QUOTE(CELSIOR @ Oct 14 2004, 11:41)
QUOTE(Yanka_ronin @ Oct 13 2004, 17:27)
Iie,
Celsior san, boku no ima kaku kara kompyuutaa wa, nihongo wo shiranai noni, boku no uchi no kompyuutaa wa shiru no da.
Uchi e kite kara (san getsu ato), kompyuutaa ni suwatte, anata ga naguraremas!
Boku wa mainichi te de kakite, KUCHIde hanasu.
DARE GA JOOZU?
Nanka anataga itteru koto wo yoku wakaranai.
Tu nelieto kaut kaadu tekstu tulkojamo vaardniicu? Baigi liidziigi! Sapratu tikai, ka ar kanjiem tu neraksti, bet tavs kompjuters saprot japaanu valodu. Paskaidro nedaudz, ko gribeeji pateikt!!
Duarh-san no nihongo ha subarashii ssu yo! Nihonn ni mada itta koto ha nai ssuka?
Iya, mada da. Kedo sono uchi ne. . .
Yanka_Ronin-san no itta koto wa kore to omou: ima tsukau no konpyutaa ni nihongo no sofutuwea ga naindakedo, mou sugu (sankagetsu ato) uchi e kaete, jibun no konpyuutaa tsukatte, nihongo o kakeru. (ima tsukau no konpyutaa wa jibun no konpyuutaa janainda sou desu)
vai arii: kompii, ko vinsh lieto pashreiz, nav jap valodas softa, bet driiz (peec trim meeneshiem) vinsh atgrieziisies maajaas, varees izmantot savu kompi uz kura ir iistais softs.
Vienkaarshi bishki gramatika sapinaas; man jau ar vislaik taa gadaas. labaak buutu kaut kas shitaads:
Celsior san, ima tsukau no kompyuutaa wa nihongo wo shiranai noni, uchi no kompyuutaa shitterunda. Uchi e kaeru ato (sankagetsu ato), kanji to kana o kakemasu.
Japaanji gandriiz nekad nesaka 'es' un noteikti ne jau divreiz vienaa iisaa gabalinjaa (taa kaa lielaako tiesu no 'boku' var mest aaraa'); taapat "uchi e kite kara" labaak aizvietot ar "uchi e kaeru ato", jo 1) kite/koi/kuru lieto tikai kustiibai pasha runaataaja virzienaa (savaadaak lieto 'iku') 2) kad ir runa par savaam maajaam, nelieto iku bet gan kaeru 3) shkiet - bet neesmu 100% droshs - ka 'kite' nav iistaa forma pirms 'kara', 'kite' vareetu lietot piemeeram shaadi 'tomoe-san wa kocchi no bashou e kite koora o zenbu nondan desu' (tomoe-san, after having come to my place, drank all the coke), bet shajaa kontekstaa labaak lietot tagadnes formu ('kaeru') un 'ato' nevis 'kara'; pagaatnes formu ('kaeta ato'), protams, lietotu aprakstot pagaatni.A kapeec kara aizstaat ar ato - nu, preciizi nevaru pateikt, bet ljoti speeciigi liekas, ka taa pareizaak (instinkts, kas radies, daudz klausoties). Kas ir 'naguraremasu' taa arii nesapratu, ja nu vien potenciaalitaates forma no 'naguru', kas noziimee 'sist', tas taa mazliet diivaini
.
aa, un veel "
Boku wa mainichi te de kakite, KUCHIde hanasu" nezinu, vai taada gramatiskaa forma (te de, kuchi de) eksistee, bet viena lieta, ko gan zinu ir, ka 'kakite' vietaa vajadzeetu buut 'kaite' (shitaa forma no vaardiem, kas beidzas ar 'ku' ir 'ite' 'ku' vietaa)
bet vispaar viss pozitiivii, saprast var, tikai straadaat un sliipeet, kas vajadziigs mums visiem