Nu nezinu vai gluži argumentētā esejā, bet vnk noskatoties, asociējas ar kko kopīgu. Varbūt arī tikai košo krāsu dēļ... bet argumentu nav. Tās bija tikai sajūtas. Miaku pret Tsuzuki nevar ne salīdzināt Prātā gan, man viņi izlec vienā stilā Jo Fushigi Yuugi noskatījos jau kādu gadu atpakaļ, bet tagad noskatoties šo, atkal uzausa atmiņā... tāpēc arī rakstīju, ka nedaudz atgādina.

Nezinu arī man as fushigi yuugi nedaudz atgādināja, laikam tāpēc ka Tsuzuki kāre pēc saldumiem sakrīt ar Miakas kāri pēc ēdiena, skumjas pr ēdiena zaudēšanu arī sakrīt... dusmas par gardā kumosiņa pazaudēšanu arī sakrīt. Par un ap ēdienu. Arī emocijas konkrētos gadījumos ir ļoti līdzīgas.
Kā lai saka, visu var aiz matiem pievilkt, ja labi grib.