PAMPARAM! Neliels gabals no pirmās sērijas Sailor Moon Crystal - http://vk.com/video-59839180_169941558

Sailor Moon Crystal stream - http://seiya.mcag.su/page/sailor-moon-crystal-stream/

Pirmā sērija ar angļu subtitriem - http://vk.com/video132088399_169131547?lis...4fa78d7004df3a5

Nefanoju par oriģinālu, bet Sailor Moon jaunais rīmeiks liek vilties vēl vairāk. :/

Neplānoju jau tik drīz izvērtēt vasaras sezonu, bet pēc šīsdienas seansa paklusēt nav iespējams. Pie viena arī pavasara sezonas anime, savukārt ziemas tika aplūkotas citā tematā.

Pavasaris (tikai manā skatījumā pieminēšanas vērtās, ar labu vai sliktu; otrās sezonas netiek pieminētas – kam patīk, paši zinās, ka jāskatās):
Bokura wa Minna Kawaisou – košas krāsas, liela daļa darbības ārpus skolas, parupjš, bet, manuprāt, patīkams humors, slaveni aktieri, šķietami laba animācijas kvalitāte, izņemot vismaz vienu epizodi, kas ir krasi sliktāk animēta.
Selector Infected Wixoss – nespēdams šo novērtēt, atliku pavasara anime izvērtēšanu, līdz sezona jau bija cauri. Vēl tagad nezinu, kā to vērtēt. Varu vienīgi teikt – pamēģiniet un paši/-as izlemiet, vai labs vai s*ds.
Gokukoku no Brynhildr – *tpu*, kā man kādreiz Elfen Lied varēja šķist laba anime... Neiesaku ne vienu, ne otru. Nevienam.
Mahouka Koukou no Rettousei – grāmatas līdzīgas SAO; tikai koherences par mikrogramu vai diviem vairāk; ja varat sagremot personāžus un pasaules uzstādījumu, nebūs tas sliktākais laika tērēšanas veids. Tikai nenoticiet apgalvojumiem internetā, ka grāmatas ir labākas – tāpat kā SAO gadījumā, arī Mahouka ir saglabāts [gandrīz] viss svarīgais un izmests ārā daudz traucējošā. No pirmās daļās, piemēram, ekranizētas nav tikai viena vai divas sekundāras ainas.
Soredemo Sekai wa Utsukushii – sākums pieņemams, tālāk par pirmo epizodi īsti netiku, jo bija svarīgākas lietas, varbūt laba, varbūt slikta anime, bet diez vai kaut kas vērā ņemams.
Isshuukan Friends. – sākums patīkami lēns; tālāk manu prioritāšu sarakstā nokrita līdz vietai, ko varētu saukt par mūžīgo sasalumu.
Kanojo ga Flag o Oraretara – pretēji tam, ko internetā runā, šis ir pilnīgs krāms. Ja nu vienīgi pirmā epizode uztaisīja Haruhi, taču kaut kā šaubos.
Black Bullet – no vienas puses pirmā epizode ir sliktāka par teju visām turpmākajām, no otras puses neapmierinošā pirmās epizodes pēcgarša ir tikai nedaudz sliktāka kā sajūtas pēc visas sezonas noskatīšanās, tādēļ, lai arī pirmā epizode neraksturo pārējo seriālu, kopumā uz neko ievērojami labāku neceriet. Ak jā, bezjēdzīga vardarbība. Principā pat absurda – profesionāļi mirst tūkstošos kā mušas, tomēr visu laiku atrodas vēl, ko nosūtīt bezjēdzīgā nāvē. Un tad... nomirst vēl. Tikpat bezjēdzīgi.
No Game No Life – būtībā tas pats pamatuzstādījums, kas Mondaiji-tachi ga Isekai kara Kuru Sou desu yo? – visvarens galvenais varonis un teju neuzvarami sabiedrotie pasaulē, kurā visu nosaka spēles un derības. Ļoti krāsaina un satura ziņā konsistenta anime, ja Jums patika pirmā epizode, patiks arī pārējās. Ja nepatika, tad ziniet, ka tieši tas pats būs arī pārējās epizodēs.
Escha & Logy no Atelier: Tasogare no Sora no Renkinjutsushi – sāku saprast, kādēļ cilvēkiem patīk Atelier sērijas videospēles, kurām tāpat kā attiecīgajam seriālam žanru noteikt ir grūti. Varu vienīgi ieteikt pamēģināt pirmo epizodi, varbūt iepatīkas.
Hitsugi no Chaika – atkal Kadokawa romāns, atkal pusaudži un tehnogēna maģija.. un šoreiz personāži nosaukti par godu automašīnām un autoražotājiem [nav pirmais gadījums, taču ne tik labs, kā Nanoha]. Vismaz darbība nenotiek skolā, kas arī nav maz.
Ryuugajou Nanana no Maizoukin (2014) – nav tik slikts, lai pilnībā ignorētu, bet neiesaku skatīties kaut ko tik nejēdzīgu un seklu. Lai gan kādam noteikti šķitīs lielisks laika izniekošanas veids, good for you.
Sidonia no Kishi – groteska kosmosā. Kopumā salīdzinoši laba, lai gan varēja gan iztikt bez skolas vides.
Mekakucity Actors – cik man zināms, amatiera sižets, atbilstoši diezgan savārstīts un neprasmīģs, bet būs cilvēki, kam patiks.
M3: Sono Kuroki Hagane – jau atkal nezinu, kā novērtēt – melnā metāla pārņemtās pasaules skati ir vizuāli teicami, varbūt pat nedaudz šausminoši [kā minimums, bērniem labāk nerādīt], diemžēl pārējais ir viduvējas mecha līmenī.
Initial D Final Stage – solīju turpinājumus nepieminēt, tomēr šajā gadījumā esmu sajūsmā, jo tas taču Initial D. Fona mūzika joprojām nav pirmās sezonas līmenī, lai gan ir visnotaļ pieņemama; animācija priekš Initial D standartiem laba; joprojām ienīstu m.o.v.e. Lieki piebilst, šo Initial D sezonu jāskatās pēdējo.


Vasara:
Sabagebu! – ne tas sliktākais humors, tomēr vismaz man derdzas vardarbības jaukšana ar air-soft un ieroču glorificēšana [lielā mērā vainot Fate/Zero]. Pārspīlējumi visnotaļ bezgaumīgi, sākot ar līdz pretīgumam hiperbolētajām apšaudēm un beidzot ar gun-kata vs. karate, kas pie kaut kripatiņas realitātes beigtos par labu karate. Būtu Seto no Hanayome stila pārspīlējumi pāri absurdam, būtu baudāmi, bet patlaban visnotaļ bezgaumīgi.
Shirogane no Ishi: Argevollen – neiesaku.
Futsuu no Joshikousei ga [Locodol] Yattemita. – pārsteidzoši labi, ja gatavojas kārtējam idol krāmam, nu gluži kā atrast komposta kaudzē stikla bumbiņu – labāk nekā to, kas parasti atrodas komposta kaudzē, tomēr nekas dižs. Kaut kādā mērā līdzinās K-On!, lai gan līdzība nav pilnīga.
Rail Wars! – kaut kas no Mahouka, kaut kas no Toshokan Sensou, tomēr kopumā pirmā epizode atstāj remdena seriāla sajūtu.
Tokyo Ghoul – augstskolas studenti [lai gan ir arī jaunāki personāži], izsalkuši cilvēkēdāji briesmoņi – diez vai kaut kas izcils, tomēr vismaz vasaras sezonas mediānu pārspēj ar dubulto salto.
Aldnoah.Zero – pagaidām nekas dižs, taču Urobuchi Gen parasti neliek vilties, tādēļ ceru uz kaut ko labu.

Jā, ir vēl vasaras sezonas anime, ko nepieminēju. Par tām pēc laika. Varbūt.

*bungu rīboņa*Un, protams, anime, kas vainojma pie šī pāragrā sezonas vērtējuma: Tokyo ESP – Ga-Rei: Zero visumam piederīgs seriāls, kas nav ne par mata tiesu labāks par iepriekšējo: sekls sižets, bezjēdzīga, trivializēta vardarbība, kas noved arī pie sekla personāžu attēlojuma, kas, nešaubos, nozīmē arī seklus personāžus, bet no vienas epizodes to nebūtu korekti secināt. Kopējais noformējums un saturs rada vēlmi vēlreiz noskatīties Zettai Karen Children, kas būtībā to pašu pamatuzstādījumu ataino daudz cilvēcīgākā un ne tik seklā veidā.

P.S. Es tieši pēdējās pāris nedēļas pie sevis priecājos, ka Gonzo laikam nobeidzies uz neatgriešanos un pasaule ir glābta no jaunas draņķa anime gūzmas, bet še tev, izrādās šī niša nav palikusi tukša.

Pilnīgi piekrītu. Par 2 gadiem ko viņi mocija fanus varēja uztaisīt arī labāk.
Vienīgais kas man patika, tak tas ir Mamoru, salīdzinot ar veco animi šeit viņs ir vienkārši nya.

Pieņemot, ka šeit vēl kāds anime skatītājs arī iegriežas, neliela retrospektīva par vasaras sezonu un atskats rudens sezonā, un ieskats tajā, ko no ziemas esmu redzējis. Kā parasti, izlaižu to, par ko man nav īsti ko teikt vai kam neveltīju pat vienas epizodes apjomu sava laika.

Vasara
Fate/Kaleid Liner Prisma Illya Zwei! – vienīgais seriāls, ko retrospektīvā no vasaras sezonas vispār vērts pieminēt, otrās sezonas pirmā puse, otrā puse 2015. gada vasarā. Tiem, kam patika pirmā sezona, atzīs otro par gana labu, lai arī ne tik tumšu turpinājumu.

Rudens
Fate/Stay Night: Unlimited Blade Works (2014) – Ufotable animācija kā jau parasti ir visaugstākajā līmenī, arī visādi citādi, Fate kā jau Fate, tikai šoreiz personāži, it sevišķi Sakura un Shirou, attēloti tik labi, ka grūti ienīst viņus, bet cenšos.
Danna ga Nani o Itteiruka Wakaranai Ken – visnotaļ labsirdīgas 5 minūšu epizodes par divu laulāto kopdzīvi. Kā izteicās kāds somu anime fans: „ģimenes dzīve ar Yukarin,“ acīm redzot, cenzdamies izprovocēt viņas fanus, bet ceru, ka šeit neviens nav tik traks.
Selector Spread WIXOSS – cienījams pirmās sezonas turpinājums un noslēgums, kas mūsdienās, kad seriāli velkas sezonām un gadiem, jau ir daudz. Diemžēl pirmās sezonas tumšā atmosfēra, kas bija vienīgais seriāla pluss, ir izgaisusi kā vasaras rīta migla, un grūti pateikt, kāda īsti bija seriāla jēga. Nē, īstenībā jēga bija zināma jau no sākuma – reklamēt WIXOSS kāršu spēli, vai tas izdevās, lai atbild mārketinga speciālisti.
Ushinawareta Mirai o Motomete – visnotaļ pavāja zinātniskā fantastika, kas balstīta uz fizikas teorijām un spekulācijām, kas tikušas apgāztas jau pirms desmitgadēm (gluži kā SAO ), tomēr kā romantiska anime, kas balstīta uz pornospēli un kuras darbība norisinās vidusskolā (nu gluži kā 75-90% visu anime pēdējos 10 gados), šis ir rudens sezonas apslēptais dārgums, kas par spīti zemajam vērtējumam, ar tās dzīvajiem personāžiem atsauc atmiņā tādus atzītus darbus kā Kimi ga Nozomu Eien un Clannad, lai arī ne tuvu tik smaga kā iepriekšējās divas, kas arī ir zināms sasniegums, jo sižets atļautu to padarīt daudz drūmāku un depresīvāku nekā tā ir. Vājākais punkts, kas ne vienu vien atbaidīja, bija pirmās epizodes animācija, taču, pirmkārt, turpmākajām epizodēm tā kļuva daudz pieņemamāka, otrkārt, piešķīra pirmajai epizodei īpašu, lai arī nedaudz šaušalīgu, šarmantumu, treškārt, ir redzēti arī baisāki animācijas „paraugi“, un, visbeidzot, vīri nav jāskata pēc cepurēm [bet gan apaviem], un anime nav jāskata pēc budžeta, citādi palaidīsiet garām arī tādus šedevrus kā Aishiteruze Baby.
Shirobako – beidzot otra labā P.A. Works oriģinālanime kopš Hanasaku Iroha, ne gluži tik laba, bet tomēr stāsts par 5 jaunām meitenēm, kas katra savā veidā cenšas atrast savu vietu anime industrijā, varētu patikt arī cilvēkiem, kuri par anime neizrāda sevišķu interesi, jo seriāla centrālā tēma ir nevis anime radīšana, bet gan jauniešu iekļaušanās [ne vienmēr mentāli] pieaugušo pasaulē.
Psycho-Pass 2 – kārtējais atgādinājums, ka izcilu darbu turpinājumi parasti nav ne tuvu tik labi, šajā gadījumā, ja acis nevīla, pēdējām epizodēm rakstnieka Urobuchi Gen vārds vairs neparādījās pat pie plānošanas pārraudzības, pilnībā izsakot to, ka „miesnieks“ neliek savu vārdu zem šī seriāla nobeiguma, un labi, ka tā, jo pēdējo gadu labākā seriāla turpinājumam nepieklājas tā izķēmot kanonu.
Yuuki Yuuna wa Yuusha de Aru – man ir kauns par ikvienu, kam šitas patika, viss. [Tas gan nenozīmē, ka šis bija vissliktākais, ko rudens sezona piedāvāja, taču pat AniDB vidējais svērtais gandrīz 5 ir vismaz pāris balles par augstu tik tukšam un pretīgam šmugulējumam.]

Ziema
Soukyuu no Fafner: Dead Aggressor - Exodus – šitas laikam nekad nebeigsies, fani var skatīties, pārējiem skatīties gribētājiem ieteicams sākt ar Soukyuu no Fafner: Dead Aggressor - Right of Left un tad secīgi pārējās daļas, ja var izturēt, jo hronoloģiski otrā, bet sižetiski pirmā, Right of Left ir, iespējams, arī vislabākā.
Junketsu no Maria – pēc pirmās epizodes nevar pateikt, cik labs vai slikts būs seriāls kopumā, taču pirmā epizode atstāja daudz labāku iespaidu par vidusmēru, lai arī neradīja gluži meistardarba sajūtu. Vērts pamēģināt kaut vai tāpēc, ka darbība vismaz pagaidām nenorisinās skolā. Tāpat jāizceļ viduslaiku Eiropas attēlojums, kas vismaz vēstures nespeciālista acīs izskatās pat ļoti labi.
The Rolling Girls – unikāls, bet patīkams animācijas stils, citādi... labāk savu laiku veltīt kaut kam dzīvei noderīgākam, piemēram, šaham vai ainavu izšūšanai krustdūrienā.
Yuri Kuma Arashi – Ulisa japāņu animācijas alternatīva ar nepilngadīgām lezbietēm un krietnu devu puķu valodas uz vispārējas šizofrēnijas fona. Pieņemot, ka šo veido vairāk nekā viens cilvēks, jāprasa, vai producenti uzskatīja, ka šizofrēnijas epizodēm ir komerciāls potenciāls, vai arī viņi atļāva trakajam brīvu vaļu ar scenāriju? Līdzīgi kā ar Ulisu, viens neliels fragments Jums sniegs priekšstatu par visu darbu, jo dziļākas jēgas vai stāsta šizofrēniķa dienasgrāmatā nevar būt, un, ja arī ir, veselīgāk ir to nemeklēt.
Koufuku Graffiti – tie, kas cerēja uz Minami-ke, pagaidām var apsēsties, šis varētu nebūt tas, ko gaidījāt. Vai seriāls būs labs slice of life noteiks tas, vai uzsvars paliks uz 3D ēdienu un lūpām, un siekalām, vai tomēr uz sižetu, kāds laikam ir iespējams tikai Japānā, jo kurā citā attīstītā valstī nepilngadīgi bērni var dzīvot vieni paši? Nosaukums raisa aizdomas par pirmo, bet nebūs pirmā reize, kad producenti atjēdzas un izglābj seriālu no ēdienu apcerēšanas. Un vēl gribas pajautāt, kur grafiti?
Durarara!!x2 Shou – izskatās, ka pat studijas maiņa nav kaitējusi, jo VISI SVARĪGĀKIE ELEMENTI IR SAGLABĀTI, ALELUJA! Šādā tempā šī būs nākamā izcilā anime kopš oriģinālā Psycho-Pass vai pat Durarara!! pirmās sezonas laikiem. Ak, jā, cik noprotu, pavisam būs trīs daļas, kas ekranizēs visu atlikušo materiālu un vismaz pagaidām noslēdzoša daļa paredzēta nākamajā ziemas sezonā, lai gan ne vienu reizi vien izziņotas anime ir tikušas pārceltas.


Oi, kādēļ lapas kodējums nav UTF-8?

Vasaras sezona ir puslīdz sākusies, tādēļ pirmie iespadi, kā parasti, pieminu tikai to, kas ir pieminēšanas vērts, tai skaitā izpelnījies manu naidu.

Pavasaris
Aki no Kanade - Anime Mirai epizodes garuma filma no J.C. Staff, ļoti rekomendēju visiem, kam nav iebildumu pret lēnām anime, kur nekas pārāk būtisks nenotiek un kur galvenā varone ir virs 30 (lai arī daļa filmas ir veltīta viņas bērnībai un pusaudža gadiem)

Yamada-kun to 7-nin no Majo (2015) - neierastā kārtā esmu lasījis oriģinālu (manga), tādēļ ir ļoti grūti novērtēt šo seriālu, jo nekādi nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka nav Tas, bet grūti aprakstīt, kas Tas ir; teikšu vienīgi, ka oriģināls, manuprāt, ir labāks un daudz baudāmāks, bet, ja patīk, skatieties; neatkarīgi no versijas nekādus jaunatklājumus negaidiet

Hibike! Euphonium - KyoAni joprojām prot nodemonstrēt grafisko meistarību, ja vēl biežāk kā reizi N gados ekranizētu interesantus darbus... bet pieļauju, ka tiem, kam patīk moe, ši anime varētu patikt

Yahari Ore no Seishun Lovecome wa Machigatte Iru. Zoku - sakompresēta reklāma romānam, ja patika pirmā sezona, varat skatīties, taču iesaku vismaz pamēģināt izlasīt fanu tulkojumus romānam (angliski ir iztulkots viss, izņemot pēdējos 2 sējumus, no kuriem viens iznāca pirms anime beidzās, bet otrs vēl tikai iznāks), jo, lai arī neesmu pats līdz romānam ticis, atsevišķas epizodes radīja sasteigtības sajūtu, kamēr citās varbūt ne tik svarīgas sižeta daļas tika vilktas epizodēm ilgi, līdz pēdējās pāris epizodēm katrai nācās, cik saprotu, ekranizēt pa romāna sējumam - nav obligāti katastrofa, tomēr mūsdienās tipiski vienu sējumu ekranizē 2 līdz 4 epizodēs

Mikagura Gakuen Kumikyoku - iesāka labi, pēc tam strauji nobrauca līdz/zem vidusmēra, vismaz mani kaitināja faktiski neeksistējošās pārejas starp ainām un notikumiem, kā dēļ biju nepatīkami pārsteigts uzzinot, ka tā it kā ir romāna ekranizācija - varētu padomāt, ka scenāristam un režisoram bija laiks izveidot loģisku notikumu plūsmu nevis seriālā redzamo ainu virknējumu, kur jebkura jauna aina var pēkšņi būt nesaistīta ar iepriekšējo ainu

Mahou Shoujo Lyrical Nanoha Vivid - man vajadzētu būt sajūsmā par jaunu Nanoha (un varbūt kādreiz arī būšu), turklāt ar pieaugošām galvenajām varonēm, taču ir divas problēmas, pirmkārt, akūts NanoFate deficīts un, otrkārt, vismaz manga nebija skaidrs, kā ViVid iederas kopējā Midchilda pasaules kanonā un kam tas viss ir vajadzīgs (ja neskaita trāpīt pa tirgus nišu, kurai varētu patikt mazas meitenītas, kuras viena otru sit, kas, kā tam vajadzēja būt acīm redzamam, neizskatījās īsti labi, un beigās tāpat tika, kā Nanoha pieņemts, atrisināts ar autoru maģiju salokot kanonu astotniekā); nu vismaz, cik dzirdēju, labāk par manga, tā kā fani var skatīties, cerot uz MSL Nanoha Force vai kaut ko tikpat tumšu un, cerams, ar vairāk NanoFate

Dungeon ni Deai o Motomeru no wa Machigatte Iru Darouka: Familia Myth - kārtējais MMORPG viļņa eksemplārs, kam tādi patīk, visticamāk patiks, pārējie varam cerēt, ka vienreiz šitie vismaz savā pašreizējā inkarnācijā izies no modes (kas viņus vispār lasa?!, jo pēc tiem pat amatieru rakstnieku darbi izsauc sajūsmas asaras par to vien, ka literatūra vēl eksistē); "žanra" labākajās tradīcijās atsevišķās vietās, iespējams, sižetā tika izrauti kodolsprādziena cienīgi krāteri, bet fani to, domājams, novērtēs kā spēcīgu un aizraujošu sižetu, kam viss vienalga, paša kanonu ieskaitot

Gunslinger Stratos The Animation - ir cilvēki ,kas apgalvo, ka šajā videospēles reklāmā saredz augstāku jēgu un transcendentālas atklāsmes, bet manā skatījumā tas viss jau ir bijis agrāk, sakarīgāk un ar maz toksiska techobable, laika nosišanai der tāpat, kā īsta runga, ar ko sev sist pa galvu; un neļaujoties pūļa psihozei, ka šis ir Urobuchi Gen darbs, jo miesniekam ar šo anime nav nekā kopīga

Kyoukai no Rinne - Takahashi Rumiko darba ekranizācija, mēģināju, bet tomēr neko sakarīgu pateikt nevaru; ja nav ko darīt vai esat viņas fani, varat paši mēģināt saprast, tikai pateikšu priekšā, ka diez ši anime ir izcila vai kaut vai būtiska, jo līdzīgas darbus var atrast lielā skaitā, kaut vai sākot ar Nurarihyon no Mago vai Kekkaishi, kas, starp citu, ir visnotaļ skatāmas, nemaz nerunājot par Tokyo Ravens, lai arī tam ir nedaudz cita mērķa auditorija

Owari no Seraph - usual bullsh-t ar vampīriem, kuri nu jau ir tik tālu nodrāzt, kai laikam dara visu, izņemot mecha pilotēšanu; iespējams, fujoshi patiks

Shokugeki no Souma - cik dzirdēts, oriģinālam status quo ir dieva vietā, tādēļ uz izcilu nobeigumu labak necerēt, taču pagaidām seriāls ir bijis visnotaļ baudāms, super-pārspīlēts pavārskolas shounen

Kekkai Sensen - ja nepiekrītat manam viedoklim par tādām anime kā Hamatora, šī Jums varētu patikt

Plastic Memories - atkarībā no Jūsu tolerances pret (melo)drāmas un zināmā mērā infantila humora miksēšanu, varbūt spēsiet vai nespēsiet to izturēt; kopumā nav slikti, tomēr pat nakts vidū varu nosaukt nesalīdzināmi labākas un atmiņā paliekošākas anime kā (ja negribat pirms laika zināt, ar ko šī anime beigsies, labāk neskatieties)

Punch Line - s-ds, kas sižeta trūkumu mēģina aizstāt ar galvas sišanu pret sienu dzērumā un rezultējošo sajūtu pārvēršanu grafiskā veidolā

Vasara
Shimoneta to Iu Gainen ga Sonzai Shinai Taikutsu na Sekai - cilvēkiem, kam patika School Rumble (man), patiks, savukārt pārējiem pašiem jāsaprot, vai viņiem patīk [apzināti] līdz absurdumam cenzēti netīrie jociņi un dīvainas, pieklājīgos vārdos neaprakstāmas ainas

Chaos Dragon: Sekiryuu Sen`eki - tipisks shounen ar vāju asumu, es pat teiktu, ka tipisks shounen ar netipiski nereālistiskām asinīm un augstu vardarbības līmeni - interesanta kombinācija par ko es pakomentēšu zemāk; ak jā, nu nekādi nepateiksi, ka animācijas studija ir Silver Link, tas ir, mērķauditorija šim paredzēta tāda, kas nespēj pateikt, ka pat pirmajai epizodei nav budžeta; ņemot vērā abus faktus man pār muguru skrien skudriņas, iedomājoties, ko tas varētu nozīmēt

Gangsta. - kārtējais skarbais gabals par skarbo kriminālo pasauli, kam patiks, patiks, pārējiem iesaku nefanot, un atgādināt sev, cik labi bija black Lagoon (pirmā sezona), Baccano!, Durarara!! un pat Jormungandr; varbūt seriāls kļūs labāks, tomēr visticamāk tikai sliktāks

Aoharu x Kikanjuu - airsoft apvienojums ar Ouran Koukou Host Club seklu plaģiātu; fujoshi, kam patīk ieroči (wow) un bishounen protagonisti, kas ir patiesībā meitenes, novērtēs

Aquarion Logos - kill it with fire; ir zināmas izredzes, ka velns nav tik melns kā viņu mālē, bet pirmā epizode it nemaz neatgādināja Aquarion, un radīja iespaidu, ka autori bija par slinku, lai izveidotu citu robotu dizainu, jo nekas cits pagaidām to ar Aquarion nesaista

Ranpo Kitan: Game of Laplace - labāk izlasiet oriģinālus vai jebko citu; fujoshi varbūt patiks, citu jēgu neredzu

Classroom Crisis - pirmā epizode nepārliecināja, bet turpināšu vēl dažas epizodes cerēt, ka seriāls kļūs gana labs, lai piedotu visas problēmas ar pāreju starp ainām, sižetu un pasaules uzstādījumu, kas varētu šķist loģisks tikai šizofrēniķim vai bērnam

Durarara!!x2 Ten - pagaidām vājākais Durarara!!, bet vājās vietas galvenokārt ir OP un ED, tā kā fani, cerams, piecietīs; par atbilstību romānam nevaru komentēt

Gate: Jieitai Kanochi nite, Kaku Tatakaeri - atkal paralēla pasaule, atkal vārti uz turieni tikai Tokijā, atkal elfi (protams, blondi), atkal, atkal, atkal, un fani šim ir vienkārši uztraucoši - ainas ar tankiem ir nekas cits kā to glorificēšana, tāpat tiek glorificēta došanās iekarot svešas pasaules tā vietā, lai tos vārtus aizbetonētu; un man ir prieks, ka beidzot galvenais varonis ir ar iekšām, bet tomēr tāda sajūta, ka šī darba fani paši labprāt kādam pārgrieztu rīkli, turklāt vai ievērojāt, ka pretinieki neizskatās pēc japāņiem, bet ASV prezidents ir baltādains - parasti, lai arī ne vienmēr, ASV prezidenti anime tiek modelēti pēc valdošā prezidenta, it kā sīkumi, bet kopumā rada tādas neomulīgas sajūtas par vardabības pieņemšanu un pat glorificēšanu

Charlotte - vismaz pagaidām nav tik labs kā Angel Beats! vai Kanon, un neizbēgamais sižeta pavērsiens varēja notikt vēlāk un neiekļaut , taču par spīti tam pagaidām viena no spēcīgākajām kandidatūrām un sezonas labāko anime, kad pagaidām vairums no jaunajām anime, ko vispār pacentos lejupielādēt, ir tikušas izdzēstas nenoskatoties pat pirmo epizodi līdz beigām

Kaut kad, cerams, paturpināšu par citām jaunajām anime, protams, ja nebūs jaunu komentāru, tad nāksies rediģēt šo ierakstu.

Papildinājums: Starp citu, vai kādu arī interesē vai noder šie mani komentāri par jaunajām anime, vai arī es te lieki spamoju nu jau tuvu nāvai esošā forumā?

Pēdējais sezonālais šovs, kuru noskatījos ir Shigatsu wa Kimi no Uso(Your Lie in April). Bija forši, ja neskaita dažas liekas epizodes, bet visādi citādi bija zvērā. No sākuma nedaudz baidījos, beigās nenotiks tam kam vajadzēja notikt, bet manas bažas bija liekas. Nobeigums bija tāds kādu gaidīju.

Šajā sezonā neesmu baigi iedziļinājies, bet pavisam noteikti skatīšos Prison School.

Shimoneta to Iu Gainen ga Sonzai Shinai Taikutsu na Sekai = Latvijas nākotne, ja tā turpinās pieņemt absurdos "tikumiskās audzināšanas" likumus.

Ne tikai Latvija uz to iet, nesen ģimenes locekļu LG Androīdiem izslēdzu standartā nākošo spiegošanas programmu MLT, kam viņa paredzēta nav zināms, jo LG klusē kā partizāni, bet viena no teorijām, ka tā ir līdzīga spiegošanas programmai, ko Dienvidkorejā turpmāk būs obligāti jāuzinstalē visiem jauniem viedtālruņiem, kuru lietotāji ir līdz 19 gadiem (ieskaitot?), bet gan jau mēs arī nonāksim līdz tam, ka viss, kam nav uzstādītas spiegošanas programmas, būs pretlikumīgs, bet rīkiem, ar kuriem var izstrādāt un, dievs pasarg, atkļūdot programmatūru, būs nepieciešams reģistrēt un visticamāk policijas atļauju. RMS par to brīdināja pirms gandrīz 20 gadiem. Cilvēki, pat IT izglītoti, viņu tad uzskatīja par traku, un arī pagaidām, pieļauju, Jūs domājat, ka tās ir muļķības. Domājiet, domājiet tā, un neaizmirstiet pasmaidīt sava viedtālruņa/planšetes/portatīvā/vied-TV/monitora kamerai.

Plastic Memories - par humoru varētu piekrist, brīžiem tas likās jau nez cik animēs redzēts un pat lieks. Vel skatoties jāatceras, ka tā ir romantiska drāma, nevis GITS un vienkārši ir jāpieņem tas ka giftijiem ir iespējams nokopēt atmiņas un pārinstalēt operētājsistēmu, bet iekopēt atpakaļ saglabātās atmiņas un peronības image nav iespējams. Bet tomēr anime ievilka savā pasaulē un lika dzīvot līdzi, īpaši 3-4 pēdējās sērijās.

Gate: Jieitai Kanochi nite, Kaku Tatakaeri - Pēc tāda apraksta vienkārši nevarēju šo nesākt skatīties.
Militāri episks ekšens, tikai kā teica viens no fantasy pasaules personāžiem - tā vairs nav karošana. Varbūt ka tālāk būs radikāls sižeta pagrieziens. Izskatās ka otrā pusē esošajai pasaulei varētu būt vairāk vajadzīga aizsardzība no cilvēku pasaules varenajiem, kas vēlas viņu okupēt un pievākt resursus. Pārsteidza ka pretiniekiem nav efektīvas kaujas maģijas. Loģiskāk būtu ja imperators sākumā sūtītu spiegus, lai izlūkotu kas atrodas šaipus vārtiem pirms sava viduslaiku līmeņa karaspēka.
Par seksualitātes pilnīgu noliegšanu gan šajā animē gan nevarētu sūdzēties, tikai meitene, kas gūst baudu nogalinot rada visai dīvainu iespaidu.

Nu, spiegošana, protams, arī, bet biju vairāk domājusi saistībā ar šādiem un tādiem citiem gadījumiem, kas arvien biežāk uzpeld konkrēti tepat pie mums.

Tie ir tikai ziediņi, uzspiestas "tikumības" ceļš 21. gs. beidzas ar S◯X.

Tā kā solīju vairāk par jaunajiem seriāliem nespamot, tikai pateikšu, ka šajā sezonā nekā laba nebūs. Vismaz ne no jaunajiem seriāliem, par Owarimonogatari neko nezinu, jo laikam vēl otro vai trešo sezonu neesmu pabeidzis, tāpat kā neesmu vēl pabeidzis oriģinālo Utawarerumono. Tad vēl ir kādas 2 anime, ko neesmu paspējis izbrāķēt, bet neizskatās, ka kāda no tām varētu būt ļoti laba.

Aww. Man patikās lasīt tavus komentus.

Atgriežoties pie tēmas: Nja, pašvaka sezona.
Skato, jo labs: One Punch Man, Haikyuu!! 2
Skato, jo hvz kāpēc: Shingeki! Kyojin Chuugakkou, High School Star Musical, Osomatsu-san

Animi nevilkshu, bet gagi One Punch Man mangaa man ne vienreiz vien lika pilnaa balsii iereekties
Par klishejaam biezhi sanaak garshiigas parodijas. Gurren-u kaut vai atceroties ..

Buus jaameģina palasīt tas one punch visi šausmīgi fano

Jep, jep, One-punch Man ir tīri skatāms, lai gan par ko cilvēki tā fano, īsti saprast nevaru — nu tik labs vismaz pagaidām nav.

Tā bija viena no anime, kuru vēl nepaspēju izbrāķēt, otra bija Taimadou Gakuen 35 Shiken Shoutai, kurai arī atradu kaut kad laiku — pirmā epizode bija pat laba (viena no cīņu ainām izpildījums ievēroami pārspēja Bones jaunākā seriāla pirmās epizodes cīņu ainas), otrā vismaz ne pārāk slikta, nākamās divas jūtami sliktākas, bet piekto tā arī neesmu saņēmies pabeigt jau kādu nedēļu vai divas, tad vēl pirmās divas daļas bija nenormāli saspiestas gluži kā Oregairu 2.

Rezultātā patlaban skatos Heavy Object (var iztikt, nekas dižs), One-punch Man, sāku marinēt Taimadou, un pa brīdim mēģinu patīrīt RAID, tiekot vaļā no tā, kam man tuvāko 50 gadu laikā nebūs laika, vai ko es īsti negrasos skatīties, un vēl pa reizei mēģinu saprast, vai Senjou no Valkyria ir pērle, ko es, iespējams, snobiski palaidu garām, vai tomēr sekls s-ds.

Intersantākais tajā visā, ka parasti ir vismaz viena anime, ko es skaidri zinu, ka neno'drop'ošu, bet šoreiz, šķiet, pirmo reizi mūžā ir tā, ka varētu viņas visas pasūtīt. Ak jā, un kaut kad, cerams/iespējams/domājams, pabeigšu Fafner, visticamāk kad visas vai teju visas epizodes būs iznākušas.

Niks: veel var atgriezties pie klasiskajām vērtībām .. tam pašam One Piece piem. turpina iznākt jaunas epas

Kaut kā nekad neesmu to pat mēģinājis skatīties. Varbūt kādreiz. Un vecu, bet neredzētu anime saraksts pieklājīgā garumā arī ir, tikai vienmēr ir svarīgākas lietas darāmas, bet tad, kad ir laiks, patlaban prioretizēju Discworld lasīšanu. Un tad, kad vajadzība spiež atbrīvot kādus gigabaitus, vienmēr atklājas, ka ne tikai nav īsti laika, bet nekas jau nav gluži tik labs, lai tagad tam veltītu veselu dienu.

Toei Animation sola izlaist 3 arku Sailor Moon Crystal. Datums vēl nav zināms.

3 arka Sailor Moon Crystal sauksies tagad ''Season 3''.
Pirmā sērija 27 janvārī 8pm pēc japāņu laika standarta uz Niconico.

Aktieri, kas ieskaņos personāžu balsis 3 arkā Sailor Moon Crystal:

Sailor Uranus – Junko Minagawa (Vampire Knight, Pandora Hearts, Prince of Tennis, Code Geass)
Sailor Neptune – Sayaka Ohara (Fate/Zero, xxxHOLiC, Code Geass, Bleach)
Sailor Saturn – Yukiyo Fujii (Saint Seiya Omega, Fairy Tail, Little Busters!)

Professor Tomoe – Takuya Kirimoto
Kaolinite – Hikari Yono
Pharaon 90 – Takaya Hashi

Eudial – Chiaki Takahashi
Mimete – Yuki Nagaku
Viluy – Rina Honizumi
Tellu – Naomi Ohzora
Cyprine – Umeka Shouji

3 sezonu Sailor Moon Crystal sola aprīlī.

1 sēriju 3 sezonas Sailor Moon Crystal varēs redzēt 6 martā.

Kādreiz kādas ziņas NE par SM, būs?

No Aruka-kun droši vien ne.

Jaunajai sezonai , kurai gan vēl puse nav ievērtēta, varu nokomentēt, ka Boku Dake ga Inai Machi (a.k.a. "Erased") šķiet visai interesants. - links oficiālam strīmam
Kā arī Ajin pagaidām ir tīri skatāms - ja atskaita animāciju, kas dažbrīd liek kreisajai acij tvičot.

Būs))