadarbus. Es arī gribu.
Lūgums ar veciem tomātiem un citām ēdamām vai neēdamām lietām nemest.

Es vienmēr esmu bijusi savādāka. Mani nevilina skaļa mūzika, neaizrauj slavenību baumas un citas tādas lietas, un tas diemžēl atstumj mani no pārējiem. Neteikšu, ka man ir ļoti smagi un ka mani tapēc apņirdz, tam es jau esmu tikusi pāri. Pēc personiskās pieredzes zinu, ka ja tu nereaģē uz apvainojumiem, tevi pārstāj apsaukāt, jo vienkārši nav interesanti. Manī jau nekā īpaša nemaz nebija tikai citas intereses un cita pasaule.Atzīšos es biju vientuļa, ļoti ļoti vientuļa. Bet tad tas viss beidzās.
pavasara brīvdienu beigās
Esmu laukos pikojos ar māsīcu un māsām. vispār man gāja jautri. Centos pielauzt mammu lai pagarina mūsu brīvdienas, neizdevās. rītā jābrauc mājās.Būuu, skolai.
***
Esam iebraukuši Rīgā un atrodamies tuvu dzīvoklim. Mums pretim atnāca tētis, viņš izskatījās tāds jocīgs, nopietns, acis sarkanas, vai tad atkal ierāvis?Bet nē, kaut kas nabija tā, kā vajag. Tētis paņēma no mammas somas un mēs visi klusēdami devāmies mājās. Tad tētis pasauca mammu aprunāties. Es sajutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. Pēc dažām minūtēm pie mums atnāca mamma un pateica, ka vecmamma ir nomirusi.Es apstulbu, nespēju ne raudāt ne ko pateikt, mamma mūs mierināja, bet es nedzirdēju neko tikai skatījos tālumā.Es tā arī neattapos aizgāju gulēt un gulēju nesapņoju, nedomāju, biju kā sastingusi. tikai viena frāze atbalsojās manā galvā: viņas vairs nav...



Nu kā gaidu vērtējumu, ja nav interesanti neturpināšu un izdzēsīšu šo topiku

Ir gan interesanti!
Tas ir no tavas patiesaas dziives. Man patiik, paturpini!

Diezgan smagas emocijas paarnjem lasot. Turpini, tev te tik maz uzrakstiits ka neko veel nevar spriest.

Bēres ir paredzētas rītā. Šodien es visu dienu staigāju bezjēgā. Nedzirdēju ne ko skolotāji stāsta, es nedzirdēju un neredzēju neko gāju kā caur miglu.Es zinu, ka man jābūt stiprai, es apzinos, ka vecmammai tur augšā būs labāk, bet tas nemazina sāpes, es nezinu ko just, es vienkārši nezinu. Šis cilvēku egoisms - man sāp ne jau tapēc, ka viņai tagad ir slikti, bet tapēc ka slikti ir man. es sevi ienīstu,kaut es varētu izraut sev sirdi, lai nejustu neko.Lai nolādēta šī cilvēka sirds!
***
Bēres bijam vienkārši pretīgas, mācītājs runāja kaut kaut kādas stulbības, es būtu laimīga ja varētu tam uzbarotajam ruksim iekraut pa purnu, es biju nikna, ka manas vecmammas bērēs runāja kaut kāds alkatīgs pe**s, tas nožēlojamais izdz******s runāja tā it kā viņš vecmammu pazītu, bet viņš zināja tikai sausus faktus, bet varbūt visas šīs dusmas laužas no manis ārā, lai man nebūtu jāraud. es esmu pretīga, es sevi ienīstu, kā es varēju būt nikna vecmammas bērēs. Kapēc man tā sāp?

Nevajag sajust
to ko teic sirds
Nevajag saprast
Kas pateikts man ir

Nevajag raudāt
Ja tikai tas vien
nevajag raudāt,
Bet asaras skrien

Nevajag asaras,
Nevajag sāpes
Labāk jau dusmas
Mazāk tad sāpēs

Nevajad raudāt
Ja tikai tas vien
nevajag raudāt
Bet asaras skrien...

Kaut nu es aizmigtu un nekad nepamostos...
***

Ljoti interesanta ideja - rakstiit sheit sawu dienasgraamatu... iesaakumaa uzreiz taads "weiksmiigs" atgadiijums ... Taa ir sagadiijies, ka pirms 3 gadiem un nu jau dazhaam dienaam nomira mana wecmamma... Taadeelj zinu, ko Tu juti... ir wisai interesanti tas, ka Tu nodomaaji par cilweeku egoismu... waru droshi pateikt (un esmu paarliecinaata, ka dazhi nolems, ka man naw taisniiba) wisi cilweeki ir egoisti... wismaz nelielaas dewaas, bet tas izpauzhas... ...
Wisai interesanti liekas tas, ka Tu sewi ieniidi par sawaam juutaam... to arii es saprotu, tachu (atziistos) sawaa dienasgraamataa es nerakstiiju sho dalju... es wienkaarshi to nepiemineeju... runaaju par sawaam saapeem, tachu nebija runas par naidu pret sewi, kas tai laikaa bija...
Neapskauzhu par to, ka biji uz beereem... zini - daudz wieglaak (waru appgalwot siikaak pm) ir neiet uz beereem... tachu Tu aizgaaji... naw briinums, ka juti dusmas pret maaciitaaju, kas bija wienkaarshi kaads cilweeks no malas... bet ko lai winjsh dara, ja izweeleejies taadu naakotni? winjsh warbuut uzskatiija par wajadziigu aizwadiit mirushos un mierinaat mirusho radiniekus... kaa nu tas war izdoties...
Wiswairaak mani fascinee tas, ka rakstiiji dzeju... tas ir labaakais weids kaa izpausties - es zinu - tachu gribas jautaat - ja Tu weel atceries, tad pasaki kaadas bija izjuutas rakstiishanas procesaa?
"Kaut nu es aizmigtu un nekad nepamostos..." - to nu weel biezhi sanaaks just, jo wisi mirs... lai wai kaa Tu to negribeetu... man pashai jau 2 reizes naacaas taa domaat naawes deelj, tachu taadas domas ir ne tikai tuwo zaudeejuma gadiijumaa ...
Cik sen Tawa wecmamma nomira? (protams, ja driikst jautaat)


P.S. -ja gribi rakstiit sawu dienasgraamatu netaa - wari izmeegjinaat livejournal.com

Martā, tad kad bija sniegs
Emocijas bija tādas es centos neraudāt, bet tik un tā raudāju. Es nekad nevēlos piedzīvot vairs kāda nāvi, nākošreiz es neizturēšu, bai liedomāties, kas notiks kad nomirs kāds tuvāks cilvēks.

Tas sapnis ko nosapņoju bija tik dīvains,pie manis atnāca vecmamma un mani nomierināja, es pamodos ar miera sajūtu sirdī. vairs nedomāju par nāvi, es zinu ka tagad viss būs labi
***
Kas ar mai notiek, nav vis labi, es izgāju cauri cilvēkam!Tas ir šausmīgi, nav gan viss labi, es jūku prātā!Ko man darīt, KO MAN DARĪT!!!!Cilvēku ir tik daudz un puse no viņiem ir miruši, es laikam pārskatījos filmas, tādus kā mani jābāž psihenē! Iekraujiet man kāds pa galvu es laikam sapņoju...
***


P.S. Uz ātrajiem nezvaniet

Tigra2, tu runaa taisniibu???

Jāa, tā taču ir dienasgrāmata. Ja tu vai kāds cits uzskata ka es meloju, tā tas nav ir divi varianti ko domāt
-tā tigra ir nojūgusies
-tai tigrai nu gan ir spilgta iztēle

Tigra2, tu acīmredzot neesi bijus psihiatriskajā slimnīcā (kautvai kā apmeklētājs), ja saki ka "tādus kā tevi" tur būtu jāliek.
Tie cilvēki, kas tur atrodas, daļa no viņiem vispār neapzinās savu esamību šai pasaulē, nu tādā izpratnē, kā visi citi.. Tā ka nesaki, ka jūc prātā.
Tad jau drīzāk jārunā par nervu sabrukumu un jāapmeklē psihoterapeits (nejaukt ar psihiatru), kas tiešām tādos gadījumos var palīdzēt.

Bet man tagad ir interesantāk dzīvot! Es negribu viņus neredzēt. Tajā laikā kad rakstīju par to jukšanu prātā, es vēl nebiju iepazinusi šo jauno pasauli

Tigra... Tu esi briinumbeerns.
Paraksti veel! Man tieshaam ir interesanti!!!

Tāda dīvaina sajūta, cilvēku ir tik daudz mēģināju ar kādu no viņiem runāt, bet viņi mani ignorē, laikam domā, ka es viņus neredzu, man ir tik daudz jautājumu. Es vairs nemaz neesmu bēdīga, man ir ko darīt, nav garlaicīgi, jēee!Tā laikam ir stulba lieta, ka es priecājos par to ka jūdzos, nu vismaz es esmu laimīgs jukušais!
***

Uh, esmu ķezā...mana sīkā kaimiņiene redzēja ka es sarunājos ar garu, viņa laikam domāja, ka es runāju ar tukšu gaisu, ceru, ka neviens viņai neticēs, ja viņa kādam stāstīt. es esmu tik uzvilkta.
Ei, bet kapēc es esmu tik uzvilkta? mani jau tāpat visi uzskata par dīvainu, tagad ea būšu vēl dīvaināka Ou gandrīz aizmirsu uzrakstīt, nāve izrādās var būt sāpīga un var būt nesāpīga, viss atkarīgs no tā, kad cilvēks nomirst, ja cilvēks nomirst miegā tad nesāp. sarunājos ar vienu karavīru, viņš teica, ka ja iešauj vēderā tad nāve ir ilga un mokoša jo tad kunģa sula tiek iepumpēta sirdī un tad ir ļoti, ļoti sāpīgi.
***

Nezinu gan, tevi ziņās nerāda, tā kā pasaules mēroga monstrs tu neesi? a varbūt tu esi vampīrs un novāc visus slepeni. Tu tā šķiet neesi redzējis poltergeistus, ja būtu tad bēgtu ar lielu bļāvienu.
P.S. es tā arī darīju

Tu runā tieši kā mans tētis. Un tici man, tu viņus negribi savās mājās Viņi ir tiešām slikti, lai gan es nezinu, vismaz tā saka citi gari. Mēģināšu ar viņiem runāt varbūt viņi nemaz nav slikti, bet tikai pārprasti un nesaprasti, nedrīkst spriest par kādu pēc izskata. Ak es muļķe kapēc bēgui, varbūt es viņu aizvainoju. Es jūtos tik vainīga.

Nav muļķīgi ticēt gariem?

tava dienasgraamata ir visai interesanta.... mosh pameegjini poltergeistu piekukuljot ar kaadu gardumu
un tad uzraxti sheit kaa tev gaaja.

Es nezinu, muļķīgi ir vispār kādam ticēt, jo vienmēr pastāv iepēja , ka tev saka nepatiesību

Nu un vai tad tu tici gariem tāpēc, ka kāds tev to teica?

ķeršos pie mājasdarbiem uzdota tāda čupa....
Rītā sadūšošos un aiziešu aprunāties ar poltergeistu, bet, ja mani novāks, es pati pārvērtīšos par poltergeistu un iešu tevi biedēt, poltergeisti to var.

Tā arī netapa skaidrs, tu garus redzi sapņos vai nomodā? Ja sapņos, tad no big deal, kam gan nav gadījies ar mirušajiem aprunāties, turpretī ja nomodā tad ir viens no diviem.
1. Šizofrēnija, un līdz ar to tev draud dzīvošanās blakus Napoleoniem utml. personām.
2. Esi viens no tiem retajiem cilvēkiem, ar kuriem patīk sazināties gariem (īpaši gan neticu, bet kas zin).
Jebkurā gadījumā viegla dzīve nav gaidāma.
Protams paliek vēl trešais variants, tev ir viegls nervu šoks, sakarā ar tuva cilvēka nāvi. Līdz ar to, šie nesakargie teksti un sarunāšanās pašai ar sevi vai saviem iedomu tēliem. Ieteiktu iesākumā apmeklēt psihologu, jo šis forums tev terapijai nederēs.

Nepareizi, nevis psihologu, bet psihoterapeitu. Psihologs dara citas lietas.

Zini Tigra, Pasaki tiem poltergeistiem un spokiem, lai liek mani mieraa!
Man maajaas ir tik neomuliigi! Staasta, ka shinii dziivoklii kaads ir pakaaries. Es tam ticu (vienreiz redzeeju sapnii). Tigrinj, parunaa ar Vinjiem...

Pagaidi, viņa tak vēl nav galīgi sagājusi šreijā (es ceru), lai uzreiz sāktu ar psihoterapeitu. Tieši psihologs viņai ir vajadzīgs, proti, kāds kas uzklausīs un dos padomu, kaut vai griezties pie tā paša psihoterapeita.

Tak tieši to arī dara psihoterapeits. Un ja tas nav spējīgs palīdzēt, tad nākamais līmenis ir psihiatrs. Pshihologs strādā citādākā virzienā (nevis ar šīm garīgajām kaitēm).

Pilnīgi piekrītu. Mūsu domas sakrīt.

Man likaas, ka psihologi nedod tabletes, bet tikai ljauj cilveekam izrunaaties. Bet muusdienaas jau tabletes stuukjee visur peec kaartas - kaapeec ne arii psihologi?

Vispaar es buutu paarsteigts, ja Tigra par naavi vinjas situaacijaa domaatu mazaak. Un tieshi shinii vecumaa. Shis ir iistais vecums, kuraa saprast, kas ir naave un kas ir dziive, un ko tev shiis lietas noziimee.
Spilgta izteele ir ljoti laba lieta, kameer nenonaak liidz edg liimenim, kursh, braucot ar mashiinu, reizeem aizdomaajas, ka cilveeki kaapj uz shosejas un leenaam stuuree preteejaa joslaa. Vispaar, ja saliidzina muus abus - varbuut izvairies skatiities, lasiit un citaadi iespaidoties no lietaam, kas var tavaa izteelee radiit diivainas viizijas. Taa nav halucioneeshana, jo var skaidri saprast atshkjriibu, bet tiehaam nav jauki, ja pa galvu maisaas atkritumi. Man liekas, ka tu, taapat kaa es, esi ljoti emocionaals cilveeks ar spilgtu izteeli, taapeec arii to iesaku.

Bac, people, what's up? peec taadaam sarunaam vinja var tak arii padomaat ka ir traka... ljoti jauki kad paareejie nabaga tigru meegjina paarliecinaat ka vinjai jau laiks pie psihoterapeita... cik juus esat ljauni! luudzu paarstaajiet meegjinaat sniegt taadu apshaubaamu paliidziibu. Juus vinju paziistat? juus esat ar vinju runaajushi? juus saprotat par ko vinja runaa? laikam jau nee, tik pasmieties gribaas par cilveeku kas atshkjiras no viduveejiibas. shitaa ne vienu vien pilniigi psihiski veselu celveeku "apeeda", ka vinjsh/vinja saaka uzskatiit sevi par slimu, un tad peec kaada laika ja ne psihene, tad smadzenju veezis. davai beidzam sho nepraatu... pagaidaam man nav iemeslu vinjai neticeet, vecmaminjas naave un aprakstiitie paardziivojumi un paardomas manupraat vareeja vinjai paliidzeet saakt redzeet garus (protams, tie pashi notikumi un paardomas vareeja veicinaat psihes sabrukumu). ne mums spriest par vinjas veseliibu, mees tikai varam uzklausiit.

Bija domāts kāds skolas bērnu psihologs pie kura sevī apmaldījušamies tīnim bez maksas doties, nevis pētījumu veicēji un hvz kas. Psihoterapeits savukārt jau par naudiš veic terapiju ar cilvēku, kam vienkārši aiz garlaicības nav ko darīt, vai ir depresija vai citas vieglas, kaites kuras var izārstēt. Psihoterapeits, var izrakstīt arī medikamentus. Bet psihiatrs ir "kukū" dakteris, kurš jau pārsvarā ņemas ar smagiem klīniskiem gadījumiem, lai gan Latvijā šī robeža nav tik stingri noteikta. TAs kādu palīdzību cilvēks griežoties pie šiem speciālistiem saņems ir atkarīgs pirmkārt jau no viņā paša un otrkārt no speciālsta profesionālajām iemaņām. Pateikt, ka viņi nodarbojas ar naudas kāšanu un visas problēmas risina pārbarojot ar medikamentiem nozīmē nolikt visu provesiju, bet to taču mēs nevēlamies?


Pag, bet kurš tad smejas? Arī es uzskatu, ka šādus patiesus gabalus nevajadzētu likt publiskos interneta forumos, taču tas ir jātulko kā sauciens ja ne pēc nopietnas palīdzības, tad vismaz pēc padoma noteikti. Un vai tad nav mūsu pienākums viņai šo padomu sniegt, protams, mūsu spēju robežās? Aicinājums doties pie psihologa nav vērtējams kā ņirgāšanās vai otra cilvēka uzskatīšana par slimu (ak, šie latviešu iesakņojušies stereotipi), vienkārši pašreizējā situācija speciālists varētu sniegt viņai vislielāko palīdzību.

Mjā, kamēr manis te nav notiek totāla manis aprunāšana. Man sāk rasties nopietni kompleksi, tāda sajūta rodas ka es esmu kaut kāds mutants. Un kur ir palikusi šī vārda brīvība? Tas ir tieši tas pats ja jūs gribētu izārstēt visus gejus, liekot tiem iet pie psihoterapeita vai psihologa. Bet varbūt man tiešam jāārstējas? Man ir tāda sajūta, ka apkārtējie uzskata mani par psihu.Un ja kas ir speciāla apvienība, kas nodarbojas ar garu problēmām, tā kā es neesmu vienīgā kas viņus redz.

Viss atkal ir normā! Neraustos ieraugot garu sāku pierast, man pat jau sāk atgriezties otimisms.(Es kaut kur izlasīju, ka ja tu sev ieskaidrosi ka viss ir labi tā arī 'būs) Ah, ko es te cenšos apmuļķot nav gan viss kārtībā. Līdz skolas beigām ir palikuši tikai divi mēneši. Un es nevaru saņemties lai mācītos...Viss sākot no rītdienas nekādu atpūtu, mācīšos! Tās pēdējās atzīmes ir vienkārši šausmīgas. Kapēc tai učenei savajadzējās ievākt klades? Kapēc, kapēc, kapēc, ar ko es esmu tā nogrēkojusies, ka man ir uzlikts tāds sods? ar ko, ar ko ar ko
***

P.S. visa klade ir pilna ar mākslas darbiem

***

Aizgāju uz skolu ar nolemtības sajūtu, es jau sāku domāt, ko lai saka par to lielo piezīmi kas mani sagaida. Bet kā par brīnumu skolotāja pateica ka es esmu talantīga(ar smaidu) un piezīmi neierakstija. Es biju tā izbrīnijusies ka nespēju pateikt neko tikai pasmaidīt ar atvieglojumu. Šī diena bija izdevusies tik laba. Es jau gāju uz pēdējo stundu pārliecināta, ka nekas slikts jau vairs nenotiks, bet es smagi un dziļi kļūdijos. Apsēdos savā solā un man blakus apsēdās gars,
tāda bija mana sejas izteiksme.

Un jautā vai es nevaru viņam palīdzēt, es pajautāju vai viņš nevar bišķi pagaidīt līdz man beidzas stunda, domāju ka viņš aizies un pagaidīs ārā, bet nē viņš visu stundu nosēdēja man blakus, dodams pilnīgi greizus padomus, ģeogrāfijas jautājumā, viņš mani izbesīja, bet ko es varēju darīt runāt taču stundas laikā nevar, it īpaši ja sēž pirmajā solā...

turpināšu vēlāk, man sāp vidējais pirksts, es viņu šodien apdedzināju.

vispar nevajag par to doma tik daudz un vel rakstit dienasgramata par to galiigi garam un ka vel sitadi komenti ajajaja cik tev slikti vispa.........

Protams, ka te notiek tevis aprunaashana! Muldeet nejeegaa tik daudziem patiik...
Tie kompleksi tev pashai patiik.
Vaarda briiviiba ir gan tev gan citiem. Ja saac taadas interesantas teemas, protams, cilveeki uzreiz gribees muldeet viskauko. Tevi jau ar dakshaam uz saartu nedzen.
Saliidzinaajums par gejiem nebuus vietaa, jo tie cilveeki juutas labi taadi, kaa ir. Tu savos rakstos radiiji iespaidu, ka esi apjukusi un nezinjaa, ko domaat.
Tev nav jaaaarsteejas. Tava "slimiiba" patiesiibaa ir ljoti laba cilveeka iipashiiba, ko buutu jaapilnveido, un par to jaapriecaajas. Apkaarteejo nesapratnei ir daudzas izpausmes. Un daudzi iemesli. Esi labaaka par vinjiem un iemaacies saprast vinjus pashus.
Shajaa apvieniibaa visdriizaak ir cilveeki, kuriem aizgaaja ciet taa klape, kas mums seezh zemapzinjaa un atkaarto: "Bet tas pa iistam nenotiek!".

Uhh.. shito visu es veel kaadreiz izlasiishu.. Peec paaris random izlasiitiem teikumiem, shkiet, ka efekts vareetu buut ne mazaaks, kaa peec NGE noskatiishnaaas.
Cerams, tikai ka , kad beidzot buus tik daudz briiva laika, lai izurbtos sheit cauri, topiks nebuus aizsleegts, izdzeests, vai kaa citaadi teema apstaajusies..

..nja.. mana wecmaaminja nomira apriilii. akDievs. driixt,es te taa drusku paofftopicoshu? wecas atminjas.

winjaj jaw wislajk bija slikti,taas peedejaas nedeeljas. nieru mazspeeja + cukura diabeec + itkaa aneemija (taas 2 peedeejaas izrieteeja no pirmaas diagnozes) naw nekaada wienkaarsha lieta. ka winja nedziiwos, bija skaidrs jaw saakumaa. cilweex neko newareeja ieest.. dazhkaart es pie winjas seedeeju, palasiiju priekshaa kko no Biibeles waj kkaadu luugshanu noskaitiiju,jo winjaj tieshaam bija ljoti,ljoti slikti,bet winja dienmzheel nbebija iipashi ticiiga, un shaadaa briidii Dievs bija wieniigais,kas kautcik buutu wareejis atwieglot taas cieshanas. tad nu kaadu wakaru,kad mees (es,mamma,teetis,braaliic)kopiigi gjimeniski atgriezaamies no kkaadaam izdariibaam cetraa, es pieseedos pie kompja, otaku.lv bij' man s nesenais atklaajums, braaliic dpamazaam dewaas pie miera. mamma ar teeti uz wejkalu. tad winji atgriezaas un gaaja pie wecmaaminjas (blakusmaajaa). es paliku pie kompja, gaidot,kad winji naax atpakalj. tad,kad steidziigi atnaaca wiens pac teetis,man jaw bija skaidrs,bet es to wnk newareeju pienjemt. es to zinaaju weel pirms winsh pateica,bet.. nu,sajuutas ir taadas,kaa ir. kameer winja mira,es seedeeju pie datora. lieliski,ne? nekaadas wainas apzinjas,kur nu! tad es kaa traka metos uz to dziiwokli,laj paspeetu winju redzeet weel pirms ajzwed. baac. tad bija asaras,kautgan tie morga ljaudis jaw bija atbrawkushi,man weel ljaawa apskatiities. man tas wnk bija jaaredz. bija asaras, drusku. un wiss. es nomierinaajos,jo es nedriixteeju buut waaja un shokeeta. es zinaaju,ka mammai noteikti ir daudz sliktaak. taapeec es tureejos. arii beerees. es nepiekriitu,ka labaak uz beereem neiet. ir tomeer jaapienjem,ka tas cilweex ir miris un to wislabaak izdariit redzot,kaa winju atdod zemei. tikai zheel,ja maaciitaajs pagadaas suudiigs. taadu ir daudz. wecmaaminjai zaarkaa zem spilwena ir mans ziimeejums ar weestuliiti. es wisas beeres smaidiiju. stulbi, sadistiski? nee. es sew nepaartraukti atkaartoju,ka taa winjai ir labak,jo naawe patieshaam bija wieniigaa lieta,kas wareeja winju atpestiit no mokaam. naw jaw taa,ka man nebuutu bijis beediigi,bet es zinu,ka wisiem ir jaamirst. it iipashi tiem,kuri ir weci un slimi. es uztureeju.. taadu kaa pozitiiwo domu ar skatu uz naakotni,kur winjai nepaartrawkti naw slikti, kur winjai nesaap. tikai taa. mierinaaju mammu,ja winja saaka raudaat. un tikai weelaak,maajaas, izpluudu patiesaa saapee. un newis par to,ka winja nomira,bet par to,ka es neaizgaaju. par to,ka es negaaju pie winjas tik biezhi,cik buutu wajadzeejis. par to,ka es jutos kaa briesmonis.

tas man lika padomaat. otru wecmaaminju es wienmeer miileeju wajraak,tachu tikai kopsh taa briizha es sapratu,cik swariigi patiesiibaa ir winju apciemot,pateikt,ka es winju miilu, samiiljot, palasiit graamatu.. un tagad,kad pirms nedeeljas man saka: "winja ir drusku saslimusi",bet,kad es naakamaa dienaa gribu ajzbrawkt ciemos,wnk pazinjo,ka winju wed uz slimniicu.. taadas bailes. briesmiigi. es pinkshkjeeju autobusaa uiz maajaam. bet,par laimi - wiss ir sameeraa labi un pagaidaam winja ir saliidzinoshi spirgta, runaajaas, war wisuko eest, warbuut jaw driiz atkal warees paiet. itkaa esot bijis kkaac mikroinsults.

Tigra2 - es pilniibaa saprotu,kaa Tu juties peec wecmaaminjas naawes. un par tiem gariem.. ja esi juutiigs cilweex,naw nekaac briinums, taa war atgadiities un, ja esi pieradusi un Tewi netraucee - labi. btw - Tew ir weel kaads wecwecaaks,waj wajrs naw?

atwajnojos par garo postu,debiili siikumaino atminju izklaastiijumu un to,ko laikam war defineet kaas spamu. wnk..man gribeejaas uzraxtiit.

Bāc! Es sāku nezināt, ko rakstīt. Jums te uz ekrāna vienas dzīves patiesības klājās vaļā! Man vispār par to grūti spriest, jo abas vecāsmātes dzīvas (tpu tpu tpu), vectēvs miris. Bet viņš jau nomira, kad es biju maza.
Nezinu... Biju uz sava vecvectēva bērēm. Man viņš īpaši tuvs nebija, bet bērēs es tā pinkšķēju! Biju pat viena no aktīvākajām! Vispār diezgan nepatīkama tēma.
Tigra2, zini kā es daru, kad man ir bail un liekas, ka tuvumā ir spoks vai gars?
Man ir tāds izdomāts tēls, Dusa. Viņa izskatās šādi:

Ja man liekas k-kas aizdomīgs, nodomāju: ''Ehh... Atkal tā Dusa mani biedē''
Bet no viņas man nav bail!
Gaidu turpinājumu tavai dienasgrāmatai, Tigriņ!

Tā kas nomira bija mana vecvecmamma, saucu viņu par vecmammu, tapēc tā arī rakstīju, tā vispār man vēl palikušas gan vecmammas, gan vectēvi,bet var uzskatīt, ka palikusi viena vecmamma un viens vectēvs, jo otrie nav man tuvi, un viņiem es arī ne. Vecvecmamma bija vismīļākais, vislaipnākais un vislabsirdīgākais cilvēks uz pasaules. Tā vispār mums ģimene ir ilgdzīvotāji, neviens jaunāks par 80 gadiem nav nomiris.

Uzreiz kā noskanēja zvans es izskrēju no klases. Ātri pa trepēm lejā, un ārā no skolas. Aizgāju līdz mežmalai un jautāju garam, ko viņam vajag? Gars sāka savu stāstu:
''Man steidzami vajadzīga palīdzība, viņi ir atnākuši man pakaļ, es negribu iet bet viņi mani spiež, liekas tu neesi viņu apvienībā, tāpēc vari palīdzēt, garus viņi neuzklausa, bet tevi varbūt uzklausīs, es negribu iet viņiem līdz viņi mani spiež"tad gars krita histērijā un visu laiku tikai atkārtoja ka kaut kādi viņi atnākuši pakaļ, un grib viņu savākt un tā kādas divas minūtes.
''Kas tie tādi "viņi" '' Es pajautāju.
''Nu tie, kas mūs sūta uz aizsauli, viņi nāk un mūs novāc, bet es negribu iet"
Man sāka likties, ka tie viņi ir kaut kādi tur monstri, kas apēd dvēseles vai kas tamlīdzīgs, vispār no gara stāstītā neko daudz nevarēja saprast.
"Bet kas tie tādi, kas, vai gari?"
"Nē taču cilvēki, vai palīdzēsi?"
''Es īsti nesapratu, kas man jādara..."
''Tev ar viņiem jāparunā, jāpasaka, lai liek mani mierā"
''Bet viņi man neko nedarīs?"
"Es nezinu, ejam taču..."
"Uz kurieni?"
"Uz kapiem, protams"
"Kādiem"
"Uz tādiem kur abglabā cilvēkus, es taču neesmu dzīvnieks, vai tu mani apvaino?
"Ne to es domāju...kur tie kapi atrodas?"
"Ulbrokā"
" Kur tas ir?"
''Tu nu gan esi dumja, ģeogrāfiju greizi pildīji, tagad arī ģeogrāfiju nepārzini..."
''Bez apvainojumiem, savādāk nepalīdzēšu"
"Labi nāc es tev parādīšu ceļu."

Ar visu smago somu aizbraucām līdz centram, tad ar 52 autobusu līdz ulbrokai. Viņš mani aizveda līdz savam kapam, viņu izrādās sauc Mihaels. Netālu no kapa stāvēja divi visparastākie cilvēki, kad Mihaels atnāca, tie pienāca pie viņa un jautāja vai viņš ir gatavs iet uz aizsauli?
''Nē," Mihaels uz mani paskatījās. Un es kā slikti audzināts cilvēks iejaucos sarunā.
"Atvainojiet, bet kapēc jūs nevarat atstāt viņu mierā?Viņš negrib iet uz aizsauli..."'
Viens no cilvēkiem izskatījās visai pārsteigts, otra sejas izteiksme nemainījās.
"Tu viņu redzi?!"izbrīnītais jautāja
"Protams, ka viņa viņu redz" nopietnais atbildēja
"ē, vai jūs liksiet Mihaelu mierā..."
Nopietnais uz mani paskatījās ar vērtējošu skatienu, un domīgi teica izbrīnītajam.
"Parunā ar Mihaelu, es parunāšu ar meiteni"
Nopietnais pienāca man tuvāk un aicināja mani panākt tālāk, parunāties divatā.Es pamāju ar galvu un sekoju viņam.
"Tātad tev pirms kāda laika nomira kāds tuvs civēks?"
Es pamāju
"Kapēc tu gribēji palīdzēt, šim garam? Ar neiešanu aizsaulē? Tas neko labu nebūtu darījis? Cilvēku dvēselēm pēc nāves, jāatstāj šī pasaule, tu varbūt to nesaproti, bet dvēselēm ir bīstami te palikt,"
"Kapēc? Vi tad kāds var spoku nogalināt...?"
"Nē, bet var izdarīt ko daudz ļaunāku...


Turpinājums sekos

WOW * noelshas* nu mans vienkaarshi nezin ko teikt.....
ceru ka tas turpinaajums sekos driiz. vispaar man tava dienasgraamata ljoti patiik. izsaku komplimentus raxtniecei.

Aregato

Komplimenti arī no manis! Interesants lasāmais! , bet izklausaas diezgan neticami! Redzēs, kas ta tālāk būs!

Loģiski, ka neticami, ja man kāds to agrāk sāktu stāstīt es arī iespējams neticētu, lai gan nē, ar kokiem es tai laikā jau runāju, tā kā varbūt arī noticētu.
Sory es laikam runāju kā jukusī, uztveriet to visu kā vienkārši literāru darbu.

Ar kokiem??? Trakā! Tigra2, tu esi viens riktīgi interesants cilvēks!
Hmmm... es gan runāju ar sevi, Mišelu(kaķi).... hm hm hm!
Nezinu, es ne ar ko tādu nerunāju! Laikam jāpamēģina!
Ei, bet Tigra, varbūt tas tev ir no vientulības vai kaut kā tāda?
Cik es zinu, tā mēdz būt! BET, gaidu turpiņu!

''Tātad jūs cenšaties pasargāt viņus, no kā?''
''Vai tu zināji, ka ir divu veidu gari?''
''Mmm...vispār nē"
''Šie parastie gari, kā Mihaels, tie neko sliktu parasti nedara, viņi tikai staigā apkārt, vispār jau viņi nevienam īpaši netraucē, viņi tikai dažreiz elpo kādam aiz muguras, izsaucot šermuļus, un tas arī viss. Otrā veida gari, jeb poltergeisti ir spēcīgi, tie spēj kustināt priekšmetus, nogalināt cilvēkus, apēst parastos garus un citas nepatīkamas lietas.''
''Jūs garus sargājat no poltergeistiem, ja...''
''Tieši tā, tas ir svarīgi, lai gari nonāktu šķīstītavā un pēc tam uz turieni kur tiem pienākas,"
"Bet ja nu gars nokļūs ellē pēc nāves, vai tad tas nav tas pats, ja viņu apēd"
"Tad ja garu apēd,tad tiek iznīcināta gan dvēsele gan prāts, bet ja gars nonāk ellē tad iznīcināts tiek tikai prāts.''
'' bet tik un tā apziņa taču tiek iznīcināta, un kapēcx jums tas ir tik svarīgi?''
''Ir tāda lieta, ka dvēseles no jauna nerodas, cik viņu ir tik ir, apmēram ceturtdaļa no visiem cilvēkiem ir ar dzīvnieku dvēselēm, tapēc arī ir tik daudz noziedznieku un slepkavu, cilvēka prāts un dzīvnieka dvēsele vienā ķermenī slikti sadzīvo"
''Vai man ir dzīvnieka dvēsele?"
"nē"
" Fūuu, es jau nobijos..."
" Vispār tu saprati, kapēc dvēselei ir jāaiziet?"
"Jā, it kā.."
" Tad labi"
Pie mums pienāca izbrīnītais un kopā ar nopietno gāja prom.
Mihaela vairs nebija.
"Pagaidiet," es skrēju pakaļ abiem vīriešiem"Man ir daudz jautājumu!"
Viņi apstājās un Izbrīnītais man teica,
"atnāc uz šejieni pēc nedēļas, mums tagad jāiet, mēs atsūtīsim kādu kas tev atbildēs uz dažiem jautājumiem..."
***
Es kaut kā aizbraucu līdz mājām, izmācijos un gāju gulēt. Un cerēju ka nākošā nedēļa pienāks drīz.

Ak, tu drosmīgā Tigriņ! Es, runājot ar gariem, vēl pie tam kapos, tāā baidītos.
A varbūt īstenībā pierastu...
Next please!

jaa, interesanti. apbriinoju Tigras drosmi, tik mazai meitenei tas nav raksturiigi, bet tad atkal tu laikam vnk esi iipasha...

tad veel pa teemu: ja dveeseles tik ir cik taas ir, tad kaa taas radaas, kaapeec tieshi tik, un ko taas dariija pirms tam kad bija vajadziigas cilveekiem (tas ir, pirms tam kad paraadiijaas cilveeki, nu vai vismaz pirms tam kad cilveeku kljuva tik daudz lai visas dveeseles tiktu pielietotas)? vai tas vareetu noziimeet ka kameer taas dveeseles nebija pieprasiitas, taas staigaaja pa Zemi demonu/garu/pusdievu izskataa, vai kaut kaa taa (un taapeec mums ir tik daudz legjendu par shaadiem gadiijumiem senajos laikos)?

Ok, ja lasot pirmos fragmentus man vēl bija zināmas šaubas par to ir vai nav te saistība ar gariem, tad tagad viss nostājas savās vietās. Sorry, Tigra, tev neapšaubāmi ir ļoti spilgta un radoša iztēle, taču pārāk daudzas lietas tavā tekstā liecina, par to, ka tas viss pa lielākai daļai ir tikai tavs izdomājums. Klišejiskums, šur tur no ezotēriskiem apcerējumiem sagrābstīti fargmenti un vēlamā uzdošana par esošo ir viss kas rasturo tavus darbus. Varbūt kāds lētticīgs cilvēks arī turēs par patiesu te rakstīto, taču mani tu nepārliecini nevienā vietā, un man ir pamats tā teikt.

Tevis rakstītais tikai iegūtu, ja tu to nedēvētu par patiesus notikumus aprakstošu dienasgrāmatu, bet diemžēl tavas rīcības iemesli man ir mīkla.

Es jau nepavēlu nevienam ticēt. varbūt es vienkārši esmu pārmērīgi safanojusies par gariem un tapēc man tie visur kur rēgojas. vari mani uztvert kā garīgi atpalikušu minhauzena idioti. es tikai rakstu to ko es redzu, varbūt palasi minhauzenu, tur pēdējā nodaļā ir aprakstīts kapēc viņam ir sava pasaule. es neesmu vainīga ka to redzu, bet varbūt arī esmu...vispār es nezinu, ja jau ir tik slikti un neinteresanti, izskatās ka atliek tikai poga delete. Es nezinu pierakstīšos pie skolas psihologa varbūt es uztveršu šo dzīvi tās īstajās pelēkajās krāsās. sava daļa taisnības tev ir tas nav normāli, normāli bērni ar kokiem nerunā, normāli bērni garus neredz, normāli bērni neredz personas, kas iespējams ir iztēles augļi, normāli bērni nejūsmo par katru putna dziesmu, par katru uzplaukušu ziedu, par debesīm...es neesmu normāla, ja jau tev tas traucē, izdarīšu to ko man sen jau vajadzēja tikšu vaļā no tās pasaules, kuru es mīlu, atgriezīšos tajā no kuras es reiz sensenos laikos aizbēgu. atzīšos es esmu gļēva man no tās pasaules ir bail, man ir bail paskatīties uz pasauli ar pieauguša cilvēka acīm, atzītos, man vienkārši ir bail...

dooooh, neticu tam kas tur rakstit un piekritu shinchanam pilnigi parasts sacerejums piedomaji pati daudz

Protams ka piedomāju esmu taču *Minhauzen freak*, pie tam tas taču noticis piecus mēnešus atpakaļ.

Kā man veicas. Labi, palūgšu nerunāt kategorijās normāls-nenormāls, ja sāksim tās lietot tad atklāsies, ka normālu cilvēku nemaz nav. Otrkārt, es tevi nelieku neko darīt, tā ir tava dzīve, dzīvo un rīkojies kā proti un uzskati par pareizu tu pati, mani vai kādu citu par etalonu nevajag ņemt. Treškārt, pieraksties gan pie skolas psihologa, un ne jau tāpēc lai viņš tev apliecinātu, ka esi slima vai "nenormāla", bet gan tāpēc lai vismaz mēģinātu tikt skaidrība vispirms jau pati ar sevi un savām domām, jo cik noprotu pēc tevis rakstītā, pašlaik tu esi apmaldījusies un pati nezini ko ar savu dzīvi un bailēm iesākt, psihologs būtu labs sākums. Ceturtkārt, būtu jānodala, komunikācija ar gariem un kokiem, no jūsmošanas par dabas jaukumiem. Otrajā gadījumā neredzu neko briesmīgu vai šausmīgu, pats bieži vien jūsmoju par plaukstošiem kokiem pavasarī. Par tiem gariem, piedod, bet tas tiešām ir tavu iedomu (ļoti ceru, ka ne slimības) auglis, jo ir virkne lietu tavā stāstā, kas par to liecina.