Izklausās labi, varbūt vajadzētu kādreiz nodibināt skolu, un sacensības nav nemaz tik slikta ideja, sacensības rada vēlmi uzvarēt, un ja vienreiz uzvarēs viens, tad citreiz uzvarēs kāds cits. Es labprāt izstrādātu literatūras un latviešu valodas mācību programmu. Lasīt sāku ļoti agri. Un lai gan negāju nekādā bērnudārzā visu apjēdzu daudz ātrāk kā vairums to kas gāja. Bērnudārzs ir tāds, ka sabojā bērnus, piemēram, mana mazā māsiņa kura gāja vēl tagad ir bišķi atsvešināta un negribas tekt arī nedaudz dīvaina. Es pati jau arī neesmu nekāda superperfektā, bet bērnudārzs bērnus sabojā! Vismaz mūsdienās. Cik es esmu runājusi ar bērniem no manas māsas klases, tie bērnudārznieki visi tādi jocīgi, es varētu pastāstīt vairāk, bet negribas rakstīt 20 metrus garu tekstu. jo sistībā ar šo tēmu varu pateikt ļoti daudz.

Uzvarētu tie, kuriem ir dotības (visi nekad nebūs vienlīdz labi).

1. es apshaubu pashu ideju par dotiibaam un talantiem un uzskatu ka beerni piedzimst vienaadi (atkal, iznjemot patalogjiskus gadiijumus). to kas vinjiem patiks/nepatiks, visas intereses tiek noteiktas peec piedzimshanas, apmeeram pirmaas-otraas klases vecumaa. visi var buut talantiigi ja beernu daarzi straadaatu taa kaa vajag.

2. es neteicu ka katrs konkurees ar katru, vienkaarshi klasi peec nejaushiibas principa sadaliis uz divaam-trim-chetraam grupaam, un mainiit grupu nevarees. attieciigi peec statistikas iespeeja vienai grupai dabuut talantiigo cilveeku ir vienaada ar varbuutiibu ka to dabuus cita grupa, un vispaar talantiigiem vajadzeetu vienmeeriigi sadaliities starp grupaam (videeji statistiski...). var jau protams to enforsot: ustaisot testus pirms sadaliishanas un maaksliigi sadaliit taa lai talanti sadaliitos vienliidziigi.

uhh ka man patik izteikties =)

Taa labi runajot par Japanu "Ko man pateicu Host Brother"

1. aprili ir svinigas skolas atklasana, visi satiekas utt.
Tur atskiriba no Latvijas ir jokaini, vini izvelas sev pasiem savas stundas, ja un tie club aktivitates...
Japana skola piem. piesaista ar kluba aktivitatem cilvekiem iet uz skolu ar domu, ka buss jautri, vieniga problema vini ir baigi patriotiski "uzmani sevi, ka pa muti neatrauj no kada," ta vins ari pateica =(
Nu ja skola viniem beidzas ap 10 Juliju, tad viniem iet Vasaras festivals, un velak Ekskursijas uz 3 vai 4 dienam, atskiriba cik skola var atlauties braucienam teret naudas...
Nu ja tad iet Vasaras brivlaiks, bet tik un ta lielaka dala taja brivlaika macas, var teikt ka viniem tads ka brivlaiks nav, jo visi censas tikt pec 12. klases laba augskola, ja un tad 28. Augusta sakas viniem tas otrs semestris(ta es ar isti nesapratu vai Japan ir 2 vai 3 semestri...).

Nu vo runajot vispar par sito visu(Japana piem.), skolas megina berniem(nu nezinu ka saukt cilvekus kuri macas 11-12 klasei), piesaistit ar visu jautribu, skolotaji tagad tur biezak ir izveleti Europiesi un no Amerikas, jo vini visu pasniedz ar jautribu, za to Japani ne, vini to pasniedz ka Armija, visiem piecelties sevi nosaukt, apsesties un tad sak runat 1,5h par Japanu Vesturi utt.

Nu ja es tagad aizgaju uz 8 menesiem pamacities uz Pavariem(jo gribejas apskatities kas intrasats ir pavaros, pirms brauksanas prom uz Japanu he he =))
Ka teica Maca vecas Tantinas kuram ir pari 50 gadiem(lielaka dala) ar LIELIEM kompleksiem, un katru stundu izgruz savas dusmas uz skoleniem...
Skolotaji sudzas visu laiku, "kapec skoleni tik skali, kapec viniem nav respects pret mani utt."
Nu ja gribu redzet ja visas stundas brecc mums par ne par ko, un grib respektu ehh murgs! =(
UN runajot par Pavariem, ja - Pirma Palidziba,Kulinarija,Precu zinibas(tie vel var pieskaitit pie Pavariem), bet nu ja vel Maca Fiziku, Kimiju, Geografiju, Matematiku, tad vienkarsi kam Pavaram tas ir vajadzigs ???
Ne nu labi ar matematiku IQ attisti tas vel ir piedodams, bet nu Fiziku un Kimiju tas ir vispar murgs...

aaa un ja ko man draugs no Aglijas teica, vins aizbrauca macities anglija uz Koledzu(vidusskola), vinam vispar 2 gadi ir jamacas( taa vel prezttiza skola skaitas), un ir tikai 4 prieksemi(svarigakie), un viss, nav nekada ehmm negribu lamaties, Kimija, Fizika, kam vispar dzive nav noderiga, ne nu tiem kam interese time jau noderiga, prieks tam ir dota galva, lai pats atrastu un iemacities svarigako, vel iet uz privatstundam...

Bet man izbrina ka skolotaji nav sapratusi vienu "mazinu" teikuminu: Ka jus skolotaj izturesities pret mums, ta mes pret jums izturesimies... =)

es nezinu vai kaut ko jaunu pastastiju, bet nu izsteicos ko domaju he he =D

Pēc paša lūguma, kritizēju lastguru :


Ir tāda lieta un to risināt var uzlabojot pedagoģisko augstskolu apmācības kvalitāti. It kā jau rekursija, bet šī augstskola ir viena un tajā var sakoncentrēt daudz vairak resursu nekā var sadalīt uz tām 2000+ pamat-/vidusskolām.


Nesanāktu. Lai apgūtu abstraktās operācijas un tās pakāpeniski apstaģēt un komplicēt ir jābūt daudzām iemaņām, kuras skolu uzsākot vienkārši nav. Ir pētījumi, kas liecina, ka līdz 6-7 gadu vecumam parasti vispār jebkāda abstraktā domāšana pamatīgi klibo.


Taisnība, taču jau pirmajos dzīves momentos katru no viņiem apskalo vesela jūra ar visdažādāko informāciju, kas tieši vai pastarpināti ietekmē katru bērna smadzeņu attīstības etapu. Šis process ir tik sarežģīts, ka paredzēt kādas individuālas darbības vai politikas sekas uz bērna attīstību ir praktiski neiespējami. Ja es pareizi atceros, mums ir matemātiskais aparāts, lai paredzētu darbības sistēmā no 3-5 neironiem. Ar katru neironu, sistēmas sarežģītība palielinās kvadrātiski. Smadzenēs ir miljadriem neironu.


To pašu, ko tu saki, tur arī cenšas realizēt un parasti diezgan veiksmīgi, taču ir divas smagas realitātes:
* mikroskopiskais skolotāju atalgojums, kas šim darbam piesaista parasti tos cilvekus, kam nav gluži izdevies izsisties citās, perspektīvākās, jomās;
* lai arī cik labs pasniedzējs strādās ar bernu tās 6-8 stundas, ko viņš ir bērnu dārzā, pārējo laiku viņu attīstīs viņa vecāki, kam (parasti) nav attiecīgās profesionālās pedagoģiskās sagatavotības, lai varētu pilnvērtīgi bērnu audzināt.


Ja mums ir mazāk par vienu pasniedzēju uz bērnu, tad vienam pasniedzējam ir jāsniedz materiāls un atbalsts daudziem bērniem vienlaicīgi. Tas automātiski noved pie nepieciešamības standartizēt pieeju bērnu sagatvaošanai. Turklāt nevar arī teikt, ka vienāda attieksme ir tik slikta. Neviens nevar paredzēt, kas sagaida šo bērnu viņa tālākajās gaitās - bērnam ir jābūt vispārīgi attīstītam, viņam ir jāmāk gan matemātika, gan ķīmija, gan galdniecība, gan literatūra, gan ekonomika, gan vēsture. Pats bērns nevar noteikt, ko viņam mācīties, jo viņš vēl nav pietiekoši pieredzējis. SKolotājs nevar to noteikt, jo tas prasītu ārkārtīgi lielu iedziļināšanos katra bērna individuālajās rakstura īpašībās un tas ir nepraktiski laika nozīmē. Turkla, ja skolotājs kļūdās nākotnes paredzēšanā (kas ir neatņemama specializācijas izvēles daļa) tad bērns uz mūžu sanāk uz mūžu aprobežots šaurā un neperspektīvā jomā. Piemērs, ja pēc 10-15 gadiem Japāna ļoti nopietni sastrīgās ar Ķīnu un tā Japānu iznīcina ar ātomieročiem, tad visi tie, kas mācījās Japāņu valodu, būs diezgan lielā mērā pa...ļā, jo viņu spējas vairs nebūs perspektīvas.


Un kur to informāciju meklēt? Klasē? Nē taču - tie būtu mājas darbi, kuru nepieciešamību tu tikko noliedzi. Turklāt mājas darbi ir labs līdzeklis, ka turpināt praktizēt skolā gūtās iemaņas arī ārpus skolas laika ar minimālu skolotāja noslodzi (atceramies, ka skolotaja laiks ir ierobežots resurss). Šādus priekšlikumus skolās realizē arvien biežāk - jau manā laikā bija izpēted mājas darbi: tev dod tēmu, tu viņu izpēti (viens vai ar kolēģiem) un tad prezentē klases priekšā.


Jā, man arī bija līdzīga tipa grāmata. Tagad tādu ir ĻOTI daudz. Viņas nelieto par pamata mācību līdzekļiem, jo tur ir maz faktuālās informācijas un viņas ir salīdzīnoši dārgas, bet viņas notiekti ir un ir diezgan daudz.


Literatūru līdzīgā veidā mēgina modernizet izmantojot klasisko sižetu modernizēšanu: skat. "romeo un Džuljeta" filmu utml. Ka labs (bet ļoti ekstremāls) piemērs būtu mēģināt uztaisīt skolas uzvedumu pārstāstot Zaļo zemi mūsdienās. Es gan nedomāju, ka tur no tās grāmatas daudz kas paliks pāri, bet nu ... tas parādītu viņas īsteno literāro vērtību


Ja pie šita vēl piebilst to, ka grupas nav pastāvīgas, bet tiek atkārtoti izlozētas dažadiem projektiem un dažādiem mācību priekšmetiem, tad tas būtu tas, kas diezgan bieži notika manā skolā. Jā - tīri produktīvi darbojāmies. Vēl tam ir tās ļoti labs pluss, ka cilveki var izmēģināt sevi projekta vadītāja lomā un redzēt, cik ļoti tas nav vienkārši.

P.S. Sakarā ar pēdējo punktu es tagad skatos "The Apprentise" showus - tur ļoti labi var redzēt, kas un kā ir vai nav jādara projekta vadītājam un cik grūts un nepateicīgs darbs tas patiesībā ir.

Kurš te HP pārlasījies? Tas ir kas līdzīgs. man liekas, ka uz katru nedēļu vai mēnesi grupas sastāvam jāmaiinās.
Man vispār liekas, ka mēs nevis apspriežam esošo izglītības sistēmu, bet cenšamies radīt ideālās sistēmas priekšstatu

nu vispaar ir vairaakas cik zinu, bet whatever... tieshaam nav 2000+

tas atkariigs no taa, ko cilveeks ir dariijis pirms tam, beernu daarzaa... pie vecaakiem... bet diemzheel mums shii sisteema pamatiigi klibo, skat taalaak...

un kaapeec tieshi shajaa posmaa beerns tiek nodots (visaas shii vaarda noziimees) nekvalificeetajaas rokaas? "Miiloshie vecaaki"... khem, khem, staajas celjaa beerna attiistiibaa, jo tai nepaliidz... jaa, baro, jaa, runaa, jaa, miil, bet nepaliidz augt, nepaliidz domaat un attiistiities, uzskata ka viss naaks pats pa sevi. Es nesaku ka beernu pavisam jaaatnjem no vecaakiem, galu galaa beerns ir empatiskaa buutne. Tas ko es saku ir ka ar beernu jaastraadaa profesionaali kopsh dzimshanas, daudz jaastraadaa, 24x7, un parasti, vecaaki nespeej to dariit. Ir jaasasauc pasaulee labaako beernu psihologu, pedagogu un citu zinaatnieku forums, un jaaizveido "maaciibu", vai preciizaak, nodarbiibu programa kas attiista beerna speejas daudzos virzienos, un arii pamaaciiba vecaakiem kaa jaaveicina shii attiistiiba, ja profesionaalaa paliidziiba nav iespeejama. moreover, es pat teiktu ka vecaaki jaasertificee pirms tiem tiek atljauts kljuut par vecaakiem, no taa ieguus visi, un pie reizes uzreiz (nu ne uzreiz, bet kad taa paaudze paaugs) mazinaasies noziegumu un pashnaaviibu skaits.

Turklaat es uzskatu to par pilniigi iespeejamu paraadiibu kad beernam ir kaadas divas-triis dzimtaas valodas - tas paplashina redzesloku un veicina domaashanu. Attieciigi beernu daarzaa buutu jaamaacaas valodas

iisteniibaa, laika gaitaa es pamanu ka man noder vairaak un vairaak to "paareejo", to "nesvariigo" priekshmetu... bet tad atkal varbuut neesmu iisti labs piemeers, jo neesmu videeji statistiskais pilsonis. par standartizaaciju: es teicu ka beerni tiek standartizeeti, es neteicu ka ir slikti ka apmaaciiba tiek standartizeeta. galvenais ir lai nezuud individualitaate. kaa to panaakt - sarezhgjits jautaajums, es nezinu vai es speeshu uz to uzreiz atbildeet...

jaa, labi, es nepareizi izteicos. esmu pret maajasdarbiem kaa tie notiek pashlaik, bet neesmu pret uzdotajiem uz maajaam peetnieciskajiem darbiem. laikam tev paveicaas ar skolu, jo kad es maaciijos, mums taa nebija... nu varbuut kaadas paaris reizes, atminja man nav taa labaakaa, bet nu tomeer paarsvaraa ir rutiina

nu un kaapeec peec taaa principa nevareetu apmaaciit? kaada jeega no graamatas veikalaa? taas pat laikam netiek speciaali ieteiktas lasiishanai, atradiis - labi, neatradiis - arii... tev nevajag faktuaalo informaaciju, tev vajag rezultaatu. veesturi vari peetiit ja pasham interesee, manupraat ir jaamaaca nevis visaadi vaardi/gadi, bet tieshi rezultaats - taa kvintessence ko var pielietot apreekjinos. nestriideeshos, vaardi var buut par labu atminjas "aakjiiti", kas paliidz atcereeties kaadu formulu un izsaukto to atminjaa kad vajadzees, bet tas arii viss... reaalaas dziives apreekjiniem nevajag zinaat taadu info,kas kur un kaapeec atklaaja taadu vai shitaadu formulu, vajag tikai zinaat kaa atrisinaat uzdevumu.

tev laikam paveicaas ar skolu...

Un tigra, es neesmu lasiijis HP, tikai filmas redzeeju... pie tam man atminja klibo... ljoti... es neatceros kas tajaas filmaas bija. Un es vismaz meegjinu noformuleet ideaalo apmaaciibas sisteemu.

Apbrīnojamā kārtā man tev jāpiekrīt. Vairums lastguru priekšlikumu ir dzimuši no no maldīga priekšstata, ka visi bērni ir tādi kā viņš pats. Atklāšu mazu noslēpumu, tā nav, pirmkārt, jau visi nepiedzimst ar vienādām spējām, daudz kas tiek nolemts jau gēnu līmenī un šoreiz tas nav mans izgudrojums. Tādu autodidaktu kā tu ir zem 10% no kopējā skaita. Un baidos, ja mēs nopietni sāktu realziēt tavus priekšlikumus praksē sagandētu dzīvi vismaz dažām paaudzēm.

Šo virzienu ir pamatīgi pētījuši brāļi Стругацкие it īpaši grāmātā "Жук в муравейнике". Šajā grāmatā ir aprakstīta pasaule, kura ir izveidota "vispareizākā" izglītības sistēma, kad bērnus audzina augsti profesionāli skolotāji, nevis vecāki. Es nepārstāstīšu visu sižetu, tomēr viena no svarīgākajām lietām, ko es saskatu šajā pieejā ir tā, ka, lai cik tas arī nebūtu parodoksāli, individuāla profesionālā pieeja samazina individualitātes izpausmi, mazina sabiedrības daudzveidīgumu un tādejadi samazina cilvēces kopējo fleksibilitāti. Lai saprastu kāpēc tā ir ir jāapskatās uz pašreizējo sabiedrību - mūsu likumi un sabiedriskās normas ir absurdas un striktas (piemēram, seksualitātes kaunināšana ir pilnīgi sabiedriski nepamatota), visi to zin un pie tā ir pieraduši. Šāda "nepareiza" sabiedrības uzbūve piespiež visus cilvēkus attīstoties pārkāpt sabidriski piņemtās uzvedības robežas. Tas cik ļoti tas notiek paliek uz katra cilvēka pašapziņas. Tie, kas nepārkāp sabiedrības normas izaug par pelēkajām pelītēm un nekādi neietekmē sabiedrības attīstību. Tie, kas pārāk stipri pārkāpj sabiedrības normas, tiek atzīti par noziedziniekiem un tiek piebremzēti. Paši interesantākie ir tie, kas mazliet pārkāpj sabiedrības normas - viņi izaicina sabiedrisko domu, uzstājas par savām tiesībām, rada diskusijas un veicina sabiedrības attīstību. Agrākajos gadsimtos tie bija nēģeri, sievietes un tagad tie ir homoseksuāļi.
Ja sabiedrības normas pārkāpt nebūtu normāli (un tas tā būtu ideālas izglītības sistēmas gadījumā), tad nebūtu nekāda mehānisma, kā šīs normas izmainītu laika gaitā. Jebkurā izolētā gadijumā Skolotājs nodetektētu novirzi ārpus normas un "koriģētu" to ar profesionālajām apmācības metodēm izaudzejot "normālu" bernu. Šajā gadījumā problēma ir tāda, ka normalitātes jēdzienu definē iepriekšējā pāaudze un tas ir 100% drošs veids kā apturēt jebkādu attīstību.

ja tu pagriez to taadaa veidaa, tad man jaasaka dias lietas:


it iipashi tas bija populaari padomju savieniibaa. faktiski, padomju savieniiba ar visiem saviem paradoksiem un debiilismiem ir izaudzinaajusi daudzus taadus indiviidus, kuri citur pasaulee tiktu uzskatiiti par gjeenijuem (tas varbuut it iipashi attiecas uz radioelektronikas amatieriem). vispaar padomju cilveeks ir gjeenijs sadziives lietaas... man slinkums atcereeties piemeerus, bet domaaju taa nav nekaada origjinaala "mana" ideja.


un kur es teicu ka taa ir jaabuut? ir jaaatbalsta individualitaate, un nav jaakorigjee ka cilveeks aug "nenormaals"

Tas arī nav pareizi - ja skolotājs redz, ka viņa skolēnam ir slepkavnieciskas tendences, vai tiešām viņam tāda novirze no normas ir jāatbalsta? Protams, ka jebkurā garījumā tiktu definēta norma un tie virzienu, kur novirzes ir pieļaujamas un cik ļoti. Tomēr jebkura gadījumā šī sistēma ir pašierobežojoša.

Par PSRS fenomenu ir teikts tā - jo lielakām grūtībām cilvekus pakļauj, jo veiklāk tie no šīm grūtībām izvairās. Globālais jautājums tad kļūst par bilansi starp cilvēcisku attieksmi un progressu.

slepkavot ir bezjeedziigi: tas ko gribi novaakt vienallga peec dazhiem gadiem nobeigsies pats. un var buut ka skoleenam ir slepkavnieciskaas novirzes... vai pashlaik maz skoleeniem ir taadas? korigjeet - nee, izstaastiit savu skatiijumu - jaa. mums visiem ir destruktiivas tieksmes, un man beerniibaa patika galinaat mushas un raut nost kaajinjas zirnekljiem... veel visaadas sadistiskas tieksmes... iists mociitaajs... un par ko es izaugu? vegjetaarietis, necieshu vardarbiibu... kaut kaa neatceros ka mani buutu kaads korigjeejis

nu bet labi, ShinChans jau pateica kas es pa piemeeru... nekam nederiigs gaidu citu domas!

Ja pareizi atceros, 1. klasē tikai 5-7% procenti bērnu spēj domāt abstrakti, un to nevar iemācīt, jo smadzenes vēl nav pietiekoši attīstījušās.

DEBĪLISMA KALNGALS! Tā jau mums tas dabīgais pieaugums ir totālā pakaļā. Bet, ja pats izkritīsi, atteiksies no domas par bērniņu? Nedomāju gan.
P.S. Gribu būt weirdo.

nu ja tas naaks par labu sabiedriibai, tad kaapeec nee? nav jau doma par sertifikaaciju vienreiz muuzhaa, i.e. psihes paarbaude pie psihiatra (kaut gan shaada paarbaude arii dereetu).. tas vairaak kaa taads neatkariigs eksaamens, cik gribi, tik kaarto kameer nenokaartosi

UPD: ja tu kaa vecaaks neveelies lai tavs beerns buutu gudrs un attiistiits, ja tev nospljauties par beerna attiistiibu, kas tu par vecaaku... kauns .

Manuprāt, tas pārkāpj cilvēktiesības, turklāt šaubos, ka tas nāks par labu sabiedrībai.
P.S. Neesmu vecāks, un tik drīz arī nebūšu.

1, kaapeec tas nenaaktu par labu sabiedriibai? pat ja apmaaciibas programu nemainiit, neko nemainiit, bet tikai apmaaciit un sertificeet vecaakus, pazemenaasies stresa liimenis gjimenee un phihologjisko traumu skaits. psihologjiskaas traumas beerniibaa veicina slepkavnieciskaas un citas noziedziigaas tendences, kaa arii graujoshi iespaido psihi. turklaat laba pamaaciiba vecaakiem ljaus tiem labaak saredzeet talantus, un paliidzees tos attiistiit aatraak nekaa to dariitu skolaa.

2. es arii neesmu vecaaks, es runaaju vispaariigi

Piemēram, iedomāsimies ģimeni no dieviem cilvēkiem, diviem pieaugušajiem, sievietes un vīrieša. Sieviete tevis izgudroto sertifikāciju iztur, bet vīrietis ne. Manuprāt, stress ģimenē būs uber. Turklāt, ja viņi gribēs bērnu, viņi to tevis sagudroto sviestonu pārkāps.
P.S. Novēlu visiem auglīgas diskusijas.

tas nu miiljie draugi ir egoisms. ko noziimee "gribees beernu"? kas jums beerns ir maajdziivnieks ko var gribeet, negribeet... es tagad izdomaashu: es gribu zhurcinju (ai kaa man zhurcinjas... zheel tik ka dziivo iisu muuzhinju... ) vai kakjiiti. ja cilveeki nespeej dot beernam normaali attiistiities, tad radiit beernu ir noziegums pret vinju. beerns ir juusu mantojums, juusu ieguldiijums sabiedriibaa, iemesls kaapeec viena paaudze dziivo ir lai radiitu naakamo kura dziivos labaakaa videe. Vecaakiem jaaiemaaca atbildiibas sajuuta!.. "beerninju sagribeegaas"...

Nu nu, esmu redzējis praksē ideālo ģimeņu bērnus. Tā ir teorija, kas nedarbojas. Gluži tā pat kā ģēnijiem dzimst grūtgalvīši, tā arī analfabētiem piedzismt nākamie nācijas līderi. Lastguru, atkārtoju, ka te ir runa par cilvēcisko faktoru, un saistībā ar to nekas nav pilnībā strukturizējams, modelējams un realizējams tā kā sākotnēji iecerēts. Sparta, piemēram, pat pie visas savas rūpīgās jaunatnes audzināšanas un bērnu atlases ne tuvu nekļuva par ideālu sabiedrības modeli, nemaz nerunājot ar to, ka vēlāk cieta sakāvi pret persiešiem.

lai cik tas ari divaini neizklausitos sabiedriba ir vajadzigi gan garigi slimi, neapkerigi, fiziski nepdavinati cilveki jo tas viss kautkada veida ietekme sabiedribas veidosanos un speju atistities talak. ShinChan mineja piemeru par spartu kur centas iznicinat visus fiziski un gargi atpalikusus bernus. un gala rezultats bija tads ka vinus pasus iznicinaja ne jau ta pati advancetaka nacija. katram dzivam organismam uz sis planetas ir kautkada nozime pat ja mus vina liekas pilnigi nederiga.

Šoreiz pat nākas piekrist sipp...ja tu nošausi visus idiotus, un paskatīsies apkārt, tu redzēsi tukšu lauku...tieši tas, ka mēs neesam perfekti, mūs tādus padara!