Tā kā paralēli Neuzveicamajiem, jau pāris gadus kā rakstu realitātes šovu Beigās paliks tikai viens.Tad domāju, ka apdalīt otaku ar šo interesanto un humoristisko informāciju būtu lieki. Lūdzu attiekties pret to ar humoru Šis šovs piedzīvoja nerālu atsautcību starp GP UN HP faniem un tā kā tajā piedalās daudz vairāk kā HP un GP tad tas tiek izlikts jūsu tiesāšanai, protams, ka pa daļām.

Beigās paliks tikai viens.
Dalībnieki: Aragorns, Arvena, Spaiks, Harijs, Strups, Drako, Lurcs, Boromirs Faramirs, Eovina, Legolas, Lindir,
Vadītāji: Ērika, Liāna.


1.diena.
Pie diezgan lielas un skaistas kotedžas apstājas vairākas automašīnas.
SPAIKS: (izkāpjot no vienas) Neko sev nu gan mājiņu uzcēluši. Kādi pāris tūkstoši zaļo točna būs uz to izgājuši.
ARAGORNS:(izkāpjot no blakus mašīnas pasniedz roku Arvenai)
ARVENA:(Izkāpjot no mašīnas) Kas par mājiņu! Tādā mēs vēl neesam dzīvojuši.
BOROMIRS:(pienākot klāt pie pārējiem) Nu ko atkal kopā, Atkal zirgos!(ierauga tuvojamies Legolasu ar Lindiru) …un redz kur mūsu balodīši.
LINDIR: (Kopā ar Legolasu piebiedrojas bariņam) Paklau Borič, sarunāsim reiz par visām reizēm, ka tu aizvērsi šo tēmu!
BOROMIRS: Ak jā! Es jau aizmirsu, ka tev ir Adars. Starp citu kā tad klājas tumšajam Mordoras ģenerālim?
Pie mājas piebrauc melns Suzuki motocikls, no kura nokāpj Lurcs.
LURCS: Hei, veči un vecenes!!! Kā tad jums te klājas?!
LINDIR:( Grib kaut ko atbildēt Boromiram, bet ieraudzījis Lurcu apklust)
LURCS: (pienāk klāt pie bariņa)
Blakus, pie ietves, nokauc mašīnas riepas un melns mersedes apstājas pie pašām durvīm. Visi izbrīnījušies nolūkojas uz to.
FARAMIRS: (izkāpis no mašīnas un pagaidījis kamēr no tās izkāpj Ēovina, aizcērt ciet durvis. Mašīna aizbrauc prom.) Nu ko vecā komanda atkal pilnā sastāvā!
BOROMIRS: (ar smīnu uz lūpām)Es tikko stāstīju Lindaram cik žēl, ka nav Adara...
FARAMIRS: (Uztverot spēles noteikumus) Jā žēl gan, ka Adara nav...Elfiem būs garlaicīgi!
LINDIR: (Nobāl, bet pēc tam pietvīkst no dusmām)
LEGOLAS: (Redz, ka var izraisīties skandāls, Cenšas novērst sarunas tēmu.) Vai kāds zina, kas vēl piedalās šovā?
Pēkšņi kā no gaisa parādās divas meitenes.
LIĀNA: Mēs gaidām vēl trīs dalībniekus un pēc tam dodamies iekšā!
SPAIKS: Un kas jūs būtu, ka varat atļauties te komandēt!??
LURCS: Un kas tad būs tie trīs?
LIĀNA: Es esmu viena no šova vadītājām, tā kā piebremzē!
ĒRIKA: (Pasteidzas atbildēt uz Lurca jautājumu) O! Tie būs mūsu draugi no burvju pasaules. Jūs visi viņus atceraties pēc šova “Dzeltenā Māja”
ARAGORNS: (uztraucies.) Tas taču nebūs Toms, vai tā vecā ragana Minevra...!!!
LIĀNA: Nē tas būs kas labāks, kaut gan paši jau varat pārliecināties! Lūk kur viņi nāk!
Ielas otrā pusē kā no gaisa parādās Strups, Drako un Poters.
STRUPS: Poter, cik reižu es jums esmu teicis, ka, lai teleportētos ir nepieciešams kontakts, bet tāpēc nevajag pie manis spiesties it kā tā būtu pēdējā reize jūsu dzīvē. Būtu labāk pamācījies no Malfoja...godīgi saņēma mani pie rokas un viss...(Ierauga, ka visi jau ir savākušies un ignorēdams zēnus dodas pāri ielai...)
DRAKO: Ak tad spiedies klāt Poter?
HARIJS: Nu neesmu es vainīgs ka pie viņa kakla citādi netikt klāt...
DRAKO: Nākamreiz mēģināšu žņaugt es. (Palūkojas uz visiem kuri savākušies) Nu ko, Poter, dodamies rotaļāties...
Abi pienāk pie bariņa.
LIĀNA: Tā kā visi ir ieradušies, tad uzskatu, ka mēs varam doties iekšā!
Visi dalībnieki draudzīgi nopūšas.
LINDIR: ( Neuzticīgi) Bet varbūt nevajag!?
ĒRIKA: Vajag, vajag ejam iekšā! Nav ko te drūzmēties! (Pati atver durvis un pazūd mājā.)
Pārējie visi saskatījušies seko vadītājai. Pati pēdējā mājā ieiet Liāna un aizver aiz sevis durvis.
Iekšā mājā. Visi sasēstas viesistabā.
ĒRIKA: (kopā ar Liānu iziet telpas vidū un apstājas) Prieks, ka jūs visi esat ieradušies! Mēs ceram, ka jums visiem patiks mūsu šovs. īsumā par noteikumiem un to, kas notiks šā šova laikā. Liāna lūdzu.
LIĀNA: (noklepojas pievērsdama visu uzmanību sev) Kā jau Ērika teica, mēs visi ļoti priecājamies, ka jūs piekritāt piedalīties šovā. Pašlaik jūs atrodaties mājā, bet jau pēc īsa brītiņa kopā ar visu māju pārvietosieties uz citu visumu. Katru dienu jums būs jāpilda kāds uzdevums. Pirmo trīs dienu beigās laimīgais konkursa uzvarētājs izvilks no cepures kartīti ar jauna dalībnieka vārdu. Par uzdevumu veikumu, mēs vadītājas jums piešķirsim punktus. Pēc trešās dienas beigām mēs saksim atbrīvoties ( pasmīn un sarīvē plaukstas) no dalībniekiem. Vai visiem viss skaidrs? Tad uz priekšu.
ĒRIKA: Liāna aizmirsa piebilst, ka šodien, jums nebūs neviena konkursa un jūs varēsiet mierīgi iekārtoties un sadalīt pienākumus.( Viltīgi pasmaida un piemiedz ar aci Legolasam.)
Izdzirdējuši par to, ka šodien konkurss nenotiek visi atviegloti uzelpo. Pēkšņi aiz logiem satumst un atkal paliek gaišs. Tas viss notiek burtiski pāris sekunžu laikā.
LURCS: Kas, pie Mordora tas bija?
LIĀNA: Nu ko pārceļošana ir notikusi ļoti veiksmīgi. Novēlu jums jauki pavadīt šo vakaru.
Abas meitenes kopā pazūd atstādamas šova dalībniekus vienus pašus.
ARAGORNS: Mēs ar Arvenu vienā istabā.
FARAMIRS: Mēs ar Eovinu arī vienā istabā! Un pamēģiniet tik kāds kaut ko iebilst!
Nevienam neienāk prātā iebilst un visi dalībnieki sadalās pa guļamistabām lūk kādā kārtībā:
divvietīgās guļamistabas:
1.Aragorns, Arvena.
2.Faramirs, Ēovina.
3.Harijs, Drako.
Trīsvietīgās guļamistabas:
1.Legolas Lindir
2.Boromirs Lurcs.
3.Strups, Spaiks.
STRUPS: Ko? Man ar kaut kādu vampīru vienā istabā jādzīvo! Tas nekad nenotiks!
SPAIKS: Domā man gribas ar tevi vienā istabā dzīvot!? Tu esi apkaunojums visai vampīru dzimtai!
Drako: (klusu, Harijam) Tāds tādu atrod!
STRUPS: Es visu dzirdu!
LINDIR: ( parausta plecus) Ejam Las, sameklēsim, kur šajā mājiņā ir virtuve un vannas istaba.
LEGOLAS: Ejam!
Abi kāpj lejā pa kāpnēm uz pirmo stāvu...Arvena ar Eovinu saskatās un arī dodas lejā.
ARAGORNS: Dārgā, tu uz kurieni?
ARVENA: (piemiedz ar aci Eovinai) Mēs apskatīsimies, kas notiek ārā...
FARAMIRS: (uztraukti) Es iešu jums līdzi, maz kas var notikt ārā, mēs cik saprotu atrodamies citā visumā.
EOVINA: Nu labi nāc ar, bet lai ietu piecdesmit soļu attālumā...Mēs varbūt par sieviešu darīšanām gribam parunāt!
Trijotne aiziet. Aragorns ar skumju skatienu nolūkojas tai pakaļ.
ARAGORNS: Es ar laikam iešu, paskatīšos, lai Faramirs labi uzvestos.(veikli pazūd)
Drako un Harijs izmanto brīdi, lai klusām aizslīdētu prom kopā ar pārējiem.
LURCS: Boromir, ejam pameklēt ledusskapi. Noskaidrosim vai te dzīvot vispār varēs...
BOROMIRS: (Palūkojas apkārt un sapratis, ka gandrīz neviena vairs nav palicis dodas kopā ar Lurcu lejā)
STRUPS: (Nemanīdams pārējo aiziešanu.)ES!, Es!? Es, apkaunojums visai vampīru sugai? Kā uzdrošinies, tu sīkais draņķi tādā tonī runāt ar mani!? Simts punkti no grifindora!
HARIJS: ( No apakšstāva, priecīgi.) Mēs neesam skolā profesor! Un Spaiks pie mums nemācās!
STRUPS: A, man vienalga!
SPAIKS: Lai, kā tu negribētu mums tomēr nāksies vienā istabā dzīvot. Neviens vienkārši negribēs dzīvot vienā istabā ar tādu īgņu kā tu. Pat tavi studenti aizbēguši no tevis.
STRUPS: Tu vampīr nebāz savu degunu tur kur tevi neprasa!
SPAIKS: Es varbūt arī esmu vampīrs, bet nesūcu asinis no saviem padotajiem...(Atklāj divus ilkņus)
STRUPS: (Neatrod ko uz to atbildēt un ieiet istabā skaļi aizcirzdams aiz sevis durvis.)
SPAIKS: (Parausta plecus) Galīgi nojūdzies . Viņam pat asinis droši vien ir rūgtas.
STRUPS: (No otras durvju puses) Tev neviens neliek dzert, ja nepatīk!
SPAIKS: Idiots (Sirdīgi parāda durvīm pigu un nokāpj lejā pa kāpnēm)
Pa to laiku virtuvē:
LINDIR: Juhūuu! Neko sev virtuvīte te ir vienkārši super! Ja mums visos šovos būtu bijusi tāda virtuve tad es ar prieku būtu gatavojis.
LEGOLAS: Nav ko daudz runāt! Jāsameklē ledusskapis un uz priekšu pie gatavošanas!
LINDIR: Tu esi pārliecināts, ka mums atkal vajadzētu labprātīgi bāzt galvu cilpā un pieteikties par pavāriem?
LEGOLAS: Un kāpēc gan ne? Labāk laicīgi nekā pēc tam piespiedu kārtā!
LINDIR: (Parausta plecus un piegājis pie lielākās skapja atver to, tajā izrādās trauki. Atvēris nākamo Lindir noskaidro, arī tajā ir trauki. Atvēris trešo viņš ierauga dažādas garšvielas...) Las, man ir aizdomas, ka mums ir lielas problēmas. Es nekur nevaru atrast ledusskapi.
LEGOLAS: Tā nevar būt....(Nepaspēj pabeigt teikumu, jo virtuvē parādās Boromirs ar Lurcu)
LURCS: Kurš teica ka nav ledusskapja? Vai tas nozīmē, ka nav arī nekā rijama? Tā nevar būt! ( Pašpārliecināti pieiet pie nelielām durtiņām virtuves pašā aizmugurē un atver tās) Tātad kurš teica, ka te nav ledusskapja? (Ieiet iekšā ) Boromir nāc šurp palīdzēsi visu atnest! Elfi gatavojieties, drīz varēsiet sākt gatavot rijamo!

Arī tu vari netīšām kļūt par šova dalībnieku

taa jau labi, braakjeet nevar, bet kaapeec mani paarnjem nomaacosha sajuuta, ka te neiztikt bez dazhiem yaoi elementiem?

itkā var, bet lielāko ties viss balstās uz muļķīgiem jokiem par jaoi tēmu tomēr pagaidām nekas tālāk neiet..... vismaz šobrīd trešajā dienā ko neviens vēl nedabūs pieejama lasīt, jo tā tiek rakstīta.

1.dienas 2. daļa

1.dienas 2. daļa

LINDIR: (Parausta plecus un piegājis pie lielākā skapja atver to, tajā izrādās trauki. Atvēris nākamo Lindir noskaidro, arī tajā ir trauki. Atvēris trešo viņš ierauga dažādas garšvielas...) Las, man ir aizdomas, ka mums ir lielas problēmas. Es nekur nevaru atrast ledusskapi.
LEGOLAS: Tā nevar būt....(Nepaspēj pabeigt teikumu, jo virtuvē parādās Boromirs ar Lurcu)
LURCS: Kurš teica ka nav ledusskapja? Vai tas nozīmē, ka nav arī nekā rijama? Tā nevar būt! ( Pašpārliecināti pieiet pie nelielām durtiņām virtuves pašā aizmugurē un atver tās) Tātad kurš teica, ka te nav ledusskapja? (Ieiet iekšā ) Boromir, nāc šurp palīdzēsi visu atnest! Elfi gatavojieties, drīz varēsiet sākt gatavot rijamo!
Boromirs neviena vārda neteikdamas dodas iekšā ledusskapī
Elfi saskatās un Lindars ar smagu nopūtu izņem no skapja pannu un kastrolīti.
LEGOLAS: (neapmierināti) Tu ko nopietni domā gatavot viņiem ēst?
LINDIR: (izsmējīgi) Un kurš tad, ja ne es? Varbūt tu? Vai arī gribi, lai cilvēki nomirst badā?
LEGOLAS: (Negribīgi paņemdams nazi un griežamo dēli) Dažreiz nenāktu par ļaunu viņus pabadināt.
No ledusskapja parādās Lurcs, kurš stiepj veselu kaudzi gaļas, dažādus zaļumus, kartupeļus un vēl daudz ko citu. Viņam seko Boromirs ar kasti alus.
LURCS: (Visu atnesto sakrauj uz galda.) Nu es domāju, ka tālāk jūs tiksiet galā paši.
BOROMIRS: (Noliek stūrī kasti un izņēmis vienu alus pudeli atver to pret galda malu.)
LEGOLAS: Fūuuu, cik nekulturāli!
BOROMIRS: Nu neskaties, ja nepatīk...(Iemalko alu no atvērtās pudeles un kopā ar Lurcu pamet virtuvi)
Elfi klusējot ķeras pie vakariņu gatavošanas.
Tajā pašā laikā dārzā:
ARVENA: Tie vīrieši dažreiz ir kā mazi bērni. Vienmēr viņiem vajag kaut kur piedalīties, lai apliecinātu cik viņi ir kruti.
EOVINA: ( Pastaigājoties kopā ar Arvenu pa dārzu) Man tomēr ir vieglāk nekā tev...Faramirs man vismaz ļauj kaut kur piedalīties arī bez viņa klātbūtnes un neuztraucas ka ar mani kaut kas varētu notikt, bet tavs Aragorns gan ir nenormāls. Visu laiku cenšas tevi kontrolēt.
ARVENA: Aragorns mani mīl...
BALSS NO MUGURPUSES: (Draudīgi)Tu gribi teikt, ka es Eovinu nemīlu?
OTRA BALSS: Tu neuzdrošinies runāt ar manu sievu tādā tonī!
ARVENA: (Nepagriežoties) Nu ko es teicu? Visi vīrieši ir kā mazi bērni!
EOVINA: Aress, Fara, nenositiet viens otru!
FARAMIRS: Dārgā neuztraucies! Mēs nenogalināsim viens otru! Es nogalināšu viņu!
ARAGORNS: Pamēģini tikai! Es esmu Gondoras valdnieks!
FARAMIRS: Bet es Iteljēnas valdnieks!
ARAGORNS: A, man tas ir pie vienas vietas!
FARAMIRS: Bet man pie otras!
ARAGORNS: (ķeras pie jostas, bet tad pamana, ka zobena viņam nav) Velns!
EOVINA: Aress, nelamājies dāmu klātbūtnē!
ARVENA: (Saņem Eovinu aiz elkoņa) Iesim iekšā! Lai viņi paši tiek galā.
Abas aiziet uz mājas pusi. Dārzā paliek Faramirs ar Aragornu.
FARAMIRS: (ņirgājas) Ak tad aizmirsi zobentiņu mājās!
ARAGORNS: Es arī bez tā Sakapāšu tevi gabalos! ( metas virsū Faramiram)
FARAMIRS: (palec malā un Aragorns izskrējis cauri krūmiem ieveļas Baseinā.)
ARAGORNS: Es tev vēl atriebšos!
FARAMIRS: Jā, jā, kā tad! Gaidīšu ar viss lielāko prieku!
ARAGORNS: (Saniknots izlien no baseina un arī dodas uz mājas pusi.) es tev vēl atriebšos!
Tajā pašā laikā viesistabā.
HARIJS: Es lieku uz Spaiku, ka tas izturēs ilgāk!
DRAKO: Nē ilgāk izturēs Strups! Viņš ir pieradis pie “tādiem” apstākļiem.
HARIJS: Tu gribi teikt, ka viņš jau ir piedalījies tādos šovos?
DRAKO: Nē es gribu teikt, ka viņš jau kādus gadus piecpadsmit katru dienu karo ar mums, studentiem!
HARIJS: Nu nezinu, nezinu! Man šķiet, ka viņam bija daudz smagāk tik ilgus gadus izlikties, ka ir Voldemorta pusē!
DRAKO: Izlikties? Es esmu gatavs saderēt, ka kalpošana Voldemortam, sagādāja Strupam neaprakstāmu baudu!
SPAIKS: (ienāk viesistabā) Viņš ir galīgi nojūdzies, vecs, pretīgs vampīrs.
HARIJS: Pirmkārt viņš nav vecs, otrkārt, viņš nav pretīgs, tikai nedaudz neciešams un treškārt viņš nav vampīrs!
DRAKO: Poter! Ko es dzirdu!? TU aizstāvi Strupu!!! Tev nav temperatūra?
HARIJS: (uzmet iznīcinošu skatienu Malfojam) Nē Drakoniņ, ar mani viss ir kārtībā.
DRAKO: (aizdomīgā intonācijā) Poter? Tu gadījumā neesi nomainījis orientāciju?
HARIJS: (Pielec kājās, nikns) Aizveries! Man jau pietiek ar Ronu, kurš katru dienu jautā: “Harij, kas jums tur ar Malfoju ir?”
DRAKO: Ko??? Es viņu nogalināšu!!!
FARAMIRS: (ienāk iekšā no dārza)
BOROMIRS: (ienāk telpā kopā ar Lurcu ) Kurš te kuru gatavojas nogalināt?
ARAGORNS: (ienesas viesistabā aiz Faramira) Es viņu nogalināšu!!!! Nogāž Faramiru no kājām. Faramirs Krīt uz dīvāna. Dīvāns apgriežas un šie abi noripo zemē. Aragorns paceļ roku un grib iegāst Faramiram pa seju. Tajā brīdī Boromirs aiztur viņa roku un dabū pats pa savu portretu. Saniknojies iejaucas kautiņā. Faramirs tiek izgrūsts no kautiņa vidus ārā un uzkrīt virsū Spaikam. Tas no apjukuma pagrūž Faramiru atpakaļ. Pēdējais cenšas noturēties kājās un parauj līdzi kautiņa vidū arī Spaiku.
Tajā brīdī Mājā ienāk Arvena un Eovina.
ARVENA un EOVINA: ĀĀĀAAAaaaaāāāā....!!!!
Eovina paģībsts. Viņu noķer Lurcs un neļaudams lēdijai nokrist paņem sievieti uz rokām. Pa to laiku telpā ir sākuši lidot krēsli, un Aragorns ir ticis iesviests (burtiskā nozīmē) kamīnā. Drako ar Hariju apjukuši stāv pie pašas sienas maliņā. Arvena pieskrien pie Aragorna un mēģina tam palīdzēt piecelties.
EOVINA: ( uz brīdi nāk pie samaņas) ĀAAAaaaaā...!!! (noģībst atkal.)
Tajā brīdī no kāpņu puses atskan balss.
BALSS: MIERĀ!!! IZBEIGT KAUTIŅU!!!
Kā par brīnumu iestājas pilnīgākais klusums un visi kautiņa dalībnieki negribīgi apstājas.
BALSS: (turpina) Kā jums nav kauna!? Pieauguši cilvēki, bet uzvedas kā mazi bērni! Pārbiedējuši sievietes un kādu jūs piemēru vispār rādat bērniem???
HARIJS: Profesor, mēs sen jau vairs neesam bērni!
STRUPS: Poter, kamēr jūs neesat pabeidzis, cūkkārpu, jūs esat un paliekat bērns.
HARIJS: (Aizvainoti klusē)
DRAKO: Severus, ja esi aizmirsis, tad atestātu mēs saņēmām divas dienas atpakaļ.
LEGOLAS: ( sauc no virtuves) Visi vakariņās!!!
Momentāli nogludinās visi strīdi un viesistaba paliek tukša. Tikai apgāztās mēbeles liecina par to, ka kaut kas ir noticis.

1.diena 3.daļa
Virtuvē:
Pirmie virtuvē ienāk Lurcs un Boromirs. Viņiem uzreiz seko Eovina un Arvena. Aiz viņām abām ienāk visi pārējie.
FARAMIRS: O! Elfiņi uztaisījuši rijamo!
LEGOLAS: (Draudīgi) Tikai nosauc mani vēlreiz par elfiņu!
FARAMIRS: (Izsmējīgi) Un kas tad būs jūsu augstība...? Pažēlosieties tētukam, valdniekam?
LINDIR: Nebrauc augumā princim!
LEGOLAS: Lin, nomierinies! Viņa rupjības mani jau sen vairs neskar.
FARAMIRS: Nu jā! Tu jau esi pieradis pie vīriešu rupjībām...
DRAKO: A, par ko vispār iet runa?
STRUPS: Ēd un nežvadzi, bērniem nav jāklausās tādās sarunās!
SPAIKS: Ko tu visu laiku bāz puikām ciet muti?!
STRUPS: Tu vispār nelien normālu cilvēku sarunā! Tu,vampīra ģīmis!
SPAIKS: Kā tu mani nosauci? Tu uz nakts spārniem lidojošais monstrs!!!
Tajā pašā laikā turpinās saruna starp Faramiru un Legolasu, kurā ļoti cītīgi iesaistās Aragorns.
ARAGORNS: ( skaidro Drako, tajā laikā, kamēr Strups lecas ar Spaiku.) Viņš cenšas norādīt uz to, ka mūsu dārgais princis ir nepareizi orientēts.
LEGOLAS: (histēriski) Jūs labi zināt, ka tā nav taisnība! KAD? Es prasu, kad ir noticis, kaut kas tāds? Kur ir pierādījumi?
FARAMIRS: Kaut vai “Lielajā brālī” , kad tu skūpstījies ar Aragornu.
LEGOLAS: (nobāl) Cik reizes jums var skaidrot, ka tās bija tikai derības?! Un tu to ļoti labi zini! Tu pats viņas ierosināji!
LINDIR: Labi nomierinieties! Paēdam reiz par visām reizēm mierīgi!
LEGOLAS: Paldies, es jūtos paēdis! ( ar sarūgtinātu sejas izteiksmi pamet virtuvi)
FARAMIRS: Kas viņam notika?
EOVINA: Un tu vēl jautā? Tu nelietīgais, cietsirdīgais pūslis! ( izskrien no istabas)
ARAGORNS: Ja godīgi man arī nepieleca!
ARVENA: Ak, tev nepieleca! Tev nepieleca! Tu vispār zini, kas tu esi?
ARAGORNS: Jā, Gondoras valdnieks!
ARVENA: Ne velna tu nezini! ( iegāž savam vīram pamatīgu pļauku un izskrien ārā no telpas)
Pa visu strīda laiku Drako un Harijs ir mierīgi paēduši un abi vienlaicīgi pieceļas no galda.
DRAKO: Paldies, Lin, par vakariņām!
Harijs: Jā un nodod lūdzu Legolasam, ka tās bija patiešām burvīgas.
Abi dodas uz viesistabu, kur Harijs sameklē kārtis un abi sāk spēlēt durakus. Pēkšņi viņiem virs galvas atskan balss.
BALSS: Visiem piecu minūšu laikā savākties viesistabā!
Dažas sekundes pēc tam istabas vidū parādās Ērika un Liāna. Pa to laiku dalībnieki ir paspējuši savākties kopā viesistabā.
ĒRIKA: Sveiciens visiem! Kā redzu, esat jau sadraudzējušies savā starpā.
LIĀNA: Un pratīsiet sadzīvot draudzīgi arī turpmāk.
ĒRIKA: Bet pašlaik mēs gribētu novadīt vienu mazu konkursiņu, lai noskaidrotu to, kurš izvēlēsies dalībnieku, kas rīt jums pievienosies.
VISI: KO?
LIĀNA: Un tādēļ mēs nolēmām novadīt dzejoļu konkursu. Jums tiek dotas piecpadsmit minūtes, kuru laikā jums ir jāsacer kāda četrrinde.
ĒRIKA: Laiks iet.
Visi izklīst pa māju, daži paliek tur pat viesistabā. Lēni tikšķ pulksteņa rādītāji. Beidzot Liāna paceļ mazu sudraba zvaniņu un pa māju izlīst sudrabaini dzidra skaņa. Visi, kas bija izklīduši atgriežas atpakaļ.
ĒRIKA: Es jūs saukšu pēc saraksta, un katram no jums būs jānoskaita tā četrrinde, kuru viņš ir sacerējis. Tātad sāksim: Aragorns
ARAGORNS: Kad devos es uz sauli citu.
Lai uzdevumu savu pildītu,
Es sastapu tur savu laimi.
Dzīvību un mīļoto!
ĒRIKA: Jauki Aragorn, nākamā mums pēc saraksta ir Arvena.
ARVENA: Reiz senos laikos dziesma tika dziedāta
Par mīlas kvēles sāpēm radītām,
Šo dziesmu daudzi tagad aizmirsuši
Ir tāpēc sāpju pasaulē tik daudz.
LIĀNA: Arvena, tas bija burvīgi, tik skaisti. Ērik, kas mums ir nākamais?
ĒRIKA: Nākamais mums ir Spaiks. Spaik, lūdzu.
SPAIKS: Ir dzīve ļoti īsa.
To steidzies tvert un izgaršot
Jo nebūs brīža tāda vairs,
Kad aizmirst mīlestību spēsi.
ĒRIKA: (paslepus noslauka asaras) nākamais, lūdzu, ir Harijs.
HARIJS: Pār visu zemi tumsa klājas,
Visiem likumiem tā pāri iet!
Bet nav neviena likuma,
Kas nāvi tumsā aizliegtu!
ĒRIKA: Jauki, nākamais...Strups!
STRUPS: Bez kļūdām dzīves nav
Un nevar būt nekad
Nav neviens tāds, kas nekļūdās
Neviens nav svēts!
ĒRIKA: Interesanta doma! Tālāk Drako.
DRAKO: Es agrāk domāju,
Tik nauda valda pasaulē,
Bet tagad es redzu!
Tur blakus vajag draudzībai stāvēt!
ĒRIKA: Lurcs, tava kārta.
LURCS: Ir orki, ir elfi un viņi ir lepni,
Ka pastāv, ka cīnās, ka mirst!
Bet es esmu Uruks un lepojos es ar to.
Jo radies no orka un elfa es esmu!
LIĀNA: Tikai nekādas rasisma izpausmes!
LURCS: (apjucis) bet es jau neko sliktu negribēju.
ĒRIKA: Nākamais Boromirs.
BOROMIRS: Es miru tai cīņas laukā,
Kur lodes gar ausīm man spindza,
Kur dzīve man likās tik dārga,
Ka mirt it nemaz nebija jēgas.
ĒRIKA: jauki, turpinām, Faramirs.
FARAMIRS: Mēs mīlējām viens otru
Tik dedzīgi un kvēli,
Un patikām viens otram...
Kaut abi bijām zēni!
ĒRIKA: Paldies Faramir, nākamais Lindir.
LINDIR: Vai zini, cik tu mīļa esi man?
Ak, mana mīla, mīla mana
Tu dārgāka par visu esi.
Tik draudzību tu pārspēt nespēj...
ĒRIKA: Lindir, tas bija skaisti, nākamais Legolas...
LEGOLAS: Es ienīstu, kad smejas acīs skatoties
Par citu nespēku un kļūmēm.
Es gribu loka stiegru nostiept
Un bultu laist pa vējam.
ĒRIKA: (Ar smagu nopūtu) Eovina lūdzu nākamā.
EOVINA: Lai dzīvotu ar muļķi,
Ir jābūt gudrai ļoti
Ir vīra stulbības tev jāprot labot,
Lai karu neizraisītu.
ĒRIKA: Labi, tagad varat piecas minūtes atpūsties, bet mēs ar Liānu izlemsim, kuram dot priekšroku. (Abas šova vadītājas atiet malā.)
Pēc pāris minūtēm abas vadītājas atgriežas.
LIĀNA: Mēs apkopojām rezultātus un nonācām pie secinājums, ka šoreiz dzejoļu konkursam ir veseli četri uzvarētāji. Tie ir Harijs, Spaiks, Legolas un Eovina. Tomēr tā kā uzvarēt var tikai viens tad mēs izlēmām, ka tagad katrs no jums: Harij, Spaik, Las- pieies pie šīs cepures, (Ērikai rokās parādījās cepure) un izvilks vienu papīrīti, Pēc tam iedodiet tos man.
LEGOLAS, SPAIKS, HARIJS: Godīgi pieiet pie cepures un katrs uzņem pa vienai papīra lapiņai, kuras pasniedz Liānai.
LIĀNA: Burvīgi ( noņem no galvas beisbola cepurīti un samet tajā iekšā lapiņas) Un tagad es palūgšu Eovinu izvilkt vienu no tām.
EOVINA: Pieiet pie cepures un izvel lapiņu.
LIĀNA: Tagad pasniedz viņu Ēikai.
EOVINA: Pasniedz lapiņu Ērikai.
ĒRIKA: Jauki, savu jauno spēles biedru jūs satiksiet rīt...Atā!
Abas meitenes pazūd, atstādamas spēles dalībniekus pilnīgi apjukušus.
ARAGORNS: Nu un kur viņas palika?
ARVENA: Dārgais, sievietes tev nekad neizprast.
EOVINA: Man kaut kā nāk miegs, mīļais, vai tu vēl ilgi paliksi augšā?
FARAMIRS: Nu kādu laiciņu noteikti. Tu kaut ko vēlējies?
EOVINA Nē, neko īpašu, vienkārši, ja tu domā piedzerties, tad es labprāt gulētu vienā istabā ar Arvenu...
ARAGORNS: Guli, es vismaz varēšu būt mierīgs par savu sievu.
ARVENA: Jauki, tad mēs abas ar Eovinu ejam gulēt...(Abas uzkāpj augšā un dodas uz Arvenas un Aragorna istabu)

1.dienas 4.daļa

STRUPS: Tā jūs abi! ( uzmet dusmīgu skatienu Drako un Harijam) Marš gulēt! Tūlīt pat!
HARIJS, DRAKO: (Vienā balsī) Ko???
STRUPS: To ko dzirdējāt! Un nekādus pekstiņus!
Drako grib kaut ko iebilst, bet Harijs parauj viņu aiz rokas.
HARIJS: Jā profesor, labi profesor! (dodas augšup pa kāpnēm vilkdams aiz sevis neko nesaprotošo Drako.)
STRUPS: Es ar laikam došos pie miera,( Iziet no viesistabas, bet jau pēc brīža atgriežas ar garu virteni ķiploku) Ar labu nakti visiem...(ir dzirdams kā augšā noblīkšķ durvis.)
LEGOLAS: (pamet skatienu uz visiem pārējiem) Es arī došos gulēt...(neviena vārda neteicis pazūd augšstāvā)
BOROMIRS: (Izbrīnīti) Kas ar viņu?
LINDIR: Tavs brālītis! Ok, es šodien nepiedalos man rīt gribas skaidru galvu, jāpieskata galu galā princis.(smagi nopūšas un dodas augšā pa kāpnēm)
BOROMIRS: Āaaa, Nu labi! Lurcs nāksi man palīgā?
LURCS: Kāds bazārs vecais?!
Abi kopā dodas uz virtuvi. Pārējie iekārtojas viesistabā. Aragorns un Spaiks sēž uz dīvāna un spēlē durakus. Faramirs tupēdams klubkrēslā, rakājas pa visām kabatām.
FARAMIRS: Kāds nav redzējis manas šķiltavas?!
ARAGORNS: (mierīgi) Eovina tev viņas izvilka no kabatas pirms gāja gulēt.
FARAMIRS: KO??????
BOROMIRS: (Ienāk no virtuves puses stiepdams kādu kasti, kuru noliek uz grīdas.) To ko dzirdēji! Un puikas, pietiks lūrēt no augšas, viņš aiztinās gulēt!
LURCS: (Ienāk no virtuves stiepdams vēl vienu kasti, kuru nomet blakus Boromira nestajai) YO!! Izklaide pēc pilnas programmas!
No augšas nokāpj Drako un Harijs…
DRAKO: Poter, tu esi pārliecināts, ka viņš guļ?
HARIJS: Deviņdesmit deviņus, komats deviņus procentus…
DRAKO: Nu skaties tu man!
SPAIKS: Džeki, nenervozējiet, viss būs normāli!
BOROMIRS: (izņem no vienas kastes divus aliņus un pasviež zēniem) Atslābstiet!
DRAKO: (pagroza rokās alus pudeli) Kā to var attaisīt?
HARIJS: (smagi nopūšas un izrāvis pudeli no Drako rokām atver pret kāpņu margu) Lūdzu!
Pēc stundas uz grīdas stāv kādas divdesmit pudeles alus un tagad jau visi spēlē pokeru uz izģērbšanos. Faramirs skrūvē vaļā pudeli viskija. Telpā parādās Ērika.
ĒRIKA: Pulkstens Jau divpadsmit, bet jūs vēl ar vien neguļat! Un kas vāks šo miskasti?
FARAMIRS: (pastiepj meitenei glāzi viskija)
ĒRIKA: Kaut gan, lai Liāna ar visu tiek galā! ( paņem glāzi un apsēžas tur pat uz paklāja)
Vēl pēc divām stundām uz paklāja jau mētājās kādas četrdesmit tukšas alus pudeles un kādas četras tukšas pudeles viskija.
HARIJS: Drako, es tevi mīlu, tu esi mans labākais draugs...
DRAKO: Harij, tu lasi manas domas!
ĒRIKA: Šim galdiņam vairāk neliet.
SPAIKS: (Domīgā balsī) Mūsdienu jaunatne vairs neprot dzert...
FARAMIRS: Es laikam došos gulēt ( piecēlās un dodas uz augšstāvu)
ARAGORNS: (Es arī laikam došos augšā) Seko Faramiram.
BOROMIRS: Moška uzspēlējam pudelīti?
ĒRIKA: Neceri! Es šajā spēlītē nepiedalīšos.
BOROMIRS: Kā vēlaties vadītājas jaunkundz!
Visi turpina spēlēt kārtis. Pēc divām stundām atklājas, ka tiek jau spēlēts Pokers uz izģērbšanos un ir palikušas vairs tikai kādas piecas pilnas alus pudeles. Situācija ir sekojoša...Lurcs guļ uz grīdas un neliekas ne par ko ne zinis, Drako ar Hariju abi ir palikuši bez krekliem, kurpēm un zeķēm, Boromirs ir vispār palicis vienās biksēs un vienīgais cilvēks, kurš nav no sevis pilnīgi neko novilcis ir Ērika.
Atskan skaļš paukšķis un istabas vidū parādās Liāna
LIĀNA: Ko tas nozīmē?!!!! Tu te dzersties, kamēr man vienai pašai jāstrādā?! Tā nu tas nebūs manu draudzenīt.
ĒRIKA: Liān, nepukojies ir tak tik jautri!
LIĀNA: Jautri? Tu grauj visu mūsu autoritāti un to tu sauca par jautrību?! Tu...tu...!!
Atskan vēl viens paukšķis un abas meitenes pazūd.
DRAKO: (savāc kārtis) šķiet, ka tomēr būtu jāiet gulēt...Harij, tu mani dzirdi?
Neviens neatsaucas...Visi guļ, saldi iemiguši, kur nu kurais....Drako nopūšas un arī noliekas tur pat uz mīkstas lāča ādas, kura stāv nomesta uz grīdas degoša kamīna priekšā.

labs gabals seila. ir kur pasmieties nu tik jaagaida jaunais chapters

labs tik tiesam labs stasts. gaidu turpinajumu.

2.Diena. 1. daļa

Rīts iesākas sešos. Atskan skaļš zvans un Liānas balss paziņo, ka pēc pusstundas visiem ir jāsavācas virtuvē. Augšā no otrā stāva atskan skaļš četrbalsīgs kliedziens. Un tad ir dzirdamas skaļas balsis.
FARAMIRS: Ko tu ````s tāds dari manā gultā!!!!!!?
ARAGORNS: To pašu es varu pajautāta arī tev!!
BOROMIRS: (No apakšstāva dodas augšup un atver durvis uz to istabu no kuras ir dzirdamas Aragorna un Faramira balsis) Kas par traci, bet uguns nav? (Tajā pašā brīdī viņš ierauga notikušo un nespēj apvaldīt smieklus.) Ak tādas tās lietas...Nu tas kārtējo reizi atgādina, ka dzert ir kaitīgi veselībai! (izejot ārā no istabas viņš gatavojas doties uz lejstāvu, kad blakus istabā atskan kārtējais troksnis.
SPAIKS: Pie visiem velniem, tev pašām tos ķiplokus iegrūst gultā, lai tu uz viņiem varētu gulēt! Tev vispār nav kauna izjūtas? Tu ko domā, ka es tevi varētu pa nakti apēst? Nākamreiz tā arī darīšu! Nē nākamreiz es apgulšos tev blakus un samainīšu, tavu ūdens glāzi uz glāzi indes...
STRUPS: pamēģini tikai, tu vampīriskais neradījums es tevi noduršu, es tevi pelnos pārvērtīšu, tu aszobainais pērtiķi!
SPAIKS: kā tu mani nosauci? Tu vampīru dzimtas apkaunojums. Drakula pašlaik kapā otrādi apgriežas, kā tu viņu esi nobesījis ar savām izdarībām! Tu esi viss lielākais vampīru likumu pārkāpējs! Viduslaikos tev būtu parakstījuši nāves sodu par izvairīšanos no pienākumiem.
STRUPS: Mēs neesam viduslaikos, kā tev zināms, Bet kulturālā sabiedrībā un šeit nav cieņā asins izsūkšana no cilvēkiem.
SPAIKS: Nu jā protams pie mums cieņā ir pēdējo sviedru izspiešana no nelaimīgiem studentiem!
Pēc dažām sekundēm sparīgi aizcērtas Istabas durvis un pa tām izlido nikns Strups. Pēc brīža iznāk ārā Spaiks un noraugās pakaļ niknajam mikstūru profesoram...Tad pavērš skatienu uz Boromira pusi.
SPAIKS: Un kā lai tam muļķim iestāsta, ka gāzt vampīram pa galvu ar ķiploku virteni ir tas pats, kas iegāzt viņam pašām ar karoti...? Puns būs, bet vairāk arī nekas.( Nopūšas un dodas lejā)
Boromirs paliek apstulbis stāvam, tomēr tas nav uz ilgu laiku, jo jau pēc neilga brīža no pretējās istabas iznāk Arvena, Eovina, Legolas, un Lindir.
Atveras aizmugurē esošās durvis un pa tām izčāpo Faramirs, kuram visi mati ir pilni ar vistas spalvām no spilvena un Aragorns, kuram rokās ir saplēsts spilvens.
Visi klusēdami noskatās viens uz otru un dodas lejā uz virtuvi.
Tajā pašā laikā lejas stāvā vēl ar vien saldi guļ Drako apkampies ar Hariju un Lurcs. Pēkšņi abiem zēniem uz galvas tiek uzgāzts vesels spainis ar ūdeni un atskan nikna balss.
STRUPS: FIKSI AUGŠĀ!!! Ko tas nozīmē, maz, ka par jums visādas muļķības raksta fani?! Jūs vēl te man gulēsiet abi apdzērušies līdz nemaņai!!! Jums kas bija teikts, likties gulēt!!! Bet nē Jums jau abiem kā vienmēr vajag izcelties...!
LURCS: Kas par brēku vecīt? Nomierinies, viss ir kruti! Puikas nedaudz atpūtās ierāva, Viss ir Oki! YO!!!
STRUPS: ( klusu pie sevis) Merlin dod man spēkus izturēt šo trako namu!
No Augšas nokāpj visi pārējie un beidzot visa kompānija sapulcējas virtuvē, kurā pagaidām neviena vēl nav.
FARAMIRS: Elfiņi varētu pagatavot brokastis...
LEGOLAS: gatavo pats, es netaisos te apkalpot visus!!!
FARMIRS: (Apjucis) Las, ar tevi viss kārtībā?
LEGOLAS: Jā! Man vienkārši atvērās acis uz to kādi jūs visi esat....
LINDIR: (Paskatās uz Legolasu) Viņam ir neliela depresija, nekas traks, tikai gatavot šodien nāksies nākt man palīgā.
Telpas vidū parādās nedaudz izplūkāta Ērika.
ĒRIKA: Nevienam neko nenāksies gatavot, jo pēc desmit minūtēm jūs dosieties uz savu pirmo konkursu. Atļaujiet man paskaidrot kas jums būs jāizdara.
SPAIKS: (Pieklājīgi) Lēdija, lūdzu jūs paskaidrojiet mums kas tad būs jādara...
ĒRIKA: Protams, Spaik! Labprāt. Tātad mēs dosimies visi kopā uz kādu vietu, kur jūs sagaidīs jaunais spēles dalībnieks. Tur jūs visi tiksiet sadalīti pa trīs cilvēkiem vienā komandā un varēsiet doties pildīt dažādus uzdevumus. Protams, ka katrai komandai būs savs uzdevums. Tās komandas, dalībnieki, kura viss precīzāk izies viņai paredzēto uzdevumu, saņems maksimālo punktu skaitu. Pārējie atbilstoši savām spējām un padarītajam. Vai ir jautājumi?
FARAMIRS: IR! Vai mēs dabūsim ēst...?
ĒRIKA: To jūs redzēsiet uz vietas.
Meitene pacēla roku un uzsita ar pirkstiem gaisā knipi. Virtuve satumsa, bet jau nākamajā brīdī atkal palika gaiša...tikai tajā vairs nebija nevienas dzīvas dvēseles...

Piekrītu,ka šī ir interesanta lasāmviela brīvajam laikam XD arī gaidu turpinājumu ^__^

2.diena. 2. daļa
***
Pēc dažām sekundēm visi parādās lielas, zaļas pļavas vidū. Pļavas vidū stāv Liāna kopā ar kādu apmetnī ietītu tēlu.
LIĀNA: Prieks, ka jūs visi esat ieradušies ( pamet dusmīgu skatienu uz Ērikas pusi) Vai tev gadījumā nav jābūt tehniskajā stāvā?
ĒRIKA: Jau sapratu! ( pazūd gaisā)
LIĀNA: (pasmaida) Burvīgi! Tagad varam sākt...Tātad jūs esat sadalīti komandās. To sastāvs ir lūk kāds:
1.Aragorns, Faramirs, Harijs
2.Arvena, Drako, Boromirs
3.Spaiks, Strups, Legolas
4.Lurcs, Eovina, Lindir
STRUPS: Ko? Es negribu būt ar viņu vienā komandā!
LIĀNA: Nāksies ja vien tu negribi izlidot no spēles un es nepieļaušu, ka te notiek kaut kāda rasu diskriminācija! (Laipnā balstiņā turpina) Tomēr kā jūs redzat mums ir viens jauns dalībnieks, tāpēc trešajā, jeb Spaika, Strupa un Legolasa komandā būs ceturtais dalībnieks. Lūdzu iepazīstieties.
Apmetnī tērptais stāvs paiet uz priekšu un apmetnis nolido no pleciem. Lielākā daļa lūkojas jaunajā komandas biedrā neko nesaprazdami, bet dažiem tas ir īsts šoks...
Pirmais atjēdzas Spaiks.
SPAIKS: Nē! Tikai ne to! Aizvāciet kāds viņu no šejienes, lūdzu pasakiet, ka tas ir tikai murgs!!! Es sapņoju! Es esmu pārdzēries un sapņoju...tieši tā!!! Iekniebiet man, lai es pamostos!
STRUPS: Labprāt! (iekniebj Spaikam rokā.)
SPAIKS: Āaaaaa!!! (paraujas malā) Tas nav sapnis!
Tēls pienāk tuvāk un apliek rokas Spaikam ap kaklu.
TĒLS: Sveiks mīļais!!!
SPAIKS: Bafij, dārga mana, vienīgā mana...Ko tu dari šajā šovā????
BAFIJA: Nu es nolēmu pieskatīt tevi, lai tu labi uzvedies.
STRUPS: Ko vēl, kaut kāds vampīrs? Es to nepārdzīvošu.
BAFIJA: ( draudīgi) Kā tu mani nosauci?
SPAIKS: (Bailīgi uzmet skatienu Strupam ar acīm rādīdams, ka tas ir izdarījis milzīgu kļūdu) Viņš teica, ka tu esi labākā vampīru slepkava pasaulē. Vai ne Severuss...
STRUPS: Es ne...( tajā brīdī Drako viņu parauj spēcīgi aiz rokas)
DRAKO: Krustēv, paklusē, kaut vienu reizi.
LEGOLAS: (Steidzīgi) Varbūt mēs varētu sākt konkursus?
LIĀNA : ( pamet uz viņa pusi aizvainotu skatienu, bet noklusē) Kā gribat!!! ( viņa izņem no krūšu kabatiņas nelielu telefonam līdzīgu kastīti un nospiež dažas podziņas. Atveras vairāki portāli) Pirmā komanda dodas uz portālu pie krūmiem! Otrā pie lielā ozola, trešā tur uz to pļavas vidū, bet ceturtā dodas iekšā tajā, kas atrodas man blakus...
Visas komandas godīgi dodas uz portāliem, tā it kā priekš viņām tas nebūtu nekas jauns. Vienīgā kura kasās un nevar izvilkties ir ceturtā komanda.
STRUPS: (pieiet klāt pie portāla un aizdomīgi to apskata) Kas tas tāds?
LEGOLAS: Tas ir portāls!
STRUPS: Es redzu, ka tas ir portāls, bet priekš kam viņš mums vajadzīgs?!
SPAIKS: Cik es atceros no fantastikas filmām, tad portāls ir tāda ierīce, kura pārvieto objektu laikā un telpā.
STRUPS: (Indīgā balsī) Cik gan mēs esam gudri...!
SPAIKS: Nu stulbs, jau nu es arī neesmu!
LEGOLAS: (Ar skumju skatienu palūkojas uz Liānas pusi) Un ko tagad?
LIĀNA: (Ātri pieiet pie Bafijas) Ko tu ieteiktu izdarīt?
BAFIJA: ( viegli pasmīn...) Tūlīt visu nokārtošu! (Klusām piezagusies klāt Strupam ar Spaiku viņa žigli un taisnā mērķējumā iesper Strupam pa mīksto vietu un pēdējais nenoturējis līdzsvaru iegāžas iekšā portālā. Spaiks apjucis pagriežas pret meiteni, bet tajā pašā brīdī saņem pamatīgu grūdienu pa plecu un arī nenoturējies kājās ielido iekšā portālā.
LIĀNA: (palūkojas uz abiem pārējiem...) Nu tagad laikam ir jūsu kārta?
BAFIJA: OK! ( mierīgi un vienaldzīgi iekāpj portālā)
LIĀNA: Un tu?
LEGOLAS: Tikai pēc jums lēdij!
LIĀNA: neglaimo un velcies iekšā!
LEGOLAS: Kā jau teicu tikai pēc jums!
LIĀNA: (parausta plecus) Kā vēlies! Man tā pat bija paredzēts vispirms doties pie jums. ( ieiet portālā)
LEGOLAS: Tā jau labāk! ( seko meitenei)
Visi portāli aizveras.

1.komandas konkurss

Visa komanda parādās nelielas tumšas telpas vidū.
HARIJS: Un kur mēs esam?
FARAMIRS: velns viņu zina kur...!
ARAGORNS: mani vairāk uztrauc, ka mēs nezinām, kas mums jāizdara!
Telpas vidū parādās Liāna
LIĀNA: Jūsu uzdevums ir vienkāršs. Jums ir jāizkļūst no šejienes ārā!
Meitene atkal pazūd.
FARAMIRS: un ko viņa ar to gribēja pateikt?
HARIJS: Viņa gribēja pateikt, ka mums ir jāizkļūst no šejienes ārā...
ARAGORNS: Neko nesaprotu, nu bet labi, tad uz priekšu.
FARAMIRS: (ievērojis, kaut ko tumsā) šķiet, ka tur ir durvis!
ARAGORNS: Tas izskatās pārāk vienkārši! (Pieiet pie durvīm un atver tās vaļā) es tak teicu, ka tas ir pārāk vienkārši!
Aiz durvīm atrodas liels, gaitenis, kuram gar blāvi mirgo vairākas lāpas.
HARIJS: cik es saprotu mums nav citas izejas kā vien doties uz priekšu!
FARAMIRS: ( drūmi.) Nav gan!
Visa trijotne iziet ārā no telpas un dodas pa gaiteni uz priekšu.
Pēc kādas pusstundas...
HARIJS: Vai jums nešķiet, ka mēs te ejam jau trešo reizi?
FARAMIRS ( Galīgi sadrūmis) Apklusti!
ARAGORNS: Jā Harij, izskatās, ka mēs visu laiku ejam pa apli...
Visi trīs apstājas.
FARAMIRS: Un ko tālāk?
ARAGORNS: ( apstājas un atspiežas pret sienu) Padomāsim...
FARAMIRS: Kas te ko domāt? ( pagriežas pret Aragornu un sastingst) Aress, kur tu paliki? Aress, tas nav smieklīgi! Beidz ākstīties...!
HARIJS: Šķiet, ka viņš pazuda!
FARAMIRS: Puika! Nemuļķojies, tas nav iespējam! Kur gan viņš varēja šeit pazust?! ( pieiet pie sienas un aptausta to.) Nekā nesaprotu! Viņš tak tikko kā te stāvēja! ( apjucis pagriežas un atspiežas pret sienu) Āaaaa...
HARIJS: (Apjucis lūkojas uz sienu...) Kas tas??? (pieiet pie sienas un sāk taustīties. Vienā brīdī viņš atspiežas pret kādu ķieģeli, bet jau pēc sekundes sajūt kā tajā pašā vietā ir parādījies tukšums.) Nu labi, kas būs tas būs! (Ieiet tukšumā.)
Pats par sevi saprotams, ka aiz tukšā cauruma sienā atrodas vēl viens tukšums, kurā visi ļoti centīgi iekrīt. Lejā:
ARAGORNS: ( neapmierināti) Kur jūs tik ilgi?!
FARAMIRS: Nu atvaino! Kamēr pārģērbāmies, kamēr uzsmēķējām...laiks pagāja!
HARIJS: ( noveļas tur pat blakus) Bāc, kas tas par pretīgu slapjumu!?
FARAMIRS: ( pamācošā intonācija) Tas Poter, ir ūdens!
HARIJS: Nekad vairs nesauc mani par Poteru! Tas liek domāt, ka atkal esmu Strupa kompānijā!
FARAMIRS: (domīgi.) Tas patiešām ir baisi! OK nesaukšu tevi tā vairāk...
HARIJS: Paldies...
ARAGORNS: Negribu pārtraukt šo jauko sarunu, bet man šķiet, ka mēs kustamies!
FARAMIRS: Točna un es dzirdu kaut kādu šalkoņu!
HARIJS: es ar dzirdu un man viņa nepatīk...pie tam izskatās, ka mēs viņai tuvojamies!
ARAGORNS: šeit nav kur izpeldēt, tā kā nāksies vien paļauties uz šalkoņu.
HARIJS: Kā nav kur izpeldēt?
ARAGORNS: šeit visur ir kailas sienas un cik noprotu mēs esam iekrituši kādā pazemes upē.
FARAMIRS: Ja šī ir upe, tad man tā šalkoņa sāk nepatikt vēl vairāk...
ARAGORNS: Tagad vairs nav runa par patikšanu vai nepatikšanu! Mēs esam klāt!!!
Šalkoņa bija palikusi patiešām skaļa. Un mūsu varoņi attapās pie nelielas, bet diezgan augsta ūdenskrituma. Aragorns pieķērās pie kādas klints radzes, kura spraucās ārā no ūdens un ar otru roku notvēra garām peldošo Faramiru, kurš savukārt satvēra aiz apkakles Hariju. Tomēr ilgi viņiem tā noturēties neizdevās un jau pēc brītiņa visi trīs spirinājās lejā pie ūdenskrituma.
ARAGORNS: (optimistiski) labi, ka te nebija akmeņu!!!
FARAMIRS: Divi kritieniem pusstundas laikā? Tie vadītāji gadījumā nav sajukuši prātā?
HARIJS: Domāju, ka ne...Viņi tak parasti visu kontrolē. Vai tad ne? ( pamet skatienu uz abiem spēles biedriem)
ARAGORNS: (nomierinoši) Reizēm jau kontrolē arī...
HARIJS: Nomierināji...
FARAMIRS: Neņem galvā vecīt! Labāk dodamies uz priekšu, citādi paliksim te uz visiem laikiem
ARAGORNS: Tieši tā, vienreiz tev ir parādījusies laba doma...
FARAMIRS: Pūlos kā varu...
Kādu laiku visi iet uz priekšu klusēdami un tikai lūkodamies apkārt. Tomēr pēc kāda brīža nākas apstāties.
ARAGORNS: (Apstājas un sašutis lūkojas uz papīra lapu) Un ko tas nozīmē?
FARAMIRS: Tu ko lasīt nemāki? ( pienāk klāt un izlasa papīra lapu) Hmmm...Nu labi! ( nolasa skaļi) Desmit soļus tālāk jūs sagaida durvis aiz kurām jūs varēsiet mēģināt atrast izeju, bet, lai atvērtu durvis jums ir jāpaiet garām sargam. Un jāatver durvis. Blakus durvīm jūs redzēsiet divas alas. Vienā ir īsts indīgais milzu zirnekli, kurš jūs aprīs momentāli. Otrā ir pilnīgi precīza šī zirnekļa kopija tikai tā ir robots. Uzspiežot robotam uz acīm durvis atvērsies. Pacentieties lūdzu nekļūdīties...
Ar visa laba vēlējumiem Ērika.
ARAGORNS: Nu vai zini!!! Tas jau ir par daudz...Es atsakos!!!
Telpas vidū parādās, kaut kas dīvains. Tas ir liels melns kaķis kurš ir līdzīgs panterai un kuram ir trīs acis.
KAĶIS: Sveiki! Es esmu Tīra. Jūsu trešā vadītāja. Tātad Aragorn, ja tu atsakies, piedalīties šajā konkursa etapā, tad tu automātiski pamet visu spēli.
ARAGORNS: Nē, nē, es neatsakos! Es vienkārši izsaku sašutumu!
TĪRA: Tā jau es domāju! Veiksmīgi pabeigt uzdevumu! (pavicina ar asti un pazūd)
HARIJS: Kas tas bija?
FARAMIRS: tu tak dzirdēji! Mūsu jaunā šova vadītāja...
ARAGORNS: Ok, labi, izlemjam kurš dosies iekšā. Alā pie zirnekļiem.
FARAMIRS: Tikai ne es! Man ir sieva un valstij vēl vajag pēcnācējus.
ARAGORNS: Man arī ir sieva! Un manai valstij arī vajag pēcnācējus, bet es tak nečinkstu!
HARIJS: izbeidziet strīdēties, man nav ne sievas ne valsts...Tāpēc pie zirnekļiem iešu es!
ARAGORNS: Strups man noraus galvu, ja ar tevi kas notiks!
FARAMIRS: To nu gan es gribētu redzēt!
ARAGORNS: Kā tu runā ar Gondoras valdnieku?!!!!!
FARAMIRS: Es runāju ar Gondoras valdnieku kā Iteljēnas valdnieks!
HARIJS: ( klusām) es tad nu iešu...( dodas abu alu virzienā)
ARAGORNS: nekad neuzdrīksties ar mani tā runāt!
FARAMIRS: kā gribēšu tā runāšu! Tu man neesi nekāds pavēlnieks!
Pa to laiku Harijs nonāk pie abām alām, kurām pa visu atrodas ar dzelzi apkaltas durvis.
HARIJS: ( pie sevis) Tā un kurā es varētu iet? Mirt tā kā vēl negribas. Un nūjiņu man ar atņēma! Nu labi, kas būs tas būs! ( dodas iekšā vienā alā, no kuras skan drausmīga šņākoņa) Pēc kādiem pieciem metriem viņš sajūt, ka kaut kas aptinas ap kāju un velk viņu uz priekšu.
ARAGORNS: Stop! Izkašķēties varēsim pēc tam! Kur palika puika?
FARAMIRS: Viņš kaut kur te pat vien bija!
ARAGORNS: Es ceru, ka viņam pietika prāta nelīst iekšā alā pie zirnekļiem!
Abi saskatās un saprot, ka prāta puikam, laikam tomēr nav pieticis. Steidzīgi dodas uz to vietu kur atrodas alas.
Pa to laiku, Harijs ir beidzot sapratis, kur ir iepinies un izmisīgi cenšas atbrīvoties no zirnekļa tīkla. Tomēr tas viņam neizdodas un pēc brītiņa viņš saprot, ka ja tūlīt pat kaut ko neizdarīs tad tiks apēsts brokastīs. Izmisis Harijs Iegāž zirneklim pa aci ar kulaku...Lai cik tas dīvaini nebūtu zirneklis sastingst un Harijam beidzot izdodas izķepuroties no tīkla un viņš žigli steidzas uz izeju no alas. Pie tās viņu sagaida Saniknots Aragorns un Faramirs.
ARAGORNS: Man šķiet, ka es teicu, lai tu nelien iekšā tajā alā! Teicu?
Harijs: Nu un kas par to? Tu man galu galā neesi nekāds skolotājs, lai lasītu morāles.
FARAMIRS: Viņš nav gan, bet es zinu kādu kurš būs ļoti nikns uzzinot par šo gadījumu.
HARIJS: Lūdzu nevajag! Jūs tak zināt cik grūti ir no viņa atkratīties.
ARAGORNS: Par nelaimi zinām un tas ir vienīgais, kas mums liek noklusēt par šo situāciju.
FARAMIRS: tieši tā, bet ja tu izmetīsi vēl kādu pekstiņu šādā stilā! Tad ar tevi būs cauri!
HARIJS: Oki, Sarunājuši! (pasmaida) bet varbūt, mēs varētu beidzot nobeigt šo konkursu? Durvis tak galu galā beidzot ir vaļā!
ARAGORNS: Labi ejam! ( pieiet pie durvīm un atvēris tās ieiet iekšā kādā telpā. Pārējie viņam seko)
Telpas vidū atkal parādās Tīra.
TĪRA: apsveicu! Jūs esat pabeiguši konkursu! Varat atgriezties atpakaļ izejas punktā!
Pazūd kopā ar visiem trīs konkursantiem.

2.komandas konkurss

Arvena, Dako un Boromirs attopas saulainā un jaukā pļaviņā.
BOROMIRS: Nu un kur te ir uzdevums?
DRAKO: Kur nu bez tā...!
Pļaviņas vidū parādās nedaudz noraudājusies Ērika.
ĒRIKA: Jūsu uzdevums ir izkļūt no meža kuru jūs redzat sev viss apkārt un atrast varavīksnes avotu.
ARVENA: (lietišķi) Kur mēs vispār atrodamies?
ĒRIKA: Katarkānas galaktikas trešajā planētā.
To pateikusi Ērika vienkārši pazūd.
DRAKO: Nu un ko tālāk?
BOROMIRS: Ko mēs vienu mežiņu nepievārēsim?
DRAKO: Ar sievieti, pa mežu? Kur tev prāts?
BOROMIRS: Tu par zemu novērtē Gondoras valdnieci!
DRAKO: Iespējams. Man kaut kā līdz šim nav bijusi saskarsme ar Gondoras valdniecēm.
ARVENA: (nomierinoši) neuztraucies Drako. Ar mani viss būs kārtībā. Galu galā es tak esmu elfs.
BOROMIRS: Tad uz priekšu!
Visi kopā dodas iekšā mežā. Pēc kādas pusstundas. Drako Atrkrīt uz kāda koka saknes un paliek sēžot.
DRAKO: Viss pietiek! Es vairs nevaru!
BOROMIRS: Un kurš teica, ka ar sievietēm pa mežu staigāt ir problemātiski?
ARVENA: liec bērnam mieru! Viņš ir noguris!
BOROMIRS: Un es neesmu noguris?
ARVENA: Tu esi jau pieradis.
BOROMIRS: Nu protams, ja jau es esmu bijis miris, tad pēc jūsu domām es spēju paveikt visu! (niknumā iesper pa kādu akmeni)
AKMENS: Kurš te manu māju bojā?
BOROMIRS: Ā runājošs akmens! Palec malā...
DRAKO: (parausta plecus) Kas tur īpašs?
ARVENA: (Pieiet pie akmens un paklauvē pa tā virsu) Es ļoti atvainojos, ka mēs jūs iztraucējām, bet vai jūs lūdzu nepateiktu kā var izkļūt no šī meža?
AKMENS: Varbūt arī pateikšu, bet tev labo meitiņ mani vajadzēs nomazgāt. Tam bruņiniekam nopērt pirtiņā, bet tam jaunajam puisim, vajadzēs mani noslaucīt.
BOROMIRS, DRAKO: (vienā balsī) Ko?
ARVENA: (pagriezusies pret abiem parāda kulaku un pieliek pirkstu pie lūpām) Mēs visu izdarīsim.
AKMENS: Garu varat uzmest ar maitas kaulu pie egles. Slotiņai ņemiet dzeloņu krūma zarus, bet noslaucīt varat arī ar pērnā gada sūnām..
BOROMIRS: Ok es eju lauzt dzeloņu krūmu!
DRAKO: (Satver Boromiru aiz krekla piedurknes) Par tādu attieksmi mēs nekad netiksim no meža ārā.
BOROMIRS: Nerunā muļķības! Mēs izdarīsim visu tā kā liek un tiksim ārā.
ARVENA: Borič, domāju, ka Drako varētu būt taisnība. Runā Drako!
DRAKO: Nu es atceros bērnībā lasīju kādu vientiešu grāmatu, tur bija teikts par meiteni kura iemeta kaut kādu vārpstu akā un tad satika akā divus kaut kādus vecīšus, kuri lūdza viņus nopērt pirtiņā. Nu un meitene neklausīja un neņēma sliktos priekšmetus, bet labos mīkstos un tad vecīši viņu atalgoja...Tas bija kaut kā tā...(nosarkst)
ARVENA: Un kas bija tālāk?
DRAKO: Tālāk es neesmu lasījis, tēvs uz gāja grāmatu un iemeta to kamīnā...
ARVENA: Man ļoti žēl.
BOROMIRS: Ja tev izrādīsies taisnība, tad es tev pats uzdāvināšu tās grāmatas kopiju.
ARVENA: Labi, ķeramies pie darba!
Visi izklīst pa mežu...Pēc brīža Boromirs atgriežas ar kaudzīti malkas...Arvena ar no bērziem sasietu slotiņu...Bet Drako tukšām rokām.
Pēc pusstundas akmens ir nomazgāts, noberzts, nopērts un vienīgais ko ir atlicis izdarīt ir viņu noslaucīt. Drako smagi nopūzdamies novelk balto zīda kreklu un sāk ar to slaucīt. Arvena un Boromirs izbrīnījušies uz viņu lūkojas.
DRAKO: Ko blenžat? Ne jau ar Arvenas kleitu man slaucīt...
Boromirs klusēdams novelk savu kreklu un ķeras palīgā.
AKMENS: Paldies bērniņi, iepriecinājāt vectētiņu! Te jums būs kamolīts viņš ripos, bet jūs tik ejiet nopakaļus. Viņš jūs izvedīs pie varavīksnes avota.( No akmens apakšas izripo neliels sarkans kamoliņš) Bet tu dēliņ par savu labo sirdi, pabāz roku te apakšā un satver to ko atradīsi...
DRAKO: Es?
AKMENS: Jā tu, nebaidies! Nekas nenotiks!
DRAKO: (Bailīgi pabāž roku zem akmens un ātri izvelk viņu ārā rokā zēnam atrodas neliels zeltā iestrādāts spogulītis...) Paldies...( apjucis nomurmina)
ARVENA: Paldies meža sargātāj par laipno palīdzību! ( dziļi paklanās.)
Pārējie seko viņas piemēram. Kamols pa to laiku sāk nepacietīgi ripot uz priekšu un visi steigšus seko tam..
Brītiņu pēc tam, kad viņi visi trīs ir pazuduši no skatienu akmens sakustas un tā vietā stāv Ērika...
ĒRIKA: Viņi ir tik jauki...
Tajā pašā brīdī no augšas atskan balss...
BALSS: ĒRIKA!!!!....
ĒRIKA: Nu kas ir!
BALSS: Tūlīt pat velcies atpakaļ!
ĒRIKA: Jā jau jā!
Nopūšas un žigli pazūd gaisā.
Pa to pašu laiku mūsu trijotne soļo, jeb pareizāk teikt laužas cauri mežam.
BOROMIRS: Interesanti, vai tas kamols pazīst tādu vārdu kā atpūta?
DRAKO: ( Ar grūtībām ievilkdams elpu) Neceri! Tas ir burvju kamolīts...
ARVENA: ( bez mazākās piepūles) Jūsu pasaulē ir tādi kamzolīši?
DRAKO: Ne īsti mūsu! Drīzāk kaimiņu! Krievijas raganām tādi ir lielā daudzumā, nu un viņas dažreiz kādu pārdod arī mums!
ARVENA: Skaidrs!
BOROMIRS: Skatieties! Viņš apstājās!
Un patiešām kamols bija beidzot apstājies pie pašām meža beigām. Mūsu varoņi paspēra vēl dažus soļus un iznāca jaukā pļaviņā.
BOROMIRS: Man kaut kas te nepatīk!
DRAKO: Man ar!
ARVENA: Mēs esam atgriezušies tur pat kur sākām!
DRAKO: tas no vadītāju puses ir ļoti slikts joks!
BOROMIRS: ( pieliek pirkstu pie lūpām) Kuššš! Dzirdat? Kaut kur te pat čalo ūdens...
DRAKO: tas ir otrā pļavas galā!
ARVENA: tad dodamies turp! ( apņēmīgi dodas uz otru pļavas galu)
Pārējie viņai seko, un jau pēc brīža visi iznāk pie neliela ūdens krituma, no kura krīt daudzkrāsains ūdens.
BOROMIRS: Neko sev! Glīts ūdenskritumiņš!
DRAKO: Mums vajag atrast avotu no kurienes tas iztek!
ARVENA: Tam vajag būt augšā!
BOROMIRS: Tad dodamies augšup!
DRAKO: ( Pieiet pie nelielas klints un sāk rāpties augšup)...Tas nav grūti! (Pārējie seko viņa piemēram)
Pie pašas augšas Boromiram paslīd kāja un viņš sāk slīdēt lejup...
DRAKO: Borič! Turies! (Satver Boromiru aiz rokas un saprot, ka ar vienu roku nav spējīgs noturēties) Nēeeeeee ( roka atlaižas un viņi abi krīt lejā ūdenskritumā.)
Arvena nolūkojas lejup un tad vienkārši atlaiž rokas krītot aiz abiem vīriešiem....

4. Komandas konkurss

Lurcs kopā ar Ēovinu un Lindiru attopas atrodamies uz kāda kuģa, jūras vidū...
EOVINA: Nu kolosāli! ```` mēs esam jūras vidū!!!?
Uz klāja parādās Liāna
LIĀNA: Viss ir elementāri, jums ir jānovada kuģis līdz krastam...nenogremdējot to ( pazūd)
ĒOVINA: Nē nu jauki, ne sveiki, ne uz redzēšanos tikai paziņo kaut ko un aizmūk. Ko jūs par to domājat, zēni? ( pagriežas, bet tā arī neierauga ne Linu, ne Lurcu.) Vīrieši!!!
Lindir kopā ar Lurcu pa to laiku ir jau devušies uz klāja priekšgalu un nedaudz apjukuši apstājas.
LURCS: Un no kurienes šis kuģis tiek vadīts?
LINDIR: Nu ja ne no klāja, tad kaut kur no kādas telpiņas.
Pienāk Ēovina...
ĒOVINA: ak tad lūk kur jūs abi esat! Aizlaisties no dāmas, tas ir tik nekulturāli!
LINDIR: Mēs neaizlaidāmies, mēs devāmies izlūkos...!
LURCS: Jā un sievietes izlūkos neņem.
LINDIR: Ok, cik saprotu tad šim kuģim stūres telpa neatrodas te uz klāja, tātad viņai vajag būt kaut kur zem klāja, kaut gan neko nesaprotu...
ĒOVINA: Varbūt vispirms paskatāmies tajā mājiņā? Norāda uz nelielu balti nokrāsotu namiņu uz kuģa.
LURCS: Lēdij, jūs pilnīgi neko nesaprotat, kurš gan vadības telpu ierīko smieklīgā baltā namiņā? Ejam Lin, pameklēsim lejā.
Abi aiziet.
ĒOVINA: Nu un baigi vajag!!! Pati pameklēšu, bez jums abiem...(klusu pie sevis nošņācas)Vīrieši visi viņi ir vienādi...
Tajā pašā laikā lejā.
LINDIR: Lurcs tu esi pārliecināts, ka mums te vajadzēja kāpt lejā? Te ir tik tumšs, ka pat mana elfu redze neko nevar palīdzēt.
LURCS: Neesmu gan pārliecināts, bet griezties atpakaļ, lai parādītu Skuķim, ka mēs esam nobijušies?
LINDIR: Nē, to gan nē.
LURCS: Nu tad nečinksti elfiņ un dodamies tālāk.
LINDIR: (Smaga nopūta, dzirdams kā dodas uz priekšu, skaļš troksnis un...) Saruman tevi pa kreisi! Ko tas nozīmē? Kurš ir nolicis spaini tieši uz kāpnēm?
LURCS: Cik noprotu tad kāds vienkārši netīšām...
LINDIR: Netīšām? Netīšām? Kāda velna pēc es vispār piekritu piedalīties šajā nolādētajā šovā.!!!
LURCS: Ja nemaldos tad tāpēc, lai varētu būt tuvāk savam dārgajam princim...Vai ne tā Menestrel?
LINDIR: Jā, Jā noteiktiem, jau skrienu! Varbūt palīdzēsi man piecelties? Tu orks nelaimīgais.
LURCS: Vispār es esmu drīzāk laimīgs nekā nelaimīgs un ( pasniedzot roku) cik reižu man jāatkārto, ka neesmu orks, bet gan urukhajs?
LINDIR: (pieceļoties) Atvaino es neizturēju un uzsprāgu.
LURCS: (samierinoši) Nekas tā gadās...
LINDIR: Tad kāpjam tālāk?
LURCS: Tikai šoreiz pa priekšu kāpšu es citādi atkal kāds spainis...
LINDIR: Baidies, ka es varētu sabojāt savu frizūru?
LURCS: Nē baidos, ka tu salauzīsi spaini...
Abi klusēdami dodas lejup.
LINDIR: Man šķiet, ka tur priekšā spīd kāda gaismiņa.
LURCS: Nu tad aizej un apskaties no kurienes tā spīd.
LINDIR: Es? Kāpēc uzreiz es?
LURCS: Elementāri...Tāpēc, ka es tur ar savu redzi nekādu gaismu neredzu!.
LINDIR: Nu labi, labi!
Pēc piecpadsmit minūtēm...
LINDIR: Nu cik tas kuģis var būt liels?
LURCS: Nerunā...Skaties tur priekšā ir kāpnes!
LINDIR: Cik smieklīgi...Un uz viņām gribi teikt, ka atkal ir spainis?
LURCS: Nē es gribu teikt, ka pa viņām var uzkāpt augšā!
LIMNDIR: Nu tad kāp! Es iešu no mugurpuses...
LURCS: (Paraustījis plecus dodas augšup pa kāpnēm, bet jau pēc īsa brītiņa ir dzirdams troksnis un lamāšanās)
LINDIR: (izsmējīgi) vai patiešām spainis?
LURCS: Nē šoreiz katls....
Beidzot pēc ilgiem pūliņiem viņiem tomēr izdodas uzkāpt atpakaļ augšā uz klāja un abi attopas nelielā telpiņā.
ĒOVINA: Es jūs jau gaidīju! Nevarējāt ātrāk?
LINDIR: (lietišķi) Problēmas?
ĒOVINA: Nē nekādu problēmu tikai mēs pēc piecām minūtēm ietrieksimies aisbergā.
LURCS: Un to tu sauc par nav problēmu?
ĒOVINA: Nē to es saucu, par to, ka vīriešu nekad nav tuvumā, tad kad viņus vajag...
LINDIR: (vēl lietišķāk) vai esi izpētījusi kā kuģi var pagriezt?
ĒOVINA: aptuveni, bet vēl neesmu pilnībā par to pārliecināta.
LINDIR: Nu tad tūlīt pārliecināsimies.
Telpiņas vidū parādās Tīra.
TĪRA: Ceru, ka tiksiet galā?
LURCS: Opā, kaķis. Man garšo kaķi!
TĪRA: Pamēģini tikai man pieskarties es emu vadītāja.
LINDIR: es ļoti atvainojos sava drauga vietā, bet vai jūs lūdzu nebūtu tik laipna un nepateiktu kā šo kuģi vadīt?
TĪRA: (Aizvainoti) Nebūtu viss meklējiet paši...! (pazūd)
LINDIR: Lurcs, tu nevarēji noklusēt par to kaķu ēšanu?
LURCS: Nē nevarēju, ja man pa vēderu danco desmit izsalkuši velni...
LINDIR: Labi ar tevi viss skaidrs...Ēo rādi kā tu domā, ka ir iespējams novadīt šo kuģi?
ĒOVINA: Vairs jau nekā...
LINDIR: Ko tu ar to gribi teikt?
ĒOVINA: es gribu teikt...
Viņas balss pazūd skaļā brīkšķī. Kuģis saduras ar aisbergu. Atskan pārbijies Ēovinas kliedziens un ir redzams kā nomirgo zaļš portāls. Visi pazūd no kuģa atlūzām, kuras mierīgi peld ūdenī.

Operatoru telpā

Liāna sēž pie milzīga datora. Atveras durvis un pa tām graciozā gaitā ienāk Tīra.
TĪRA: Viņi tak to kuģi tomēr nogremdēja...
LIĀNA: (filozofiski) Labi, ka tas nebija “Titāniks”
TĪRA: Tu tak nebiji domājusi viņiem glābšanai dot Titānisku?
LIĀNA: tāda doma vispār bija.
TĪRA: labi, ka tu viņu neizpildīji.
Ieskrien Ērika.
LIĀNA: Nu lūk arī alkoholiķe parādījās. Tev kauna vispār nav? Tu vismaz pateici viņiem, ka esi pasaules čempione pokerā? Lai nabaga cilvēki nepārdzīvo tik ļoti, ka bija atstāti gandrīz vai bez biksēm...
ĒRIKA: Lī, nu cik ilgi tu man to vēl pieminēsi?
LIĀNA: Visu mūžu...
TĪRA: Eri, kas mums ir ar otro komandu?
ĒRIKA: (jautri) otrā komanda noslīcinājās.
LIĀNA: ko?
ĒRIKA: To ko dzirdēji! Viņi noleca no klints.
TĪRA: kad?
ĒRIKA: Tikko...
TĪRA: Un tu nepieskatīji? (pazūd)
ĒRIKA: (Parausta plecus...) Neko nezinu...es neatbildu par portāliem...


3.komandas konkurss.

Spaiks, Strups, Legolas un Bafija parādās kapsētas vidū. Neviens vēl nav paspējis bilst nevienu vārdu, kā no zemes sāk kāpt ārā miroņi...
BAFIJA: Hei! Man solīja, ka es varēšu atpūsties no darba...!
SPAIKS: un man solīja, ka es nesatikšu jaunus radiniekus...!
Legolas un Strups godīgi noklusē. Bafija un Spaiks metas cīņā ar no zemes ārā lienošajiem miroņiem, bet Strups ar Legolasu tajā laikā...:
LEGOLAS: Kā tu domā vai viņi prot kāpt pa kokiem?
STRUPS: nezinu...
LEGOLAS: varbūt pārbaudām?
STRUPS: es neesmu nekāds puišelis, lai rāpotu pa kokiem...
LEGOLAS: (izbrīnīti) A tu proti ar miroņiem cīnīties?
STRUPS: Protams ir tak elementāra burvestība...
LEGOLAS: A tev burvju nūjiņa ir?
STRUPS: Nē...
LEGOLAS: Nu tad kāp kokā...
STRUPS: Nekāpšu es nekādā kokā!
LEGOLAS: Kā vēlies...! (viegli pieķeras pie zara un uzrāpjas kokā.)
STRUPS: (klusu pie sevis) un par ko man tāda sodība? ( pacēlis mantijas stūrus mēģina uzkāpt kokā)
LEGOLAS: (neiztur) Nu tu tur vēl ilgi? (pastiepj roku un palīdz strupam tikt augšā)
Pa to pašu laiku lejā Bafija ar Spaiku:
BAFIJA: Es teicu novāc rokas no manis, tu pretīgais sapuvušais...(nepaspēj pabeigt frāzi kā viņai no mugurpuses iegāž pa galvu ar akmeni)
SPAIKS: Bafij, uzmanies!
Tomēr ir par vēlu. Bafija pazūd un kopā ar viņu pazūd arī visi dzīvie miroņi. Spaiks viens pats paliek apjucis kapsētas vidū.
LEGOLAS: (nokāpjot no koka) Kas pie velna tas bija?
STRUPS: (pievienojoties) Mani drīzāk interesē, kā viņa uzdrīkstējās.
SPAIKS: Es viņu nogalināšu...!!!
LEGOLAS: Vispirms viņu vajag atrast, lai nogalinātu. Tomēr man nez kāpēc šķiet, ka mēs viņu dabūsim rokā, ja sāksim meklēt jauko blondīnīti...Bafiju, ja nemaldos.
STRUPS: jeb kurā gadījumā es domāju, ka mums derētu mēģināt izkļūt ārā no šīs nolādētās vietas un tad izdomāt ko darīt.
LEGOLAS: (domīgi) Lai kā to negribētos, bet es šoreiz piekritīšu profesoram.
SPAIKS: Nesaprotu, kas jums te nepatīk...zārki... kapličas...Hmmm...Krusti (iesper vienam) Jā ja nebūtu krustu tad te būtu tīrā paradīze.
STRUPS: Paradīze priekš, miroņiem.
SPAIKS: Tevi kaut kas neapmierina? Varu nokārtot, ka tev te ir kā paradīzē...
LEGOLAS: ( Dodoties uz vārtu pusi) Ja jūs tur vēl ilgi apmainīsieties ar laipnībām, tad man nāksies doties meklēt viņas vienam pašam!
SPAIKS: ( ar nožēlu balsī) Atliksim to uz vēlāku laiku.
STRUPS: Kad vien un kur vēlies...
Abi saskatās un dodas uz vārtu pusi. Pie pašiem vārtiem jau trijatā iziet ārā no kapsētas un dodas uz priekšu pa naksnīgo pilsētu.
Pēc kāda brīža soļošanas.
LEGOLAS: Vai jums neliekas, ka te ir aizdomīgi kluss?
STRUPS: (drūmi) Nē zini, neliekas gan...
SPAIKS: Ja mēs būtu Sanideilā, tad es teiktu, ka kaut kas nav kārtībā, bet tā kā es nezinu, kur mēs atrodamies, tad nevaru arī neko teikt...
LEGOLAS: Loģiski...
STRUPS: Nekā loģiska es tur neredzu...!!! Mēs esam velns viņu zina kur!!! Un tu vēl, saki, ka tas ir loģiski! Tā ir tipiska elfu loģika....
Spaiks pagriežas un grib kaut ko teikt, bet nepaspēj...
LEGOLAS: paskatieties, tur priekšā, kaut kas mirgo...
STRUPS: (filozofiski) Gaisma tuneļa galā...
SPAIKS: Vecīt, vari man ticēt gaisma tuneļa galā tā neizskatās.
LEGOLAS: Negribu jūs biedēt, bet tas izskatās pēc vilciena.
STRUPS: Kādas muļķības? Vilciens nevar braukt bez sliedēm...!
SPAIKS: Tu esi pārliecināts?
STRUPS: Protam...m...mmms....
Legolas palec malā pats bet Strupu, Spaiks parāvis aiz melnās mantijas burtiski novelk malā. Garām viņiem aiztraucas vilciens, kurš nez kāpēc ir pilns ar skeletiem...
STRUPS: Kas tas bija?
SPAIKS: (Mierīgi) Vai tu kādreiz esi kaut ko dzirdējis par spoku vilcienu?
STRUPS: Jā...!
SPAIKS: Tad vari iepazīties tas bija spoku vilciena mazdēls. Tam visam ir arī labā puse...
STRUPS: (Indīgi) Un kāda tad tā būtu?
SPAIKS: (vēl mierīgāk) Tagad es zinu kur mēs atrodamies...
LEGOLAS: Burvīgi Spaik tās ir ļoti labas ziņas, vai vari pastāstīt arī mums?
SPAIKS: Īsumā varu. Tātad pasaulē ir viena pilsēta, kurai neviens vārdu nezin, bet kurā katru gadu uz vienu nakti savācas visi pasaules neradījumi. Tikai noteikums ir viens viņiem ir jābūt vai nu te nomirušiem, vai arī ar īpašiem ielūgumiem.
LEGOLAS: (Nobāl)...Tu gribi teikt, ka...
SPAIKS: es gribu teikt, ka mēs esam pilsētā tieši tajā naktī, kad nokļūt tur ir katra neradījuma sapnis.
STRUPS: Spaik, neaizraujies! Mums ir jāatrod meitenes...!
SPAIKS: Man šķiet, ka es varu iedomāties, kur viņas ir!
Spaiks taisnā ceļā dodas uz priekšu un jau pēc kādiem pārdesmit metriem apstājas pie nelielām, necilām durtiņām...
SPAIKS: es esmu par to tik daudz dzirdējis! Nespēju noticēt, ka nu es to visu ieraudzīšu patiesībā...!
Tomēr ieiet iekšā pa durvīm viņam neizdodas. No zem ozola esošā soliņa puses atskan balss...
BALSS: Baidos Spaik, ka ielūgumu priekš jums mums neizdevās sadabūt...
Mūsu konkursanti pagriežas un ierauga uz soliņa omulīgi iekārtojušās Bafiju un Ēriku, bet starp viņām pudeli vīna...
ĒRIKA: Nu ko jāatzīst, ka ar sadarbošanās konkursu jūs esat tikuši galā...Varam doties prom no šejienes...!!!
Visa kompānija pazūd.

Pēc konkursiem 1. daļa

Pēc dažām minūtēm visi parādās pie mājas. Nedaudz apjukuši un daļa pie tam vēl slapji.
ĒRIKA: ( Monotoni) : Aragorns-9 punkti, Arvena-8 punkti, Spaiks- 4 pumkti, Harijs-10 punkti, Strups- 2 punkti, Drako- 7 punkti, Lurcs- 1 punkts, Boromirs- 0 punktu Faramirs- 9 punkti, Eovina- 5 punkti, Legolas –3 punkti, Lindir –7 punkti, Bafija- 6 punkti.
LIĀNA: Līdz ar to uz izbalsojamo krēsla šodien nokļūst Boromirs, Lurcs un Strups. Novēlu jums labi pavadīt laiku. (Abas meitenes pazūd)
BOROMIRS: Hei tas nav taisnīgi! Kāpēc man ir nulle punktu?!!
ARAGORNS: Elementāri vecīt, tu vienkārši esi miris...
BOROMIRS: Neuzdrīksties man to atgādināt!
ARAGORNS: (nevainīgā balsī) Ko atgādināt?
BOROMIRS: Tu ļoti labi zini ko!
Pa sarunas laiku pārējie klusējot saskatījušies ieiet iekšā mājā.
LINDIR: Iešu laikam uz virtuvi...
FARAMIRS: un neaizmirsti kaut ko pagatavot!
EOVINA: Fara, kaunies...!
FARAMIRS: Ko es? Es jau neko! Es tikai tā ieminējos.
LINDIR: Neuztraucies Eo, viss kārtībā.
DRAKO: es laikam iešu palīgā Lindiram.
HARIJS: Nu vai zini Malfojs un gatavojošs? Tas mani ir jāredz! Dodas kopā ar Lindiru un Drako uz virtuvi.
BAFIJA: Es laikam došos atgulties.
SPAIKS: Mūsu istabā ir viena lieka gulta. (piemiedz bafijai ar aci)
BAFIJA: Varbūt, ka tu man tad parādītu kur atrodas tava istaba...
SPAIKS: Noteikti!
STRUPS: Nekā nebūs es parādīšu!
SPAIKS: Tevi aizmirsa pajautāt!
BAFIJA: Zēni tikai nestrīdaties. (Dodas augšup)
SPAIKS: (klusu) Neiedomājies sist kanti manai meitenei!
STRUPS: baigi man vajag sist kanti kaut kāda vampīrģīmja meitenei...
SPAIKS: Ko tu teici? (atņirdz zobus)
STRUPS: Es teicu, ka ja vajadzēs, tad viņa pati ar mani kopā aizies.
HARIJS: (no virtuves) Profesor, jums tak patīk vīrieši.
STRUPS: Poter, aizver muti!
HARIJS: Vai tad es ko ne tādu pateicu?
ARVENA: (Nopūšas un iziet ārā)
BOROMIRS: (apsēžas uz dīvāna) Oho...Ko tik nenākas uzzināt...!
EOVINA: (maigi bet uzstājīgi pavelk viņu nost no dīvāna) Ejam...Mīļais augšā. Šeit mums nav ko darīt!
BOROMIRS: Kā nav ko darīt? Te ir teātris!
EOVINA: Nav te nekāda teātra. Ejam augšā!
BOROMIRS: Neiešu!
EOVINA: Nu ja tev nevajag mantinieku, tad neej...
BOROMIRS: Mantinieku? Kāpēc tu to uzreiz neteici? (pieceļas un skriešus dodas augšup.)
SPAIKS: Tev un patīk vīrieši? Nav brīnums, ka tu vēl ar vien esi viens.
STRUPS: Vampīr nelien ne savās darīšanās. Tinies labāk pie savas sirdsdāmas.
SPAIKS: Ja tu esi aizmirsis, tad vampīriem nav sirds...Mēs esam dzīvi miroņi.
STRUPS: ja tu tūlīt pat neaizvāksies, tad būsi miris mironis...!
SPAIKS: To mēs vēl redzēsim! (uzskrien augšā pa kāpnēm)

Virtuvē.
LINDIR: (pārmetoši palūkojas uz Hariju)
HARIJS: Nu kas ir? Es pateicu tikai taisnību!
LINDIR: Dažreiz taisnība ir jānoklusē...sevišķi, ja viņa atnes sāpes un ciešanas.
HARIJS: Ļoti, jauki, tad lai viņam pasāp, ka beidzot ir atklājusies patiesība!
DRAKO: Poter! Tu esi Grifindoriets. Tu neesi ļauns! Tu nedrīksti tā darīt!
HARIJS: Interesanti, kurš gan izdomāja šos stereotipus? Slīdenis ļauns, Grifidors labs.
DRAKO: Nu tas ir jau kopš seniem laikiem, kad Salazars Slīdenis nodibināja....
HARIJS: Lūdzu izbeidz, es ļoti labi zinu ko nodibināja Salazars Slīdenis un ko nodibināja Godriks Grifidors un es ļoti labi zinu, kas no tā visa sanāca.
LINDIR: Zēni izbeidziet strīdēties. Jūs atnācāt uz virtuvi, lai gatavotu, nevis strīdētos.
Virtuvē iečāpo Lurcs
LURCS: vai palīdzību vajag?
LINDIR nenāktu par ļaunu...
LURCS: (lietišķi)Ko man darīt?
LINDIR: Tu varētu atnest no Ledusistabas pārtika...
LURCS: YO vecīt bez problēmām...(Ātri dodas uz ledusskapi, pa ceļam paķerdams līdzi grozu.)
LINDIR: Un jūs abi...(pagriežas pret Hariju un Drako) varat sākt meklēt griežamos dēļus, nažus un bļodas.
DRAKO: Priekš kam?
HARIJS: (sāk smieties)
DRAKO: Poter, par ko tu ņirdz?
HARIJS: (nevainīgi) Ne par ko!
DRAKO: (Neticīgi lūkojas uz viņu)
LINDIR: (pacietīgi) Griežamais dēlis un naži ir paredzēti priekš tam, lai gatavotu ēst.
DRAKO: Ak tā...Skaidrs!
LINDIR: Drako, tu ko nekad neesi gatavojis ēst?
DRAKO: (piesarkst) Nu, es...
LINDIR: Skaidrs! Harij, parādīsi, savam draugam kā tas darās.
HARIJS: (nevainīgi) Kas TAS?
LINDIR: (paceļ skatienu) O! Eru!
HARIJS: Da labi, Lin nepārdzīvo es sapratu, ko tu domāji...
Tajā brīdī no Ledusskapja atgriežas Lurcs stiepdams pilnu grozu ar zaļumiem, bet uz pleca viņam karājas pamatīga desu virtene.
LURCS: Lūdzu ceru, ka jums pietiks, lai pagatavotu vakariņas, bet es nu laikam iešu...Netraucēšu jums...
LINDIR: Paldies Lurcs...Vari droši doties prom...
DRAKO: (Izbrīnījies nolūkojas uz grozu...) Un ko ar viņu tagad būs jādara?
LINDIR: Tagad paņem labajā rokā nazi, bet ar kreiso izņem no groza kartupeli. Un sāc viņu mizot, tā lai miza kristu iekšā bļodā....
Pēc trim stundām:
HARIJS: VAKARIŅĀS!!!
Virtuvē pamazām sāk sarasties pārgurušie šova dalībnieki. Kā pēdējais ienāk Spaiks.
SPAIKS: (palūkojas uz galdu) Man ļoti žēl, bet es nevarēšu to ēst. Man jau pēc brokastīm bija slikti...
LINDIR: (Uztraukti) Tev negaršoja?
SPAIKS: (atmet ar roku) Runa nav par to, vai man garšoja, vai nē, bet gan par to, ka es esmu vampīrs un man vajag asinis...Un ja es tās nedabūšu, tad sākšu pamazām ēst dalībniekus.
Lindir grib kaut ko teikt, bet tajā brīdī virtuves vidū parādās Ērika ar pudeli rokās.
ĒRIKA: (pasniedzot pudeli Spaikam) Piedod mēs nedaudz aizmirsām. Mikroviļņu krāsns, lai uzsildītu ir te pat pie plīts. Bet tagad es paziņošu izbalsošanas rezultātus: Tātad šodien pēc skatītāju balsojuma spēli pamet Boromirs. Borič tev ir iespēja palikt te līdz rītam, lai atvadītos no komandas biedriem un tad tev nāksies viņus pamest.(gatavojas pazust)
LINDIR: Varbūt vēlaties pievienoties vakariņās?
ĒRIKA: (pamet skumju skatienu uz galdu) Es jau labprāt, bet šodien nevaru...(pazūd)
LEGOLAS: Nabaga meitene galīgi viņu tā Liāna iebiedējusi.
DRAKO: Pēc tā ko viņa darīja pagājušo nakt? Nebrīnos.
FARAMIRS: (flegmatiski) Nenosodi un netapsi nosodīts...

amizanta ludzinja
luudzu turpini

LEGOLAS: Es jau nenosodu...
FARAMIRS: Bet es jau tev nemaz nesaku...
STRUPS: (ienākdams virtuvē)Ooooo...Vampīriņš ticis pie asintiņām...
SPAIKS: (nikni) Ceru, ka tās nav kādreiz tikušas nosūktas no tevis.
STRUPS: Es visas asinis, kas tiek nosūktas pielūkoju lai tās tiek arī izlietotas.
SPAIKS: Tātad tu atzīsti, ka mēdz izsūkt asinis?
STRUPS: Tikai no Grifidora
HARIJS: (Bailīgi) Es vairāk negribu būt Grifidorā.
DRAKO: Pareizi. Nav ko tev meklēt pie tiem sarkanajiem. Nāc labāk pie mums.
HARIJS: Nedomāju, ka zaļā krāsa man piestāvēs.
LINDIR: Vai mēs vienreiz varam paēst mierīgi un bez strīdiem...
FARAMIRS: Es jau paēdu.
LEGOLAS: O Eru, kad tas beigsies?
Telpas vidū parādās Liāna
LIĀNA: tas tikko tikai ir sācies. Kaut gan vispār es neierados, lai bojātu jums vakaru, bet tikai gribēju pateikt, ka šodien ir ticis izbalsots Boromirs. (Telpas vidū parādās Boromirs kopā ar Aragornu. Ir labi redzams, ka viņi nav risinājuši savas attiecības mierīgā gaisotnē)
BOROMIRS: Saruman tevi pa kreisi! Ko tas pie visiem Balrogiem nozīmē?
ARAGORNS: (filozofiski) šķiet, ka mums mēģina pateikt, ka ir pienācis vakariņu laiks.
LINDIR: (pieceļas kājās un noliek uz galda šķīvi.)
BOROMIRS: A kāpēc tikai vienu?
LIĀNA: ( ļaunā priekā.) ātrāk prom tiksi.
FARAMIRS: Jā brālīt, man zēl, bet mums nāksies šķirties.
BOROMIRS: KO!!!! Es nevaru būt izbalsots! Te ir kaut kāda kļūda!
LIĀNA: Vai tu kādreiz vari aizvērties? (Boromirs pazūd) Piedodiet viņš šodien neatvadīsies (pazūd arī pati Liāna)
DRAKO: Un tā vienmēr. Visas brīvās sievietes pazūd.
SPAIKS: Un tad vēl parādās, kaut kādi Angelusi, kuri savāc visas palikušās.
STRUPS: tevi tikai sievietes interesē?
SPAIKS: Nē vēl mani interesē līķi. Dažādu profesoru līķi. Līķi kuri ir sagriezti smalkos gabaliņos. (parāda zobus)
BAFIJA: (ienākot virtuvē) Spaik! Tikai pamēģini kādam iekost un es tev visus ilkņus izraustīšu.
STRUPS: Pateicos jaunkundz, tas bija patiešām ļoti drosmīgi no jūsu puses mēģināt aizstāvēt mani pret...
BAFIJA: (apsēžas pie galda un uzliek porciju ēdiena) Tas ir mans darbs...
STRUPS: (tā arī paliek sēžam ar atvērtu muti, beidzot mazliet atjēdzas) es laikam pārklausījos. Jūs teicāt darbs?
HARIJS: (iejaucas sarunā) Jā viņa teica darbs, vampīru slepkavošana ir tas pats, kas nepārtraukta Voldemortu novākšana. Strādā kā zirgs, bet algu tev nemaksā.
Tajā brīdī telpas vidū atkal parādās Ērika.
Ērika: Piedāvāju tiem, kas vēlās doties uz papildus konkursu, kurā jūs varēsiet nopelnīt papildus punktus, bet es brīdinu, ka kāds no jums tādā gadījumā pametīs spēli.
STRUPS: Man šī spēle pamatīgi krīt uz nerviem.
SPAIKS: un kā man viņa krīt uz nerviem.
ARAGORNS Un FARAMIRS: (vienā balsī ) mēs arī labprāt papiedalītos...
ĒRIKA: (Domīgi lūkojas uz abiem gondoriešiem) Es gan jums to neieteiktu, bet kā vēlaties!
Viņa pazūd kopā ar visiem četriem dalībniekiem.


Visi parādās kādā istabā. Tā visa ir pelēkos toņos. Un tai ir divas durvis? Nu nav jau nekā dīvaina, tajā ka durvis ir divas bet vienalga, kaut kas nav kārtībā...
STRUPS: Tā un kur mēs tagad esam?
ARAGRNS: Nezinu, bet man tas nepatīk.
FARAMIRS: Es saožu šņabi...
Visi apstulbuši uz viņu palūkojas.
ARAGORNS: Farič, es protams saprotu, ka dzeršana ir patīkama nodarbošanās, bet nevaig tak pierīties tā, lai pudeles sāktu rēgoties tukša istabā...
ĒRIKA: (Parādoties istabā) Par nožēlu jāatzīst, ka Faramirs nekļūdās...
SPAIKS: Ko nozīmē, nekļūdās?
LIĀNA: (Parādoties blakus Ērikai) A tā arī saprast kā ir.
STRUPS: Nesapratu...
ĒRIKA: (mierīgi) Tagad jūs sadalīsieties pāros un katrs ieiesiet pa vienām durvīm. Jūsu uzdevums būs piespiest aiz tām esošos cilvēkus nelietot alkoholu...
FARAMIRS: tas ir sadisms...
ARAGORNS: Mēs ar fariču vienā komandā...
SPAIKS: (Smagi nopūšoties...) Tad mēs ar profesoru otrā...
STRUPS: Es ar tevi? Vienā komadā? Aizmirsi!!!
LIĀNA: Tadā gadījumā es jūs automātiski izlēdzu no spēles un jūsu komada zaudē.
SPAIKS: (atiež ilkņus) Profesor...
STRUPS: :Labi, labi, es apdomāju visaz iespējas un piekrītu jūsu piedāvājumam.
ĒRIKA: Nu lūk, jauki un tagad marš pildīt uzdevumu. Faramiru ar Aragornu uzraudzīs Liānam bet jūs abus (zīmīgi palūkojas uz spaiku un Strupu) Pieskatīšu es...
FARAMIRS: (pieiedams pie durvīm) Ek jūtu, ka mēs ar Aresu ne vienu vien pudeli šņabja izliesim zemē...
ARAGORNS: (pagrūž Faramiru iekšā pa durvīm) Es atvainojos, bet mēs dosiemies...
Abi pazūd durvīs...
ĒRIKA: (zīmīgi) Un jūs....
SPAIKS: Mēs jau...(steidzīgi iegrūž Strupu otrās durvīs...)
STRUPS: ````...vismaz atvēris būtu!!!!
SPAIKS: Atvaino...
STRUPS: Nepiedošu...
SPAIKS: ( parauj Strupu malā, atver durvis un ievelk profesoru pa tām iekšā)
ĒRIKA: Viņi mani traku padarīs...

***
Neliela istaba...Izskatās pēc pagraba, bet labiekārtota pagraba. Pie sienas sols. patiesībā jau tas nav sols tikai uz tukšām alus pudeļeµ salikti dēļi...
ARAGORNS: Un tatad mūsu uzdevums ir apturēt dzeršanu?
FARAMIRS: Aha...
ARAGORNS: Tu esi pārliecināts?
FARAMIRS: aha
BALSS: Tātad es ceru, ka jūs pietiekami nopirkāt Troļļu nakšu atjaunošana ir jānosvin perfekti...

***
Spaiks ar Strupu attopas kroga durvju priekšā...
STRUPS: Kolosāli! Krogs....un ko tālāk?
SPAIKS: Ja ir krogs, tad viņā ir jāieiet...
STRUPS: Ak tu pārgudrelis...Nu tad ej ar...
SPAIKS: Paklau uzdevums mums jāveic abiem, tā kā jāiet arī ir abiem...
STRUPS: Baigi vajag...kaut kādus alkašus vāķīt...
SPAIKS: zini man tas patīk vēl mazāk nekā tev...
ĒRIKA:( ejo garām koši dzeltenā kleitā ar melniem punktiņiem) Izbeidziet abi kašāties, jums uzdevums jāpilda...
SPAIKS: Ērikas jaunkudz kopš kura laika jums violeti mati?
ĒRIKA: Šajā laikā un vietā man pašlaik ir violeta matu krāsa...
STRUPS: Khmmm...mēs sapratām...
ĒRIKA: tad es ceru, ka jūs ķesrsieties pie uzdevuma..
SPAIKS: Varbūt, ka jūs tomēr varētu, kaut kā mums palīdzēt...
ĒRIKA: man tas aizliegts...
STRUPS: Spaik, beidz, vai tad tu neredzi, ka viņa mūs ienīst un grib, lai mēs zaudējam...
ĒRIKA: O Eru, sadziedājušies abi...Labi dodu jums vienu mājien... Tā ir mana dzimšanas dienas ballīte...Un jāparūpējas jums arī par to, lai es nepiedzertos...
STRUPS AR SPAIKU: (vienlaicīgi) O, Eru...
ĒRIKA: (Pavedinoši pasmaida un atver krodziņa durvis...) Nu ko zēni es patiešām gribu redzēt kā jūs izpildīsiet uzdevumu...
STRUS: Viņa grib mūsu nāvi...
ĒRIKA: Nē tikai alkoholisma iestāšanos...(ieiet krodziņā aizvērdama durvis)
SPAIKS: (palūkojas augšup un skaļi izlasa) RUNCIS...
STRUPS: Runcis? Khmmm...kaut kur dzirdēts...
SPAIKS: Ja tu labi ātri neatcerēsies kur dzirdēts...
STRUPS: jau atcerējos, bet nezinu vi gribu tur vispār iet iekšā...
SPAIKS: Kas par lietu?
STRUPS: Es šo nosaukumu esmu lasījis...
SPAIKS: Nu un kas par to?
STRUPS: KURBIJKURNĒ!!!!!!!!!!!!
SPAIKS: AK DIEVS...
STRUPS TIEŠI TĀ...Tā vēl mums trūka....

Pa to laiku Faramira un Aragorna komanda vēl ar vien tupēja pagrabā cenzdamies nerādīties cilvēkiem acīs.

ARAGORNS: Nu Farič, ko daram?
FARAMIRS:Šķaidam pudeles
ARAGORNS:Sadists...
FARAMIRS: Nu, ja kā dzert tā normāls, bet kā atbrīvoties no alkohola tā uzreiz sadists...
ARAGORNS: Man ir labāks piedāvājums
FARAMIRS: Kāds?
ARAGORNS: Piedāvāju visu izdzert pašiem...
LIĀNAS BALSS: Tikai pamēģiniet! tie ir svarīgi rekvizīti.
ARAGORNS: Rekvizīti? Vēl tikai pasakiet, ka šņabja vietā ir ūdens.
FARAMIRS: (atvērdams vienu pudeli un nogaršodams) Sliktāk septiņdesmit grādīgs spirts.
Tajā pašā laikā aiz durvīm atskan saruna.
1.BALSS: Bondar, tu patiešām esi pārliecināts, ka vajadzēja ņemt medicīnisko?
BONDARS: Jā, es vienmēr esmu par visu pārliecināts.
1.BALSS: Nu labi. (durviss atveras un puspagraba telpiņā ienāk abi runātāji.)
BONDARS: Es viņu te pat kaut kur noliku (taustās pa stūriem) Kiki, parādi gaismu.
KIKIS: Kādu &^%^*( gaismu? Domā es lukturīšus līdzi nēsāju?
BONDARS: Un šķiltavas tev priekš kam
KIKIS: Šķiltavas, šķiltavas, stop es aizmirsu viņas augšā.
Tajā brīdī nezin kāda velna dīdīts Aragorns izvilka no kabatas sērkociņus un uzšķīla uguni
ARAGORNS: Atļaujiet jums palīdzēt. Farič atdod cilvēkiem pudeli.
FARAMIRS: Kādu pudeli? Kuru pudeli?
ARAGORNS: To, kuru tu aizbāzi aiz krekla.
FARAMIRS: (vilkdams ārā pudeli) ak tu par šo runā.
ARAGORNS:Atdod viņiem to spirtu.
FARAMIRS: Pag tu ko esi aizmirsis par mūsu uzdevumu?
ARAGORNS: A tu atceries, ka tas attiecas uz visiem, neviss tikai uz diviem kadriem.
BONDARS: Sory veči, bet kas te notiek?
FARAMIRS: Ai mēs te no viena realitātes šova dabūjām uzdevumu panākt, lai jūsu kompānija šovakar nepiedzeras.
ARAGORNS: Idiots...!!!
BONDARS: Tad kāpēc tupat pagrabā...Nāciet labāk augšā (piemiedz ar aci savam pavadonim)
FARAMIRS: A drīkst?
ARAGORNS: Nē nedrīks, tu ko galīgi prātu izkūkojis esi?
FARAMIRS: Tev nedrīkst, a man drīkst.
(Seko abiem jaunajiem cilvēkiem augšup pa kāpnēm)
ARAGORNS: (klusu pie sevis) Laikam būtu jāpieskata, ka nesavāra nepatikšanas
(seko pārējiem)

Spaika un Strupa komanda.
SPAIKS: tu esi pārliecināts? Varbūt, ka tā ir kļūda?
STRUPS: Kļūda bija tad, kad es ievilku savā mājā internetu un izlēmu mācītis citu pasaules valstu valodas.
SPAIKS: Bet tas tak ir kruta.
STRUPS: Njā sevišķi, kad pirmā lasāmviela ir fanfiki, pie tam neviss parasti, bet par sevi pašu.
SPAIKS: Kā tu domā mēs varam atteikties
STRUPS baidos, ka nē
SPAIKS: (vērdams vaļā durvis)Interesanti viņiem, te ir normāls viskijs
STRUPS: Cik atceros, tad teikts tika, ka esot garšīgs alus.
SPAIKS: Pa trīs simtiem gadu es to alu esmu atdzēries.
STRUPS: tu ko tik vecs?
ĒRIKA: Nu kur jūs tur paliekat? Visi ir jau savākušies.
SPAIKS: Nākam, nākam...
Visa trijotne ienāk telpā.
ĒRIKA: Atļaujiet iepazīstināt. Šie ir Rihards, Baiba, Raimonds, Agnese, Kristaps, Dainis, Kaspars un Kristīne, bet šie divi jaukie cilvēki ir Severuss un...
BAIBA: Spaiks?
ĒRIKA: Ermmm...jā (klusu pie sevis) Velns aizmirsu, ka šajā pasaulē tie ir grāmatu un kino varoņi.
BAIBA: Ou...jauki
SPAIKS: (apjucis) priecājos iepazīties
STRUPS: (aprauti) sveiki
ĒRIKA: Es pasūtīju šampānieti
SPAIKS: ja cienījamajai vadītājai nav iebildumu es labprātāk iegādātos viskiju.
ĒRIKA: (pasmīnēdama) Nē nav ne mzāko iebildumu.
(Strups kopā ar Spaiku aizdodas līdz bāram)
SPAIKS: Man lūdzu glāzi viskija, bet manam draugam ķiploku tinktūru
STRUPS: (Aiz sašutuma aizrijas) KO??.........
SPAIKS: A tev kaut kas nepatīk vampīra izdzimum?
STRUPS: Tu par sevīm runā vecais?
SPAiKS: %$&&*()) Es varbūt, ka emsu vampīrs bet ar dvēseli.
STRUPS: Nu protams
ĒRIKA: (Pienākdama klāt) Ja jūs ilgi strīdēsieties tad savu uzdevumu noteikti neizpildīsiet, bet es tomēr jūtu līdz jūsu komandai...

Pēc vairākām stundām...

Aragorna un Faramira komanda:

FARAMIRS: Un pie mums Rohanā ir tādas ķēves...
KIKIS: Un pie mums Latvijā tādas vecenes...
FARAMIRS: (apjukdams) Kādas vecenes? Es tev par zirgiem stāstu.
KIKIS: Un es tev par skuķiem.
(pa to pašu laiku mūsu uzmanīgais aragorns beidzot uzkāpj augšā pa kāpnēm nesdams sev līdzi kasti Alus un vairākas pudeles šņabja)
ARAGORNS: Tas bija pēdējais.
FARAMIRs: Ģeniāli
BONDARS:Sadistiski. Tas ir sadistiski iemānīt cilvēkus pagrabā un pievākt visu alkoholu, bet cilvēkus ieslēgt...
FARAMIRS: Nekas vienu dienu var arī nedzert un priecājies, ka jūs neesat viņu skaitā.
KIKIS: Visu laiku gribēju pajautāt kāpēc tad jūs arī mūs neieslēdzāt.
FARAMIRS: Redzi vecais, mēs nedrīkstam dzert divatā. Varam sakauties. A tā kāds peskatīs vismaz...
ARAGORNS: Da Bondar nomierinies, es viņiem tur katram atstāju pa vienai bundžai alus. No tā pielakties nevar.
BONDARS: (klusu pie sevis) Es par to nebūtu pārliecināts.
ARAGORNS: Tu kaut ko teici?
BONDARS: Jā es teicu, ka jāiedzer, par to, lai šie no pagraba tik ātri neizkļūst.
FARAMIRS: Vot to es saprotu. Salej...
(tajā brīdī istabas vidū parādās Liāna)
KIKIS: Oho, kas par kājiņām
LIĀNA: Kājiņas kā jau kājiņas, bet ne priekš tevis. Puiši ielejiet arī pārgurušai meitenei.
ARAGORNS: Cienījamā vadītāj, vai noticis kaut kas ekstrā svarīgs?
LIĀNA: Nē man tikai sagribējās iedzert kopā ar jums (Viltīgi pasmīn, bet to neviens nepamana)
FARAMIRS: Tādā gadījumālaipni lūdzu pie galda.
LIĀNA: Pateicos, bet man labāk patīk sēdēt uz zemes
BONDARS: (piepilda glāzes un vienu pasniedz Liānai) Jaunkudz...
LIĀNA: (paņemdama glāzi) Pateicos.
(Pēc kāda brītiņa mierīgi iztukšojusi savu 100 gramīgo glāzi ar šņabi, Liāna apstiepās pēc alus bundžas un monotonierunājās.)
LIĀNA:Starp citu varat droši dzert cik uziet. Priekš jums konkurs jau ir beidzies.
FARAMIRS: Mēs uzvarējām???
ARAGORNS: Mēs zaudējām???
LIĀNA: Gan viens, gan otrs.
FARAMIRS: Ko nozīmē, gan viens, gan otrs
LIĀNA: Tas nozīmē, ka otra komanda nav ar savu uzdevumu tikusi galā ne par kripatiņu labāk. Tieši tāpēc, mēs nevienu no jums šoreiz neizmetīsim.
FARAMIRS: Jēeeeee...(salej glāzeš nākamo šņabja porciju.
LIĀNA: Smagi nopūšas.

Runcī

Situācija ir izveidojusies diezgan dīvaina. Ērika kopā ar visiem vīriešiem sēž drausmīgi pārskaitusies un malko šampānieti. Pēc izlietoto pudeļu skaita uz galda ir redzams, ka viņa ir izdzērusi jau kādas četras pudeles viena pati un vēl ar vien nav apreibusi. Tieši to pašu var teikt par visiem pārējiem...
STRUPS: (pašapmierināti smaidot) Nu kā vai uzdevums ir izpildīts?
ĒRIKA: (naidīgi) Nē jūs esat zaudējuši.
STRUPS: NESAPRATU!!! Man šķiet, ka uzdevums bija panākt, lai neviens šajā pasākumā nepiedzerās.
ĒRIKA: Jā, bet nebija teikts nekas par pretapreibinošu mikstūru iemānīšanu. Jums bija jāpierunā neviss jāpiespiež.
STRUPS: (Parausta plecus) Parasti mērķis attaisno līdzekļus...
ĒRIKA: (klusu) Vakara bojātājs.
Pa to laiku meitenes ļoti centīgi apstājušas Spaiku mēģina no viņa kaut ko izspiest.
SPAIKS:Nē, nē, nē pat nelūdziet...
BAIBA:Nu bet lūdzu
SPAIKS:Nē
AGNESE:Nu bet tikai vienu
BAIBA:Mēs jau vairāk par vienu negribam
KRISTĪNE:Nu es varu tev palīdzēt piecelties ja vēlies (pastiepj rociņu)
AGNESE:Un es arī
SPAIKS:Nē. es TO nedarīšu
VISAS MEITENES:NU, BET LŪDZU
SPAIKS:ES Neesmu šeit vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis
VISAS MEITENES:Ehhhhh...
ĒRIKA: Spaik esi cilvēks, nebojā man dzimšanas dienu vēl vairāk
BAIBA:Jā nebojā viņai dzimšanas dienu
RIHARDS:Ja nekļūdos Spaiks ir vampīrs, kas nozīmē, ka viņam nav jāizturās kā cilvēkam.
RAIMONDS:Pilnībā piekrītu Riharda domām
SPAIKS:Fū vismaz vīrieši mani saprot
STRUPS:Es gan tavā vietā to izdarītu, kad lūdz tik daudzas smukas dāmas
SPAIKS:Nu tad ej un dari
STRUPS:(nievājoši)Man jau nav tava auguma un tavu blondo matu...
SPAIKS:(paskatās uz meitenēm) varbūt tomēr labāk izmantojiet viņu?
BAIBA:Nē tu esi labāks
VISAS MEITENES:Jāaaa
SPAIKS: (pieceļas) Nu tad jau laikam man nekas cits neatliks. (tajā brīdī pa rādio sāk skanēt kaut kādi salsas ritmi un Spaiks uzkāpis uz galda sāk pamazām izģērbties)
BALSS NO DURVJU PUSES: Oho striptīzdejotājs. Kam par godu tad tas te?
ĒRIKA:Aha, kā tad, ja esi aizmirsis man šodien dzimšanas diena. Jā un vispār Sveiks Robert
ROBERTS:(izsmējīgi)Apsveicu
ĒRIKA:(garlaikoti novelk)PAldies
KASPARS:Klau vecais esi uzmanīgs ar alkoholu. Nelauj tam garmatainajam tipam skarties klāt tavai glāzei.
VISAS MEITENES:(vērodamas spaiku) ahhhhhhhh....
VISI PUIŠI:(vērodami meitenes) grrrrrrrrrrrrrrrr....(skaudīgi)
ROBERTS:No šitā gospeļotā gota?
STRUPS:Pats tu gots
ROBERTS:Es gots? Nu vai zini. (pamet telpu un pēc brīža atgriežas ar pudeli tekilas)
STRUPS:(izvelk no kabatas nelielu pudelīti un pasmīn) Nu, nu es tev rādīšu gotu
ROBERTS:Aha...Parādi sen neesmu redzējis nevienu melno. (atkorķē pudeli)
STRUPS:(Pamēģina tajā ieliet kaut ko no sava trauka)
ROBERTS:Kas tas?
ĒRIKA:Pretpiedzeršanās mikstūra
SPAIKS:Bija ( veikli izsit Strupam no rokām pudelīti)
STRUPS:Tu ko izdarīji!!! tagad mēs pakāsīsim konkursā
SPAIKS:(filozofiski) Labāk godīgi pakāst nekā negodīgi uzvarēt
ROBERTS:Pareiza doma, par to mums atkal ir jāiedzer...(salej tekilu)
STRUPS:(saviebj degunu bet savu glāzīti tomēr iztukšo...)(pārsteigti) Labs
SPAIKS:(nokāpj beidzot no galda un apsēžas uz krēsla vienās apakšbiksēs) A ko es saku. (izdzer savējo sekundes laikā)
ĒRIKA:Paldies dievam jūs paši sākāt dzert, tas jau nu točna ir pārkāpums, par ko jūs izlidināt...Starp citu cienījamo profesor, vai jums tomēr nav mikstūra, kas neitralizē šīs mikstūras darbību?
STRUPS: Ekkkk...(izvelk no kabatas vēl vienu pudelīti) Pa pilienam katrā glāzē.
RAIMONDS: (atdzīvojas) tā aju ir pavisam cita runa
Vakars turpinās omulīgā gaisotnē, kuru ik pa brīdim pārtrauc Roberta, Strupa un Spaika strīdi.

šis nav turpinājums, bet gan parasts spams. Tomēr man gribētos dzirdēt lasītāju kritiskās atsauksmes, lai spētu izlemt vai vispār ir vērts turpināt likt darbu šeit vai tam cilvēkam, kas lasa vienkārši iedot adresi kurā darbs tiek izlikts pastāvīgi, jo dotajā brīdī visi arhīvi sāk izbeigties un darbs tiek likts šeit atkarībā no tā kā tas ir uzrakstīts un kad tas tiek uzrakstīts.
Ar cieņu
Seila


Citējot rakstu iekš kurbijkurnes jautāšu arī jums:

Atļaušos iespamot neviss turpinājumu, bet gan pāris jautājumus.
1. vai ir vērts turpināt?
2.Vai vairāk humora vai nedaudz nopietnāk pieiet.
3. kā jūs domāja pēc visa kas uzrakstīts kam vajadzētu pamest šovu nākamajā konkurā?
4. Šovā ir doma iesaistīt kādu no kurbijkurbniešiem. Mutiskā aptauja norāda uz
a)Aivvv
b)Trakais Cars
C)gamemaster
D)Inx
Ko izvēlaties jūs.

Gaidu atsauksmes. Un idejas
Tā pat gaidu piesakamies cilvēku, kam būtu azarts arī rakstīt, jo šova vadītājas ir divas, bet visu stāstu vadu es. Ja pieteiktos vairāki cilvēki es varētu pievienot vēl kādu autoru

XDDD gamemaster...viennoziimiigi *reec*

viņš dzīvotu vienā izstabā ar Lidiru un Legola un visu laiku kausītos roku

P.S. nu ja mans līķis pēc mēneša uzpeldēs daugavā tad būs zināms kas ir vainīgs

..neuzpeldees betona blukji + strikjis + kaajas

No gm to varētu gaidīt

es domaaju, ka ir veerts turpinaat, jo daudzi lasa, bet ir paaraak slinki, lai kaut ko iekomenteetu.
jaa un par peedeejo jautaajumu piekriitu pakkun gm tur ljoti labi iedereetos xD

Labāk Kiki un ar viņa teicienu
"..Un sexu palīgtelpās!.."
Vai Mārīti:
"A kam tagad viegli? "

>Turpināt noteikti vajadzētu
>Pēc manām domām vairāk humora nenāktu par ļaunu
>iesēpjams Bafijai,jo ši neko tādu īpašu nav paspējusi izdarīt..it kā O_o
>gm,noteikti

Un vispār malacis,ka ko tādu izdomāji vadīt ^___^

Vakarā pēc tam, kad visa četrotne bija aizdevusies uz konkursu. Mājā palicēji, katrs nodarbojās ar kaut ko citu.
Legolasa un Lindira Guļamistaba.
LINDIR: (atver guļamistabas durvis un ienāk iekšā) Kas noticis? Tu šodien galīgi neesi savā ādā.
LEGOLAS:Ai viss galīgi apriebies
LINDIR:Tu domā Aragorna un Faramira muļķīgos jokus.
LEGOLAS:Arī tos, bet man ir apnicis vienmēr klausīties arī par to, ka elfiem ir jāgatavo ēst un par visu pārējo. Man tas vienkārši krīt uz nerviem.
LINDIR:Las, man lūdza nodot, ka vakariņas ir bijušas vienkārši burvīgi garšīgas un, lai tu nepārdzīvo visu to. un vispār patiešām beidz ņemt to visu pie sirds.
LEGOLAS:Būtu te Adars, viņam vienmēr atrastos ko pateikt, lai visi aizvērtos.
LINDIR: (iesmejas) Nu redz, tu pats tagad uzturi tos jociņus par Adaru.
LEGOLAS: Bet pasaki, ka viņš nav labs draugs...
LINDIR:Draugs viņš ir labs, bet ne jau zilais
LEGOLAS:Nu jā un tas mani priecē...
LINDIR:Aha tikai iestāsti to Gondoriešiem.
Atveras Durvis un pa tām ienāk Lurcs nesdams paplāti ar ēdieniem un pāris pudelēm vīna
LURCS: Yo veči, es te tā padomāju, ka princis būs izsalcis. Un atnesu uzkožamo.
LEGOLAS:(pasmaida) paldies Lurc, tu esi pats labākais Uruks'kādu es zinu.
LINDIR:Un viss kārtīgākais...
LEGOLAS:Un viss uzmanīgākais...
LURCS:(domīgi) Tie bija nopietni komplimenti?
LINDIR: A kādus tad tu gribēji.
LURCS:Ā nu tad labi, citādi man likās, ka jūs par mani smejaties
LEGOLAS: Nē mēs reti kad smejamies par draugiem. Varbūt, ka iedzersi kopā ar mums vīnu?
Garām durvīm kāds paskrien un ir dzirdamas Harija un Drako balsis
HARIJS:Es pirmais
DRAKO:Nē es pirmais
HARIJS:Es iešu meklēt
DRAKO:Nē es iešu meklēt
HARIJS:Tu noteikti esi pārliecināts, ka profesors tik ātri nebūs atpakaļ?
DRAKO:Pilnīgi noteikti
LURCS: Sory veči, bet man nāksies doties. Apsolījos pamācīt sīčus izklaidēties, kamēr viņu vampīrainā aukle tusējas uzdevumā.
LEGOLAS:Tu domā Strupu?
LURCS: (iedams ārā) AHA!!!
LINDIR:Es sāku domāt, kas ir briesmīgāk..vecs no pāta izkūkojis skolotājs, vai Uruks, kurš palīdz darīt visu ko gribas
LEGOLAS:Domāju, ka gan viens, gan otrs. Ar Strupu viņi vismaz nenodzertos
LINDIR:Tu domā viņi dzers?
LEGOLAS:Un tu domā ne? Ko tad viņi grasās meklēt ledusskapī? Es piedāvaju pasekot viņiem līdzi, lai nesavāra kaut kādas nepatikšanas
LINDIR:Aha...šoreiz amn jūsu augstība nākas piekrist jūsu lieliskajai idejai (iesmejas) Nu tad ejam pieskatīsim sīkos, kaut, gan man ir aizdomas, kā pēc tam nāksies pieskatīt mūs pašus.
Abi paņēmuši paplāti dodas lejup uz virtuvi.
Tajā pašā laikā viesistabā. Bafija skatās videofilmas, bet Arvena ar Eovinu savā starpā klusu sarunājas
ARVENA:Kā tu domā« viņi abi tur viens otru nenogalinās?
EOVINA:Tu par Strupu un Spaiku?
ARVENA:Nē par Faramiru un Aragornu
EOVINA:(mierīgi) Lai vīrieši paši tiek glā ar savām problēmām...
ARVENA:Un tu nemaz nesatraucies, ka vari palikt bez Itiljēnas valdnieka?
EOVINA:Nu es tak esmu Itiljēnas valdniece. Pie tam man ir priekš mana vīra maziņš pārsteigums...Pat ja viņš aizies bojāvaldnieks vienalga būs.
ARVENA:Tu gribi teikt...
EOVINA:Aha...
ARVENA:Bet, ja nu atkal meita. Nu tad jau būs problēmas, bet man viens ārsts apgalvoja, ka tas noteikti būšot zēns....
ARVENA: Bet, ja farič par to uzzinās viņš darīs visu iespējamo, lai tu pazustu no spēles un nepakļautu sevi riskam...
EOVINA:Tieši tāpēc viņš to uzzinās tikai tad, kad to noslēpt nekādi vairs nebūs iespējams...(klusu ieķiķinās)
BAFIJA: (skumji) Ekkk...žēl, ka vampīriem nevar būt bērnu
ARVENA:Bet tu tak neesi vampīrs
BAFIJA:Es nē, bet Spaiks gan ir vampīrs.
EOVENA:Jūs esat kopā?
BAFIJA:Nu jā, laikam jau, ka tā sanāk. Tikai man patiktos, ja mūsu attiecības būtu oficiālas, bet šķiet, ka Viljamu šī ideja nemaz nesaista.
EOVENA:Klau mēs varētu par šo parunāt plašāk pie manis augšā citādi te pa sienām ir ausis. tomēr man ir pāris idejas (viltīgi samiedz acis)
Tanī pašā laikā virtuvē:
LURCS:Yo, puikas, tad ko gribat dzert?
HARIJA:Alu!
DRAKO:Konjaku!
HARIJS:Tekilu
LURCS:Tekila nezinu vai ir, bet alus un konjaks kaut kur mētājās toč. Tā melnais nāc man līdzi. Baltmatis paliks te pat gaidīt. ja apmaldīsimies tad nāksi mūs meklēt.
DRAKO:Kāpēc viņš neviss es?
HARIJS:Tāpēc, ka es esmu tas kurš venmēr izdzīvo, bet tu tas kurš vienmēr traucē man dzīvot.
Lurcs ar Hariju dodas ledusskapja dzīlēs, bet Drako paliek viņus gaidot.
DRAKO:(aizvainoti) Nu jūs, es jūs nemeklēšu, ja kas notiks.
LEGOLAS:gan, jau, ka aizskriesi...
LINDIR:...Un meklēsi...
LEGOLAS:...Jo draugi viens otru nepamet...
LINDIR:...pat, ja ir ienaidnieki.
DRAKO:(izmisīgi) jūs ko visi esat sadziedājušies?
Virtuves vidū parādās izspūrusi Ērika ar koši rozā matiem. Viņa pieiet pie viena no skapjiem un izņem no tā pudeli tekilas...
ĒRIKA:Kādas problēmas
LINDIR:Nē nekādas
LEGOLAS:Viss klusu kā kapā
DRAKO:Es arī gribu tekilu.
Tajā brīdī parādās Vēl vairāk izspūrusi, bet ar normālu matu krāsu apveltīta Liāna un piegājusi pie tā paša skapja arī izņem pudeli tekilas...un ne vārda neteikusi pazūd.
DRAKO:Nu tad es dabūšu tekilu?
ĒRIKA:Paņem no skapja...(pazūd)
LEGOLAS:Bērniem dzert ir kaitīgi
LINDIR:( izsmējīgi) viņi nav bērni. Viņiem jau divas dienas kā atestāts kabatā.
LURCS:(stiepdams kasti alus, kopā ar Hariju, kurš nes pāris pudeles konjaka- iznāk no ledusskapja) O elfi nolēmuši pievienoties.
HARIJS:Ideāli būs kas dziedās
LINDIR:Tūlīt...tikai pēc ģitāras aizskriešu un uzdziedāšu...
HARIJS:Nu, nu nevajag jau uzreiz apvainoties.
Visi sasēžas ap galdu omulīgā bariņā.



Runājot par rezultātiem dotajā brīdī ir 4 balsis par GM un viena par kikīti. mārīti, lai kā gribētos neskaitu

Operātoru telpā piecos no rīta:
ĒRIKA: (ieteleportējas operātoru telpā) Ā...mana galva
LIĀNA:Klusāk nevari, manējā arī plīst pušu, bet es nečinkstu
ĒRIKA:(samulsusi) Liānīt piedod, bet man šķiet, ka es esmu savārījusi kaut kādas nepatikšanas
LIĀNA:Tu arī? Nu un ko u izdarīji?
ĒRIKA:Uzaicināju piedalīties šovā vienu cilvēku no tās pasaules kurā mēs bijām.
LIĀNA:Tikai Vienu? tad tu biji maz dzērusi. Es uzicināju divus.
ĒRIKA:Ko? Tu maz vari iedomāties kā priekšniecība mums mazgās galvas par to?
Iezvanās telefons:
LIĀNA:(paceļot klausuli) I nerunā tā noteikti ir viņa. (parunājusies noliek telefona klausuli un smagi atkrīt krēslā)
ĒRIKA:Nu ko viņi teica?
LIĀNA:Tā kā mēs esam šo putru ievārījušas un jau potenciālos dalībniekus ievilkuši mājā pie pārējiem. tad mēs saņemam palīgā sev jaunu vadītāju šovam.
ĒRIKA: Un kas viņš būs, un kad viņš būs klāt?
MĀRIS: (ienākot operātor telpā) Es jau esmu klāt
ĒRIKA, LIĀNA: (saskatās) NĒEEEEEEEEEEEEE
MĀRIS: (Filozofiski parausta plecus.) A kam tagad viegli?...


3. diena

Visi nez kāpēc pamostas savās gultās tikai tie, kas kādreiz bija trīsvietīgā istabā dzīvojuši divatā- tagad pamostas trijatā.
Legolasa un Lindira istaba:
Istabā skan ļoti skaļa rokmūzika
LEGOLAS:Kāds izslēdziet šo draņķību...
LINDIR:Neredzu nekādas vainas
LEGOLAS:Kurš kaut ko tik mežonīgi stulbu ieslēdza?
LINDIR:Nu es noteikti nē
ROBERTS:Es
LINDIR:Un kas tas būtu?
ROBERTS:tas ir Kansas 1976. gada albūms Leftoverture.
LEGOLAS:Kas? Kas?
LINDIR:O, tieši tā man trūka, kaut , gan es dodu priekšroku kaut kam savādākam piemēram Pink Floyd
ROBERTS:(saviebjas) †as nav nekas īpašs
LEGOLAS: Lin, kopš kura laika tev patīk tāda draņķība?
LINDIR:Tā nav draņķība, bet gan normāla mūzika
LEGOLAS:Kā tad (iziet ārā un nikni aizcērt ciet durvis
LINDIR: Neņem galvā viņš nevar ciest nekādu smago mūziku.
ROBERTS: (pasmīn) Tas ir manāms
LINDIR: Starp citu mani sac par Lindiru
ROBERTS: Roberts
LINDIR: Tev vēl ir kaut kas labs no Roka?
ROBERTS: daudz kas...


Turpinājums kā vienmēr sekos.

Tomēr Mārītis parādās!

Sakarā ar to, ka realitātes šovs nav tikai pliks teksts vien un ir diezgan pagrūti sekot visam līdzi un izbalsošana tomēr ir ļoti oficiāls darbs, kurā gribas iesaistīt lasītājus un sakarā vēl ar daudz ko citu kā arī ar to, ka lai to visu izdarītu kādā forumā būtu nepieciešams ļoti liels skaits pavedienu tAd. Draugos ir izveidota domu biedru grupa par šo darbu to var atrast lūk šeit http://www.draugiem.lv/groups/group.php?gid=79675 vai arī meklējot pēc teksta: Beigās paliks tikai viens.

Ar cieņu Seila

Izgājis no istabas Legolas taisnā ceļā devās uz virtuvi. Tomēr tajā kāds jau bija.
LEGOLAS:Kas te ir?
BAFIJA:Tu vakar biji tik aizvainots, ka es nolēmu pagatavot brokastis tavā un Lindira vietā.
LEGOLAS:Tas izklausās labi, bet es gribētu palīdzēt
BAFIJA:Tu vari sagriezt kartupeļus.
LEGOLAS: Labprāt. (apstājas bafijai aiz muguras un sāk meklēt atvilknē nazi.)
BAFIJA:uzmanīgāk tu vari arī tikt traumēts
SPAIKS:(ienāk virtuvē turēdams ap galvu slapju dvieli) Kaut kas pret galvas sāpēm ir?
BAFIJA:Giljotīna...
LEGOLAS:Nezināju, ka vampīriem var sāpēt galva.
LURCS:(paceļ galvu no galda)Tu daudz ko nezini
HARIJS:Jūs jau atpakaļ?
LURCS:Izskatās, ka jā vecais
DRAKO:(palūkojas akārt ar aizpampušu skatienu) Man arī vienu giljotīnu lūdzu.
LEGOLAS: O Eru!
BAFIJA:(nikni) visi ārā no virtuves!!!
SPAIKS: Un tā vienmēr...(skumji pamet virtuvi)

Tajā pašā laikā viesistabā...
ARAGORNS:Mana galva
FARAMIRS:Nē mana
STRUPS:(ierauj kaut kādu mikstūru un pasniedz pārējiem) Ko arī uzdevumu izgāzāt?
SPAIKS: (ienāk viesistabā ar to pašu dvielīti) Galvai...kaut ko...lūdzu...
FARAMIRS: (padod spaikam pudelīti ar mikstūras atlikumu)
SPAIKS:paldies.
STRUPS: uz veselību.
BONDARS:Slimības vajag ārstēt ar to ar ko saslimst
ARAGORNS: Ko tu te dari?
SPAIKS:Kas tas par...
KIKIS: Jūs ko aizmirsāt, ka Liāna vakar mūs abus ar Bondaru uzaicināja piedalīties šovā...
ARAGORNS: Njā laikam kaut kas tāds bija.
STRUPS: Vispār Ērika arī uzaicināja kaut kādu Robertu
SPAIKS:Ups...
STRUPS:Jā, jā...mums būs jauni dalībnieki.
BONDARS: Es tomēr piedāvāju vispirms salāpīties...Varbūt, ka tas izrādās tikai drudzis un nekas tāds nenotiek, par ko es priecātos.
ARVENA:(kāpdama lejā pa kāpnēm) Dārgais tu atkal vakar dzēri?
ARAGORNS: Nu ko tu mīļā ne pilītes
KIKIS: Kas par skaistuli
ARVENA: pateicos par komplimentu (maigi nosarkst)
ARAGORNS: (velta kikim šķību skatienu) Tā ir mana sieva.
EOVENA: Mani sauc Eovena...
KIKIS: (atplaukst smaidā) priecājos iepazīties Eovenas kundze
FARAMIRS: Un tā ir mana sieva...

Virtuvē
BAFIJA:(cep kartupeļus, kurus ir nomizojis Leglas un pie viena vāra ūdeni kafijai) Las, padod lūdzu sāli.
LEGOLAS: (smērēdams siermaizītes) man ir aizņemtas rokas.
LURCS: (padod bafijai sālstrauku) te būs.
BAFIJA: paldies.
LURCS: Nav par ko ledi
BAFIJA:(pasmaida) Jauki, lūduz noliec atpakaļ
KIKIS: (ienākot virtuvē) Oh...vēl viena smuka meitene. Cerams, ka vismaz šī nav precēta
BAFIJA: (nosarkst) pagaidām vēl brīva
KIKIS: (pie sevis) burvīgi. (jau skaļāk) vai varu jums palīdzēt?
BAFIJA: jā vari. Pasauc visus brokastīs
Pēc brītiņa Visi savācas virtuvē, lai mierīgi pabrokastotu.

Atskan signāls visiem pulcēties. Telpas vidū parādās Māris.

BONDARS: Opā, ko tu te dari?
KIKIS: Ja, jau viņš te ir tad kaut ko, jau laikam, ka dara
SPAIKS: Jūs esat pazīstami?
ARAGORNS: (pie sevis) šķiet, ka atceros kā ieslēdzu viņu pagrabā.
SPAIKS: A, kur Ērika ar Liānu?
MĀRIS: Ērika ar Liānu sēž vadības centrā un lielā kvantumā dzer balderiānus, tāpēc pagaidām es sagatavošu jūs konkursam. Kas vēlas būt vienā komandā?
STRUPS: Es ar jeb kuru tikai ne to stulbo vampīru!
SPAIKS: Lai, es gribētu kādreiz ar tevi būt vienā komandā!
MĀRIS: Skaidrs. jūs pratīsiet sastrādāties.
STRUPS: Tā ir tava vaina, bezzobainais!
SPAIKS:Es bezzobainais? nu zini tu aisnsūcējs...
MĀRIS: Izbeidziet strīdu. Vai ir vēl kādas vēlmes?
BONDARS: Mēs ar kiki vienā.
ROBERTS: Mēs ar linu ļoti labprāt gribētu būt vienā komandā
KIKIS: Un man nebūtu iebildumu, ja mūsu komandā būtu kāda dāma...
ARVENA: (nosarkst)'(klusu eovinai) Viņš izklausās peč bruņču mednieka
EOVINA: (tik pat klusu) Tā varētu būt..
ARVENA: Bet jāatzīst, ka viņš ir glīts zēns.
LEGOLAS: Lin, vai tad mēs vienā nebūsim?
LINDIR: Bet protams, mēs tak vienmēr esam kopā.
ROBERTS: Un tu mums nemaz netraucēsi.
LEGOLAS: (drūmi) ziniet es labāk paskatīšos kurā komandā mani ieliks
MĀRIS: Labi tātad komandu sastāvs būs tāds:
1. komanda Bondars, Kikis, Legolas, Bafija.
2. komanda Harijs, Drako, Spaiks, Strups.
3. komanda Aragorns, Arvena, Roberts Lindir
4. Komanda Lurcs, Eovina, Faramirs,
Māris beidzot sadala visus pa komandām un norāda uz atvērušos portālu:
MĀRIS: Tātad ceru, ka ar komandām jums viss ir skaidrs. Tā, ka Lurca komada ir mazāka nekā nepieciešams iespējams, ka uzradīsies kāds jauns dalībnieks. Kaut gan meitenes te tā pat visu jau ir novedušas līdz absurdam.
ARAGORNS: Vai mums tagad jāiet iekšā Portālā?
MĀRIS: Jā!!!
FARAMIRS: Tad ko mēs vēl gaidām?
ARAGORNS: Laikam uzdevumu.
MĀRIS: Uzdevumu saņemsiet, kad nonāksiet paredzētajā vietā.
LEGOLAS: (palūkojas uz saviem komandas biedriem un viņu ne pārāk laimīgajām sejas izteiksmēm) Viss būs labi, nekad nekas slikts nenotiek...
BONDARS: Njā nekas slikts nenotiek tikai alus parasti līst zemē.
MĀRIS: Atlikt sarunas par alkoholu!!!
BONDARS: (klusu) it kā pats nedzertu...
MĀRIS: Es visu dzirdu.
LEGOLAS: (Velta lindiram drūmu skatienu) Veiksmi
LINDIR: (jautri) Tev arī!
ARVENA: (dodas uz portāla pusi, bet pa ceļam viņu apsteidz kikis)
KIKIS: Lūdzu jaunkundz
ARVENA: Pateicos, bet portāls nav durvis
KIKIS: (nokaunas) es tikai gribēju kā labāk
ARAGORNS: Bet sanāca kā vienmēr
EOVINA: (Smaidot uzliek Kikim uz pleca roku) gan jau, ka būs labi.
Visi beidzot pazūd portālā.

Operātor telpā:
LIĀNA: Ielej man vēl balderiānus.
ĒRIKA: Aha tūlīt paņemšu tikai.
Uz galda redzamas kādas desmit tukšas nervu zāļu pudelītis.
LIĀNA: Klau ko gan mēs tādu izdarījām, ka mūs šītā soda?
ĒRIKA: Ne mazākās nojausmas...
LIĀNA: Man arī...vajag vēl balderiānus.
ĒRIKA: Vajag...( izņem otru pudelīti)
Abas saskandina pudelītes un vienā rāvienā izdzer līdz pusei.
LIĀNA: stipras gan...
ĒRIKA: (melanholiski) Njāa....
Telpas vidū parādās Māris.
MĀRIS: ne uz mirkli jūs nevar atstāt vienus...Ērika tev cik ir teikts nelietot nekādas zāles… ? (izlidina visas pudelītes miskastē. Piegājis pie skapja izvelk no tā aptieciņu un ievieto atvilknē ar stslēgu, bet atslēgu iebāž sev kabatā.)
ĒRIKA: Eu atdod. Tu bezsirdīgais ķēms...
MĀRIS: Aha, jau skrienu, jums konkursi jāvada neviss kaķi jātēlo...
ĒRIKA: Tā nav tava darīšana tu cietsirdīgais...(atvēzējas, lai iesistu mārim pa seju, bet tas mierīgi aiztur viņas roku)
MĀRIS: Nu redzi tu esi līdz tādai pakāpei sazāļojusies, ka pat nevari savas kustības paveikt straujāk.
LIĀNA: Tu te neaizvaino manu labāko draudzeni
ĒRIKA: nekas Lī, viņam taisnība mums patiešām jāstrādā, bet izkašķēties varēsim vēlāk.
MĀRIS: Beidzot. Un tagad marš pie darba.

Pēc kāda laika viņi visi attapās, ka atrodas uz neliela laukumiņa netālu no meža. Pļavā spīd saule un viss izskatās tā it kā būtu pasakā.

1. Komanda
BONDARS: Tā un kas pie velna ir tas?
BAFIJA: Ja nekļūdos tas ir mūsu nākamais uzdevums.
KIKIS: Uzdevums? Man likās, ka tā ir spēle!
BONDARS: Nu tā arī ir spēle...
KIKIS: Kas tā par spēli kurā nav normāla šņabja un normālu veceņu?
BAFIJA: Es tevi palūgtu...
LEGOLAS: Neapvainojiet lūdzu mūsu cienījamās dāmas Vismaz viņu klātbūtnē.
BAFIJA: Paldies legolas, bet es pati varu par sevi pastāvēt. (pasmaida)
KIKIS: Piedošanu, kaut kā aizmirsu ka mūsu sabiedrībā ir arī kāda dāma.
LEGOLAS: Mēs par to vēl vēlāk parunāsim.
BAFIJA: (pasmaida vēl plašāk) piedodu...
BONDARS: Nu vot tā jau labāk. Cerams, ka nekādi strīdi vairs nenotiks.
Parādās pļaviņas vidū nedaudz izspūrusi un nedaudz satriekta Ērika. Ieraudzījusi Bondaru un Kiki meitene pakāpjas atpakaļ un paceļ aizsargājoties augšup rokas. Tad uzmet viņiem abiem pārsteiguma pilnu skatienu. Ir redzams, ka viņai trīc rokas. tad acīs iedegas naida uguntiņas, kuras no turienes ātri nodziest un vienīgais, kas tās ir ieraudzījis ir Legolas, kuram šīs uguntiņas nemaz nepatīk.
ĒRIKA: KO es redzu! Un ko jūs te pie visiem Merliniem un Eru darat? Sveiks Bondar. (Pieiet klāt pie puiša un apkampj to pilnībā ignorēdama Kiki)
BONDARS: (nedaudz atvirza meiteni nost, viņa sejā ir lasāms tāds pats izbrīns) Mūs jaukā dāma vārdā Liāna uzaicināja piedalīties.
ĒRIKA: O Eru paldies tev! Vismaz es nebiju vienīgā, kas sastrādāja pekstiņus tajā papildkonkursā...
BONDARS: Kas tad jums te notiek?
KIKIS: Sveika Ere...
ĒRIKA: (Uzmeta zibenīgu skatienu, bet pilnībā noignorēja jautājumu) Sveiks...(Viņas acīs iedzalkstās ļauans uguntiņas.
LEGOLAS: (sajusdams, ka kaut kas nav labi iejaucās sarunā) Tātad kāds ir mūsu uzdevums?
ĒRIKA: (viegli paraustīja plecus) Jūsu uzdevums ir aiziet turp nezin kurp, atnest to nezin ko. A patiesībā pamēģiniet izkļūt ceuri šim mežam otrā pusē un visi vienlaicīgi nonākt vienā vietā. Komandas saņems punktus tādā secībā kā būs nokļuvušas. Lai jums veicas ( viņa uzmeta vēl vienu ļaunu skatienu un pazuda)
BONDARS: Kas viņai lēcies? Atkal esat salekušies?
KIKIS: (drūmi, un ar niknumu iesperdams pa akmeni) Kāda starpība? Viņa tā pat ir psihs skuķis.
BONDARS: Nesaki. Ik viens paliktu tāds, ja sagrautu viņa uzticību.
KIKIS: Viņa pati ir vainīga!!
LEGOLAS: (cenzdamies novērst uguni) Varbūt, ka mēs varētu doties ceļā. Es tomēr esmu meža elfs un domāju, ka man nevajadzētu būt problēmām ar mūsu izvešanu cauri mežam
KIKIS: Laba doma. Nav ko stāvēt uz vietas
LEGOLAS: (klusu) viņa izskatījās ļoti nikna uz tevi. Labāk uzmanies.
KIKIS: Da ko viņa var izdarīt? Viņa ir tikai prasta meitene.
BAFIJA: Neviena meitene nemēdz būt prasta. Ik viena meitene mēdz būt īpaša.
LEGOLAS: (pasmaida) Patiešām īsteni vārdi.
KIKIS: Ak dievs kur gan es esmu nokļuvis?...

2. komanda
Attopas tieši tādā pašā pļaviņā kā pirmās komadas pļaviņa.
HARIJS: Hei superīga pļaviņa līdzīga tai, kas ir pie aizliegtā meža.
STRUPS: Tā nav līdzīga pļaviņa tā patiešām ir pļaviņa pie aizliegtā meža un pie velna es patiešām gribētu zināt, kas mums tur būs jādara.
DRAKO: Profesor. Jūs kādreiz esat bijis aizliegtajā mežā.
HARIJS: Protams, ka viņš tur ir bijis. Galu galā viņš nevar nezināt par to kā pirmajā kursā Maksūra mūs kopā ar Hagridu nosūtīja uz to mežu.
DRAKO: Brrr...neatgādini. Man vēl tagad sermuļi skrien pār kauliem to atceroties.
ABI KOPĀ: (jautri) Izklaidē!!!!
STRUPS: Jūs esat bijuši aizliegtajā mežā? No jums Poter to protams, ka varēja sagaidīt, bet ne jau nu no jums Malfoja jaunskungs.
HARIJS: Vispār es tikko paskaidroju kāpēc mēs bijām tajā mežā nokļuvuši.
STRUPS: Klusēt! Piecdesmit punkti no grifidora par nekaunību un vieglprātību!
SPAIKS: (uzliek strupam uz pleca roku) Vispār mēs neesam skolā...
STRUPS: Un simts punkti no vampīriem par brāļošanos ar pasniedzēju!
HARIJS: (salecas un izbrīnīti palūkojas uz drako) Skolas tuvums uz viņu iedarbojas traumējoši.
DRAKO: I nerunā. Viņš jūk prātā acīm redzami.
STRUPS: Es visu dzirdu...
HARIJS: (klusu pie sevis) Nu gan čūskas dzirde
Pļaviņā parādās Liāna un uzmet komandai nogurušu skatienu. Viņa izskatās nedaudz aizmigusi.
LIĀNA: Tā jūsu uzdevums ir izkļūt cauri šim mežam otrā pusē paliekot dzīviem un nenogalinot vienam otru...Veiksmi. (pazūd)
STRUPS: Es nepieļaušu, ka mani studenti lien iekšā aizliegtajā mežā, kur uz katra stūra draud briesmas!
HARIJS: Mēs jau tur esam bijuši!
DRAKO:Pie tam jūs būsiet ar mums!
HARIJS: Un mēs neesam vairs jūsu studenti un neesam nekādi mazie bērni!
DRAKO: Un mēs paši varam izlemt ko darīt!
SPAIKS: Un es savukārt ar prieku parūpēšos, lai ar jums nekas slikts nenotiek
STRUPS: Jūs amz saprotat kas tajā mežā jums draud?
SPAIKS: paski labāk, ka tev vienkārši ir bail (ar uzspēlētu līdzjūtību uzliek Strupam uz pleca roku)
STRUPS: (dusmīgi nokrata roku) es esmu kategoriski pret!
HARIJS: Bet es nē!
DRAKO: Es arī nē!
SPAIKS: Nu tad uz priekšu jaunatne! Sadosim šim mežam un vecajam bailīgajam vampīram! (negaidot neko dodas iekšā mežā)
Abi zēni seko Spaikam iekšā mežā.
STRUPS: O Merlin! viņi bez manis pazudīs...9seko pārējiem.
Īsu brīdi pēc viņu aiziešanas pļaviņā parādās Liāna ar Ēriku.
ĒRIKA: Nē, nē kā tu varēji iedomāties viņus abus uzaicināt uz spēli?
LIĀNA: es tak nezināju, ka tu viņus pazīsti un es nezināju, ka ar vienu no viņiem tu esi naidā...
ĒRIKA: NU protams tu nekad neko nezini!
LIĀNA: Da nomierinies. Nu nenositīs tak viņi tur visus.
ĒRIKA: Nē tāpēc, ka to izdarīšu es!
LIĀNA: Tu tak neiesi pazudināt visu komandu tikai viena cilvēka dēļ
ĒRIKA: (asinskāri) Tu esi pārliecināta?
LIĀNA: Nu pārējie tak tev neko nav nodarījuši.
MĀRIS: (parādās pļaviņā un nopēta meitenes) Ko jūs te abas sačukstaties? Mums vēl divas komandas gaida konkursa uzdevumu.

mm..paldies,ka turpini

3. Komanda
Attapusies tādā pašā pļaviņā kā visas pārējās komandas apjukusi apstājas.
ROBERTS: Tā un kur mēs tagad būt? Cerams, ka koki mežā mums nebūs jāzāģē vai jācērt nost.
LINDIR: Fui, iznīcināt kokus! tas ir zemiski!
ARVENA: Tas ir ne tikai zemiski, bet arī nelietīgi. atrā kokā ir dzīvība.
ROBERS: (Vainīgi) Milēdij, bet es jau arī izteicu cerību, ka koki nebūs jācērt vai jāzāģē nost.
LINDIR: Jā patiesi Robs negribēja neko sliktu tikai netīšām izteicās par iespējamību atbrīvoties no kokiem
ARAGORNS: Un sarūgtināja manu sievu!
LINDIR: Viņš sarūgtināja arī mani, bet viņam nekas tāds nebija ne prātā.
ARAGORNS: Man vienalga, vai šim pielaizītajam roka cienītājam bija, kas prātā tajā brīdī, kad viņš aizvainoja manu sievu vai nē!!!
ROBERTS: Un man nav jāatzskaitās visādiem valdniekiem par to ko es saku! Impēriju laikmets ir pagājis!
ARVENA: (pasmaida) Dārgais nesatraucies. Es ne pavisam neemsu aizvainota...
ROBERTS: Pateicos, kundze par aizstāvību, bet es esmu paradis pats aizstāvēt sevi.
LINDIR: (klusu pačukst Robertam) Priecājies, ka viņš tevi uz divkauju neizaicināja.
ARAGORNS: (skaļi) Nu labi, piedodu, ja jau mana sieva lūdz, bet tā ir pirmā un pēdējā reize.
ROBERTS: (izsmējīgi) Apsolos un zvēru, jūsu augstībai, ka nekad vairs dzīvē jūsu sievas klātbūtnē neko neteikšu tādu, kas spētu aizvainot apburošo kundzi.
ARAGORNS: (aizdomīgi) nu skaties man, skaties...
LINDIR: (atviegloti nopūšas) izskatās, ka miers uz kādu brīdi ir iestājies.
ARVENA: Baidos, ka tikai uz brīdi mans draugs.
LINDIR: Es viņus pieskatīšu....
Netālu no viņiem pļaviņā parādā Māris, kurš izskatās ar kaut ko ļoti pamatīgi neapmierināts.
ROBERTS: Ko tu pie velna te dari?
MĀRIS: nav tava darīšana. Vārdu sakot es emsu jaunais vadītājs, ja kāds to ir aizmirsis un man jūs jāievada jaunajā uzdevumā kamēr. Liāna un Ērika tiek galā ar pārējiem.
ARVENA: Jauki! patiešām jauki. Kāds tad ir mūsu uzdevums?
ARAGORNS: (klusu) vēl viens vīrietis. It kā man tā pat netrūktu sievu vajājošu fanātu.
MĀRIS: Jūsu uzdevums ir pavisam elementārs. Jums ir jāiziet cauri šim mežam un jānokļust otrā meža pusē ātrāk nekā to izdarīs kāda cita komanda.
ARAGORNS: Es nepieļaušu, ka mana sieva iet cauri šitādiem džungļiem!
ARVENA: Es pati izlemšu, kur man iet!
ARAGORNS: Nē es raizējos par tevi! Un negribu, ka ar tevi kaut kas notiek!
ARVENA: Es neesmu priekšmets kuram tu vari likt darīt visu ko gribi!!!
ARAGORNS: Tu esi mana sieva, un es tevi mīlu!
ROBERTS: Nu protams un tāpēc liec savai sievai izturēties kā piecpadsmitā gadsimta mūķenei!
LINDIR: (brīdinoši) Robert!
ARVENA: Nē, nekas es arī labi saprotu, ka blakus viņam esmu kā mūķene! Žēl, ka savā laikā nepaklausīju savam tēvam Elrondam un apprecējos ar šo egoistu!
ARAGORNS: Es esmu egoists? Tu flirtē ar visiem pēc kārtas, bet es esmu egoists!
MĀRIS: (klusu) ja nekļūdos Tad aragorns, gan bija pirmais, kurš tur ar Eovinu izklaidējās, kamēr Arvena viņu gaidīja. (skaļi) Nu ko veiksmi jums konkursā! (pazūd)
ROBERTS: (uzliek mp3 pleijera austiņas) Nu darat kā gribat, bet es uz mežu!
LINDIR: Man meža elfam nav nekā no kā baidīties (seko Robertam)
ARVENA: (uzmet skatienu vīram) dari kā gribi, bet es došos mežā un tu mani neaizkavēsi!
ARAGORNS: ( Nikns'seko visiem aiz muguras.)

4. komanda.
Tieši tajā pašā meža pļaviņā kur visi pārējie.
EOVINA: Ak cik skaists mežs un cik jaukas puķītes...
FARAMIRS: Neredzu nekā jauka (nošķaudās) un visār tu labi zini, ka man ir alerģija uz visu, kas zied.
EOVINA: (atmet ar roku) Tu esi tik garlaicīgs...
FARAMIRS: Es garlaicīgs. Ak es garlaicīgs. Es būdams garlaicīgs redzēju kā tu tam vampīram actiņas taisīji!
EOVINA: Pē... vampīrs nav smuks, bet tas jauniņais blondīnīts...
FARAMIRS: Es tev! Nebojā puiku! Viņš tā pat jau ir sabojāts!
EOVINA: Par Aragornu tu gan savā laikā tā neteici!
FARAMIRS: Aragornu arī sabojāt nebija iespējams, bet šitas puika ir tik viegli ietekmējams, ka visas drīz būs dabūjis, ja vien jūs dāmas nepiesargāsieties
EOVINA: Labāk pats būtu uzmanījies no netradicionālajiem elfiem...
FARAMIRS: Las ar Linu ir pilnīgi normāli elfi!
EOVINA: Kā tu to zini?
FARAMIRS: Man GAladriēla pastāstīja
EOVINA: (Nikni) Galadriēla?
LURCS: Ak sievietes, jūsu vārds ir neuzticība...
FARAMIRS: Ko tu teici?
LURCS: Es eticu, Vecais esi uzmanīgāks runājot ar tādām krutām vecenēm kā tavējā. Viņas no tevis izspiedīs tādu informāciju, kuru tev nekad nebūtu nācis prātā pateikt.
Parādās Māris kurš kritiski aplūko trijotni un tad smagi nopūties beidzot pasaka to kā dēļ ir ieradies:
MĀRIS: Es esmu te paziņot jūsu uzdevumu! Jūsu uzdevums ir nokļūt otrā mežā pusē ātrāk nekā to izdara citas komandas. (grasās pazust)
FARAMIRS: (draudīgi) pagaidi!
MĀRIS: Kas par lietu?
FARAMIRS: Vai tev patīk mana sieva?
LURCS: (pie sevis) Nu gan vecais šauj pār strīpu.
MĀRIS: (Paskatās uz Eovinu un tad uz Faramiru) Ir redzētas labākas.
FARAMIRS: KOOOOOOOOOOO!
EOVINA:Mīļais, bet tu tak saniknotos arī tad, ja es izrādītos pati skaistākā.
FARAMIRS: Jā, bet tas bija aizvainojums manai ģimenei un viņam par to jāsamaksā ar savām asinīm.
EOVINA: Mīļais nomierinies. (palūkojas uz māri) Jūs tak gribējāt teikt, ka ir redzēta tikai viena skaistāka un labāka.
FARAMIRS: (ar sarkasmu) Interesanti gan kura???
LURCS: Vispār jau Galadrila
FARAMIRS: Ups...
LURCS: Nu neviens tak nestrīdēsies par to, ka viņa ir pati skaistākā...
FARAMIRS: (Nedaudz nokaunējies ) Nē jau laikam nē...
MĀRIS: Tā labi, ja jūs beidzot visu esat noeskaidrojuši tad es piedāvāju beidzot doties uz mežu citādi jūsu komanda izgāzīsies pamatīgi.
EOVINA: Paldies par padomu... (Dodas prom pa taciņu iekšā mežā. Faramirs ar lurcu apspriesdami Galadriēlu seko viņai)
MĀRIS: Fū...Knapi izgrozījos...(pazūd)

1. komanda.
Tagad jau visi ir iekļuvuši iekšā mežā un sen jau kā pazaudējuši taciņu tomēr Legolas vienalga mierīgi turpināja iet uz priekšu pāri kritušajiem kokiem it kā nekas nenotiktu.
KIKIS: Nē es tomēr viņu nesaprotu. Viņa skatījās uz mani tā it kā es būtu kaut ko nogrēkojies.
BONDARS: Tu tak labi zini,ka viņai dažreiz mēdz būt tādi nelieli bzdini.
BAFIJA: Tikai tagad nemēģiniet te visu grūzt uz sievietēm
KIKIS: Bafijas jaunkudz es protams visu saprotu, bet ^&*(*))_^$$%*(&(& mēs ar viņu kašķējamies jau pēdējos trīs gadus. Un tagad atkal un es nesaprotu ko atkal emsu izdarījis.
BONDARS: Nepareizo rozi uzdāvināji
KIKIS: (sarkastiski) Ļoti smieklīgi.
BONDARS: Nu labi, varbūt, ka ne puķes, bet kaut ko citu.
KIKIS: Mēs esam tikai draugi.
BONDARS: Jā, jā...
BAFIJA: (dusmīgi paskatās uz Bondaru) Tu ko netici draudzībai starp puisi un meiteni?
KIKIS: Kāpēc viņš tic. Tikai ne jau tādai kā tev ar eņģeli, bet tādai kā tev ar Ksanderu.
BAFIJA: Labi vēl, ka ne tādai kāda ir ar Spaiku.
BONDARS:(ieinteresēti) A kādas ir ar spaiku attiecības?
BAFIJA: (Samulsusi) nekas īpašs...
LEGOLAS: Aha, tikai boksa maisu viņš aizvietojot lieliski.
KIKIS: Boksa maisu? Tu ko viņu siti?
BONDARS: Vai tu to dari vēl ar vien?
LEGOLAS: O Eru! nu kāpēc es nekad nspūju noklusēt?
BAFIJA: es arī to gribētu zināt.
KIKIS: (klusu) Legsi, a tu gadījumā nezini vai viņa ar visiem vīriešiem tā apietas vai tikai tiem, kas viņai patīk?
LEGOLAS: Kādā veidā tu domā?
KIKIS: Nu tas ir izmanto boksa maisa vietā
LEGOLAS: (Nedaudz padomājis) Nē, dažus viņa vienkārši nogalina.
Pēkšņi strauji apstājas. Viņu priekšā atrodas ne pārāk plata tomēr dziļa aiza. Lejā ir dzirdams kā strauji tek upe un no aizas ārā slejas zaļas egļu galotnes.
KIKIS: Opā...Nu un ko daram tālāk?
LEGOLAS: Varētu pamēģināt pārlekt.
KIKIS: Un nolauzt sprandu?
LEGOLAS: njā arī nav īstā izeja
BAFIJA: (ieraugot pašā malā resnu priedi.) ja mēs varētu nocirst koku, tad varētu pamēģināt uztaisīt tiltiņu.
LEGOLAS: Ar ko tu cirstu? Ar kailām rokām?
BAFIJA: Nu bet tu esi elfs. Tu arī izdomā.
LEGOLAS: Tur jau ir tā lieta, ka es esmu elfs- pie tam meža elfs, kas man aizliedz cirst kokus pēc pārliecības.
BONDARS: Nu bet ne jau tu cirstu...
LEGOLAS: Kāda starpība, cirvja tā pat nav.
BAFIJA: (Lūkodamās tālumā) Iespējams, ka cirvja mums nav, bet varbūt, ka mēs tiksim pie zobena...

3. komanda
ARAGORNS: (nedaudz iedzēris) Tātad tu saki, ka tas ir labākais Latvijas šņabis? Bet, ja vien tu zinātu kādu var dabūt pie mums tu pirkstiņus norītu.
ROBERTS: Ja tu zinātu kādas mums ir sievietes...
ARAGORN: Stop to man un Faričam jau izstaštīja Kikis...
ROBERTS: (klusu pie sevis) Visur tas puika man priekšā...
ARAGORN: Tu kaut ko teici?
ROBERTS: Jā...es teicu iedzersim.
ARAGORN: (Paņemdams pudeli.) Vecais tu esi lielisks. Es nedanomājos paņemt līdz pudeli.
ROBERTS: Turies ar mani un vienmēr būsi ar Alkoholu.
ARAGORNS: Nav slikta doma
ROBERTS: Es sliktu neiesaku...
LINDIR: Tikai nelietderīgu
ARVENA Lin tev kā vienmēr taisnība
ROBERTS: Kušssssss...es nekad neko sliktu neiesaku. Tikai to pašu labāko un jaukāko...
ARVENA:...(skeptiski) Un kaitīgāko...
LINDIR: Tu gribēji teikt indīgāko
ARVENA: Tu elf pats mīli iedzert
ARAGORNS: Klusēt visi!!!
ARVENA: Ko tu te pavēli? Es esmu tava sieva un man ir tādas pašas tiesības kā tev.
ROBERTS: Varbūt, ka viņš ieraudzīja to, kas ir priekšā?
ARVENA: A kas tur ir???
LINDIR: Viņi!!!!!!
Tālumā visi ierauga stāvam 1. komandu.
LEGOLAS: Tie ir viņi!!! Trešie!!!! Lin!!!!!!!!!!!!!!
LINDIR: LEGsi!!!! Tas esi tu vecais.
LEGOLAS: Ar tevi viss kārtībā?
LINDIR: Un ar tevi jūsu augstība?
LEGOLAS: Ar mani viss labi. Un ar tevi?
LINDIR: Ar mani viss ideāli.
ARAGORNS: Tā kāpēc te ir pieturvieta?
BONDARS: (Nokrīt uz ceļiem) Mums jātiek pāri aizai, bet vispār es gribu iedzert!!!
KIKIS: Šņabis nenāktu par ļaunu. Moška idejas uzradīsies.
BONDARS: Aha ideja kādam jau bija. (paskatās uz Legolasu)
ROBERTS: (klusēdams padod Bondaram pudeli šņabja)
LEGOLAS: Jā man bija ideja...
KIKIS: Tu beidzot pateiksi kāda?
BONDARS: Ceru, ka laba. Citādi mēs zaudēsim (padod pudeli Kikim)
LEGOLAS: Vajag nocirst koku.
LINDIR: Legsi ar visu cieņu...Kā tu to domā izdarīt???
ARVENA: Man šķiet, ka sāku saprast viņa domu gājienu.
BAFIJA: Zobens?
ARAGORN: Mans Zobens??? (sašutis zobenu paslēpj)
BAFIJA: Bet tā ir vienīgā iespēja.
ARAGORNS: patiešām vienīgā?
BAFIJA: Nu Gimli ar cirvi spēlē nepiedalās
ARVENA: Par nožēlu nē...
VISA 1. Komanda: NU LŪDZUUUUUUU....
ARAGORNS: Labi, labi (izvelk zobenu un stājas pie koka ciršanas)
LEGOLAS: Nu vot to es saprotu, bet mēs tikām iedzersim...

Turpinājums sekos.

2.komanda.
Pa to laiku kamēr 1. komanda kopā ar trešo izklaidējās mēģinādami nocirst koku ar zobenu, tikmēr 2. komanda mierīgi...
STRUPS: (Aizķeras un nokrīt) Pie Voldemorta kapa (nolamājas)
Es teicu mierīgi? Nē nemaz arī ne mierīgi, bet gan diezgan nomāktā noskaņojumā tuvojās tai pašai aizai no lejas daļas, kas bija vairāku kilometru attālumā. no 1. un 3. komandu lokācijas vietas.
DRAKO: (Apsēžas aizas malā) Viss, es nespēju vairs kustēties tālāk. Lūdzu, ļaujiet man nomirt te pat uz vietas.
HARIJS: Labprāt. Tikai par nožēlu tavs līķis tādā gadījumā paliks šeit aizliegtajā mežā visādiem zirneklīšiem un tārpiņiem pusdienām.
DRAKO: (pielec kājās ) Te ir zirnekļi???? (bailīgi palūkojas apkārt)
STRUPS: (sarkastiski) Šeit bija zirnekļi pirms Poters otrajā kursā neizdomāja tos apciemot...
HARIJS: (satriekti) Kā jūs to zināt?
STRUPS: (mierīgi) Milzu zirnekļu, tādu kā Aragogs inde ir ļoti vērtīga mikstūrās...
HARIJS:Jūs, jūs, jūs...nožēlojamai zirnekļu indes medniek...Jūs visu zinājāt, bet ja tas zirneklis mūs toreiz būtu apēdis.
DRAKO: Tad man tagad nebūtu tik laba drauga, kaut gan tajā laikā es noteikti būtu bezgala priecīgs...
SPAIKS: (neapmierināti) Jūs kādreiz varat beigt strīdēties?
HARIJS,DRAKO: Ar viņu? Nekad?
KĀDA BALSS:Ko tik es neuzzinu. Drako Malfojs. Vienas no senāko dzimtu pārstāvjiem, pinas ar Hariju Poteru un Slavenākais Potera nīdējās Severus Strups neko tā labā nedara? Tas ir pāri maniem spēkiem.
STRUPS: (Domīgi) Neizklausās pēc Voldemorta.
HARIJS: (Bailīgi) A ja nu? Nevajadzēja jums viņa kapu pieminēt...
SPAIKS: Nomierinieties. Kamēr jums blakus ir dzīvais mironis, tikmēr jums neviens dzīvais mironis nav bīstams.
DRAKO: Pagaidiet, man šķiet, ka es pazīstu šo balsi!!!
BALSS: Protams, ka pazīsti!
DRAKO: ( Bailīgi)Tēti?
LŪCIUSS: Nu tad beidzot atpazini. Es jau baidījos, ka tas nekad nenotiks.
DRAKO: Bet, bet tu tak teici, ka dodies uz amazones džungļiem...
STRUPS: Un vispār tev bija jābūt Azkabanā.
LŪCIUSS: Fui, cik jūs visi esat lieli muļķi. Šeit ir labāk, gan par Amazoni, gan Azkabanu.
STRUPS: Man gan kaut kā negribētos to pārbaudīt.
LŪCIUSS: Nu bet lūdzu. Toties es te pazīstu, katru stūrīti.
DRAKO: (priecīgi) Tēt, tad varbūt, ka tu vari mums palīdzēt nokļūt otrā pusē?
HARIJS: (paskaidrojoši) Aizai
SPAIKS: Vēlams, lai nebūtu jākrīt.
DRAKO: Kušs...Gan tētis kaut ko izdomās.
LŪCIUSS: (domīgi) NU ir man te zināma viena ala. Varētu noderēt arī jums. Tur lejā 500 metru dziļumā ir tilts piekaramais. Līdz turienei es jūs varētu aizgādāt pa vienu taciņu...

1. UN 3. KOMANDAS

KIKIS: Un tomēr es nesaprotu, ka pēc tā ko mēs esam izdzēruši- ir iespējams pāriet pāri tik dziļai aizai, pa tik šauru kociņu un neiekrist iekšā.
BONDARS: Larpera veiksme.
KIKIS:Parādi man kaut vienu larperi, kurš varētu šādu brīnumu nostrādāt.
BONDARS: Tūlīt....( Rāda uz sevi un Kiki)
ARAGORNS: Vai kāds man varētu paskaidrot, kas ir Larperi?
BAFIJA: Tici man. Tu to labā negribi zināt.
ARAGORNS: Nē es to gribu zināt...
BAFIJA: Nu tie ir cilvēki, kuri tēlo, ka zin ko nozīmē darīt to ko mēs darām savās pasaulēs.
LEGOLAS: Tu gribi teikt, ka viņi prot dzīvot kokos tā kā elfi?
LINDIR: Nē viņa grib teikt, ka viņi tēlo,ka zin ko nozīmē dzīvot kokos tā kā elfiem.
LEGOLAS: Āaaaaa, bet tas jau nav vairs interesanti.
ARAGORNS: Interesanti vai nē, bet es labprāt pamēģinātu.
KIKIS: (skumji. Pie sevis) Dievs atpestī no tā...
No zila gaisa parādās Ērika.
ĒRIKA: Sveiciens visiem. Esat nogarlaikojušies?
ROBERTS: Ceri vien. Pēc tevis noilgoties nav iespējams.
KIKIS:Nē nu iespējams ir, bet nevar paspēt.
ĒRIKA: Kuš...jūs abi ķēmi citādi izmetīšu no šova.
KIKIS: (ieinteresēti) A, tu to tiešām vari izdarīt?
LINDIR: Teorētiski kā viena no vadītājām...
MĀRIS: Tieši tā!!! Viena no tā kā viena izlemt viņa neko nevar.
ĒRIKA: Tas ir kā nevaru...??
MĀRIS: A kam tagad viegli?
ROBERTS: :Pareizā pieeja sievietēm nav jābūt balstiesībām. Jums ir jāsēž mājās un jāgatavo vīriešiem ēst.
LIĀNA: Es te kaut ko dzirdēju par sievietēm...?
ROBERTS: Nevar dzirdēt to ko nesaka jūsu klātbūtnē jaunkundz.
BONDARS: Varbūt, ka varētu šo tēmu izbeigt un palūgt Mārim koordinātes par to kurp jādodas tālāk?
ARVENA: Nē, bet amni tomēr interesē tas ko dažs labs te atļāvās paziņot par sievietēm.
KIKIS: Nē, jūsu augstība. Jūs tas neinteresē. Es patiešām ceru, ka jūs tas neinteresē.
BONDARS: Tu gribēji teikt, ka nevajadzētu uztraukt...
ARAGORNS: VIņš apvainoja manu sievu!!!
LIĀNA: Nē. Neapvainoja! Jums ir atlicis tikai tikt cauri mežam. (pazūd)
MĀRIS: Šķiet, ka Lurcs ar Faramiru kaut ko nav sadalījuši. (pazūd)

4. KOMANDA
MĀRIS: Kas te pie velna...!!!??? (viņam seā tiek iesviesta pika melnzemes.)
LURCS: Es nekad neesmu pat iedomājies, ka varētu patikt tavai sievai.
FARAMIRS: Bet viņa tevi aizstāv!!!
LURCS: IR Sieviešu dabā aizstāvēt tos ko apvaino.
FARAMIRS: ES tevi neapvainoju...!!
LURCS: Kā tad. Tikai nosauci par kroplo Orku. Tad iegaumē. Es esmu URUKS!!!
FARAMIRS: Piedod! kļūdījos. Mēģina iegāst Lurcam pa aci, bet trāpa Mārim.
MĀRIS: VTF. Jūs pat uz divām minūtēm nevar atstāt vienus!
FARAMIRS:Neviss uz diāmm, bet tikai uz pusi no minūtes.
LURCS: Nu vot. piekāvi šova vadītāju!
EOVINA:(melanholiski) es nekļūdīšos, ja teikšu, ka tur tālumā redzu cilvēkus.
MĀRIS: Blj...tā ir ceturtā komada (pazūd)
LURCS: Un tas bija viss?
FARAMIRS: Mūsu plāns neizdevās...
EOVINA:Es tak teicu, ka kautiņa dēļ viņš nepateiks, kur mums doties tālāk...

3. KOMANDA
STRUPS: Un tomēr Lucius, ko tu šeit dari?
DRAKO: Tētis jau teica, ka viņa te patīk...
LUCIUS:Taisnību sako man palūdza palīdzēt vienam šovam, tajā gadījumā, ja kāds pieminēs Voldemortu.
DRAKO: Tiešām?
LUCIUS: "Nē zini es jokoju!!!"Protams, ka tiešām. Tām divām meitenēm atteikt nav iespējams.
DRAKO: Nu, bet es jau nezinu, kad tu runā nopietni.
HARIJS: Tavs tēvs runā nopietni tikai tad, kad runā par sievietēm.
DRAKO: Tu gribi teikt, ka tagad viņš runā nopietni?
LUCIUS: Nu man šķiet, ka Poteram ir taisnība. Es patiešām runāju nopietni.
SPAIKS: nU gan ģimenīte.
MĀRIS: (Parādās) Negribu jūs apbēdināt, bet priekšā atrodas viena no komandām, kura kaujas. Vai tiksiet galā?
DRAKO:Ar viņiem ir tik ļauni?
HARIJS: Izkatās ka nē ( Palūkojas tālumā) es Redzu Fariču, Lurcu un Eo.
SPAIKS: Tad viss ir skaidrs...
LUCIUS: Nezinu cik jums viss ir skaidrs, bet mēs dzrīz būsim pie ieejas alā...

UUU, kārtējais gabaliņš ielikts. nu es nez, kā citiem, bet man baigi patīk shitas lasāmgabals. Interesanti lasīt un ir arī par ko pasmieties. paldies Seila.

Humora ziņā šim gabalam, kuram uzmanību pievērsu jau sen es varētu likt 10.
Gramatikas ziņā 2
Tēlu izmantošanas 8
Un vispārībā humora gabali tev padodas vairāk nekā Alkoholiskie farsi. Starp citu gribētos dzirdēt, kas notiek tālāk. Turpinājuma nav bijis jau mēnesi.

Paldies par patīkamo atsauksmi. tieši šodien grasās uztapt jauns turpinājums Kurš apsolās būt ļoti īpatnējs, ja man pietiks drosmes. Un mans līķis līdz tam brīdim neattapsies daugavā...

4. komanda.
LURCS: Man šķiet, ka es tālumā redzu divas apvienojušās komandas. Man negribētos neko teikt, bet mēs blandāmies pa šo mežu jau vairāk nekā sešas stundas, saule iet uz rietu un man gribas ēst. Varbūt, ka viņi zin kur atrodas izeja, jo man personīgi šķiet, ka mēs visu laiku ejam kaut kur pa apli.
FARAMIRS: Godīgi sakot man arī ir tie
LURCS: Tad ko mēs vēl gaidam?
FARAMIRS: ( Saņem aiz rokas Eovinu.) Piedod dārgā- es zinu cik ļoti tev nepatīk negodīga spēle, bet man arī zvērīgi gribās ēst un es ļoti labprāt šoreiz neieklausīšos tavās domās par to ko mums vajadzētu darīt.
Visi kopā dodās uz 1. un 2. komandas pusi.
LEGOLAS: Es redzu ceturto komandu...
LINDIR: Es redzu divas ceturtās komandas...
KIKIS: Iedzer vēl- būs trīs...(pastiepj Linam pudeli kaut kāda apšaubāma izskata šņabja.)
ARAGORNS: (Aizdomīgi nopētīdams pudeli) Man šķiet, ka tādu mantu sevī iekšā nespētu dabūt pat orki.
KIKIS: Orkiem neviens nepiedāvā.
EOVINA: (Klusu pie sevis) O Eru! Visu varenais! Aizvāciet kāds no viņiem tās pudeles!!!
LURCS: Pudeles?
FARAMIRS: A kāpēc mums tādu nav bijis?
LEGOLAS: Labāk priecājušies būtu, ka jums tādu nav bijis. Viss konkurss kaķim zem astes tikai tāpēc, ka mūsu komandā pāris gudrīši bija paķēruši līdzi pudeles.
ROBERTS: Dažiem? Man šķita, ka tikai pāris...
KIKIS: Kurš nu būtu runājis...
FARAMIRS: Izskatās, ka jums te ir gājis karsti.
ARAGORNS:( Smagi nopūšas) I nerunā draugs. Iedomājies viņi ar manu zobenu- nocirta koku. Iedomājies...ar manu zobenu...
ARVENA: Bet dārgais mums nebija citas izejas. Tu tak to ļoti labi zini...
LURCS: Un tomēr mani interesē kāpēc viņiem ir pudeles, bet mums nav.
BONDARS: Tāpēc, ka kā tikko izteicās Aress, to ko dzeram mēs nedzertu pat orki...
KIKIS: (domīgi) Bet viņš ir Uruks.
BONDARS: Nu tad var jau arī iedot...
Paradās Ērika
ĒRIKA: Viss!!! Man reiz pietiek! Viss alkohols tiek konfiscēts līdz spēles beigām. (Izrauj KIKIm no rokām pudeli)
KIKIS: (Apjucis) Eu...! Kāpēc...?
ĒRIKA: Tāpēc, ka es tā teicu! (pazūd)
ARAGORNS: (Noraugoties pakaļ pazūdošajai meitenei) Jā sievietes ir liels spēks. SEVIŠĶI TAD< KAd viņas tiek aizkaitinātas.
KIKIS: AI- LAbi- nav pirmā reizie. Kam ir vēl kaut kas dzerams.
ROBERTS: (Iebāz roku azotē) Man te viens viskijs bija palicis. (Tajā pašā brīdī saņem sitienu ar nuju un ir redzams kā zem viņa uzvalka parādās milzīgs, slapjš plankums)
BAFIJA:( Mīļi smaidīdama) Tev bija viskijs.
ROBERTS: Es visu saprotu, bet ar svētām mantām tā nerīkojas.
BAFIJA: Patiešām? Es iedošu tev krustiņu panēsāt. Varbūt, ka labāk paliks.
ARAGORNS: Es nezinu, ko jūs tur runājt par viskijiem, bet es redzu gaismiņu.
LEGOLAS: Es jau sen viņu redzēju.
ARVENA: Dārgais. Tu tak zini, ka elfiem ir lieliska redze...
ARAGORNS: Tad kāda velna pēc tu man ātrāk nevarēji pateikt!
KIKIS:A kāpēc es redzu divas gaismiņas?
BONDARS: Tāpēc, ka tu nepaspēji sadzerties līdz četrām.
KIKIS: žēl gan...
BONDARS: (Pie sevis) Nožēlojami
ARAGORNS: te jau vairs nav gaismiņa, bet gaisma.
ROBERTS: Redzi no filozofiskās puses krusts protams ir svēts, bet tam ir vairāk sakara ar reliģisko terminoloģiju, kurā pārsvarā mūsdienās eksistē pie urlām un metālistiem. Es savukārt kā kārtīgs Roku cienošs cilvēks nevaru atļauties tādas vaļības pat ja vēlētos.
BAFIJA: A Pa galvu?
ROBERTS: Labi iespējams, ka es apdomāšu alternatīvu panēsāt kādu citu svētu mantu atskaitot viskija pudeli.
BAFIJA: Nu lūk. Tā vajadzēja teikt jau pašā sākumā. (Pasmaida)
Visi beidzot kopistiski iznāk ārā zaļā saules pielijušā pļaviņā. lieki piebilst, ka tā ir tā pati pļaviņa kurā tika uzsākta staigāšana pa mežu.
BONDARS: Man ir smagas...
MĀRIS: Pohas?
ARAGORNS: Es domāju, ka aizdomas.
LURCS: Ko es teicu! Mēs gājām visu laiku pa apli.
KIKIS: Pag pag. Es esmu dzēris, bet ne jau līdz tādai pakāpei.
MĀRIS: Ar visām pretenzjām pie meitenēm ( Norāda ar roku uz Liānu un ēriku, kuras tuvojas visām trim komandām tērpušās vieglās, pavasarīgās kleitiņās.
ĒRIKA: Tas jums par sodu, kaut gan konkurs jau tā pat vairāk bija uz psiholoģisko spiedienu. nekā uz padarīšanu.
LIĀNA: ( Pastiepj Kikim tukšu pudeli) Orkiem ļoti garšoja. viņi lūdza vai tu nevarētu sagādāt vēl.
KIKIS: (Apstulbst.)

3. Komanda
STRUPS: Man šī ala nepatīk.
DRAKO: Profesor, kas jums atkal nepatīk?
STRUPS: Ala, man nepatīk ala!!!
SPAIKS: Baidies satikt savus radiniekus?
LUCIUS: (ieinteresēti) A viņam šeit ir arī radinieki?
HARIJS: Nezinu. Pilnīgi iespējams, ka varētu būt, bet es domāju, ka nav.
LUCIUS: Tad kāpēc viņš...
HARIJS: (Aprauj viņu pusvārdā) Tāpēc, ka Spaiks ir vampīrs. Vampīrs, kurš es nezinu patiešām tic tam, ka Strups arī tāds ir vai tikai ākstās, bet fakts ir un paliek fakts.
DRAKO: Es redzu gaismu tuneļa galā.
HARIJS: (Filozofiski) ja redzi gaismu tuneļa galā tad septiņdesmit procentos gadījumu tas ir vilciens. Divdesmit procentos aizkapa dzīve. Un tikai desmit procentos gadījumu tā mēdz būt izeja.
LUCUS: Tātad šis ir viens no tiem desmit procentiem.
STRUPS: Paldies dievam.
LUCIUS: (Klusu) nezināju, ka tu esi vampīrs.
STRUPS: AK DIEVs un tu vēl arī!!!
SPAIKS: O kāds mani saprot.
HARIJS: Jā viņš ir vampīrs. Izsūc pēdējās lāsītes asiņu no nelaimīgajiem skolēniem.
STRUPS: Piecdesmit punkti no Grifidora!!!
SPAIKS: Šaubos vai to kāds Dzirdēs.
ĒRIKA: Es dzirdēju, bet man nav laika ar jūsu punktiem krāmēties. Pārējās komandas jau ir nogādātas mājās. Laiks jums. Rezultātus saņemsiet tuvākajā laikā.

Uzzibsnī spoža uguns un visi pazūd.

Operātoru telpa.

ĒRIKA: ( ātrā solī ienāk iekšā operātoru telpā un nometās tur pat uz grīdas monitoru priekšā melanholistiski lūkodamās uz to, kas notiek mājā) Njāaaaa...
LIĀNA: (Ienākot iekšā) Kas par Njāaaaaaa... (palūkojas uz Ēriku) Ar tevi viss kārtībā? Galva nesāp?
ĒRIKA: Jā ar mani viss kārtībā es! Es tikai nevaru saprast, kur viņi atrod tās pudeles.
LIĀNA: Vispār tā bija vadības ideja. Viņi izdomāja, ka spēlētājiem nenāktu par ļaunu kādreiz pēc kāda smagāka konkursa atslābināties.
ĒRIKA: Un mēs redzam pie kā tas ir novedis. Vai patiešām nav iespējams kaut kā aizvākt visus tos krājumus no turienes?
LIĀNA: Nē...
ĒRIKA: Kāpēc nē?
MĀRIS: Tāpēc, ka vienīgais veidz kā viņus no turienes aizvākt ir visus izdzert.
ĒRIKA: Tu man piedāvā nodzirdīt visus šova dalībniekus? (Dusmīgi pieceļās kājās)
MĀRIS: Tu gribēji zināt kā. Es tev pateicu.
ĒRIKA: It kā tas daudz ko mainītu.
MĀRIS: Mainītu- vai nemainītu tas nav svarīgi. Galvenais, ka ir jautri.
ĒRIKA: Es neko jautru tajā neredzu, lai nodzirdītu visu šovu.
LIĀNA: Nu, ja vienīgi tu pati nenodzeries līdz ar pārējiem.
MĀRIS: Atlikt, atlikt... Jums ir jāsastāda spēles vērtējumi.
LIĀNA: Nu vismaz vēl kaut ko mums uztic izdarīt šajā šovā
ĒRIKA: (Domīgi lūkodamās monitorā) Toties mums nav jātiek galā ar mēbeļu laušanu
MĀRIS: Kādu vēl mēbeļu laušanu?
ĒRIKA: Pašu parastāko. Koka.
LIĀNA: Mjā izskatās, ka Strupam ar Legolasu ir pamatīgi iebildumi pret Roku mīlošo trijotni.
MĀRIS: Lindiru, Spaiku un Robertu?
LIĀNA: Jā un tā kā mums ir jāgatavo atskaite. Tad tev Māri nekas cits neatliks kā vien ķerties pie viņu audzināsānas.
MĀRIS: Blja (Izskrien no operātoru telpas)
ĒRIKA: (Filozofiski) A kam tagad viegli?
Abas meitenes sāk sirsnīgi smieties un beidzot ķeras pie punktu sarakstīšanas.

Tu pārāk mēģini idealizēt cilvēkus. Tas pats Roberts un Māris dzīvē nekad neuzvestos tā kā tavā stāstā. žēl, ka viņi paši neko nesaka. Un tomēr nedaudz idealizēti. tu raksti tādus kā gribētu viņus redzēt, bet viņi tādi nav. Un cik zinu ir viens cilvēks, kam tu nesi palūgusi atļauju izmantot viņu kā sava stāsta tēlu. Pacenties palūgt. Vai arī lai viņš pasaka savas domas pavedienā.
Bet stāsts kā vienmēr labs. Gramatiku tikai atkal nelabo.

Paldies, bet tā kā tas cilvēks nereaģē un, ja viņam nepatiktu tad noreaģētu tad es palieku pie tā, ka tas pie kā strādāju eksistē.