Vecaas dziesmas jaunaas skanjaas Kaut zinot to, ka drope ir
galā, Pat students staigā tur, kur tam
tīk, Mēs nokniebsimies kanāla
malā, Mums iespers sētnieks
pohmelīgs. Kad Vasja atrubījies būs
slīpi, Mēs sadzirdēsim, kā šamais
bezd. Ne es, ne tu, neviens te nav
skaidrā, Kas viegli ielej, smagi prom
iet. Es tev stāstīšu visādas
blēņas, Par supporteri Hattrickā. Un
pasūtīšu nahuj iet sēņot, Lidot pāri
peļķei atrubonā. Vēl iemācīsimies
dirsties klusu, No āžu dīrāšanas prom
bēgt Tad aizsūtīs mūs abus uz
Straupi, Kur delīrijā varēsim
ķērkt. Jo kas korķi izšauj, Pats no
korķa krīt; Kas vienmēr dzerstās
apkārt Tur, kur pašam tīk? Kas vienu
plakstu atver un pēc tam otru ar? Ko
smagi moca pohas hei, glābjas, kas
vien var! Še tev mana plauša, Anka,
niere, sirds, Vai tas ir tas, ko
gaidi, Vai vecais labais spirts? Kas
vienu plakstu atver un pēc tam otru
ar? Ko smagi moca pohas hei, glābjas,
kas vien var! Draugi pārmetīs mums
šmigaino noti, Un teiks, ka āžus dīrā
citādāk, Bet mēs abi zinām ļoti, ak
ļoti, Ka salāpīties var atklātāk. Un
kad alū skalosim mēs rīkles, Bet augšā
spīdēs apaļš balts logs Aiz smaidiem
noslēpsim mēs pohas, Tas bija varen
izdevies joks. Kaut zinot to, ka
drope ir galā, Pat students staigā tur,
kur tam tīk, Mēs nokniebsimies kanāla
malā, Mums iespers sētnieks
pohmelīgs. Kad Vasja atrubījies būs
slīpi, Mēs sadzirdēsim, kā šamais
bezd. Ne es, ne tu, neviens te nav
skaidrā, Kas viegli ielej, smagi prom
iet. Neviens nav skaidrā Podā
vemt Uz Straupi laižam Tad atkal dzert