Nu jāpaturpina
3. komanda
Kikis: Lieliski, man tagad ir brīnišķīgs jautājums.
Bafija: Un tas būtu?
Kikis: Kur pie velna mēs esam?
Bafija: Nu velns noteikti pie tā nav vainojams (apskatās apkārt) Pēc visa spriežot šī varētu būt kaut kāda saimniecības piederumu noliktava.
Kikis: Nu tā kā normālās mājās saimniecības priekšmetus tur tualetē, tad varētu pieņemt, ka šī ir kaut kāda organizācija.
Bafija: (Zīmīgi paošņājot gaisu) Organizācija kurā izmanto daudz hlora.
Drako: (apjucis) Un uz ko tas norāda?
Kikis: (pamācoši) Uz to, ka šajā organizācijā lieto hloru.
Drako: Bet tas nenorāda uz to kas īsti ir šī organizācija.
Bafija: bet tas ļauj mums izteikt minējumus par to, kas šī varētu būt par organizāciju.
Tajā brīdī kaut kur aiz telpas stūra iesākās kustība un pārsteigtajai jaunatnei parādījās iesirms vīrietis, kurš stāvēja atbalstījies uz spieķa un lūkojās viņos ar izteiktu nepatiku.
Vīrietis: Pat šeit nav miera. Cik ilgi jūs domājat ar tām laipnībām apmainīties? VAi arī jums ir izteiktākās šizofrēnijas pazīmes? Slimnīcā. Slimnīčā jūs esat!!!
Darko: Tādā kā Svētā Mungo?
Kikis: Nedomāju, ka viņš zina, kas ir Svētā mungo slimnīca.
Bafija: Ermmm...atvainojos, bet vai jūs zināt, kas ir Svētā Mungo slimnīca?
Vīrietis: (aizkaitināti) Es esmu Doktors Haus un pie mums katrs bērns kurš ir lasījis Hariju Poteru zina, aks ir Svētā Mungo slimnīca.
Bafija: Lasījis?
Haus: Jā lasījis. Tas ir vienīgais ko var darīt ar grāmatām. Nē nu dažreiz ar tām var arī noslaucīt pakaļu, bet pamatā viņas lasa!!!
Darko: Ar mani nedrīkst slaucīt...nu to vietu kuru jūs minējāt.
Vilsons: (atvērdams durvis un nākdams jau tā šaurajā telpiņā) Haus, tevi Kadija meklē pa visu slimnīcu!
Drako: (domīgi palūkojas uz ienākušo cilvēku) Šķiet, ka vientieši to mēdz saukt par seriālu.
Kikis: Jā un vispār šo seriālu sauc Doktors Haus.
Drako: Bet tādā gadījumā viņi abi ir izdomāti!
Haus: Paši jūs esat izdomāti!
Vilsons: Šaubos vai viņiem kāds ir stāstījis par pasauļu teoriju.
Haus: Tādā gadījumā man gribētos zināt kā viņi te nokļuvuši?
Vilsons: Nedomāju, ka to zina kāds cits atskaitot viņus pašus.
Drako: Paklau mēs te esam ļoti svarīgu iemeslu dēļ. Mums ļoti vajag atrast portālu un vispār netraucējiet.
Kikis: Drako es protams neko negribu teikt, bet man šķiet, ka tu uzvedies diezgan nepieklājīgi.
Bafija: Un izpļāpā noslēpumus.
Kikis: Un apvaino citas pasaules iemītniekus.
Bafija: Lai gan pats neesi diez ko labāks.
Kikis: Un tev vajadzētu būt savaldīgākam.
BAfija: Lai mēs tevis dēļ neiekultos nepatikšanās.
Drako: (nikni) es sapratu, sapratu, tikai beidziet viens otru papildināt.
Haus: (domīgi) Tevi arī tas sāk tracināt?
Vilsons: Tas, ka viņi viens otru papildina vai arī tas, ka Kadija tevi meklē.
Haus: Vispār es nejautāju tev, bet gan tam blondīnam.
Vilsons: Kuram? Viņi te ir divi.
Haus: Tam kurš izskatās pēc albīna.
Vilsons: Kāpēc tu jautāji viņam neviss man?
Haus: tāpēc, a tu tikko ienāci.
Vilsons: Un?
Drako: Eu izbeidziet visi!!! Mums ir jāatrod portāls citādi pakāsīsim šo konkursu!
Haus: Konkursu?
Vilsons: Man šķiet, ka tev tomēr būs jāsatiekas ar Kadiju.
Haus: Ja manas aizdomas ir pareizas tad šo tikšanos nekas nespēs atcelt. Starp citu vai atceries, ka šovakar mums ir nepieciešams brīvs vakars?
Vilsons: Atceros.
Drako: (virzīdamies uz durvju pusi un vilkdams līdzi komandas biedrus) Mēs laikam tomēr iesim meklēt to portālu, bet jūs nesatraucieties- varat turpināt savas sarunas.
Haus: (domīgi) Pagaidiet. Ir man te viena ideja. (pieiedams pie durvīm un atvērdams tās) sekojiet man....
5. komanda
Māris: Man tas viss nepatīk un vispār man te nemaz nebija jābūt.
Roberts: Beidz činkstēt.
Māris: tev viegli teikt, bet man jāpiedalās kaut kādā stulbā konkursā kaut gan esmu vadītājs un vēl jāustraucas par savu dzīvību.
Aragorns: (ar aizdomām) Kāpēc jāuztraucas par dzīvību?
Roberts: Muļķības! Par dzīvību būtu jauztraucas, ja mūs būtu atradusi kardināla gvarde. Bet musketieri ir īsti godavīri.
Māris: Protams, ja vien mēs pa ceļam nesatiekam gvardiešus.
Aragorns: Vai gvardiešiem gadījumā nav sarkans apģērbs?
Māris: Jā un vēl ļoti gari...
Gvardietis: Nu un uz kurieni mēs tā zogamies?
Dartanjans: karaļa musketieri nezogas.
Atoss: Cienījamie gvardieši ejiet labāk savu ceļu.
2 Gvardietis: Kardināla vārdā jūs visi esat apcietināti.
Portos: Tas būtu ļoti jauki, bet mēs esam karaļa vīri.
Aramiss: Un neko neesam izdarījuši, lai mūs apcietinātu.
1 Gvardietis: Kā izskatās jūs esat aizmirsuši kardināla pavēli visus svešzemniekus nogādāt pie kardināla personīgi!
Dartanjans: Karaļa musketieri pakļaujas tikai karaļa pavēlēm.
Māris: (Klusām) Pēc mirkļa viņi sāks cīnīties. īstais laiks, lai paklusām aizlaistos.
Aragorns: Bēgt no kaujas lauka!!! Fūuuu. Īsti vīri tā nerīkojas!
Māris: Mēs paliksim te tikai pār manu līķi.
Tajā pašā laikā operātoru telpā.
Liāna sēž pie monitoriem un pēta notiekošo ar spēles dalībniekiem. Ērika sēž pie neliela spoguļgaldiņa un cītīgi krāso skropstas. Vienā no monitoriem dzirdama Māra balss:
Māris: Mēs paliksim te tikai pār manu līķi.
Ērika: (Neatraudamās no skropstu tušas) līķi ir mana specialitāte.
Liāna: Tikai ne šeit
Ērika: Nu un...
Liāna: MAn šķiet tu esi pārāk cietsirdīga pret Māri un Robertu. Viņus var nogalināt.
Ērika: Māris tu kaut ko teica par līķiem.
Liāna: bet pārējiem nav tādu nepatikšanu.
Ērika: Es gan tā neteiktu!
Liāna: Ko tu ar to gribi teikt?
Ērika: Paskaties pati uz pirmo komandu!
1. Komanda
Strups: Es teicu, ka vajag iet pa kreisi! Bet tu- "Pa kreisi iet tikai neuzticamie" nu un tagad vari te karāties līdz pat pasaules galam.
Harijs: Nedomāju, ka tik ilgi būs jāgaida.
Strups: Nu protams. Vispār ja neesi pamanījis mēs šeit neatrastos, ja tas stulbais vampīrs nebūtu ieteicis iet pa labi!
Spaiks: Un tev bija labākas idejas?
Strups: Jā bija!
Spaiks: un kādas tad interesanti?
Strups: Apjautāties datoram par to kur atrodas portāls.
Harijs: Profesor, jūs domājat, ka tā kaste spēs palīdzēt?
Strups: Nu ja viņa nezinātu kur ir portāls tad vismaz palīdzētu atrast kapteini Šeridanu, bet viņš savukārt kaut ko izdomātu.
Spaiks: (Izbrīnīti) Tu te esi jau bijis?
Strups: Ir gadījies!
Spaiks: Un varbūt, ka tu pat zini, kas ar mums ir noticis?
Strups: Pieņemu, ka mēs drīz kļūsim kādam par pusdienām.
Harijs: Cik asprātīgi.
Jāpiebilst, ka saruna risinās visiem trim varoņiem kājām gaisā karājoties pie griestiem.
Strups: (norādot ar galvu uz kaut ko, kas uz astoņām kājiņām tuvojas viņiem) Es nejokoju.
Atkal operātoru telpā
Liāna: (Atraudamās no monitora) Ērika, tev neliekas, ka viss ir izgājis no kontroles...?
Ērika: (Žāvādamās meklē kosmētikas makā lūpukrāsu) Nē, nešķiet. Viņi paši ir vainīgi.
Liāna: Tā iemesla dēļ, ka tev negribas iet uz krustceļu balli- nav jāiet bojā mūsu dalībniekiem.
Ērika: Man šķiet- vai arī tu centies mani pierunāt viņus visus nogādāt uz balli un neskaitīt visu šo kā konkursu?
Liāna: Nav tik traki, dažiem no viņiem ir izdevies, bet vai patiešām tu negribi apžēloties?
Ērika: Apžēlots? Un kurš apžēlojās par mani, kad pār manu galvu gāzās visi mēsli kuriem tur nemaz nebija jābūt. Kurš apžēlojās par mani tajā brīdī, kad...
Liāna: Labi, labi, nomierinies, bet tu tak patiešām negribi nevienu no viņiem redzēt mirušu.
Ēika: Mirušu? Mirušu nē, bet izbaudījušu visu, kas ticis man nodarīt? Kāpēc, gan ne?
Operatoru telpas vidū parādās Tīra
Tīra: Meitenes, ar šo murgu vajag kaut ko darīt. Citādi viss beigsies ļoti slikti. Ērika, tu labi zini, ka šonakt bez tavas atļaujas un tieša pavēles es neko nevaru izdarīt. Starp citu tas attiecas arī uz glābšanas darbiem.
Ērika: (Ar smagu nopūtu)Bet vismaz nākamajā konkursā es drīkstēšu par viņiem paņirgāties?
Liāna: (ar iedvesmu) Nākamo konkursu tu drīkstēsi pati izdomāt. Tikai lūdzu Balle sāksies pēc piecām minūtēm.
Ērika: (Vēl smagāk nopūšoties) Labi. Lai notiek. Es atļauju izručīt visas komandas, kas vēl nav nonākuša galā un nogādāt viņas paredzētajā punktā uz balli.
Tīra: Tiks izpildīts. (Pazūd)
Ērika: (pagriežoties pret Liānu) Tātad atkārtosim vēl reiz manu runu...
Pasauļu krustceļu balle
Apkārt ap nelielu skatuvi salikts vesels lērums ar neliela izmēra galdiņiem un pie katra no galdiņiem var redzēt kādu tēlu, kurš kaut kur- kādreiz ir parādījies. Pie dažiem no galdiņiem ir manāmas arī mūsu komandas un biedri no pasaulēm kurās tie pabija. (PAr laimi Tīra ir strādājusi operatīvi un neviens nav cietis.)
UZ skatuves iznāk Ērika garā ķiršu krāsas kleita un iesāk runu:
Ērika: Man prieks šodien jūs visus atkal satikt šeit un tagad, jo šī ir pasaku nakts. Paskaidrošu tiem, kas tikai tagad pirmo reizi ir ieradies teoriju, kura lielākai daļai no mums visiem ir zināma: "Eksistē četras mums zināmās dimensijas, kuras atrodas mums ikdienā apkārt, bet eksistē vēl piektā dimensija kurā sakrājas pilnīgi viss ko cilvēki ir kādreiz izsapņojuši, izdomājuši, uzrakstījuši. Šīs pasaules dzīvo savu dzīvi un parasti nekad nesaskaras pilnīgi nekādā veidā atskaitot šo dienu 31. jūniju, kas pēc kalendāra iekrīt reizi četros gados un mūsu valodā tiek saukts par mēness dienu. Šajā dienā atverās sestā dimensija, kura ļauj mums visiem satikties un nosvinēt savus svētkus kopā. Šeit uz Zvaigžņu tilta- piena ceļā, kur atrodās pasauļu krutceļu pils. Un tagad, lai ilgi nebūtu jāgaida es paziņoju, ka balle tiek atklāta.
Viņa viegli pasmaidījusi paklanījās un nokāpusi no skatuves devās apsveicināties ar klātesošajiem.
(Autora piezīme: tā kā pati balle ne īpaši attiecas uz šovu tad tā saucamais atsevišķais darbs par to, kas tad īsti notika ballē. Šobrīd turpmākajā tekstā balle tiks pieminēta tikai garāmejot, lai ieinteresētu lasītājus)
Nākamās dienas rīts
Visi nez kāpēc pamostās savās gultās, kaut gan to nevar teikt par pāris indivīdiem kuri apskāvušies gulšņā un skatās televīzoru.
Vilsons: Kā tu domā viņi vēl ilgi gulēs
Ērika: Nespēju iedomāties
Vilsons: Tu viņu mīli?
Ērika: Kuru no visiem?
Haus: (No klubkrēsla) Tas ir stulbs jautājums, ja viņa nemīlētu- tad visu vakaru nekārtos kaklā...
Ērika: TAd es pārāk bieži mīlu. (Paņem no gaisa pudeli viskija) Iedzersim kamēr visi vēl guļ?
Tīra: (No galdapakšas) Par ko grasies dzert?
Ērika: PAr to, ka šis ik četru gadu murgs ir beidzies?
Liāna: (sēžot blakus hausam pie kājām) Un es domāju, ka tu vēlēsies iedzer par nākamo konkursu.
Vilsons: Kas ir ar nākamo konkursu?
Liāna: (Norādāt ar pirkstu uz Ēriku) Viņai jāizdomā konkurs lai ieriebtu dalībniekiem.
Vilsons: Nav nekā vieglāka. Aizved viņus strādāt pie Hausa uz pāris dienām.
Ērika: (Aizrijas ar malku viskija) PAt es neesmu tāda sadiste. (atklepojusies) Klau man ir baigākā ideja.
Tajā brīdī tīra pamāj ar asti un visi nozūd. Mājā paliek tukšs un kluss.
Pēc dažām minūtām uz kāpnēm parādās Spaiks:
Spaiks: (ieraugot viskaija pudeli) O viskijs...
Strups: (Nokāpjot viņam pakaļ) Labi, ka ne Wiskas...
Spaiks: Kas ir viskas?
Roberts: ( tar pat sekodams viņiem kopā ar Lindir) Neviss Viskas, bet Wiskas- tā ir kaķu barība. O viskijs.
Lindir: VAi tu padomāji par to pašu par ko es?
Tira: (parādās un apķer ar asti pudeli) Ak vai aizmirsām taru. (Pazūd ar visu pudeli)
Lindir: Nu ko tādā gadījumā man ir piedāvājums doties gatavot brokastis.
Visi saskatījušies drūmiem skatieniem un necenzdamies strīdēties dodas uz virtuvi, kur ļoti draudzīgi ķeras pie kopīga darba.