uff..pirmais cilvēks,kas to tā pasaka..nuu..gudri mjā,tā jau varētu būt..laikam.
nu,bet nāve ir fascinējoša kaut vai ar to vien,ka neviens nezin,kāda tā ir-kādas ir sajūtas

Beidzot, kāds kurš nedomā ka goti ir cilvēki kuri ģērbjas melnā un klausās Mensonu.

JOLKI PALKI!!!!ES NEESMU GOTS!!!!!

Ja tu tā domā, tad tā arī ir, jo tikai tu pati vari pateikt, kas tu esi.

nu ja,vienkārši to,kas raksta par dzīves gaišo pusi,ir pilns dupsītis un man labāk patīk rakstīt k-ko skumju.tas jau vēl nenozīmē,ka es pati esmu skumja

Es rakstu pēc garastāvokļa un visbiežāk sanāk kaut kas pa vidu, kad pēc kāda laika izlasu pati nesaprotu gaiš vai tumš.

taapeec jaw arii wairums ljauzhu no taas baidaas - newar tachu zinaat,kas naax peectam.. un biezhi jaw ir bailes no nezinaamaa..arii bailes no tumsas ir bailes no nezinaamaa,kas tur wareetu sleepties. wismaz mans to taa uztwer. *uups,nobrawcu no teemas*

un waj naw wienalga,kas cilwex ir par ticiibu/aadaskraasu/stilu, ja tik ir speejiigs uzraxtiit kko sakariigu, lasiishanas weertu un domaashanu izraisoshu? galwenais jaw ir domas,taas katram sawas. un ir labi ar taam padaliities,lai paplashinaatu sew/citiem redzesloku un paweertu jaunus horizontus. wisam ir ljoti daudz point of view,ir labi apskatiit peec iespeejas wairaak un tos pienjemt par esoshiem. war patikt,war nepatikt,war buut saws wiedoklis. un tas wiss (izjuutas, wiedoklji) ir labi,jo pieraada,ka shis redzeejums ir izraisiijis domaashanu. labak nekaa wienaldziiba tachu,ne?
un man patiik tas,ko te war izlasiit. skaisti.

skat-ko,vairāk kā gadu nekā no manas puses.
palasot vecos postus,atceros,kā tos rakstīju,un,jā.
pa šo laiku ir uzrakstīts arī šis tas jauns.
kā saka,'nesmādējiet' un lūdzams,par goti arī vairs nesauciet

+++

Konvoijeri un zagļi.
Smiekli un miegs.
Tumsa un karstums.
Un Sema.
Mana mazā,mīļā Sema,skrien un smejas,un ķer mušas.
Smaida.
Sema smaida.
Un smaidu arī es.
Starp kliedzieniem un acetona smaku,un Semas smiekliem.
Smaidu arī es.
Visam pa vidu zagle,zagle bēg ar savu notrulinātību un vienaldzību.
Zili mati,melni mati,zaļi mati to visu sagremo un izvemj mums jaunu realitāti.
Muļķīgā mīlestībā pret sevi.
Izvemj mūsu sapņus un to,ka vilšanās=matērija.
Bet ja nu ne tā..
Ja nu ir savādāk?
Atbilžu [vēljoprojām] nav.

/ļoti karsta nakts 07.0206./
++

Apkrāpti,piemānīti un izsmieti,mēs turpinām elpot.
Atņirdzot zobus smaidam,elpot.
Viens-elpo,divi-elpo,trīs-elpo.
Skābekli un cigaretes-elpo,smaida,elpo.
Ritmiski un saraustīti,ar un bez pārtraukumiem,uzjautrinoši,muzikāli un patiesi elpo.
Tur un tepat.
Ar un bez iemesla.
Sastingst mūsu plaušas,apstājas sekundes,sasalst sejas..
Elpo.Neelpo.Elpo.
Vilcieni aiziet,stacijas paliek.
[?]
/07.2006/
++

Krāsas.
Tūbiņas un pudelītes.
Smaržas,terpentīns un zvaigznes.
Romantika,mīlestība un maigums.
otas.
Otas,gluds koks un iegravēti numuri.
Krāsas,krāsas lido man krāsas un saplūst skaņas.
Klusums,papīrs,audekls,krāsas.
Mīlu krāsas,mīlu tā,ka sāp.
Sajūsma un mīlestība,gigantiska,neizmērojama mīlestība,tāda pati ka baltie ziloņi-nenotverama un neizprotama.
Balta,zila,sarkana un okera mīlestība.
Elpas,tūkstoš elpu,krāsu elpas,otu elpas.
Klusējošas elpas,spiedzošas elpas.
Un krāsas.
Ja mācētu,dzīvotu krāsās.
Vienkārši krāsu baseinā-krāsās.
Visu mūžu.
Gleznotu,jauktu krāsas un vēlreiz,no jauna gleznotu.
Piepildītu sevi un iztukšotu.
Jo krāsas.
Mana mīlestība.
Kam gan vēl es varētu to sniegt?
Nē,tikai jums,tikai jums,saviem bērniem,saviem darbiem.
Savu mīlestību,sevi un savas krāsas.

/kā jau var noprast,tai naktī esmu nodarbojusies ar gleznošanu :] 09.2006.]

++

labi.pagaidām pievēršos.
Ja ir vēlme,varu ielikt vēl.

p.s.
Sema ir mans kaķis.