Un viņi lidoja...
Viņi ir brīvības bērni.Tik tiešām, viņu māte ir Anarhija, viņu tēvs ir Alus kauss.
Kā tauriņi viņi paceļas debesīs, lidojot pakaļ brīvībai, bet, ak vai, viņi apdedzina savus spārnus.....
Apdedzina pret Nicinājumu-šo lielo, uzbāzīgo spīdekli, kas aiz savas nekaunības slēpj Bailes un Neizpratni-divus pusaklus Sāpju bērnus.viņi ieraudzīti, ieraujas vēl tālāk savā kaktā, kuru Muļķība, skaļi ņirdzot, polsterējusi ar degradācijas pēļiem un izsmiekla spilveniem.
Un tauriņi-brīvības bērni...viņi jau nenojauš, ka tūlīt kritīs...viņi nezina, ka Šaurā prāta un Diskriminācijas mazais dēliņš Naids tūlīt noķers viņus un iemetīs burkā, kuras dibenā peld pieviltas cerības un ar kājām samīta mīlestība.
Sakratot burku, tauriņi sitīsies pret tās sienām, caur asiņainajām brūcēm un salauztajām sirsniņām jūtot dzīvības izgaistošos soļus... Viņu actiņas, reiz spožas kā zvaigznes, nu būs padarījusi akla Neizpratne.Viņu kādreiz skanīgie, laimīgie smiekli būs apklusuši, to vietā nāks aizvainots Mēmums..
Bet Naidam ar to nepietiek...Tauriņi pēkšņi sajūt gaisa smaržu...vai tiešām...Nāve šķita tik tuvu, bet vai tā tomēr ir patiesība? Vai viņi ir izglābti?
Nē.Pie Naida paspēlēties atnākusi krustmāmiņa Sāpes. Viņa, ņirdzīgā smīnā savilkusi seju, samiedz sīkās, ļaunās ačteles. Viņa atglauž savus matus, kuri pievilkušies ar Riebumu.Kārs Ļaunums spīd cauri viņas tukšā rumpja starpām.Caur ribām laužas cauri Rūgtuma un Nežēlības kroplās rokas, tie ir viņas vēl nedzimušie bērni...
Sāpes saspiež kopā savus zirnekļa kājām līdzīgos pirkstus...Viņa pa vienam rauj ārā tauriņu spārnus...Tauriņi kliedz...Tauriņi mirst...Un tad Nāve-visa mūžīgā māte viņus paņem pie sevis, zem sava tukšuma pilnā pleca.Bet dvēseles, tauriņu dvēseles vēl kliedz, vēl tām sāp...Ardievas ar šķībajām roķelēm māj vecais cirka klauns Kroplums...un viņš smejas...sāpīgi smejas...un asaras birst pār viņa tauko seju, jo viņš zin, ka drīz arī viņu mocīs...viņš jūt, viņš ir savādāks...Bet nekas.Viņš turpina smieties.
Un tomēr, cauri viņa smiekliem skan sāpjpilnas raudas...
Tur kliedz viņi, tur kliedz mirušie tauriņi...Kāpēc?viņi kliedz...Par ko?
Un tiešām, par ko?-pie sevis nodomāja Dzīvība, iededzot jaunu svecīti.
Kur ir patiesība?Kur ir paradīze?

Prieksh manis paaraak teelaini X_X... Bet forshi tomeer...

Izskatās ka teksts varētu bū labs, bet gomen nasai, es nevaru lasīt to tādākropļotā valodā. Tālāk par pirmo rindkopu netiku.
Starp citu, ideja laba, tikai cik ievēroju biš' nepārdomāti sanāk sakarības.

Kā tas nereti mēdz notikt - forma dominē pār saturu...
Nekad neesmu bijis īpašs šādu apcerējumu cienītājs, jo manā skatījumā tas depresīvi-psihodēliski-nihilistiskais rakstīšanas stils ir vienkārši žanra ļaunprātiga ekspluatācija. Labāk lasu Bodlēra dzeju....
P.s. A kas noticis ar "v" burtu?

pārlaboju tekstu,kā arī visus pēc tā sekojošos savus postus.
Jā,ar gramatiku bija problēmas,da arī ar prātu

Izlasīju un secināju, ka patīkams raksts, tomēr mazliet pārāk tēlains...

Nav slikts bet beigās, kad izlasīju bija tāda padumja sajūta, bet kaut cik normāls ir.

drusku divaini ta ka savadi

Eine sehr realistische Geschichte
I like it... Nez kas jums taja nepatika visiem...

Es jau nesaku, ka tas ir slikts es tikai saku, ka kautkā grūti prātam visu sagremot.

Manam sīkajam prātiņam grūti apstrādāt bet COOL

njujaa,shis texc ir bajgi ok. ...taada dewa realitaates... un es teiktu - patiesiibas naw...

nu ja tikai visu pasauli izmainiitu un njaa...un veel daudz ko izdariitu,varbuut arii k-kur buutu patiesiiba...bet nju nez....

Varej butu sakopotak un konkretak. Bet kopuma normali.

labi,es ielikšu vēl k-ko no manas publiskās dienasgrāmatas jeb domu grāmatiņas..

Vēls vakars,mēs ar draudzeni braucam dienesta trolejbusā pie viņas uz Ķengaragu.(Pierīties,ko veiksmīgi izdarījām ).Es skatos pa logu un pie reizes domāju,ka tik urlas trolejbusa otrā galā nesāk piesieties.
***
viena cigarete,divas cigaretes...pulkstenis tikšķ.Laiks negaida.Kur viss beidzas,tur viss atsākas...Kāpēc?Tukšās ieliņas,mūžīgais bruģis un tauriņi,kas sen jau aizlidojuši..viņa zīmēja tauriņus uz asfalta..bet viņi aizlidoja..
Klusums aizbēga,un atnāca tukšums.neviena nav,tikai pēdējais trolejbuss...viss paslīd garām,un tad arī migla ir nomirusi...Pamestā papīra pilsēta..Bērni aizbēga un nekad vairs neatgriezās.

papīra pilsētas iznīcina..meža stacijas vairs nav.Porcelāna cilvēki sāk plaisāt un sašķīst sīkās drumslās.Bērnu labākie draugi darbojas,pateicoties baterijām...Mana pirmā mīlestība..viņš bija cilvēks bez sejas,īsts tikai globālajā tīmeklī..tie vārdi,ko viņš man teica...tas taču nebija pa īstam,vai ne?Es jau nezināju..dūmi viņu paslēpa,viņš neredzēja..bet realitāte bija tik tālu..un tomēr.
Cilvēki..viņi mācēja tikai ņemt,nevis dot.Un viņi nezināja..viņi iznīcināja.Nogalināja.Viņi smējās.Un kādu dienu..varbūt kādu dienu viss apstāsies.Atliek tikai minēt,kad.

and now,folks..daži mazi gabaliņi,izrauti no lielām domām.nav paredzēti saprašanai.jo nav iespējams saprast.



*piedod,šī ir pērkama pasaule.to,ko nevari vai negribi atļauties,tu nozodz.

*Mīlestība?tā tikai saindē.lēnām.soli pa solim.un tad tu gribi tikai pazust.izraut domas,atmiņas un skumjas no sava prāta,saplosīt tās,lai nebūtu..lai nekad nebūtu bijušas.

*Viņa gulēja,un vējš bija sapinies viņas matos...zāle turpināja augt,nekas neapstājās...tikai putni knābāja viņas miesu.un tas nebija sāpīgi.Tikai neviens viņu nedzirdēja.

*I said..They said..And they lied to me.Death isn't painless

*ārā līst lietus,un ir tik auksti...slapjš kaķēns salst patrepē..ja es izietu ārā,vai es nosaltu?kaut kā vienalga,zini..iestājās vienaldzība.atkal.cik vēl ilgi?es gribu ārā no mūžīgā apļa,kas griežas un neapstājas.viss atkārtojas.skumji.

*all arrows show me how to pay for mistakes..your mistakes,my mistakes

*izejot ārā,uz ielas,visi liekas tik nāvīgi debīli,gribas viņiem iesist tā,lai viņi nebūtu tādi emocionāli kropļi..bet es jau nevaru,vai ne?jo tagad nekas nepaliek nesodīts..pat tie brīži,kad tu esi laimīgs.

*kāpēc tagad tā nav?laikam esmu sākusi domāt..bet domāt ir tik kaitīgi..un nepatīkami..mjā.labāk ir nedomāt,vai ne?bet tas ir kaitinoši..nedomāt..arī domāt ir kaitinoši.kas notiek?es laikam nesaprotu..vai negribu saprast..vai nemāku saprast.

Vispaar man baigi patika, shitie domu birumi, liek aizdomaaties...

vienkaarssi uuber beidzot ssite var redzeet ko labu


es ssito saucu par mirklla izpausmi papiiraa ne dzejolis ne staasts vienk emociju kopums ko pat nevajag paaraak konkretizeet ar izteiktajiem vaardiem

starpcitu lloti labi paliidz arii passanaliizei

es gan pats vairaak iztieku bez teelainiibas vairaak uz sakariibaam bet nu ssito manupraat ir vieglaak uzkkert nekaa manus liidziigus...

tev zzetons nenoliedzami

man patiik...

kaut kā ļoti pietrūkst.... morālais briedums, laikam.

Tuk!

Es uztraukts salecos. Nolieku austiņas. Kas gan tas varētu būt? Apskatos sev apkārt. No kurienes nāk šī Skaņa. Nekur nemana. Tikai fonā vienmuļi čerkst mans ventilators. Atgriežos pie darba.

Tuk!

Jā! Skaņas avots noteikts. Tā nāk no Loga.
Saspringtu skatu koncentrējos uz logu gaidot Notikumu.

Tuk! Klang! (Uz īsu brīdi kaut kas Tumšs pazib pret rūti un ar atsitienu no skārda palodzes nokrīt zemē).

Kas Tas ir? Kas Tur ir? Un Kur ir Kas?

Man šodien jāpabeidz raksts par degunradža urīna pozitīvo ietekmi un gastroenterīta profilaksi. Jau ir savākts plašs teorētiskais materiāls, trūkst prakses.

Tuk! Klang! Paukš!

Tumšais objekts laikam netika lejā uztverts kā nākas.

Es dodos pie Loga. Un veru to vaļā ...

Pļekt!

Mani trāpa šķidra Suņa kaka.

"Sic transit gloria mundi
Ņemu un izsitu mučelei spundi"

Mīļā Dienasgrāmata, suņa ekskrementam (šķidrā veidā) piemīt rūgtena garša un ķepīguma ziņā tas var mēroties ar kausētu karameli. Kas būs Tālāk?

un kas,mani mīļie,tas tāds???

Tik tiešām, mani mīļie, kas Tas tāds?

Es to uztweru kaa not alone rakstiishanas/domu gaajiena stila izmiehsanu.
Bet tik un taa jaaatziist ka bija smiekliigi un interesanti palasiit (lai gan es neatbalstu citu gariigo radiijumu izsmieshanu). Bija labi
Krix nepuucies, tas bija weel wiens wiedoklis par tawu darbu, tas ka to neapbriinoja nenoziime ka tas ir slikts, shis tas man pashai patika, tagad tu wareetu sanjemties un uzraxtiit kaut weel labaaku!!!^^ Good luck

ShinChan RULLES!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Es noreecos taa ka "miilji noskuupstiiju zemi"!!!!! YUHUUUUUUUUUUUUUUUU!!!!!!!!!!!!!!
*"ShinChan da best!ShinChan da best" & hulla dance*

Precizējums: nevis not alone, bet not alone un vēl miljoniem viņai līdzīgi rakstošu. un nevis izsmiešanu bet parodēšanu, kas nav viens un tas pats.


Nu te ir viens no amniem skriceleejumiem.

bet ja vairāk tīk dzejveidīgi pasākumi tad var iemest aci šeitan

es jau nepūšos bija labs arī ShinChan garadarbs

nju gaidam vairaak no not alone mazaka no ssinccana kas var izpausties citr un komenteet sseit....

fuu,nu ir taisni prieks atkal kaut ko rakstīt..nu,ilgi neko jaunu neesmu uzrakstiijusi,taapeec likssu vecos darbus

*Ir tikai tukšums.Itkā es būtu tikko piedzimusi.Pasaule ir tik balta,nav nekādu jūtu,nekādu domu..Es esmu pamodusies,gluži kā pamostos pirmo reizi..Kaut kur skan cilvēku soļi,pelnu traukā nodziest mana cigarete,nodziest tāpat,kā nodzisa kas cits..es klausos čigānu mūziku un jūtos brīva.no visa.
Labrīt,ir rīts.Jauns rīts.

*Cilvēki..viņi pazūd.Bailes,nomācoši aukstas telpas..nāve atnāk un nekad neatgriežas,varbūt..Varbūt nāve ir skaistākais,kas notiek,skaistas beigas..Bet tikai vienreiz,otrreiz vairs nekas nenotiks.
Māmiņ..es baidos.Es gribu prom.Es gribu aizbēgt.
Atmiņas kā vilku bars dzenas pakaļ,tu neaizbēgsi..Bailes visu pārņem,bailes..es nevaru aizbēgt.es nemāku aizbēgt.es nemāku..
Aizlidot..iedodiet man spārnus,es gribu aizlidot.
Es nevaru.lūdzu,aizlidot,es gribu,tik neprātīgi gribu..Aizvelciet mani,kā aizvelk līķi..
Lūdzu,es gribu aizbēgt.

tagad es jau pazīstu vismaz trīs topošos rakstniekus. Malacis !! Ir tēlaināki par dažu labu "lielo" (pieredzējušo) raxtnieku darbiem (tās bija tikai manas domas. Bet vai tad viņas daudz atšķiras no realitātes?). Vienīgais, kas mazliet pietrūkst - sižets. Man ir diesgan pagrūti koncentrēt uzmanību taviem īsstāstiem, jo tur ir maza kustība.
A moš vaina ir manī ?

P.S.: Varbūt es arī kautko uzrakstīšu.

nu,tie nav gluži stāsti,k-kas ielikšu ari vienu īsu stāstiņu(kad nebūs slinkums).
tas,kas te iepriekš likts,ir tikai mirkļi,saraustītas domas un ilūzijas

es vienu nesaprotu - kaapeec tik depresiivi... vai man tikai liekas?

kuš, kuš. Kad es pēdējoreiz atļāvos uz to norādīt, mani nodēvēja par apd.....u un padsmitniekus neizprotošu. Nebrien manās pēdās, ja nevēlies sastapties ar šī foruma inkvizīcijas filiāli.

One heart, one dart.

nu,es gan to neuzskatu par depresīvu..un turpmāk uz dažiem labiem komentāriem vispār neatbildēšu.

^Mans mīļakais citāts



Iepazīstinot 10 cilvēkus ar taviem tekstiem 8 no viņiem atzina, ka tie ir caur un cauri depresīvi (es arī joprojām pie tā pieturos un uzskatu, un īsti nav saprotams kāpēc tu spirinies pretī), vienam likās ka autoram ir dziļi slēpti kompleksi, kas tiek izpausti ar rakstīta teksta palīdzību, bet vēl vienu tavi teksti uzjautrināja. Galvoju, ka viņi visi ir brīvdomātāji un viņu dzīves uztvere nav stereotipizēta, aizspriedumaina.
P.s. Vārds "slikts" nav vārda "depresīvs" sinonīms, to tev uz priekšdienām derētu ielāgot.

bet nu paga, sheit jau man vajag apvainoties...

Vai tad nevar pajautaat (un sanjemt atbildi) par to iemeslu kaapeec staasti ir taadi kaadi vinji ir? es tos nenoniecinu, bet tikai konstateeju savu iespaidu par tektiem. es neteicu ka tie ir slikti, es tikai uzdevu valiido jautaajumu.

Ja tevi biedee jautaajumi, tad kaada jeega likt aaraa tekstus? ja vieniiga reakcija ko tu pienjem ir "vai, cik labi teksti", tad sho pavedienu vispaar nevajadzeeja taisiit, jo tas ir bezjeedziigi. man gribaas saprast tevi bet tu uzreiz raudaat un apvainoties... diivaini...

LastGuru,neuztraucies,es to nekaadaa gadiijumaa nebiju domaajusi par tavu postu
peace

Skatos, ka jauniete savos 16 gados jau piedzīvojusi tik daudz, ka spēj spriest par dzīves labajām un ne-tik-labajām pusēm. Manuprāt, cilvēkam ir jānodzīvo vismaz divtik garš mūžš, lai tiešām sakarīgi varētu spriest par dzīves vērtībām, priekiem, bēdām utt. Uzskatu, ka viss šis tapis k-kā iespaidā - kāda grāmata, filma, "viedās'' draudzenes iespaidā... Pats jau arī vēl bērns, tapēc uzjautrina tās jaunās dāmas, kas savos tīņu gados staigā balinātiem feisiem, taisa no sevis dzīves apdalītās, apvainotās. Droši, ka sapratāt par ko runāju...
Mans subjektīvais viedoklis. Ne es cienījamo autori pazīstu, ne man spriest

nuu..katram jau savs subjektiivais viedoklis kaa lai taa saprotamaak paskaidro-mani neietekmee nedz draugi,nedz graamatas(taas,ja arii ietekmee,tad tikai dod vairaak zinaassanu un ietekmee labaa noziimee).televiiziju es neskatos,nu,ja skatos,tad paarsvaraa multenes vai arii kaadu labu filmu(es te par USA mega extra "dziljajiem"garadarbiem nerunaaju),uz kino eju labi ja 1x gadaa,radio arii neklausos..priekss kam man tas?man ir labi arii ar savu industriju,nu,un es neteiktu,ka tur ir daudz vaardu,kas vareetu mani ietekmeet(taa kaa tur ir ljoti maz vaardu).
solaarijus neapmekleeju,taccu arii ar balinaatu seju es nestaigaaju
dziive mani nav apdaliijusi,vismaz es taa neuzskatu.un apvainojos es tiessaam ljoti ljoti reti.
nu moins,skatos,te daudziem liekas,ka esmu kaut kaada baisi depresiivaa gote
nezinu,nezinu..varbuut kaadu reiziiti peec gjeerbssanaas stila,bet arii tad taa nepilniigi..
un between-tas jau ir izsenis noiets etaps

jaa,nu,buutu taa kaa k-kas jaaiepljekaa
atvainojos jau iepriekss par to tizlo rakstiibas stilinju,vienkaarssi man te paarinstaleeja kompi un nevaru garumziimes atrast.

*Es ljoti reti uzticos cilveekiem..jo vinji ir taadi maitas..vinji saapina.Zini-meli tikai novilktu mani zemee.Bet es gribu lidot..Nav jeegas melot.Nav jeegas izlikties.Citi to izdariis muusu vietaa.

nu ja,un taga paaris dzejoliissi


Lietus ir miljons asaru,
Izraudātu tumsā
Lietus līst,un tev šķiet,
Ka tas nav nekas
Tev šķiet,ka Dievs tevi pasargās.
Bet Dieva nav.
Nav arī aizsardzības.
Viņi tevi paņem un aizved.
Uz kurieni?
To neviens nezin.
Kur lūdz žēlastību.

~~********~~

Deklinācija...
Deklinācijas nav.
Kā tad tā?
Kā-nav?
Deklinācijas nav.
Tevis nav.
Manis nav.
Matērija
Bezgalīga telpa
Nebeidzami uzliesmojumi
Apdziest
Zvaigznes....
Vai tu redzi?
Diedziņos piekārti spīgulīši
Pie izdomātām debesīm
Kāpēc nav?
Tu lietas nosauc vārdos
Bet varbūt ne tā
Varbūt dzīvība
Ir nāve
Viss sajūk
Viss ir viens
Viens ir viss
Varbūt..
Deklinācijas nav.


~~******~~

Naktīs ,kad mēs guļam
Nāk nāve un skatās mūsu atmiņas
Kā kinofilmas
Bet naktīs
Mēs jau nezinām
Varbūt mēs esam tukši
Nāve mūs piepilda
Ar tabakas dūmiem
Dievs ar sarkanu krītiņu
Zīmē smaidus mūsu sejās
Zini,šobrīd angļi dzer tēju
Zini,šobrīd kāds mirst..
Varbūt kaut kad,kaut kur
Kliegs bērni un gaudos suņi
Bet mēs neredzam
Pūlis
Mūs noslīcina kā kaķēnus...

Tu dzīvo bailēs
Tvārsties tumsā
To tik tev, varu teikt.

katru rītu manā dzīvē iespīd saule
vairāk vai mazāk,lūk,tas ir jautājums

ir wairaak waarsmu,
kas skumjaas raxtiitas,
ir tik daudz staastu,
kas saapees apraujas.

un depresija
ir slimiiba.
bet skumjaas
sleepjas patiesiiba

taa ka - kas daljas
kaa dzeja raxtiita?

(man shkjita int'resanti
sarunaaties riimees.
taas dazhrejz nemanaami
iebrawc juusu dziiwees)

rebel,U rock!
thats all I can say
good luck,
by the way

good luck,u say..
is there a hidden meaning?
what for should i pray,
about what should i be dreaming?

With luck in your pocket
Through autumn storm
You can go
And shock it

manā somā klusu kaut kur eksistē tāda maza,mīļa lieta kā domu grāmata,jeb publiskā dienasgrāmata.pārsvarā te esošie teksti ir no tās,bet taga es likšu vēl iekšā,apskaidrojot situācijas no garāmgājēju skatu punkta

Agrs rīts.Dunte.Jūras krasts.Tukšums.Es sēžu viena starp dažām vēl nenojauktām teltīm,spīd saule,daži smiltīs guļ,pārējie aizgājuši uz vilcienu un pavadīt prombraucējus.
Klusums.
***
Tā tava jūra ir tikai iedomas,tālu aiz horizonta noklīduši sapņi...Tā nav patiesība.Dedzinoša vientulība atnāk un neiet prom..Viļņi pazudina neprātīgos,un tur,zem ūdens,apstājas laiks.Sapņi rada tēlus,kam gribam būt līdzīgi.Pamosties,tu nevari sapņot mūžīgi,viņi tev to neļaus..Baidies,jo nāve ir tik tuvu..
Jūra izskaloja krastā driskas un pārpalikumus no senajām dzīvēm.Cilvēki,kas noslīkuši..Kuģi,kas nogrimuši.Bailes no vientulības..tukšums.Neviena vairs nav,jo tavu mīlestību noslepkavoja.Slepkavas aizbēga,un arī viņu stāstu neviens nekad neuzzinās.
Gluži tāpat kā tavējo.


Vēls vakars.Sāka līt,un es laidu vaļā lielo bimbuli,jo gribēju mājās.Pārtikas nav.Mēs braucam vilcienā-slapji,smilšaini,salijuši un noguruši,izsalkuši un miegaini.
***
Meža stacija..te,vilcienā,ir gaišs,bet ārā..meža stacija.
Kropli koki māj ar savām zaru rokām..purvs ir tik dziļš..un tumsa.Neviena nav.Viņi sniedzās,lai aizsniegtu vilcienu,bet viņiem nepietika spēka.
Dievs..tu pārdevi meža staciju.



Izdomāju pierakstīt situācijas arī pie pārējiem postiem.tad nu-lai labi lasās

--> labi,tas nu ir darīts pārējiem vienkārši neatceros situācijas.mja.

Tavi stāsti liekas pilni rūgtuma un skumju. Nesaku, ka tu esi kaut kāda gote, jo es to nezinu, bet domāšanas veids (varbūt tikai rakstīšanas) ir gotisks. Manuprāt tev vajadzētu zināt, ka goti ir tādi paši cilvēki, kas izjūt prieku, ne tikai skumjas. Tikai šo cilvēku pasaules redzējums ir skumjš.Tavs iespējams arī. Esmu gandrīz pārliecināta, ka tu laimīgu beigu vietā izvēlētos skumjas "jo tikai skumjais ir skaists un mūžīgs".
Un ko es te muldu...sava daļa gotiskuma ir katrā no mums...bet tev nedaudz varāk...