QUOTE(One winged angel @ Apr 15 2006, 10:27)
Gribu uz Niņutsu iet, bet debili ir tas, ka vienīgā Niņutsu skola Latvijā ir Madonā, bet tur ir Nereāli KRUTA, es protams dzīvoju Rīgā un uz madonu nevaru paarcelties, jo man vēl jāpabeidz sčule un LEU arī rīgā
Ninjutsu ir tikai viens elements no daudz lielākas noderīgākas sistēmas. Tu domāji Bujinkan atzaru iespējams. Bet vai tiešām latvijā ir kāda vieta kur šito māca? Manuprāt Bujinkan ir visefektīvākais līdzeklis uz ielas. Tur reāli tiek mācīts kā pretinieku neitralizēt ar maksimālu efektivitāti. Tas nav sporta veids. Bujinkan tā ir vārda tiešajā nozīmē aizsardzība. Ļoti efektīvi ir patrennēties pa virsu boksa elementus. Bez tam, lai dauzītos/izlādētos pret boxa maisu, trenneris nav vajadzīgs, sitiena efektivitāte uzlabosies un spriedze noņemsies protams, ja to dara veselīgi, nevis cenšoties saškaidīt smiltis vēl sīkāk iekš jamā. Nav obligāti jāpiedalās ciīņās. No boksa vērtīgi ir apgūt sitiena ātrumu ar roku un aši atraut roku atpakaļ un arī reflektoriski bloķēt sitienu ja nav iespējams no viņa izvairīties.
Viena lieta no Kung-fu un viņa Tai-Chi (man liekas ka tā sauca) mīlzīga efektivitāte ir tieši prātam un smadzenēm (lieliski izlādē stresu enerģijā un iemāca racionāli domāt pat saspringtos brīžos). No malas tu varbuūt izskaties smieklīgi, jo tur vēcines mistiski. Arī šeit trenneris nav vaidzīgs. Pilnīgi pats vari izstrādāt vēzienus pa gaisu uz dullo, galvenais ir zināt sistēmas principus uz kādiem notiek tā vicināšanās. Lieta kas utiek apgūta no visas šitās plinivāšanās ir tāda, ka tu nesalauz roku/kāju vai negūsti traumas pie reāla kontakta ar pretinieku. Tiek reflektorā līmenī iestrāds sitiena inertums un ar aprēķinu ka tu spēj nobremzēt savu sitienu, ja tu viņa netrāpi un ļoti naturāli vari savākties. Ir stulbi domāt ka, ja tu izmācīes padsmit waza un kata no sava trennera, tad tu būsi neapturams un visi tavi sitieni nonāks uz pretinieka ķermeņa vairāk vai mazaak.
Wrestrlings ir laba lieta, bet no tāda restlera jēga ir tikai tuvcīņā atkal, ja iznāk reāli saķerties tad visi šitie grapli var būt noderīgi, bet ja tiešām dzīvība ir dārga tad kodiens, grūdiens pa kādu 'vārīgu vieta' neliek divreiz apsvērt sporta ētikas kodeksu. Nāsī/acī iegrūsts pirksts un grapls paliek mīksts jo mīksts.
Nazis tik tiešām ir nāvējos un ļoti traumatisks ierocis. No viņa vislabāk ir izvairīties. Visideālākais ierocis uz ielas ir tieši Yawara(kaa jau Inc minēja), jo viņu var neesāt pat ļoti likumīgi, bet jams var būt ļoti traumatisks pretiniekam.
Visubeidzot šinī thread tiek drausmīgi paarvērtēts Martial Arts reālais praktiskais labums. Kam tad īsti jātrennējas?
Sacensiības manuprāt tikai lieki vairo pašapziņu psihiski nestabilam kauslim. Regularitāte ir laba lieta, bet skraidīšana pakaļ trennera dzelžainajiem principiem paardedzina cilvēku agrāk vai vēlāk. Pašapziņa uz ielas vai apziņa, ka tu spēj kādam tomēr nodarīt traumas tikkai vairojas, jo tu smagāk pievērsies trenniņu fiziskajai pusei, trennējoties līdz pilnīgam spēku izsīkumam.
Teorētiski visos Martial Arts ir iekšā noderīga filozofija, bet reāli tā ir tikai dažās, kas tiešām būtu jāmāca arī skolās. Mūsdienās neskaitāmos Martial Arts filozofija vairāk vai mazāk sakropļota pēc vajadzības pielietojuma un praktiski reāli retais viņu pielieto.
Mūsdienās Cīnajs Māksla ir komercializēts pasākums. Tev ir jāmaksā par to ka tevi trennē, ja tu nemaksā tad trennerim par tevi ir pilnībā nospļauties. Trenniņa ideoloģija nedrīkst būt pakārotota naudas trūkumam. Reāli trennēties var arī mājas apstākļos bez trennera, lai uzturētu fizisko formu un/vai uztrennētu psiholoģisko nosvērtību. Nav obligāti jātrennējas lai kādam sadotu pa purnu vai kādu apzināti traumētu, ar to naudu nenopelnīsi un arī reputāciju neiemantosi. Ja slimo ar 'Pasaules Glābšanas' sindromu tad ej armijā, iegūsti ieroča neesāšanas atļauju un panāc ka tevi nosūta uz fronti, vai vienkārši apgūsti policista darbu vai kļūsti par kādu oratoru - iedvesmo paarējos.
P.S. Pats nevienu Martial Arts nepraktizeeju. Interesee, bet reaali nepraktizeeju. Bet savu filozofiju es tomeer piekopju, jo pat, ja tikkai lasa materiaalus, tur tomeer ir daudz noderiigas informaacijas.
Ja es tieshaam grasiitos ar kaut ko trenneeties tad laikam uzmekleetu taadu skolotaaju, kursh mani vareetu trenneet nevis sacensiibaam, bet gan galiigi nesteidzoties, jo man neinteresee melnaa josta vai kaada uzvareeta sacensiiba, bet tieshi fiziskaas formas uzlabojums un reizee ar to praata stabilizaacija ilglaiciigaa periodaa. Josta vareetu buut kaut kaads nosprauts meerkjis, bet tik un taa manupraat kopskataa melnaa josta un tie dani ir tikai pieturas punkti uz kartes, kurasnoziimi nevajag paarveerteet. Tie ir tikai pieturas punkti kopskatam uz progresu.