dziļu jēgu neredzu šīm spriedelēšanām. nu, spriežam, spriežam, un no tā kādam labāk kļūst? ok, noskaidrojām - mums ir pilnīgi vienādas domas (arī man, tramvajā braucot, ausis svilst, kad viņi(tie) sāk gudrot par to, kā labāk paraustīt priekšā sēdošās meitenes matus, un pēc tam saderēt, kuram pirmajam viņa iemauks), a no tā kāc no šiem bērniem kļūs gudrāks? savācies te bariņš i vsjo. bez tam, es uzskatu, ka šīs tēmas aizsācējam vajadzēja būt kaut nedaudz pieaugušākam (1989. gads kā nekā, tad padomājiet - cik ļoti viņš varētu būt izaudzis no šī vecuma?). tomēr, prieks, ka vismaz kāds, tikko izlīdis no šīs ''emo pokegotiskās pirmspusaudžu čaulas'', pagriežās un sāk d.irst virsū saviem vēl pirms mirkļa bijušajiem sugasbrāļiem. tas pierāda visu iepriekš minēto.

keydan, pilnīgi piekrītu par skolu attīstību un par izglītības sistēmu vispār - sūkā - tu tā arī neesi kārtīgi iemācījies latviešu valodu.

nu, vēnu graizīšana, tas ir jau citā notī- tā ir vienkārši tāda nosliece, kuru izraisa kādas personas nepieteikama uzmanības izjušana (skat. par bilu) no kāda cita indivīda puses. tas var piemist arī 17., 18. gadus veciem jauniešiem, kuriem naktīs kāds neļauj gulēt (pohas? galva sāp?).
un, ja jau šī meitene (15 gadi - vecumam jau nav nozīmes) dzerstījās ar tevi kopā, ''Goldij'', jāsāk domāt, kas tieši ietekmā šos ''aptrakušos'' pusaudžus. varbūt man jāsāk no tevis vairīties??

kāds šo norakstīs uz to, ka esmu sanarkojusies, jo, redz, cik slikti viņiem mūsdienās. a, zini, man ir ok! ja tu savāc mani kādā renstelē un kopā ar kārli ulmani un ''cik agrāk bija labi'' devīzi sejā uzslien mani kājās un iedod bisi, labi, iesim, bendēsim nost mazos šampinjonus!

Redzu jeegu man piem paliek labaak un paliek lieciiba kaa bieds naakoshajiem "pokemoniem" kaada naakotne vinjus sagaida ja turpinaas domaat ar nepareizo galu xD
Un par tiem gadiem.. tas ir tikai cipars un meedz gadiities ka "sapraata liimenis" atbilst kaadaas +-3 gadu robezaas...

Gjeniaalaaku stulbumu gruuti iedomaaties. Beerniibas traumas var vizuaali pamaniit ljoti aatri.
Ir jaabuut ideaalistam pesimistam, vai kaadas gariigaas konfesijas biedram, lai domaatu, ka apveltiijums ar intelektu notiek dabiigaa celjaa. Intelekts tiek atiistiits saakot no pirmaa vaarda izrunaashanas beerniibaa liidz vidusskolas vecumam, var teikt absoluuta noziime ir videi un vecaaku uzmaniibai. Beerniibaa ieaudzinaatais ir visam muuzham. Un vecaaku uzmaniiba ir absoluuts faktors beerna intelekta atiistiibai mums saprotamajaa virzienaa.


Kopumaa domaaju, ka lai mainiitu jaunatni ir jaasaak ar augstkolaam, tur vajag ieviest saturiigaaku izgliitiibas politiku, taa lai tie kas iziet cauri augstolai, ir meerkjis un censoniiba ietekmi novirziit jau uz zemaaku leveli, tas ir visskolaam, koledzhaam, peec tam kad ir savesta kaartiibaa videejaa izgliitiiba, tad jau var saakt domaat par pamatizgliitiibas liimeni. Jo, DIEMZHEEL, taa no zila gaisa jaunie vecaaki savus beernus neaudzinaas peec vispaareejaa standarta eetikas normaam ar nelielu patriotisma devu. Pie muusu sabiedriibas tempiem sisteema, kur var aptuveni ieziimeet 3 stabilus slaanjus jaunanieshu viduu un kur videejais ir ar nospiedoshu vairaakumu, var naakties gaidiit veel gadinjus 10 liidz 15.

Par šito tu būtu pelnījusi treknu banu no moderiem. Ja neesi piefiksējusi, keydan ir krievs, un viņš cenšas runāt latviski. Par to vien cilvēks būtu jāciena, nevis jāapliek. Viņam izdodas.
Un tas, ka krievu skolās latviešu valodu māca pa roku galam, ir fakts.

Kāda jēga krāsot logu rāmjus, ja tie ir sapuvuši - var jau, bet tāpat pēc pāris gadiem tie sadalīsies - velti izšķiesti līdzekļi un darbs. Jāsāk ir tieši no bērnu dārza un tad uz augšu, jo augstkolās mācās pieauguši cilvēki, tāpēc tur neko daudz vairs audzināšanas jomā nevar izdarīt, ja nu vienīgi var mācīt viņiem būt par labiem vecākiem, それだけ.

Var jau meegjinaat maaciit ar labiem vecaakiem, bet, cik tas buus veiksmiigi? Vecam sunim jaunus trikus neiemaaciisi, taapeec piekriitu, ka jaasaak ar zemaako liimeni, ar beernudaarzu, bet jaariikojas tuuliit, jo peec gadiem desmit shos beernus jau audzinaas tik ljoti aprunaatie tagadeeie siichi. Un nekas daudz jau nav jaamaaca, jo viss, kas vajadziigs, ir kaut kaada nebuut cienja - tieshi taa vinjiem shobriid visvairaak truukst. Ja vinji uzaugs bez cienjas izpratnes, tad necieniis savus savus beernus, un, atstaajot audzinaashanu vecaaku rokaas, ieguusim beernu, kas necieniis savus vecaakus, jo vecaaki necieniis vinjus.
Traki jau tas viss protams ir, bet reiz shiis probleemas apsprieshana beigsies un neviens taapat lietas labaa neko nedariis

sākt no paša bērnudārza... vairums pieaugušo, cik esmu novērojusi, ir pilnīgi vienalga, kā tur to bērnu māca - galvenais, ka viņš nes mājās nesmukus zīmējumus un appuņķotas plastalīna figūriņas. ja kaut ko radikāli jāmaina, tad varu vien ieteikt - sabāzt visus pirmgadniekus vienā konteinerī un striktu psihologu vadībā tad arī uzaudzināt, lai gan man nešķiet, ka tas nestu kādus augļu. reālajā dzīvē nekāda uķi - buķi lietiņa - vai, cik tev smuki sanāk, un kas mums te pa rūķīti mācās staigāt? nenotiek. protams, var jau viņus izaudzināt par cieņas pārpilniem robotiem, tomēr man negribētos tādā pasaulē dzīvot. no otras puses, var bērnus vest ekskursijā uz getliņiem un rādīt bomžus- redz, kas notiek, ja dzerstās, nemācās, u.c. tomēr otrpus žogam zāle vienmēr ir zaļāka, un, ja neļaus bērnam vienu reizi iesist, viņš nezinās kas tas ir, un agrāk vai vēlāk to izdarīs, neatkarīgi no tā, cik procenti cieņas viņam sabāzti galvā.

secinājums. mēs katrs esam gājuši cauri šim ''akeskaralisvisuvaldošais, klanies jēl'' vecumam, tā ir tikai neatņemama daļa no mūsu dzīves. topiks sākotnēji par to, kāpēc viņi tādi ir? - nu ir un viss. pieaugs, pārmainīsies, tad arī mantos to cieņu. nepatīk, neskaties. tas, ka jūs tikāt bāzti stūrī psrs laikā, nenozīmē, ka pasaule negriezās. tajā laikā arī bija tikpat stulbi cilvēki, ar to atliek tikai samierināties.

panes irbes dienas jautājums: kāpēc gados vecāki cilvēki, pēkšņi uzbrūk savai bijušajai esībai un cenšas to mainīt, ja paši no ši vecuma ir izauguši tīri normāli un sakarīgi?

Njā viena no labākajām atziņām. Mums jau visiem gribas nolikt, bet padomāt par to, ka paši bijām līdzīgi un par mums arī mēdza teikt: "Kad mēs augām tā nebija"
Runājot par to paaudzi kura tagad tikai būs. Neviss jau no bērnudārza jāsāk mācīt kā audzināt ģimeni, bet pirmkārt, jau mums pašiem tiem, kas činkst, ka agrāk bija labāk, vajadzētu padomāt, kā audzināism paši savus bērnus.

Tu esi mazliet nokaveejis/ -usi, tie laiki jau sen ir garaam, kad ar Fiirera gadiibu tikai audzinaataa slavenaa Hitlerjugend
Iemaaciit jau var visu, kaut maziem 12 gadiigiem iestaastiit, ka ar Panzerfaust vaig mesties virsuu tankam Berliines cinjaas. Vaijag maaceet tikai visu pareizi pasniegt un tad jau mazinjais dariis visu ko tam liek. Bet vai no taa kaada jeega? Nop. Muusdienu sabiedriibaa ir vajadziiba pec citiem cilveekiem. Tachu kaadiem? To arii neviens nemaak pateikt, taapeec skolaas maaciibu programmas tiek mainiitas viena peec otras, un katraa stuurii savs maaciishanas stils. Beernudaarzaa un skolaa buutu labi, ja cilveekiem tiktu radiita interese par kaut ko, lai tas peec tam turpinaatu maaciibas augstskolaa. Pats to laiku visu noslinkoju un nekaa neimaacijos. Prieksh tam jau ir augstaakaas izgliitiibas iestaades ar profesoriem. Un galva nav piebaasta ar visiem tiem skolu meesliem. Tai slavenaa augstskolaa, kur visi liek tik lielas ceriibas par kaut ko izaugt. Tachu tai pashaa laikaa inzjenieriem visu maaca taapat kaa 70-tos gados, ar tiem pashiem meerinstrumentiem un labratorijas darbiem. Arii augstskola nekaa nedod, tikai pieradina cilveeku pie stresa un piespiezj domaat, jo taa kaa citi var iztureet augskolaa, tas tieshaam ir abriinojami. Jau beerni, darbs, maaciibas un veel nebeidzamie tusinji. Tieshi shajaa haotiskaa videe top cilveeks, kas beigaas ir gatavs uz visu un nenokaa nebaidaas. Un tad jau txt konsultaaciju laikaa pirms sesijas, lai dabuutu pielaidi pie eksaamena, kad pasniedzeeji saka, "Saakas mans seriaals un eju prom, naakat naakamaa gadaa!", vairs nebiedee.
Visa izgliitiiba ir galiigi garaam, ieskaitot augskolas, liekas ka daudzaas ceriibas jums taapeec, ka neesat tur bijushi. Viss notiek pashmaaciibas celjaa. Un tikai tie, kam ir kaada interese radusies, vai kas no vecaakiem ir iemaaciijushies pacietiinu un meerkjtieciibu, tie arii kaut ko dziivee sasniedz. Taapat vienaa klasee ir 30 cilveeku un tikai no daljas kas sanaak, kaadu tur vairs vainas izgliitiibaa? Nav logjikas. Taaka lieki ir nolikt jau taapat bezceriigo izgliitiibu, bet vairaak meegjinaat dariit pasham.

par ko iet šis bezjēdzigais disputs? Ši ir kada padomes apspriede par to kāda aug jaunā paudze? katra kautk o ieburkšķ un atkarto vienu un to pašu, katrs nākamais iz arvien seklāks un bezjēdzīgāks, ta vien liekas ka katram kautkas ir sakams šajā sakarā. Ķaķa lasti debesis, nekas cits tas nav.

Bļin, beidz manu pašapziņu slepkavot, es esmu gan no divstāvu gultas izkritusi, gan ar ķieģeli dabūjusi (un tas ir acīmredzams pēc maniem postiem, bet pofigs). :/

Par audzināšanu runājot, varbūt kļūdos, bet man liekās jo tev ir stingrāki vecāki, jo vairāk tu izlaidīsi savus bērnus, tāpēc, lai viņiem nebūtu jāiet cauri tam, ko tu esi bērnībā piedzīvojis.

es tev pilnīgi piekrītu! šis jautājums te vairākkārt jau pavīdējis. Tu esi viens no pirmajiem, par ko vajadzētu sūdzēties!!

Man būs visas iespējas tavu ideju pārbaudīt praksē - mani vecāki nebija stingri, līdz ar to pēc idejas man jābut stingram, heh

Nu un kam tad tu pasūdzēsies? neliekas tev tas muļķigi un bernišķigi vai ar tev liekas ka kads te mani lieks pie kauna staba un strostēs.

Muldonju bars. Pieci ciema vecajie meegjina atrast veidu, kaa lidot kosmosaa. Dariet tachu to nopietni, vai tam nebuus jeegas! Secinaajums: tam nebuus jeegas. Es runaaju par izgliitiibas apsprieshanu. Kaa labaak audzinaat beernus - tas ok, go on, I don't care.

sipps, kahi, that's a PM stuff.
Shumins, raksti iisaakus postus vai kopsavilkumu! Citaadi reti kursh izlasiis. (Dzeeraajs maaca citus nedzert...)

Wow! Komenti sabira kaa pupas!

Zinu esmu redzeejis dzirdeejis taada tipa cilveekus!BEt nevaig nostaadiit stereotipu ka visi kas zem 16 vai 18 ir deģenerāti! Pie shitaadien izlutinaatiem kretiiniem ir vainiigas 3 lietas

1.Vecāki-Vinju audzinaashana/personiskaa maaciishana-Dauzdiem vecaakiem vairs nav laika pavadiit dazhus jaukus briizhus kopaa ar beerniem/gjimeni taa vietaa vinji aizstaaj sevi(vecaaki) ar datoriem(pa 600Ls)oranzjhaam tapeteem utt.Vecaaki ar beerniem nekontakteejaas taapeec siikie izdomaa -"Eu!Es savus senchus neklausiishu!Jo vinji neklausija mani!Vinji man uzdaavinaaja Melnu iPodu Tumshi zila vietaa!" un sheit arii saakaat taa taa sauktaa ''deģerinēšanās'' ... daudzi nezin pat ko noziimee sods! Ja senchi kko pasaka taa shie beerni domaa ka vinjus vairs nemiil utt.Un tad vecaaki nopeerk oranzhas tapetes lai pieraadiitu ka miil!...kur logjika?)




2.Muusu laiki-MUUZIKAS,kulturu un mosh ari tehnologijas zinjaa!-Piemeeram Muusdienu Reps/Hip-HOp ..Ir daudzas sakariigas dziesmas kuraas tiek staastiits dziivi,naavi,suudiihu beerniibu-kas paraada kaada tieshaam ir suudiiga beerniiba un kad ir ja vecaaki tewi nemiil...Ir arii savaadaas Reps-Piemeeram...''kheHem!''...''Yo nigga da man nauda kriit no kabataam aaraa ,esmu apkaaries 50`000 dolaaru veertaa Bling`blingaa!yo,vedu meichas uz bordeli ik dienu ,izteereeju 22`476 dolaarus un 14 penijus katru dienu!Ar meichu nokiebjos pasuutu*irst njemu naakosho!yo!Niga!G..g.g.g.ggg....gggg.G-unit!!!!''--shitaa vareetu turpinaat veel ilgi!...Takaa ir dazhaadi gan negatiivi gan pozitiivi (vai abpuseeji) piemeeri kas tiek pasniegti muusdienu jaunatnei caur mediu!)


3.Skolas Izgliitiibas sisteemas!(Uchaaki un vecaaki vienm. staasta Maacies shito maacies to ! Tas viss prieksh dziives...jaa kaa tad!Ljoti vajadzees man zinaat cik ir 0.54/6.5 daljas daliits ar 0.045...ir simtiem labaaku lietu ko var maaciit -piem par pashu dziivi kas tajaa veertiigs kaa guut tajaa panaakumus utt! nevis tikai gruust ciparus un burtus jaunatnes smadzenees!)



GoldLeader raksts bija diezgan iespaidiigs(abpuseeji)

Ja es taadu cilveeku kura vecaaki nepeerk oranzhas tapetes buutu saticis es izdariitu vienu no shiim sekojoshajaam lietaam a)Vinjai iemastu ar kautko(asu) b)Tur pat sev uz vietas uztaisiitu harikiri! c)Paluugtu lai vinju pakar par noziegumiem pret cilveeci! ...es vispaar nezinu kaa shis nabaga cilveecinjsh var justies ja no vinjas pabalsta naudas mazajam braalim(kursh ir 100reiz gudraaks) Uz Zsveetkiem nopeerk Rotalju garaazhu ar mashiinaam bet pasham upurim nopeerk Jaunu datoru pa 600Ls!!!Un nomaina divreiz istabaa tapetes!!!! tieshaam juutu liidz.(Yeah right!Itkaa man nebuutu ko dariit!)B*j*n tik debiilu kretiinisku iedomiigu skopu debiilu cilveeku neesmu redzeejis ne muuzham!

Par to siirupa rakstu-Nu baac !Zin ko, to izlasot man tieshaam gribeejaas sev veenas paargriest vai degosham pa logu izlekt!Kur muusdienu skarbajaa pasaulee var buut tik Dumji naivi cilveecinji kas skraida pakalj muljkjiigaam iedomaam un sapnjiem!(tjip pokemoniem!)...Man shai personai ir tikai viens jautaajums.-Esi dzirdeejiusi/is teicienu GET A LIFE!!!!!!! ....ja nevari dziivot bez shii gjeniaalaa briinumdara tad brauc uz vinja maajaam- un staajies rindaa kur jau taadas kaa tu tuukstoshiem staav lai satiktu ''savu muuzha miilestiibu''!

Visaa kopumaa raksts ir iespaidiigs,bet ne visi cilveeki ir vienaadi Neaizmirstiet veco labo teicienu - Neskati viiru no cepures. ...un ko mees pasaulee dariitu bez kretiiniem?!

.Skolas Izgliitiibas sisteemas!(Uchaaki un vecaaki vienm. staasta Maacies shito maacies to ! Tas viss prieksh dziives...jaa kaa tad!Ljoti vajadzees man zinaat cik ir 0.54/6.5 daljas daliits ar 0.045...ir simtiem labaaku lietu ko var maaciit -piem par pashu dziivi kas tajaa veertiigs kaa guut tajaa panaakumus utt! nevis tikai gruust ciparus un burtus jaunatnes smadzenees!)
--------------------------------
Ciparu grūšana tavas smadzenēs viņas VINGRINA. Tavuprāt rīta vingrošana arī baigi lietderīga un palīdz izdzīvot? Viņa tikai uztur formu un viss.
Rasēšana - attīsta precizitāti un pacietību. Matene - vingrina smadzenes, utt.
Kā dzīvi dzīvot tā ir katra darīšana, skola to ne-mā-ca! Kaut ko no tā vajadzētu mācīt universitātē, bet diemžēl mūsu universitātes bieži vien māca novecojušu sviestu, ar retiem izņēmumiem. Izņēmumi ir hiperelitārās universitātes ar mega konkursiem. Un starp citu - universitātē māca zinātni bīdīt nevis izdzīvot
Daudzi no lielās naudas bīdītājiem knapi ir skolu beiguši, tam vajag ko citu, nevis izglītību. Es negribētu lai skolā mācītu, kā citus apčakarēt, jo būtībā bizness uz to jau balstās To lai katrs pats mācās.

Tieši dēļ tādiem cilvēkiem kā Tu izglītības sistēma deģenerējas, un universitātes pārvēršas par arodskolām.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/skandali...e.php?id=420551

Pat komentēt šo nepaceļas roka zinot visus skolotājus un pašu direktoru personīgi, bet viss spilgtākais piemērs mūsdienu jaunatnei un vecāku "stingrajai" rokai.

zheel, ka pamatskolaas/vidusskolaas nav iespeejams muusdienu sabiedriibas apstaakljos atjaunot fiziskos sodus. iespeejamie plusi tam imho paarsniegtu iespeejamos miinusus. un uzlabotu pedagogjijas rezultaatu, atvieglotu procesu.

Par to pamatskolu piekrītu, taču vidusskolā tos tāpat saņemtu tikai tie, kam tas patiktu (mazohisms nemirst). Kāpēc? Tāpēc ka vidusskolā pamatā ir tikai diezgan nopietni cilvēki, bet traču taisītāji parasti vienkārši grib piesaistīt uzmanību, tātad fiziski a.k.a. miesas sodi būs pašā laikā (cilvēks ir slims radījums, kuram patīk noskatīties citu ciešanās un no tā gūt baudu).

Nop tas gan buutu stulbi, ka tev piespiedu kaartaa Policija ved uz skolu obligaati, lai tevi tur pasniedzeeji fiziski piekautu...Ne velti aarzemnieki austrumeiropu uzskata par barbariksu un atpalikushu, jo no demokraatijas un cilveektiesiibaa reti kaads ko saprot.
Iedomaajies situaaciju, ljoti smuka meitene uz 15 gadiem, ka paareejiem tek acis laukaa...Bet te fizikas skolaataaja ir ljauna chuuska, kura veel liidz 60. dzimshanas dienai nav ar nevienu veci guleejusi, jo ir tik negliita, ka pat sunji un zirgi shamo negrib...Bet redzi taa ir ljoti skaudiiga - meegjina provoceet striidus un to smukumu regulaari aizvaino pazemojot, lai vareetu pasaukt savu ljauno soda izpildiitaaju...Sado mazo henati veci ar lisiju galvu, kursh tad njemtu un sho sistu no visas sirds, ka asinis tikai shkjiist un taa kameer mazaa sirsninja saluust un taa izdara pashnaaviibu. Normaali buutu. Taada vardarbiiba, ka tava galva pat vabuut to nespeej izteeloties. Un nekaadas kontroles. Tikai sit vienu, sit otru un visus paareejos kad vien sagribas. Tieshaam gribas, lai taviem beerniem skolaa atsistu nieres vai citaadi sakroplotu?

Es kaa liberaalaaks cilveeks ieteiktu citu celju - atceltu obligaato skolas apmekleejumu. Nu bet protas, tad izaugs visaadi dunduki utt. Tachu taadi taapat izaug, bet skolaa maaciitos tikai par naudu. Taadaa veidaa skolaa vareetu ieguut pavisam citu izskatu un prestizju. Taapat lielaakaa dalja skolaa nekaa neiemaacaas un atseezj laiku, lai iet un zog. Dazjreiz kad maaciijos skolaa biezji saapeeja sirds par citu attiesmi un izrunaashanos par gariigo kultuuru. Ir vienkaarshi, kas graamatu redz kaa toiletes papiiru. Un ar taadiem kopaa jaamaacas. Sviests.
Un paraleeli tam ieteiktu atcelt vecuma ierobezjojumus sodu izpildee. Pieaugushiem taadaas pashas iespeejas un tiesiibas kaa beerniem. Nogalini savos 11 kaadu. Seedi taapat kaa visi desmit gadus cietumaa, nevis birdini asaras un saki, ka tas bija no filmas iespaida. Tas gan kaut ko maniitu, nevis fiziski sodi.
Sit tikai sunjus un lopus.
Es varbuut esmu saskatiijies par daudz kino, laikam Utenas Anime:

Utena Angels

Tachu uzskatu, ka vajadzeet atljaut skolaas un citur sabiedriibas slaanjos duelljus
Kaapeec? Taapeec, ka tas speetu izskaust naudu vienam pret otru. Ir daudz taadu gudru dirseeju, kam nekaa nevari padariit, pat iesit nee, jo atbrauks Policija un tevi ieseedinaas. Un taada trula kaushanaas taapat nekaa neatrisina. Bet ja tev parastot lapinju, ka esi iepazinies ar duellja noteikumiem un aizejot uz areenu buutu iespeeja ar sevis izaicinaato paari daritaaju kauties pa iistam, liidz paliek tikai viens. Tas jau buutu kaut kas. Un ja otrs ir tik miiksts un neparakstaas, tad pareejie labi redzees, kas shas par zveeru.
Tad divi cilveeki no sirds var dariit ar zobeniem pieraadiit sevi. Katra sevis cienosha cilveeka sapnis, aizstaaveet savu godu. Kaa senos laikos. Nevis suudzeeties Policijaa, kas taapat nekaa nespeej paliidzeet. Taa tieshi otraadi, aizstaav un neljauj izreekjinaaties ar paari dariitaajiem. Cileekam ir tomeer dziivnieka daba, veelme apmierinaat savu eestgribu, veelmi vairoties un aizstaaveet sevi. Gan ar laiku domaajaams tas taa arii notiks. Cilveeks vienmeer buus cilveeks.

Nu, nu, tu dziedātu savādāk, ja pašam būtu bijis jāmaksā par skolu. Padomā tak loģiski. Lielākajai daļai to jauniešu, kas grib mācīties augstskolā nav naudas par ko tajā mācīties, jo ar visiem kredītiem viņi ielien tādos parādos, ka nespēj no tiem tik ārā, bet tu saki- maksāt par mācīšanos skolā. Tad jau tas sanāktu kā 19. gs Latvijā, kad labu izglītību varēja iegūt tikai tie, kam bija ko maksāt. Pārējiem bija jāapmierinās ar reizrēķinu un knapām zināšanām, kuras bieži vien nevarēja arī iegūt jo nebija pat tās minimālās naudas ko samaksāt, bet mācīties ta gribējās.

Tu runaa taa itkaa nauda tiktu daliita tikai iipahiem cilveekiem, vai veel labaak par to ka labi izskaties
Tachu nee miiljaa Seila, nauda 80% gadiijumos tiek nopelniita smagaa un suuraa darbaa. Darbs = Nauda (ar dazjiem iznjeemumiem, kurus es izlaidiishu)
Kaut tai pashai augstskolai. Tas, ka tev mazam nav naudas, nekaa nenoziimee. Tev ir visas iespeejas to nopelniit. Rokas ir, kaajas ir - arii galva. Un nevaig saakt to druumo staastu par tiem studeet griboshiem nabadzinjiem. Ir gjimenes, kam ir veertiibas un tie domaas par savu beernu naakotni un maksaas. Kaut nieri paardos. Bet vismaz skolaa buus cilveeki, kas sapratiis kaapeec tur atrodas.

Slinkums = Nabadziiba (Nav iekljauti invaliidi)

Un tev ir savas cilveeka tiesiibas nekaa nemaaciities un nemeegjinaat dziivee ko sasniegt. Katram jaadziivo peec sava aicinaajuma. Un valsts noteikta likumdoshana par ko obligaatu, precizaak par piespiedu maaciishanos un dieneeshanu armijaa, manupraat ir cilveektiesiibu paarkaapums.

Tieši otrādi. Slinkums un karš ir tie divi aspekti, kas ir virzījuši cilvēces attīstību visstraujāk.
Tavuprāt televīzijas tālvadības pulti un veļas mašīnu kāds radīja aiz labas sirds?

Ak nu tikai nevajag pēc taviem vārdiem izklausās, ka arī 8 gadīgam bērnam būtu jāspēj nopelnīt pašam sev skola. ja cilvēks pat ar augstāko izglītību nespēj savilkt galus kopā tad ko runāt par studentu, kuram jāpspēj mācīties strādāt un vēl mācīties. Ja lielāko daļu studentu uz augšu nevilktu vecāki tad arī cilvēku ar augstāko izglītību latvijā būtu ar vien mazāk. Sūrā dzīves īstenība. Esi stulbs, bet ir nauda vari mācīties. Esi ģēnijs mācies un saņem to nožēlojamo 10 latu stipendiju mēnesī. bet ja tu esi cilvēks ar visuvējām atzīmēm, bez naudas tev labā mācību iestādē nav ko darīt. Un tam nav ne mazākā sakara ar to cik tev pašam galva uz pleciem. Drīzāk ar to cik vari pavilkt.

Kaapeec uzreiz vaig sarkasmu baarstiishanu?

/Nodefineeshu
*vaardu "mazs beerns" - cilveeks kam ir 14-18 gadi. Un 14 > siicis.
**izteicienu "Slinkums = Nabadziiba" => "Neveeleeshanaas straadaat = Nabadziiba (slikti apmaksaats darbs, arii tiek pieskatiits pie neveeleeshanaas sraadaat labaak atalgotu darbu)"
***Un par karu kaa attistiitaaju un dzineejspeeku vajdzeetu citu topic (arii buutu interesants spams) Iesaac kaadu ar labu ievadpostu, lai uzdzen veelmi opneet un diskuteet. Paskatiisies, kas galaa sanaaks.
End

Pats arii liidz otram kursam tiku tikai ar senchu naudu, kaut naacaas atnjemt tiem gandriiz visu darba algu.
Bet izglitiiba bija pirmaa vietaa. Protams, ka svariigs ir vecaaku atbalsts. Lai gan tai pashaa laikaa ja nebuutu maaciijies puaudzja gados 18-22, veel taksh visa dziive priekshaa. Taapat daudzi izdomaa iet uz skolu, kad tiem jau ir beerni un jau straadaa - nu ap 25-35. Saniedz ko savaa dziivee un beerniem jau buus vieglaak. Un ja tev nav vecaaku, vai tie tevi galiigi atstaaj novaartaa - paaudzies un meegjini tad. Cilveeki dziive ilgst pat 60 gadus.



Kas tad taa par izgliitiibu. Profesors - dabas peetnieks? Neviens jau tevi nespiezj apguut nepopulaaras un maz noveerteetas profesijas.



Un par tiem biezajiem gjeenijiem, kas par naudu pilda uzdevumus skolaa un peec tam aizmuuk uz aarzemeem, lai straadaatu prestizjaas kompaanijaas, labaak nerunaashu. Pats maksaaju par matemaatiku, 1ls par uzdevumu, jo straadaajot nebija laika tos reekjinaat.
Shis ir viens no miitiem, tapat kaa Sievietei tie triis KKK...Kinder, Kuche, Kirshe.
Es tikai kaa neadaavinaats ar galvu pleesos, lai tiktu uz priekshu. Tie talantiigie un apdaavinaatie parasti vienmeer bija naudiigi. Ja ne pirmaa kursaa, tad otraa tochna. Jo ja cilveeks prot domaat, tam dziivee skjeershlju nav.

Vai :
ABBA - Money, Money, Money

Vairaak motivaacijas, drosmes un uznjeemiibas, tad jebkursh var ieguut to veelas (Vismaz sevi taa moku)

Ja mēs visi būsim tik čakli un skriesim ieņemt ierobežoto labi atalgoto darbu sēdekļus tad valstij būs krahs. Vajag arī tantiņas kas sēz bibliotēkās un ļauj bērniem ņemt grāmatas un lasīt, vajag tantiņas, kas sēž sabiedriskajos transportos un pārdod mums biļetītes.
Lai gan pārsvarā to dara veci civlēki, bet viņi arī ir cilvēki. Ne katrā darbā var saņemt tūkstošus. Jāiztiek tā kā ir. Principā mazie bērni ir jādzen darīt to ko viņi izturēs darīt no saviem 18 līdz 65 gadiem un tiem jāpārliecinās ka tas darbs viņiem neapniks jau pēc gadiem 5. Ja vienā darbavietā strādā ar stabilitāti, tad nav problēmu pēc dažiem gadiem jau sēdēt ļoti tuvu direktora kabinetam. Šobrīd skatoties jaunieši ilgi nespēj noturēties savos darbos, jo apnīk nīkt.
Bet lab, kāda starpība, pati vēl esmu ''mazais bērns''.

Njaa, interesanti buutu, ja visi buutu ubergjeeniji, biroju darbinieki, bet neviens nebuutu speejiigs saliekt savu gadiem nenodarbinaato mugurkaulu tik taalu, lai piemestu kamiinaa malku un nenosaltu liidz naavei (ne labaakais piemeers, but you got the point)
Bet jau atkal ne to es gribeeju teikt - vai tieshaam man vienam shkjiet, ka shiis pasaules labklaajiiba ir atkariiga no cienjas vienam pret otru? Paskatieties tachu uz muusu pashu tik nevainojamo Japaanu, padomaajiet par austrumnieku (t.i. arii Kjiinieshu) senajaam kultuuraam. Cieniit ir apzinaaties savu vietu sabiedriibaa un buut par to pateiciigam, apzinaaties citu, pat iespeejams nemanaamaas, ruupes par tevi, tomeer nazaudeejot meerkjtieciibu un tiekshanos augstaak, aiz cienjas pret citiem, apzinoties, ko Tu vareetu dariit citu labaa, izsitoties augstaak. Manaa uztveree taa ir harmonija, kas tiecas uz ideaalu.
Paldies GoldLeader par topiku, jo tagad mees redzam cik no mums ir noruupeejushies par jauno paaudzi, bet arii zinaam, ka neko reaali mees tik vienkaarshi nemaz nevaram mainiit, taapeec ludzu Juus likt roku uz sirds un luudzu tos, kuriem veel nav beernu, soliit no visas sirds censties izaudzinaat cilveeku/-us, kas reiz varees teikt - jaa, mani vecaaki izaudzinaaja mani par labu cilveeku - un iespeejams arii Juusu mazbeerni buus taadi pashi, un iespeejams civilizaacija par soli atkaapsies no izniiciibas. Bet galvenais nezaudeet ticiibu savaa darbaa ar beerniem un censties vismaz pamatos dot savu dziives gudriibu, nevis ljaut beernudaarza audzinaataajai vinju tikai slaveet un maaciit piedot pilnigi visu, nodariito aizmirstot, taadeejaadi radot iespaidu, ka viss ir atljauts. Bet tas ir tikai mans viedoklis

Jā, jā nevainojamā Japāna.. viņi jau ar savu labo motivāciju nemaz nevar beigt nost savu psihi, ar katru reizi, kad nevar/nav spējuši ko darīt šo kādu citu labā..

lai nu kā.. vienu dienu izlasīju pavisam nelielu rakstiņu kādā avīzē:
..nevar nepamanīt, ka autore ir diezgan reliģiski apsēsta, bet..
ekhm..- daži retoriski jautājumi par to, kas tad īti ir normāli un, kas ir sabiedrības degradācija (ja Jums nav ko darīt, varat arī iztiekties, ko domājat):
1. Vai sevis motivēšana būt labākam par citiem, mēģinot ieviest kaut kādu dzīves jēgu ir deģenerēšanās pazīme?? (tās pašas viktorīnas, spēles un sacensības ir tieši tāpēc, lai (vienalga vai sev vai citiem) parādītu, ka tomēr esi kādā veidā par kādu citu spējīgāgs. Kaut vai tikai ārējā izcelšanās, tiem pašiem pubertātes saviļņotajiem bērniem - iepriekš minētajiem wannabe emo/gotiem/whatever ir iespēja ar kaut ko izcelties, jo citās nozarēs varbūt tas vēl nav iespājams. (un tieši tāpēc arī liela daļa tomēr izaug par normāliem cilvēliem, jo paaugoties tomēr nedaudz vairāk izglītojas un ir iespēja to parādīt kādā citā nozarē.) Vai problēma nevarētu būt tikai tad, ja šis pārākums ir tikai spējā kādu apčakarēt, naudu pelnīt, būt par citiem fiziskā pārākumā vai sazin vēl ko, kas ir pret patiesajām vērtībām-jo, ko tad darīt tiem, kas tomēr nevar būt labāki šo vērtību ietvaros?? kur ir uzvarētāji- tur arī zaudētāji..)
2. Vai pati izglītības sistēma uz šādu situāciju nebīda?? Piem.- ir vērtēšanas sistēma, tiek rīkotas dažādas savstarpājās sacensības, kas parāda, kurš tad ir gudrāks/spējīgāks/utt. un tie, kas parasti tādi nav tad arī cenšas izcelties ar ko citu piem.- asprātību- kā klases pajoļi, ar drosmi- tiešā vai burtiskā nozīmē spļaujot šīs sistēmas un to pārstāvju sejās u.c.
3. Ak, jā tik ļoti lolotās pagātnes vērtības- nez, kādas tad tās ir?? Karot, lai izpildītu savas tautas/valsts/vadoņa iegribas un vēlmes?? Ziedot un/vai upurēt visu, kas ir sākot ar materiālām vērtībām un beidzot ar cilvēkiem kādam, kam ir absolūtā vara tikai tāpēc, ka tādā veidā vari pats gūt, ko vēlies?? Uzspiest saviem bērniem savas vēlmes par viņu nākotni, jo domā, ka vislabāk zini, kas viņiem ir jādara/ir vajadzīgs?? Dzīvot un radīt pēcnācējus bez nekādas izaugsmes un motivācijas padarīt dzīves apstākļus sev un/vai citiem labākus/vieglākus/utt??
-un visbeidzot-
4. Ja šobrīd pilnīgi visi ir ar dažādām pataloģijām, kad tad īsti sākās cilvēces degradācija?? Tad, kad gribāja visu pasauli padarīt par vienu lielu, laimīgu ģimeni?? Tad, kad pārstāja ticēt tam, ko nevar redzēt un ko nevar pierādīt?? Vai varbūt tad, kad atteicās dzīvoties pa kokiem un, sākot pārvietoties uz divām, pārvācās dzīvot alās?? --vai varbūt, ja kādam evolūcijas teorija neiet pie sirds-- Kāpēc tad vispār visvarenais radītājs izveidoja šādu dabas kļūdu, kuru dabā ir tiekšanās uz progresu; cenšanāss būt pārākam par saviem priekšgājējiem un/vai līdzcilvēkiem??

*sigh*
Kas mūs nenogalina, dara mūs stiprākus. /F.V.Nīcše/

Tavs posts man atgaadina vienu briinishkjiigu filmu, kuras nosaukumu, sasodiits, atcereeties ne par ko nevaru. 30 min mekleeju, bet veltiigi, tik maz es atceros... <- uz sevi
Taa filma bija par brauceeju, kursh panjem mistisku stopeeteeju, un ... (sasodiits, tagad es atcereejos: Interstate 60) tas stopeetaajs var izpildiit vienu veeleeshanos. Brauceejs veelas atbildes, kaa rezultaataa vinjam jaabrauc pa celju, kura laikaa vinjsh satiek interesantus cilveekus un viedokljus. Vienaa no pilseetaam, kuraa vinjsh iebrauc, cilveeki straadaa tikai taapeec, lai vakaraa sanjemtu par briivu narkotikas. Atshkjiriibaa no mums zinaamajaam narkotikaam, kas atstaaj negatiivu ietekmi, shiis nerada nekaadu sliktumu. Tomeer vinjas cilveekiem tik ljoti patiik, ka vinji ziedo taam pilniigi visu, kas vinjiem dziivee ir. Pameegjini tagad atbildeet uz jautaajumu: vai shiis narkotikas vajadzeetu atljaut lietot vai nee?
Filma (pat shis viens fragments) izraisa ljoti daudz jautaajumus, uz kuriem ir ljoti gruuti atrast atbildes. Ljoti iesaku visiem. Taa ir no labaakajaam filmaam, kaadu man naacies redzeet. Tajaa pashaa laikaa ljoti viegli skataama, un var skatiities arii kaa parastu adventure, taapeec visiem - vienkaarshi noskatieties! Kino No Tabi ir gruutaak skataama, kur censhas izveeleeties reaalistiskaakas pasaules. Interstate 60 ir piezemeetaakaa liimenii, bet man aarpraataa patiik tas, ka daudzas idejas, kas rodas filmu skatoties... nav skaidrs, vai bija domaats par taam domaat vai nee. Kaut vai par shiim narkotikaam. Pamatdoma, cik ticu, shim fragmentam bija cita.
Vai ir labi, ka liela sabiedriibas dalja daudz briivaa laika pavada internetaa, skatoties video, browseejot un tamliidziigi "nositot laiku"? Vai ir labi skatiities filmas/anime/ lasiit graamatas lielu dienas dalju? Cik lielu dienas dalju var, tas ir, kur ir robezha? Vai buutu laba taada sabiedriiba, kur visi dziivotu mezhaa (es domaaju burtiski)? Var uzdot daudz jautaajumu par to, kur ir taa pieljaujamaa robezha dazhaadaam lietaam. Pasaule laika gaitaa atrod kaut kaadu aptuvenu robezhu starp "shitik ir ok" un "shitais jau bish par daudz". To nevar izmeeriit, to tikai laiks raadiis. Kad paraadaas jauna probleema, saakumaa to uztver ar skepsi, negatiivismu. Tad pamazaam tiek pieljauts arvien vairaak un vairaak, gaidot to briidi, kad saak izpausties probleemas. Un vissmagaak ir ar taadiem jautaajumiem, kuriem probleemas nevar izmeeriit. Vai atljaut eitanaaziju? Kaa tu mironim uzprasiisi, vai rezultaats ir labaaks kaa gaidiitais? Un, ja izdariitaa izveele maina veertiibu sisteemas, t.i., abos gadiijumos beigaas uzskatiisi, ka izveeleetais variants bija labaaks? Un, ja abos gadiijumos uzskatiisi, ka tas bija nepareizs leemums? Shaadu jautaajumu deelj neizbeegami, jo vairaak leemumus cilveece ir izdariijumi (moraale, eetika, cita kultuuras, parazhu un sabiedrisko sisteemu fignja), jo vairaak vinja uzskatiis sevi degradeejusies. Neticu, ka buus punkts, kad peleekaa masa saaks apzinaaties shaadus paradoksus. Risinaajums: ignoree un veido savu celju! Meklee gudrus padomdeveejus, bet nekad neklausi vinjus uz vaarda! Smelies idejas, bet veido savus atzinumus! Meklee riiciibaam plusus un miinusus no sava/sabiedriibas/pasaules viedoklja, izprotot tos nevis prasot tiem! Noteikti ir lieliski arii mekleet plusus un miinusus no kaiminja un citu konkreetu cilveeku viedoklja (bet man taads skills ir vaajsh). Bet vienmeer vajag apzinaaties, ka neviens risinaajums nav ideaals tikai taapeec, ka. Vienmeer ir lietas, kas tiek aizmirstas, noliktas novaartaa, un kaa rezultaataa patiesaa atbilde var izraadiities pavisam cita.
Kopsavilkums: Filma Interstate 60 rullee. Ir sabiedriibaa jautaajumi, uz kuriem gruuti atrast atbildes, bet laiks vienmeer liidz shim atrod da kaut kaadu risinaajumu. Vislabaakais veids, kaa ieguldiit sevi shajaa kopiigajaa risinaashanaa, ir mekleet labaako atbildi. Tikai vajag apzinaaties, ka tu neesi visuzinosha buutne, un tava atbilde var buut arii nepareiza.

Starp citu, man ir viedoklis, ka dziives meerkja izvirziishana par "buut labaakam" ir muusdienu sabiedriibas skelets, un tam ir savas priekshrociibas, bet arii truukumi. Mees tiecamies uzlabot sevi, un tas ir labi. Tiecamies kaut ko sasniegt, un tas ir labi. Diemzheel, paaraak biezhi cilveeki paaprot, ko noziimee "buut labaakam". Vinji juutas labi, ja ir labaaki par klasesbiedriem, koleegjiem, kaiminjiem, citiem auto tjuuneetaajiem utml. Un reizeem vinjiem ar to pietiek, un vinji necenshas skatiities plashaakaa meerogaa, lielaakaa konkurencee. "Buut labaakam", manupraat, buutu jaanoziimee tiekshanos uz buushanu labaakam par sevi. Nevis saliidzinaashanu ar kaiminju Jaani, un kljuushanu labaaku par kaiminju Jaani. Lai cilveeks savaa attiistiibaa neapstaatos, vinjam vienmeer ir jaameegjina kljuut labaakam. Visu laiku. Pat meerkjis buut vislabaakajam starp dziivajiem un jau mirushajiem reizeem ir par zemu. Ir jaameegjina uzlaboties liidz savaam iespeejaam. Protams, var straadaat par administratoru un cauras dienas nodzert aluu, un arii shajaa gadiijumaa cilveeks uzskatiis, ka izveele bija pareizaa. Tikai shajaa gadiijumaa taa nav ne tuvu pareizai no paareejaas sabiedriibas viedoklja. Kad runaajam par sabiedriibas attiistiibu, man ir ceriiba, ka kaut kad naakotnee (un varbuut jau kaads ljoti pacietiigs otakietis, kas speej izlasiit shito garo penteri) cilveeki izvirziis un maaciis izvirziit sho "buut ideaalam" meerkji. Neviens nekad nebuus ideaals, bet mees katrs un muuzhiigi varam censties buut taads peec savaam iespeejaam. Kristiigaa kultuura sho svariigo pamata domu ir aizmirsusi. Par citaam kultuuraam nezinu.
Kopsavilkums: Nepareizi un no sabiedriibas attiistiibas viedoklja padumji ir izvirziit meerkji buut labaakam par noteiktiem cilveekiem, grupu. Imo vajadzeetu izvirziit meerkji buut ideaalam, un uz to arii tiekties peec savaam iespeejaam.

P.S. Shaadi citeet Niichi ir apmeeram kaa eest kartupeljus, bet bez kartupeljiem. Tas dzheks, ja nekljuudos, patiesiibas formaa masveidaa meetaaja paradoksus un pretrunas. Lai arii katram teiktajam ir piesaistosha patiesiibas deva, tas ir un paliek tikai skatu punkts caur palmas zaru.

Gribēšana no varēšanas bieži vien atšķiras diezgan lielā mērā. Bez tam "slikti atalgots" darbs ir diezgan elastīgs termins: viens ir sajūsmā par 400 latiem mēnesī, citam ar tūkstoti nekādīgi nepietiek.

Slikti apmaksātam darbam, pēc idejas, būtu jākalpo par dzinuli meklēt ko labāku, vai vismaz censties kaut kā izaugt, mm?

Tā tas ir nedegradētam cilvēkam, Taka, bet degradētam darbs ir vajadzīgs tikai tik daudz, lai eksistētu, un, ja varētu, tāds vispār nestrādātu, savukārt nedegradētam cilvēkam darbs ir vajadzīgs tāpēc, ka cilvēkam patīk strādāt, un viņš vēlas palīdzēt sabiedrībai kopumā, esot tai noderīgs (kaut vai pats sevi apgādājot un netraucējot citus).

Naivākais un banālākais steitments, kādu man gadījies dzirdēt šī foruma ietvaros. Un tas patiesībā visai uzskatāmi pierāda, ka nopietni strādājis tu esi tik, cik melns aiz naga.

Ikviens indivīds uz šīs pasaules grib villu Havaju salās, naudu, kas nekad nebeidzas, un iespēju visu mūžu neko nedarīt, izņemot zvilnēt jūras piekrastē ar margaritu labajā rokā un palmu vēdekli otrā. Ja tu to negribi, tad vai nu tu melo pats sev, vai ar tevi kaut kas nav kārtībā.

Cita lieta, ka tā ir utopiska ideja, kam visticamāk nav lemts piepildīties. Attiecīgi - tiek strādāts un meklētas karjeras izaugsmes iespējas, lai pietuvotos pēc iespējas tuvākam saviem uzskatiem par pārtikušu dzīvi. Bet lūdzams iztikt bez jaunības maksimālisma "ziedoju sevi augstākajam labumam" muļķībām. Dzīve nav animes, kur brašais protagonists metas virsū zobenam, lai izglābtu lokālās ģerevņas Saulcerīti.

Viss augstākminētais patiesībā paceļ jaunu jautājumu diskusijai: vai jaunākā paaudze gadījumā nav palikusi naiva un slimīgi ideālistiska pēc tam, kad tai "pīlītes ir sapūtusi" popkultūra - animes, filmiņas ar hepī endiem un cits viegli uztveramais materiāls, kas liedz iemantot realistisku skatu uz dzīvi. Un nē - es te nerunāju par visādu wannabe-gotu nolemtības sajūtu un Fear Factory iespaidoto frīku uzspēlēto nihilismu, bet tādu pavisam akūtu reālistiska skata uz dzīvi masveida trūkumu.

Ja man ir labi apmaksāts darbs, kurš man kaulus nelauž un naudas ar pietiek, tad kāpēc man iespringt?

Ir savs laiks atpašīts datorservisos pa 10-12 stundām dienā, piektdienas vakaros ceļot augšā neejošus serverus, jo nevienu citu pie klienta nevarēja aizsūtīt, tāpēc ka pārējie džeki piektdienas vakarā ir nekondīcijā
Pēdējo pusgadu, kamēr strādāju Fortech datorservisā, to vien darīju, kā darba laikā pa intervijām staigāju, lai tiktu reiz prom.

Parasti ir tā, jo lielāku piķi tu saņem jo mazāk jāstrādā, dunno why, bet tā tas ir. Naudu maksā par atbildību nevis par padarītā darba daudzumu. Arī ūberekspertiem maksā nevis par to cik daudz viņi dara, bet par viņu spēju pateikt "šitais ies, a šitais neies".

Ir protams izņēmumi, no sērijas "vilku kājas baro" tobiš cik spēsi paskriet tik naudas arī būs, it kā jau ideāli, bet pēc dažiem gadiem (3 max) piegriežas, jo neviens negrib visu laiku nopašīties tā, lai mājās pārnākot varētu tikai kaut ko iekost un izrubīties. Un pēc tam sestdienas rītā pamosties ap 11 un blenzt griestos, domājot "un priekš kam man tas viss?". Izņēmums ir tad, ja šādu darba stilu velk kādu laiku, lai sapelnītu naudu kaut kam konkrētam.

XDDDD Cik zeel, ka man nav vecaaki....piem. tagad man ir uzlikts sods par to ka pildot maajasdarbu es netiisaam pagruudu tinti un sasmeereeju paklaaju+tapetes+galdu+datoru+monitoru+maajaasdarbu sods bija VESELU meenesi nesleegt TV ! T.T un man uzdaavinaaja x-mas kaut kaadu mp3!!!! labi...man tas mp3 patiik ....bet dators 600 Ls veertiiba...... Ne visi ir taadi siiki pi.dari kaa tie tramvajaa...mums ir tikai bijushi vairaaki smadzenju satracinaajumi lauztas rokas un kaajas....BET NEVIENS VEEL NAV SASMEEREEJIS AR SUUDIEM MEITENU TOLETI es esmu taadus "varonus" redzeejusi tramvajaa, bet tas texts bija laps

Tad iesaku tev atkārtot Senās Romas vēsturi - tādiem zvilnētājiem pie jūras dzīvē atlicis tikai viens - nolikt dakšiņu, turklāt viņi ir akmens sabiedrības kaklā, un tā agrāk vai vēlāk to akmeni nokratīs.

Atkārtošos: "Ja tu to negribi, tad vai nu tu melo pats sev, vai ar tevi kaut kas nav kārtībā."

Naiviķi. Roma izvirta, jo parastajam plebejam nebija nekādas iespējas tikt uz augšu. Nebija viņiem veselīgas "kadru maiņas" tur augšā.
Cik cilvēku nenodarbojas ar to, kas viņiem nemaz nepatīk, tikai tāpēc lai izdzīvotu?
Pašizaugsme ir laba lieta, ja ar to var nopelnīt dzīvei. Citādi atliek kā visiem - strādāt kaut ko, lai sanāktu nauda ne tikai izdzīvošanai, bet arī savai sirdslietai.
Māksla dancināt *nixa konsoli par augstu pašattīstību nebūt neliecina, tā ir šīs desmitgades aktualitāte. Un viss. Nevajag no sevis pārāk daudz iedomāties. Savulaik ļoooti aktuāla bija profesija - televizoru meistars - kur viņi ir tagad?
Un jebkuram cilvēkam ir tiesības ne tikai strādāt 24/7 bet arī zvilnēt pie jūras, ko tu savā jaunības maksimālismā tā arī neesi sapratis, par to liecina kaut vai tava posta laiks

Man gan vēsturē mācīja ko citu - viszemāko slāni (lumpenu) veidoja zemnieki, kas palikuši bez zemes, turklāt viņi nicināja jebkādu fizisku darbu, tāpēc, pārvākušies uz Romu un kļuvuši par klientiem, viņi dzīvi pavadīja vienās izpriecās.
P.S. 90. Posts laikam veltīts man - redzi, lai tos *nix`us varētu "dancināt", ir ilgi jāmācās un vēl jāiegūst pieredze (pēdējā bieži izrādās pat noderīgāka), tāpēc es gan neteiktu, ka tas nav nekas, un, starp citu, es savu dzīvi vispār neplānoju saistīt ar datoriem.

Nu es māku rakstīt ne mazāk garas rindas dažādiem svičiem, so what? Domā, ka tas padara par kaut ko īpašu? Nebūt ne. Tāpat arī spēja kaut ko uzpergāt. Tu tāpat esi viens no daudziem, lai gan nu ļoti centies uzsvērt (samērā augstprātīgi) savu īpašumu.
Izceļas tikai tie, kam sanācis ar īsto ideju būt īstajā vietā un īstajā laikā un veiksmīgi to realizēt. Face reality for once script kiddie

Aplausi tam, kurš uzrakstīja šo rakstu.
Pilnīgi tev piekrītu!
Man jau līdz kaklam tie sīkie, perversie izspiedēji un dzīves bojātāji... Tie sīkie kropļi.... Viņi visi ir tik samaitāti un tik apnicīgi. Ienīstu viņus. Krīt vnk uz nerviem. Kaut vai šodien gribējās tām sīkajām skuķēm atraut pa galvu ar pusdienu paplāti un pateikt, lai beidz izskatīties pēc mau*kām.
Besī ārā. Staigā augstpapēžu kurpēs, klupdamas krisdamas. Īsos svārciņos kaulainās pakaļas grozīdamas, jaciņās ar dziļiem, maucīgiem izgriezumiem, kuros nav redzams nekas cits kā uzpolsterēts krūšturis. Krūšu vispār nav. Un krūšturis knapi turās uz viņu dēļiem līdzīgajām krūtīm.
Man ir 14 gadi un es nepiederu pie tām, kurām kkas trūktu, tāpēc arī atļaujos dažkārt uzvilkt ko ar izgriezumu, bet tikai tāpēc, ka man ir ko parādīt. Un tā zēnus pievilāt es necenšos. Jo man jau šī tendence par katru cenu atrast sev izdrāzēju ir līdz kaklam.
Manā klasē ir gan ļoti stulbi cilvēki, gan ļoti apdāvināti. Varētu teikt, ka mēs vēl kaut kā iekļaujamies pie normālās, ne tik ļoti samaitātās pāaudzes. Ir klasē stulbeņi un viena bagātniece, kas iedomājas, ka nemācoties viņi dzīvē tālu tiks. Cik nožēlojami. Esmu pasākusi viņus nicināt, jo man eksāmeni un izlaidums nav tālu un ar katru brīdi es saprotu cik svarīgi ir kaut ko zināt, jo negribas visu mūžu strādāt ar rokām, bet gan sēdēt ādas krēslā, pašai savā birojā.
Bet patiesi es ienīstu tos visus sīkos. Tik samaitāti... Bāc... Vēl nesen tāda sīko banda man uzmācās, kad pa tumsu gāju no draudzenes.... Izklausās muļķīgi, bet nācās bēgt, jo tādu sīku izvarotāju bija vesels bars. Jaunie maniaki, izvarotāji un dzērāji.
Es aizstāvu šī raksta uzrakstītāju. Viņai ir taisnība.
Un man vispār riebjas, ka 12 gadīgas skuķes saka, ka viņām ir bijušas seksuālas attiecības. Nenormāli. Un nerunāsim vēl par to, ka 14 gadīgām meitenēm dzimst bērni. Pretīgi. Izpostīt savu dzīvi....
Un TH.... Ak jel... Neprasiet manu viedokli... Tas viss sastāvēs no vieniem vienīgiem rupjiem vārdiem.

ehh, ta vien izskatas ka visu laiku postos atkartojas viens un tas pats, viens pateica ka sikie ir tie "maitas" un viss ar to pietiek, neviss jaatkarto viens un tas pats. Ne es ne jus tur neko taja laba darit nevarat, ir vien jasamierinas un ja ir gribetaji, kuri velas kaut ko izmainit saja laba, tad neaudziniet savus bernus pec tada pasa principa ka audzina tagadejie vecaki un viss buss kartiba...

Piekriitam Sairasu-san un topiku sleedzam.