Jā, jā nevainojamā Japāna.. viņi jau ar savu labo motivāciju nemaz nevar beigt nost savu psihi, ar katru reizi, kad nevar/nav spējuši ko darīt šo
kādu citu labā..
lai nu kā.. vienu dienu izlasīju pavisam nelielu rakstiņu kādā avīzē:
QUOTE(Dace Sniedze @ Jan 06 2007, rītdiena)
"Kad dēmoni elso no muguras"
konsekventi: Kopš atmodas arī mūsu valstī tiek īstenota sabiedrības, jo sevišķi jaunatnes, samaitāšana.
Reiz radās iespēja dzirdēt lāda psihiatra lekciju par masu kūltūrā manifestētām pataloģijām, kas tika padarītas par pilnīgi nevainīgām un pat modernām. Pīrsingi, tetovējumi, skrandas, mežonīga meikapa izmainītas sejas, frizūras- katra no šīm parādībām apslēpj sevī kādas noteiktas slimības diagnozi.
Reklāmu un pirkšanas mānijas kultivētāji pat pieaugušu cilvēku masu aplipinājuši tiktāl, ka šis pūlis piedalās visraibākajās un idiotiskākajās akcijās, spēlēs, šovos, viktorīnās un konkursos. Pieļauju domu, ka pubertātes saviļņotajiem bērniem šāds atzars vēl būtu attaisnojams, taču vecāki ar savu ļaušanos brīvajam kritienam (vietā salīdzinājums ar Lucifera kritienu) neapzināti sekmē gan pašu, gan savu bērnu apsēstību. Piemēram, Latvijas sabiedrībai tik ļoti pazīstamie pokemoni ir tikai viens no zīmoliem cilvēku apzinātai demonizācijai.
Tiek runāts par varmācības, seksa, izlaidības propagandu, taču tas neviena ietekmīga varas segmenta attieksmi nepadara modru. Visas lietas ir garīgas. Tas, ka šķietami pieklājīgs tēvs nožņaudz savu ģimeni, ka 24 gadus veca sieviete uzšķērž savu stāvoklī esošo draudzeni, pēc tam noslīcinot tās 3 bērnus, ka astoņgadīga meitene Keša Frīmena, noskatoties 1999 gada filmu Pārtrauktā dzīve, no savas pidžamas pagatavo cilpu un piekaras palodzei- tas viss nav tikai varmācības izklaidības sekas vien. Gluži vienkārši tā ir demonizācija.
Diemžēl skolotāji pret šo ārprātu cīnīties vairs nav spējīgi, un arī pašai valstij ir svarīgākas lietas darāmas. Kas dziedinās šo sabiedrību?
Arī homoseksuālisms ir viena no iepriekš minētās demonizācijas dienas kārtības akcijām. Pirms tam bija seksopātija, mārketopātija, reklamopātija un citas besopātijas. Tagad, stāvot uz rietumu bijušo vērtību drupu kaudzes, ļaudīm, kas vēl ir pie kaut vai daļēji pilna prāta, nāksies atzīt, ka vienīgais progress un nākotnes mērķis ir tikai atgriešanās. Mums vajag atgriezties pie gadu tūkstošiem lolotajām vērtībām, atziņām, garīgās dzīves likumībām un prakses. Bet visa pamatā tomēr ir atgriešanās no grēkiem. Kas to negrib vai nevēlas pieņemt, tas negribot kļūst par atbalstītāju sabiedrības tālākai demonizācijai.
..nevar nepamanīt, ka autore ir diezgan reliģiski apsēsta, bet..
ekhm..- daži retoriski jautājumi par to, kas tad īti ir
normāli un, kas ir
sabiedrības degradācija (ja Jums nav ko darīt, varat arī iztiekties, ko domājat):
1. Vai sevis motivēšana būt
labākam par citiem, mēģinot ieviest kaut kādu dzīves jēgu ir deģenerēšanās pazīme?? (tās pašas viktorīnas, spēles un sacensības ir tieši tāpēc, lai (vienalga vai sev vai citiem) parādītu, ka tomēr esi kādā veidā par kādu citu spējīgāgs. Kaut vai
tikai ārējā izcelšanās, tiem pašiem
pubertātes saviļņotajiem bērniem - iepriekš minētajiem wannabe emo/gotiem/whatever ir iespēja ar kaut ko izcelties, jo citās nozarēs varbūt tas vēl nav iespājams. (un tieši tāpēc arī liela daļa tomēr izaug par
normāliem cilvēliem, jo paaugoties tomēr nedaudz vairāk izglītojas un ir iespēja to parādīt kādā citā nozarē.) Vai problēma nevarētu būt tikai tad, ja šis
pārākums ir tikai spējā kādu apčakarēt, naudu pelnīt, būt par citiem fiziskā pārākumā vai sazin vēl ko, kas ir pret
patiesajām vērtībām-jo, ko tad darīt tiem, kas tomēr nevar būt labāki šo vērtību ietvaros?? kur ir uzvarētāji- tur arī zaudētāji..)
2. Vai pati izglītības sistēma uz šādu situāciju
nebīda?? Piem.- ir vērtēšanas sistēma, tiek rīkotas dažādas savstarpājās sacensības, kas parāda, kurš tad ir
gudrāks/spējīgāks/utt. un tie, kas parasti
tādi nav tad arī cenšas izcelties ar ko citu piem.-
asprātību- kā
klases pajoļi, ar
drosmi- tiešā vai burtiskā nozīmē spļaujot šīs sistēmas un to pārstāvju sejās u.c.
3. Ak, jā tik ļoti lolotās pagātnes vērtības- nez, kādas tad tās ir?? Karot, lai izpildītu savas tautas/valsts/vadoņa iegribas un vēlmes?? Ziedot un/vai upurēt visu, kas ir sākot ar materiālām vērtībām un beidzot ar cilvēkiem kādam, kam ir
absolūtā vara tikai tāpēc, ka tādā veidā vari pats gūt, ko vēlies?? Uzspiest saviem bērniem savas vēlmes par viņu nākotni, jo domā, ka vislabāk zini, kas viņiem ir jādara/ir vajadzīgs?? Dzīvot un radīt pēcnācējus bez nekādas izaugsmes un motivācijas padarīt dzīves apstākļus sev un/vai citiem
labākus/vieglākus/utt??
-un visbeidzot-
4. Ja šobrīd pilnīgi visi ir ar dažādām pataloģijām, kad tad īsti sākās cilvēces degradācija?? Tad, kad gribāja visu pasauli padarīt par
vienu lielu, laimīgu ģimeni?? Tad, kad pārstāja ticēt tam, ko nevar redzēt un ko nevar pierādīt?? Vai varbūt tad, kad atteicās dzīvoties pa kokiem un, sākot pārvietoties
uz divām, pārvācās dzīvot alās?? --vai varbūt, ja kādam evolūcijas teorija neiet pie sirds-- Kāpēc tad vispār
visvarenais radītājs izveidoja šādu
dabas kļūdu, kuru
dabā ir tiekšanās uz progresu; cenšanāss būt pārākam par saviem priekšgājējiem un/vai līdzcilvēkiem??
*sigh*
Kas mūs nenogalina, dara mūs stiprākus. /F.V.Nīcše/