Tas ir veselīgi?

Ēšana? Jebšu tu par vardēm uztraucies?

Cik svarīga nozīme mūsu dzīvē ir varžu barošanai?
Vai mēs to spējam?

Vai tas ir vajadzīgs, un kā cilvēki skatītos uz personu kas sēž dīķa malā un baro vardi.

a kam vinas barot? vinas tachu visu laiku ir iztikushas bez cilveeku iejaukshanaas!
un vispaar... ar ko vinas barot? musas vai vaboles sakert un mest vinam? man liekas ka vinas tak nemaz nenaaktu klaat man

A kā ar bučošanu?

izlasīju... pārlasīju... pārlasīju vēlreiz... un tā pat vienīgais kas nāk prātā ir WTF?

dīvaina jums humora izjūta... vai arī es nesapratu...

Laipni luugts mazo zaljo diivainiishu klubinjaa

Tas ir uzaicinaajums =]

Nav ko briiniities, varzhu baroshana - ze best offtopic

Well, šodien nostaigāju gar ielām, piegāju pie aizsalušā dīķa sētā, mēģināju saklausīt varžu kurkstus, pabārstīju kukaiņus uz sniega kas klāja ledu, padomāju.
Man liekas ka viņām mani kukaiņi negaršo, vajadzētu ieteikumus ko labāk izmantot, nau jau pīles kurām baltmaize garšo*stundām varu stāvēt uz dzelz tiltiņa un drupināt baltmaizi upē*.
Tātad, vardes, vai viņas neizmirs ja sākšu viņas aktīvi barot. Pieradīs, pašas neko neķers, nu vot tā, problēma problēmu galā, ētiski, pareizi?
Itkā jau nebūtu slikti, varžu draugi.
Pieej pie dīķa, salec tev piecdesmit vardītes apkārt tevi atpazīstot, kurkstot pēc kārtējā uzkožamā, prieks ko tādu redzēt *sariešās asara*.
Ehh.

vispaar es esmu pret. varzhu skaitu ir veel gruutaak kontroleet nekaa balozhus, kur skataas Ziemelju priekshpilseetas pashvaldiiba. Dziesmu sveetku parkaa varzhu nav, bet taas tur var buut. iesaku sariikot konkursu par labaako varzhu dzimstiibas kontroles panjeemienu (protams, peec tam uzticeet to paarvaldes vadiitaaja maasas viira uznjeemumam).

Hehe vēl viens sviests, no Siriusa mutes (domām) .

a franchi vispaa vardes uzskata pa delikatesi
taapee vinjus sauc citreiz pa ligushatnjiki

Vardes, to populāciju pieaugums, vai viņas ir spējīgas uz cilvēku iznīdēšanu dēl savām vajadzībām, ja viņas kļus pa daudz, mums bus mazāk vietas, tur var izcelties konflikts, karš, mutantu veidošana un kas to lai zin, varbūt cilvēces beigas. Viss tādēļ ka kāds lunis sācis barot vardes.

Balstoties uz karlitosa postu.. Kameer neizmirs franchi kaa suga tikmeer mums probleemu diezvai buus

Lai dzīvo vecu threadu reanimēšana
Interesanta tēma. Siriuss uzdeva tik daudz būtisku jautājumu, taču atbilžu nav. Varbūt jautājumi retoriski? Atrotām piedurknes un metamies iekšā...

Bažām nav pamata. Un ne jau tāpēc, ka francūži šad un tad noloka pa pāris varžu ciskām. Vardes nav tie dzīvnieki, kas spēj izdzīvot ārpus savas dabiskās vides. Varžu lielākais ienaidnieks ir vairs nevis svētelis, bet nu jau auto - šis bezkaislīgais, aukstasinīgais slepkava. Katram no mums, droši vien, būs savs stāsts par drausmīgo pārdzīvojumu, kas saistīts ar pirmo reizi ieraudzīto uz ceļa sabraukto vardi. Tas vairs nav tas jaukais kuršķošais abinieks, kas ar savu riesta dziesmu mūs izklaidē zaļumos, bet gan vairāk līdzīgs augu herbārijam. 3D dzīvība kļūst par 2D bezdvēsles lietu. Skumji, bet tā nu tas ir. Vardes mums nav konkurenti un lai cik braši tās vairotos, lai cik kurkuļu spētu izbēgt no karpu rijīgajām mutēm, vienmēr atradīsies kāds riepas protektors, kas saplacinās vai samals izdzīvojušo vardi un iemīs to lielceļa putekļos. Tā ir pasaulīgo lietu iznīcības neizbēgamība (vismaz vardes gadījumā noteikti).
Ja tā padomā auto vispār ir viens nelietīgs dzīvo radījumu iznīdētājs. Cik miljoni nabaga kukaiņu beidz savu dzīvi uz auto vējstikla vai tiek izcepti dzīvi (vai ja paveicas - miruši) radiatorā? Cik daudz kukaiņu ir spiesti vasaras svelmē nīkuļot auto salonā un lēnām gaidīt savu nožēlojamo nāvi? Kur skatās vides aizstāvji? Kur skatās Indulis E.?

Mjāāāā, es ar laikam būšu dažu labu vardi sabraucis

Smagi smagi, ShinChan, esi labs- ej politikaa, veers sho smago situaaciju par labu vardeem(un, protams, neaizmirsti sevi)! Visi peerkam vertaljotus vai lidmashiinas! taadejaadi netiks ne sabrauktas vardes ne.... eem... jaa. Ejam un piketeejam! ar plakaatiem rokaas un mashiinaam maajaas...

Shinchan, tu izklausies kaa ekstreemistiski noskanjots zaljais. Man liekas, ka vardes mēs neizniicinaasim, pat ja gribesim to izdariit. Taas, kuras mees nejaushi sabraucam, taapataas ir taadas kaa pashnaavnieces, vai vientuljieces - celjotaajas, kuras meklee labaaku diikji. Daudz vairaak varzhu visu muuzhu nodziivo vienaa diikjii, kur labpraatiigi neviena mashiina neraadaas. Un shiis te vardes, kuras dziivo diikjii, ir arii taas ar dziivi visvairaak apmierinaataakaas, un sekojoshi arii visproduktiivaakaas.

A par kaadaam vardeem mees iisti runaajam, ir dazhaadu sugu vardes taa piemeeram Parastaa jeb pljavu varde (Rana temporaria) izveelas dziivot nevis diikjii bet gan mitraas vitaas, kas attiecas uz zaljo vardi (Rana esculenta) taa izveelas tikai ekologjiski tiiru diikji vai ezeru. Protams ir jau dazhas kas ir speejushas pielaagoties pilseetas videi un sirgst ar dazhaada rakstura slimiibaam bet kur gan paliek krupji (bufo bufo) Vai kaads pilseetaa ir maniijis krupi - es personiigi nee (sheit runa vairaak ir par Riigu)
Taatad manupraat vardes ir nevis jaabaro bet gan jaaveido vinjaam piemeerota dziives vide

Mašīnas >>>> vardes

Skatos, ka tēma sāk aktualizēties
Puma: Rīga nav tikai Centra rajons. Rīga ir arī tādi jauki stūrīši kā Māras dīķa apkaime (kurā var sastapt ne tikai "mētelīšu virinātājus"), Biķernieku mežs u.tml. Rīgā ir visai daudz zaļo zonu ar ūdeņiem. Un kā likums tiem cauri vai blakus ved dažādi ceļi, kas daudzām vardēm kļūst par mūža mājām. Viens ierosinājums varētu būt brīdinājuma zīmju izvietošana uz ceļa, kā to izdarīja vienas skoliņas bērni kaut kur Vidzemē (neatceros kur tieši). Un efekts bija pārsteidzošs, tajos ceļa posmos kur agrāk bija 10 sabrauktas vardes uz kvadrātmetru nu ir grūti vispār saskatīt kādu sabrauktu vardi, jeb kā bērni saka - plakanvardi.
Sigfa: tas ierosnājums par lidaparātiem nav ekonomiski un arī racionāli pamatots. Padomā pats, kurš var atļauties iegādāties sev heli, vai mazu lidmašīnīti tipa Cesna? Tādu nav daudz. Kurš var un grib iziet sarežģītus pilota kursus? Tādu arī nav daudz. Bez tam, jo vairāk būs lidaparātu jo vairāk būs arī cietušu putnu.
arī ideja par protestu ir bezperspektīva, ja nu vienīgi ar mērķi piegriezt sabiedrības uzmanību šai milzīgajai problēmai, vai arī pieprasīt valdībai vai pašvaldībām rūpēties par jau minēto zīmju izvietošanu, vai arī policistu dežūras nozīmēšanu problēmposmos (tur kur varžu migrācija ir visizteiktākā). Ar kaut ko ir jāsāk, dārgie draugi!

P.s. Bet kāda mums vispār daļa gar tām vardēm?

Ko tur muljljaaties!.. uzreiz buuvejam tiltus paari visaam varzhu migraacijas takaam... vai arii piekaramaas soshejas, taa lai zem taam vareetu ne tikai vardes un ezhi, bet arii kaads piedzeeries onka izraapot (bez baileem par savu mums visiem daargo dziiviibu)

Iisteniibaa ir jaaizveido elektriskie gani iipashi vardeem, lai vispaar celja tuvumaa neraadaas. Un mums buus miers, neviens vardes nesabrauks un par taam neuztrauksies.

Nav varzhu, nav probleemu, kaa teica kaads liels vadonis.

tan pie reizes saaciet domaat pa varzzu bariibu vel izriis visus kukainnus tos arii 2x vaidzees pavairot

Jā! Ko mēs darīsim vasaras vakaros bez odiem?!!
Kaukā šogad vairs krupjus negadijās redzēt arī uz laukiem. Laikam ar ekiloģiju arī tur nav viss nav kārtībā. Laigan pie pašlaik atbalstītajām saimniekošanas metodēm par to nebrīnos. Pēc tur redzētā par nekādu "ekoloģiski tīru produkciju" nevar būt ne runas.

AAAAARGH ShinChan!!!!

Ehmm... Kas? Ko?

deBUGa: tava doma pamatā iet pareizajā virzienā. Vienīgi izmaksas pārāk lielas. Es drīzāk sliektos par labu tuneļiem un ne platākie kā 35 - 40 cm. Savādāk tie alkāni lienot izmīcīs visas vardes un projektam zudīs visa jēga. Bez tam bomži vēl var sadomāt ierīkot sev naktsmītnes. Nē, nē. šādām lietām ir jākalpo ekskluzīvi vardēm, krupjiem, bruņurupučiem u.tml. nevis deklasētiem sabiedrības elementiem, kam ir attāla nojausma par tādu lietu kā alq. saprātīga lietošana un ceļu satiksmes noteikumi.
Jāsaka, ka mēs esam nedaudz novirzījušies no tēmas, jo pamatjautājums ir: barot vai nebarot vardes?

"Shtrunts par biteem ka tik medus"... jebkuraa lietaa galvenais ir veerieniigums... tas buus pietiekoshi liels projekts, lai vareetu panjemt pietiekoshi lielu krediitu, lai vairaak ko buutu kaadiem paarsimt iereedniishiem iebaazzt sev kabataa... un tieshi taapeec shim projektam ir lielaakas izredzes uz "izdziivoshanu" nekaa citiem...

Labaak alkaans zem celja nekaa uz... un turklaat veel aiz stuures...

Atgriezhoties pie galvenaas teemas... NEKAADAA GADIIJUMAA - nedriikst barot vardes, tas ir dziivnieku tiesiibu paarkaapums.
Pirmkaart - Nabaga vardiiteem saapees, ja juus taas piespiedu kaarta (un ljoti iespeejams, ka nepareizi) barosiet. Sho lietu driiks dariit tikai augsti kvalificeeti un attieciigi sertificeeti profesionaalji.
Otkaart - Ne velti zoo aizliegts barot dziivieniekus. Ja mees iznjeemuma kaartaa atljausim barot vardes, tad taa buus tiiraakaa citu sugu diskriminaacija.

Liidz ar sho ierosinu pienjemt aizliegumu privaatpersonaam barot vardes jebkaados apstaakljos.

Strp citu man ir gadiijies nejaushi nokjet paaris zaljaas vardes ar makskjeri. Vardeem laikam garsho sliekas
Taa nu tas ir ar taam vardeem nekad neko nevar zinaat

Iebildes pamatotas. Līdzīgi kā ar gulbjiem un zīlītēm. Ar šādu rīcību mēs dabā dažām sugām nodrošinām negodīgu atbalstu konkurences cīņā par eksistenci. Taču no otras puses, varbūt šādu varžu piebarošanu varētu uzskatīt par savdabīgu kompensāciju/subsidāciju. Mēs viņām atņemam vai sagandējam dzīves telpu, sabraucam viņu radiniekus un kā kompensāciju izsniedzam nebrīvē augušus kāpostmušu kāpurus. Kā jūs uz to raugaties?
Taču tad atkal rodas problēma. Vai varde vairs būs ieinteresēta pati meklēt sev pārtiku, ja viss tai būs pasniegts pie pašas dīķmalas noteiktās dienas stundās? Tas ir līdzīgi kā ar sociālajiem pabalstiem nēģeriem. Kā tu sāc viņam maksāt tā vsjamais vairs nejūt vajadzību strādāt.
Kod kurā pirkstā/pleznā gribi, visi sāp.

hmmm... njaa... probleema kljuust arvien aktuaalaaka...

Piedaavaaju alternatiivu risinaajumu:
Vardes pasludinaat par sveeto dziivnieku (nu gluzhi kaa govis Indijaa) un visus diikjus, grsavjus un lielaakaas peljkjes, kur naarsto vardes par sveetvietaam. Par vardes sabraukshanu/samiishanu u.c. noslakteeshanu mirstiigajiem piedraudeet ar muuzhiigu degshanu elles liesmaas...

P.S. Jebkuraa gadiijumaa aizliegt mirstiigajiem barot vardes jebkaados apstaakljos. To driiks dariit tikai izredzeeti un attieciigi iesveetiiti vardes kulta priesteri.

Vardes vajag barot pareizi. Jaaizpeeta pareiza paartika, pareizas baroshanas metodes, lai maksimaali dabisku bariibu dotu un ideaali buutu, ja vareetu ljaut vardei izlikties, ka taa pati nokjer bariibu (varbuut varde kjers, ja metiis kukaini zemee blakus vardei...)

Vispaar varzhu baroshana buutu ljoti lielu guvumu dodoshs projekts, jo samazinaatos odu skaits un palielinaatos staarkju skaits. Bet tas taa tikai iislaciigi. Ar laiku izdziivotu nevis taas vardes, kuras speej ieguut paartiku, bet taas, kuras... visas. Jaa, no dabisko ienaidnieku puses nekas nemainiitos, bet paartiku vairs nespeetu sev nokjert. Un tad varzhu baroshanas paartraukshana novestu pie katastrofaalaam sekaam. Riskeet nevajag - nebarosim masveidaa. Protams, katrs savaa piemaajas diikjiitii var barot - nebuus nekaada atshkjiriiba vai piiles, vai vardes, vieniigi sabiedriiba veel nebuus pieradusi.

Un par aizsardziibu: nieks ar taam nobrauktajaam vardeem, lauksaimnieciiba chakaree visu. Zviedrijaa peedeejais staarkjis briivdabaa redzeets ljoti sen atpakalj (kaut kur 1970. vai kad tad, iisti neatceros, varbuut paarspiileeju...). Tas tur taa taapeec, ka lauksaimnieciibaa baigaas sliktaas kjimikaalijas izmanto. Latvijaa veel senteevu lauksaimnieciiba pilnaa sparaa - te tik ljoti ar kjimikaalijaam neaizraujas, varam priecaaties. Tomeer, tendence lietot arvien vairaak kjimikaalijas ir, un ar iestaashanos EU shii tendence palielinaas milziigi dazhaado stulbo "kvalitaates" prasiibu deelj. Mums pret sho kjimikaaliju izmantoshanu vajadzeetu ciiniities! Necieshu eest, piem., aabolus, veikalaa pirktus, kas garsho peec kjiimijas. Ieniistu lipiigas auglju mizas, ja zinu, ka dabiski taadas taas nav. Muus te pieshtopee ar visaadaam kjimikaalijaam... Jaarij gjeneetiski modificeetas lietas. Un mums netiek dotas iespeejas izveeleeties, muus piespiezh izveeleeties muusu visu maki, kas veido produkcijas klaastu viekalos. Briivaa tirgus ekonomika... Es atbalstu taadu progresu kaa lietu gjeneetisku modificeeshanas attiistiibu, kjimikaaliju izgudroshanu, bet uzskatu, ka veel 10x vairaak liidzeklju buutu jaaiegulda izpeetes darbos, kas nodarbojas ar kaitiiguma peetiishanu. Mums buutu jaarij tikai taas kjimikaalijas, par kuraam ir gandriiz drosha paarlieciiba, ka ljotmazkaitiigas muusu organismiem. Diemzheel, visu izjauc briivaa tirgus ekonomika. Es neesmu par citiem pastaavoshajiiem ekonomikas veidiem (neviens pie muusu kultuuras nav pastaaveet speejiigs, un, kaa zinaam no pieredzes, ar ekonomiku kultuuru nevar tik vienkaarshi izmainiit), es esmu par to, lai tiek mainiita vai nu cilveeces vispaareejaa kultuura, attieksme pret pasauli ar kaut kaadas religjijas ievieshanu. Vai savaadaak ir iespeejams izmainiit cilveeka "Gribu visu par neko" attieksmi? Nu ka aizrakstiijos...

Vot, taadas manas domas. Gan jau vismaz 3 cilveeki patieshaam arii izlasiis

Un pasaule tomeer ir telepaatijas pilna...

Kameer es rakstiiju ShinChan pieskaaraas manam saakotneejam domu lidojumam:


Un peec tam deBUGa ietelepatizeejaas manaa otraa domu lidojumaa:


Liek padomaat...

Ne shtrunta nav jaaiegulda... mees progresiivaa cilveece jau veicam globaala meeroga experimentu... un tu jau tur briivpraatiigi/piespiedu kaartaa piedalies... tagad vajag tikai sagaidiit rezultaatus (ja protams izdosies nodziivot)... haljava its makes me happy...

P.S. Gan jau arii atlikushie divi izlasiis...

Ja saliidzinaam sho eksperimentu ar procesora overclockoshanu, tad tu tagad saki, ka eksperiments buus izdevies, kad procesors buus paarkarseets, un nostraadaas pretsadegshanas limits. Bet njem veeraa, ka protsadegshanas limits var arii nenostraadaat, jo veel neviens to nav iestaadiijis Un, ja arii tiks taa padariishana aptureeta, un cilveece beidzot sapratiis, kaa procis paardedzis, tad buus lielais murgainais dzeseeshanas periods, kas galarezultaataa buus tikai paleeninaajis cilveeces attiistiibas progresu. Pat nezinu, vai gribu piedziivot periodu, kad procesors ir paarkarsis, un tiek leenaam dzeseets istabas periodaa. Tas atgaadina filmas par pilseetaam tuksneshu vidos, ar kupoliem un second hand tehniku... saaliits paraads, ko atstaat muusu beerniem.

bet par vardēm, par vardēm... par mūsu sāpju bērnu.
deBUGa: vardes pasludināšana par svēto dzīvnieku varētu būt izeja, tikai tad viņas pārlieku savairosies un gribot negribot nāksies kāpt uz galvas. Varbūt iesākumā varētu mēģināt ar kādu konkrētu sugu, tā teikt pilotprojektu uztaisīt, piem., zaļās kokvardes pasludināt par meža dieva (kaut kāda tur) svēto dzīvnieku. Ja tas veiksmīgi tiks realizēts tad jau varēs sugu skaitu paplašināt, pieķerot klāt arī krupjus. Galvenais priekšdarbs ko vajag veikt ir mītu radīšana. Piem., ieraudzīt vardi nozīmē laimīgu visu nākamo nedēļu vai ja krupis uzčurā uz rokas (un viņi to noteikti izdarīs) tad būs samtaina āda. Nu kaut ko tam līdzīgu. Tad kad tas būs tautās iegājies tad nebūs grūti ieviest arī varžu/krupju/tritonu vobšem abinieku kultu. Un tad jau vardes sabraukšana uz ceļa beigsies ar publisku nopēlumu, tas būs līdzvērtīgi urinēšanai gaišā dienas laikā autobusa pieturā (tas jau ir gadījums no dzīves).
edg: pret ķimikālijām ir jācīnās jo tās iznīcina varžu dabīgo vidi. Bet kā, kā?

Oftopika oftopiks:
Zinat ko es vēlos? Vienu lielu meteorītu, kas ietriecas zemeslodē un sašķaida šo planētu sīkās druskās. Taču tam jānotiek līdz tam laikam, kad cilvēks kļūst pietiekami zinošs, lai sāktu kolonizēt citas planētas. Tāds lūk anti humānists es esmu. ā un vēl, es vēlos, kaut es to mirkli pats arī piedzīvotu

Kushhhhhh!!! TAADI teksti nemaz nepaliidzees abinieku izdziivoshanai, ja par to izlasiis parfimeerijas razhotaaji!

Piedaavaaju radikaalaaku risinaajumu:
Salasiit kopaa gaishaakos cilveeces praatus - biologus, matemaatikjus, militaaristus u.t.t. un kopiigiem speekiem pieraadiit, ka vardes nemaz need vai pat nemaz neeksistee, taatad taas nav jaabaro... parasrajiem ljautinjiem. To driiks dariit tikai pasaulslaveni un attieciigi doktora graadu ieguvushie filozofi (un tikai pienjemot no preteejaa).

Ja tu ruupiigaak buutu lasiijis manu postu, tad saprastu, ka mana doma ir cilveeces ekonomikas radikaala mainiishana, ko var panaakt ar kultuuras mainju, ko var panaakt ar attieciigas religjijas ievieshanu. Tas ir ilgterminja projekts, bet religjiju ieviest var, kaa mees zinaam no veestures. Un taas lietas var apvienot - religjijaa var iepiit iipashu attieksmi pret vardeem. Vieniigi pirmais, kas jaaizdara - jaaizdomaa, kaa muusdienu cilveeku padariit par ticiigo. To var izdariit, ja maina cilveeka attieksmi pret dziivi, sabiedriibas kultuuru. Esam apgriezushies par 270 graadiem, bet starpiiba ir liela. Izmainiit kultuuru ekonomikas uztveres jomaa ir daudz gruutaak, nekaa izmainiit kultuuru religjiskaas uztveres jomaa. Var pamazaam ieviest ticeejumus, kam cilveeki "ticees" taapeec, ka "kaapeec ne, visi taapat dara", bet ar laiku tas veidosies kaa parazha, cilveeks paarveidosies par rituaalus miiloshu cilveeku, par cilveeku, kursh veeleesies tureeties pie izstraadaatiem dziives principiem, ko lietojushi jau vinju senchi un senchu senchi, un tad mees paraadiisim cilveekam, ka, redz, bija taadi laiki, kad daba bija augstaa godaa... Var arii meegjinaat piechakareet cilveeci, staastot, ka ir matemaatiski atklaata cilveeku un dziivnieku garu saistiiba... Var leenaam atradinaat cilveeku no matemaatiskaas domaashanas, pieveersties intuitiivaas domaashanas attiistiishanai skolaas, mainiit jauno paaudzhu domaashanas formas, dziives uztveri, tajaa pashaa laikaa iepinot kaut ko par dziivniekiem, taadeejaadi biidot jauno paaudzhu domaashanas attiistiibu uz mums vajadziigo dziivniekmiillju domaashanu. Nu ka gan pietiks...

Lai to daudz maz veiksmīgi varētu realziēt ir radikāli jāsamazina varžu populācija un tās jālokalizē īpašās svētvietās, kas vienkāršiem ļažiem ir pieietamas reizi gadā un arī tad ar lielu bijību drīkst uzlūkot tikai vardes pleznu un ja varde šajā brīdī iekurkstās, tad tas nozīmē, ka tā ir izrādījusi īpašu labvēlību publikai. Vardes glorifikācija nenotiks veiksmīgi, ja katrā piemājas dīķī būs čupa varžu. Kas tad tas par svēto dzīvnieku?

Vardēm draudzīgas lauksaimniecības metodes? Varbūt varētu uz pārbaudītu ķimikāliju toveriem likt virsū uzlīmi "vardēm nekaitīgs" pārbaudījis tas un tas. Kaut kas līdzīgs mūsu "zaļajām karotītēm" un dietologu uzlīmēm.

Es reiz domaaju taa: "Nee, taa nu es Nekad nedariishu, esmu tachu cilveeciigs cilveeks!" Un tad es izdomaaju: "Ehh, noriebaas buut cilveeciigam, buus jautri, nekas briesmiigs jau nenotiks..." Un tad es to izdariiju. Un tad iestaajaas haoss to cilveeku pasaulee, kuriem es to izdariiju. Un visi bija daudz nelaimiigaaki, nekaa es jebkad buutu vareejis iedomaaties. Bet uzradaas varonji, kas haosu izlaboja. Un visi atkal bija laimiigi. Un tajaa pasaulee atkal ir miers. Tas ir patiess staasts no manas dziives, tikai hiperboliskaa atteelojumaa.
Redzi, ShinChan, tu neapzinies, ka tad, kad shis meteoriits jau tuvosies zemei, un visi to zinaas, kaadas buus cilveeces saapes. Taas paarspees visu, kam tu jelkad buutu ticeejis. Tev liksies, ka tik traki tachu nevar buut, bet taa buus. Tu domaasi, ka cilveecei to taa nebuutu jaauztver, bet vinja to taa uztvers - ar mokaam un cieshanu pilna. Tu nespeesi taas tureet, tu jutiisies vainiigs par savu veelmi. Tu veeleesies, lai nekad nebuutu to veeleejies. Un neuzradiisies varonji, zeme ies bojaa... Un tu iesi bojaa psihologjiskaas saapees.

Tu pilniigi notiekti domaa greizi un nekam nederiigaa virzienaa. Draudziigo metozhu ievieshana saistiita ar kultuurai piemeerotas videi draudziigas makroekonomikas izveidi. Muusdienu kultuurai neviens taadu makroekonomikas veidu nav izdomaajis, taapeec jaanodarbojas ar kultuuras mainiishanu... par ko es jau staastiiju.

Attieciigi piedaavaajumu triviaalu brainwash risinaajumu: Ieviest televiizijaa vardi popularizeejoshas reklaamas un raidiijumus, kuru auditorija buutu pirmsskolas un skolas vecuma beerni (un attieciigi raidlaiki). Iespeejamie zombeeshanas teksti "Vardes ir forshi", "Kurkulji rulez", "Krupji ir cool" un "Esmu krutais dzheks es uzturu triis varzhu diikjus". Papildus vareetu guut peljnju no varzhu suveniiru tirgoshanas.

P.S. Nu un attieciiga anime ar sho tematiku Kurkuljmoni.
P.S. Jebkuraa gadiijumaa aizliegt straadnieku shkjirai barot vardes jebkaados apstaakljos. To driiks dariit tikai biezie un attieciigi sevishkji coolie dzheki.

Laikam neuztvēri manu domu. Es nevēlos lai bojā aiziet daļa cilvēces, vai arī lai tas notiek ilgstošā procesā. Es nevēlos kaut kādu stulbu kodolkaru, kur izdzīvo sauja cilvēku un mitinās kaut kādās post-nuclear megapolēs pamazām mutējot. Es vēlos visu un uzreiz. Viens acu mirklis, nekādu sāpju nekādu ciešanu - bija Zeme un vairs nav. Kaut kāds punkts visumā. Nekādus absudrus grēku plūdus, kur rescue team izlābj visas sugas un visi pēcāk dzīvo un vairojas laimīgi. Sauc to par absolūtu iznīcību.

Tas par ko jūs abi runājat sasaucas ar Platona funktieri. Vinš to vēlējās attiecināt uz valsti un sabiedrību, taču derēs arī mūsu gadījumā. Taču šī smadzeņu skalošana ir jāveic pārdomāti, nekādas paviršības te nedrīkst pieļaut kā tas bija gadījumā ar komunisma celšanu. Metodēm ir jābūt radikālām.

Man patiik taa doma par televiiziju, tikai, ja cilveeki varzhu miileeshanu uztvers paaraak speeciigi kaa vienu vieniigu joku, vinji var saakt uzskatiit, ka vardes miileet ir smiekliigi, un attieciigie rezultaati buutu pilniigi preteeji. Vardes vajadzeetu raadiit visur kur, bet ne jokos taados kaa tu mineeji. Driizaak vajadzeetu likt kaa reklaamu iesaakumus, zinju saakumos, uz krekliem drukaat, ieviest raidiijumu nosaukumos vaardu "varde", "krupis", raadiit zinjaas par pljavaam, kuraas daudz vardes, un atkal un atkal uzsveert to noziimiigumu. Meediji ir laba lieta.

Un tas, ka vardeem labu driikst dariit tikai biezie ir laba doma, jo cilveekiem patiik eest aabolus sveshaa daarzinjaa. Svariigi tikai skatiities, lai neizveeleetos taadu personu grupu, pret kuriem ir liels ienaidnieku, nicinaataaju pulks (krutie, reperi, inteligjence, zinaatnieki u.c. shaubiigi elementi).