Gribētu zināt, vai jūs esat redzējuši kādu animi, pēc kuras noskatīšanās, tu turpini skatīties titros, un pie sevis aizdomājies par animē pasniegto ideju, salīdzinot to ar savu dzīvi un pieredzi, un domā, vai kaut ko nevajadzētu mainīt vai darīt lietas labā.
Vai varbūt parādās jauni hobiji un kāda aizraušanās pēc konkrētas animes noskatīšanās. Protams ilglaicīgas aizraušanās.
Vai arī attiecīgā dzīves situācijā, tev attaust atmiņā kāda konkrēta anime. Un iespējams, ka tu, šajā situācijā, rīkojies kā kāds šīs animes tēls?

Par piemēru varu nosaukt manis redzētās animes, kuras tik ātri es nespēju aizmirst.

- Serial Experiment Lain. Šī anime ir visvairāk iespiedusies atmiņā. Šat tad braucos ciemos pie vecākiem uz laukiem, tur ir augstspriegumu līnija, un tie vadi rūc. Lūk, izdzirdot šo rūkoņu, vienmēr nāk atmiņā SE Lain. Protams animes ideja par ego maiņu paralēlajās pasaulēs ar nebija peļama. Bet tomēr visvairāk iespiedušies atmiņā šie vadu džungļi un rūkoņa.

- Windy Tales. Šī anime lika atcerēties, cik tomēr mēs esam aizdirsti ar pilsētas dzīvi, un vairs īsti nemākam novērtēt dabas doto skaistumu. Cik bieži tu palūkojoies debesīs? Reti, noteikti ir arī dienas, kad tu to nemaz nedari, jo, maigi sakot, nav laika. It īpaši patika tā sērija, kur Nao vajadzēja doties uz mēģinājumiem, un fona augstceltnes, var teikt, ka aplenca viņu. Pie šī paša arī daļēji varētu pieskaitīt Yokohama Kaidashi Kikou, kāda vaina bezrūpīgai dzīvei laukos?



Un lūdzu - šis NAV topiks "Mana mīļākā anime". Būtu bezjēdzīgi te likt Kenshin, Bleach, Chobits utt., jo tās ir tikai plikas animes, bez jebkādas dziļas jēgas.

Anime vispār būtiski ir mainījusi manu pasaules uztveri, jo tajā ir tik daudz slēptas un arī atklātas patiesības.
Nevarētu teikt, ka konkrēti mani ir mainījusi viena vai divas anime, gandrīz visas ir kautko atmodinājušas.

Laikam banāls variants, bet mani ir izmainījusi anime Air, tā lika paskatīties uz to, cik daudz šai pasaulē ir sargājama, saudzējama, un cik viegli, cik gaužām viegli, ir šīs lietas salauzt. Tas lietas, kas ir vērtas visvairāk salauzt ir vissvieglāk, un es nerunāju par materiālajām vērtībām, es runāju par to, kas ir mums visiem iekšā.

Vēl anime xxxHolic, tajā ir ļoti daudz patiesības un mācības par kultūru. Tā ļāva man labāk izprast parunu veidošanos, atvēra acis uz dažām vienkāršām lietām, lika man meklēt atbildes uz pavisam vienkāršiem sadzīvē lietotiem, nepamanītiem teicieniem. Atbildes, ja kas ir fascionējošas.

Protams, ka ir vēl daudzas, daudzas citas Anime, kas ir kautko būtiski mainījušas, tomēr nedomāju, ka to ir būtiski minēt, savādāk šis posts būs pārāk garš, kā arī garlaicīgs(nē, es jau nesaku, ka tagad tas ir interesants), jo tajos rastais ir kautkas tik vienkārš, ka minēt nav vērts.

Apstrīdu Jurca ideju, ka Chobbits Kenshin vai Bleach ir bez dziļākas jēgas, jo, ja viens cilvēks tur neko nesaskata, tas nenozīmē, ka tā ir visiem.

Ā, ar mani ir arī tā bijis, bet ne uz tādām lietām....

Kad noskatījos Ouran high School Host Club, es sāku iet karatē nodarbībās...

Ak, jā un tā pirmā anime ko es visp redzēju pirmo reizi(tad es nezināju ka tā ir anime, es pat nezināju, kas tas ir) (vēlāk man kāda draudzene atsūtīja par šo mājaslapu) un tā bija Painful love - tad es sapratu, ka nevajag atmaksāt cilvēkiem ar ļaunu, lai kas tas arī būtu....

Jurc, tu kļūdies. Kā jau Tigruzaurs teica, ja tu tur neko neieraugi, nenozīmē to, ka neviens tur neko neredz, pie tam, tu maz tās animes, ko nosauci, esi redzējis? :B

Shaman King. "Varbūt viss ļaunais nemaz nav tik ļauns" un "Sliktus laikus var arī pārciest ar smaidu uz sejas" ir tas, ko es no šīs animes paķēru.

Fruits Basket. Uhh... Pat nezinu ar ko lai sāk. Pēc šīs animes noskatīšanās mans skats uz dzīvi par 180 grādiem izmainījās. Ja skaidrošu, baigi daudz iznāks rakstīt, KO es uz momentu darīt negribu.

Protams, kaut kas paliek no katras animes, ko noskatos. Un ne tikai no animēm, arī no filmām (ne tikai japāņu; eat this, japanophiles) un vērojot citu cilvēku savstarpējās attiecības. Bet to visu nevar piefiksēt. Cilvēks mācās katru mīļu sekundi.

Nenon Genesis Evangelion pirms shitaas animes noskatiishanaas man bija diezgan nicinosha attieksme pret mechu. Es nespeeju saprast ko tie cilveeki fano par tiem lielajiem robotiem, ieraugot animes genree mecha es atmetu anime auto. Hehz kaads mulkjis es biju Mechas zhanraa ir daudz, daudz shedevru, lai gan taada mind fucka kaa evangelionaa nav nevienaa

Nu, man gan atmiņā ļoti īpaši ir ietekmējis GTO. Esmu pamanījis, ka mazliet ir mainījusies mana attieksme pret cilvēkiem. Nu.....mazliet būtu biški maigi tekts. Bet tiešām tagad skatos nevis skaistajā pagātnē, bet lūkojos tālāk nākotnē, un arī nevis zem deguna, bet diezgan tālu. Piem. pēc GTO sāku iet strādāt darbā, lai vēlāk varētu saremontēt mašīnu un iekrāt augstskolai.

Protams nācis ir arī nedaudz sliktais klāt !!! Pēc GTO sāku nedaudz vairāk smēķēt!!!

Man ir bijušas daudzas jo daudzas animes, kuras mani ir ļoti pozitīvi ietekmējušas, tāda ir bijusi mana viena no pirmajām noskatītajām animēm Fruits Basket. Vienkārši, kad skatījos, apbrīnoju Thoru spēku un spēju būt tādai, kāda viņa bija un man arī ļoti gribējās, lai es tāda kādreiz spētu būt.

Vispār kopumā vērtējot, ļoti daudzas animes no tām, kuras esmu redzējusi, mani ir ietekmējušas (gan pozitīvi gan negatīvi). Pēc ļoti daudzām drāmām es bieži aizdomājos par dzīvi uin to, kas notiek mums visapkārt. Viena no šādām animēm ir nesen redzētā Oseam, tiešām skumja, ļoti raudāju un pēc tam prātoju, ka dzīve spēj būt tikpat nežēlīga un, ka mēs būt vēl trakāk.

lai vai kā, bet jēga vienmēr ir visur. pat tad, kad tu skaties, tavuprāt, visbazjēdzīgāko animi ever, tāpat tajā ir jēga, piemēram, būt bezjēdzīgai. tajā ietver mērķi rosināt cilvēkā pardomas par jēgu, tātad bezjēdzība lidzarto ir muķīgi iedomaties ka ja tu nespej taja saskatīt kaut ko, tad neviens to nespēs.

un visu varenajam mākslas guru EDG pieder vārdi " ja tu, nēsi redzejis CHOBITS, tu nevari sevi saukt par otaku"

mes katrs uztveram lietas savādak. Nav tikai viena patiesība.

nu šī gan nav japāņu anime, bet animācija vispār. tas ir skubijs dū. lai cik banāli neizklausītos, bet 4. klasē es biju baigais fans, un tas manīja manu dzīvi tā - es sāku baidīties no tumsas, domāju, ka visiem ir izsūktas smadzenes, tūlīt parādīsies spoki, utt. nu, viss, ko šāda tipa animes spēj nodarīt manai psihei. ārstēšanās beidzās veiksmīgi, un jau labu laiku esmu atpakaļ pie sava normālā saprāta. bet endings vēl joprojām skan bezmiega naktīs. vot, bērnības trauma.

Trijnieks pirmaas klases lieciibaa nepadara cilveeku par analfabeetu chetrdesmit gadu vecumaa.

Vispaar Chobits IR laba anime. Vinjas vieniigaa probleema ir 26 seerijaas izstiepts 4 seeriju sizhets. Bet sizhets bija. Atshkjiriibaa no, piemeeram, Azumangas. No otras puses, sipps doma ir preciiza - varbuut kaads tieshi Azumangaa saskata to, ko es nesaskatiiju.

Un, jaa, tieshi to es gribeeju uzsveert - sipps pareizi teica - katram savs. Ja jau topiks ir par katra cilveeka individuaalajaam paarmainjaam, tad ir nevietaa meegjinaat izdaliit animes, kuras "nevar" likt aizdomaaties.

Par teemu. Vairaakas animes man ir likushas domaas sagaidiit titru beigas un veel ilgaak. Tomeer vispaari visam manu skatienu iespaidoja Otaku no Video. Taa man bija/ir izcila viela paardomaam

Naruto mainija manu priekšstatu par Anime visuma. Pirms ta man vard Anime associejas ar Pokemoniem un Digimoniem.

Hajime no Ippo
Sekas:
Ritenis, Fitnes centrs.

BECK
Sekas:
Pašparliecinatiba.

Sunabozu, Gokudo.
Sekas:
Egoisms!!!

Un daži, daži, daži citi Anime nomainija manu pasaules izjutu. Es saku pievierst vairak uzmanibas sikam lietam, citiu cilveku vajadzibam un SEV!!!

hmm.... visvairaak mani ir ietekmeejusi laikam Hikaru no Go

Mani visvairāk ietekmēja Hikaru no Go, ka paņēmu sev niku no šīs animes, sāku spēlēt go, nopirku Go dēli un grāmatas par go. Tikai maz laika, lai visu tagad varētu apgūt... Citas anime ari jāskatās taču, ne?... Galvenais, ka ir, un es varu paņemt un palasīt par go jebkurā (gandrīz) laikā. Ja tuvojas pasaules gals - grāmatas ir, dēlis ir, viss kārtībā (anime arī ir).

Vēl pēc dažādu komēdiju, parodiju noskatīšanās, kā Excel Saga, Pani Poni Dash! (pēc kura man pielipa vārds Omega ("Omega-Kawaii"), es sāku mazāk par visu uztraukties un vairāk par visu smieties. Un man patīk dažreiz parakstīt stulbus un pārspīlētus tekstus.

Hmm. Serial Experiments Lain uz mani tomēr atstāja iespaidu. Paliek tā siltāk ap sirdi, kad kkur eju garām augstspriegumu līnijai un dzirdu to skaņu. Man patīk, jo atgādina Lain. Un vispār, manuprāt, tajā animē bija arī daļiņa patiesības, jo pasaule paliek arvien ''datorizētāka'' un modernāka.
Bet vispār jau ir arī citas animes tādas. Man liekas, ka ir tā, ka tieši IR iespējams, ka tās pašas mīļākās animes ir mainījušas mums uzskatus. Jo tajās animēs, kuru sižeti mūs visvairāk pievelk, stili vislabāk patīk (tb vismīļākās), mēs vairāk iedziļinamies utt. Un tā arī sanāk, vairāk iedziļinoties tajā visā, var sanākt pat mainīt uzskatus un ''paņemt'' no šis animes visu to labo (ne vienmēr gan ir labais).
Ai nu iespējams, ka neviens nesapratīs, ko es ar to domāju, bet..

Anime katram ir manijis kautko noteikti visiem kas ir skatijusies anime kaut ari nevaru to apgalvot man anime ari ir so to mainijis. Visos anime varetu saskatit daļeju patiesibu kad noskatos kadu nopitnu anime tas liek aizdomaties un nedaudz manit uzskatus bet ne pec katra anime.

Apr uzskatiem kas mainijusies pec anime varetu runat dikti un ilgi un saukt vienu anime pec otra jo katrs bus kautko kadam devis.

Tadi ir mani uzskati un saubos ka tuvakaja nakotne tie mainisies.

Mani pashlaik ljoti ietekmē BECK. Viskaukas cits jau mani arii ir ietekmeejis, atceros, kaa peec Honey and Clover noskatiishanaas besiijos ka man nav galiigi nekaadu maaksliniecisko dotiibu veel vismaz meenesi.

Eh...
Jaasaka paldies Ghibli, tas bija peedeejais salminjsh japaanju valodas un kultuuras maanijai. Pirms tam jebkura anime tipa bilde tik peetiita ilgi un dikti. Ghibili aizgaaja kaa ieteikums no anime Guru, kaadaa anime DC hubaa, ar ko itkaa buutu jaasaak, lai vispaar saprastu, ka animaacija var buut kas vairaak nekaa stulbs jo stulbs priekshtats par animaaciju, ko izveidojis Disnejs un vinja, manaa uztveree, pliekani saldie garadarbi, jo taadas pasakas man riebaas. Ne jau viss aaraa metams, bet taas filmas kuras man patika, bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitaamas, pat ja truuka vairaak nekaa puse no tiem .


Uzskatus izmainiit taa iisti nekas nav speejis, bet padziljinaat un jaunus horizontus atveert ir speejushas vairaakas animes.
Pirmaam kaartaam jau slavenais Neogn Genesesis Evangelion. Saaku vairaak un plashaak izteikties, pirms tam uzskatus gandriiz vispaar neizpaudu.

Ghost in the Shell - tas manii nostiprinaajis digitaalo paarlieciibu, vareetu teikt, uz muuzhiigiem laikiem. Nemanot izveidojis standartu par to kaadam jaabuut sizhetam ar konspiraacijaam un to kaa personiigie uzskati vada tavu darbiibu. Var arii teikt, ka Gits ir mans absoluutais ideaals par nosaciiti labaa ciinju pret sabiedriibas moraalajaas robezhaas kategorizeeto ljaunumu.

Un nobeidzot jaasaka, katrs shovs/draama, kas tiek noskatiits, paver jaunu lappusi japaanju kultuuraa. Kaut ko papildina, kaut ko maina priekshtatos vispaariibaa par sho mistisko kultuuru, kura mani aizrauj un fascinee.

Pirmo šoku (ja to tā varētu nosaukt) piedzīvoju pēc Grave of Fireflies nosktīšanās. Nekad neko tādu vēl nebiju redzējis.. tik miermīlīgi nežēlīgu. Pēc šīs anime kaut kā ļoti gribējās dzīvot un darīt tikai labu citiem.
Next. Kaut kas neizdzēšams manī ir palicis no Chrno Crusade pēdējām sērijām. Nezinu kā tieši tie notikumi ir mani ietekmējuši, bet aizmirst ko tādu man, šķiet neizdosies nekad (un kas zin, nevajag ar ).
Un kā vienu no pēdējiem skatītajiem gabaliem varu minēt Honey & Clover. Skatoties šo anime nevarēju vien beigt sevi pieķert, salīdzinot notikumus un atziņas iekš anime ar reāliem, iespējamiem, pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumiem un parādībām sev apkārt. Un bieži, skatoties tā, secināju, kā galīgi vairs nesekoju līdzi sižetam, un domās esmu jau kaut kur citur.. tiešām ģeniāla anime. Neviena cita nav likusi tā aizdomāties.

Slinkums uzskaitīt, bet viennozīmīgi visas Miadzakī( ...laikam ?) - nu jūs sapratāt : spirited away, princesess mononoke, m.n. Totoro yeh etc. Comon tev jābūt touchāā ar savu iekšējo bērnu, jo tikai tā tu vari ieraudzīt pasauli tādu kāda tā patiesībā ir - skaista ( un to saku es?).
Noskatoties saikano es gribēju nolēkt no jumta un izšķīst.... Tagad es zinu, ka skaistums nogalina, es domāju to sajūtu, kad tu apzinies ka nekas nav mūžīgs un tieši tāpēc ir tik skaists. Vai es pieminēju mīlestību...???
Jā, saikano, nezkatoties uz sižeta šķidrumu, spēja mani iegruzīt uz vairākām dienām. Runājot par šķidriem sižetiem, arī elfen lied lai cik dīvaini neliktos spēja aizķert ar savu 'nežēlīgo' skaistumu.
Es esmu redzējis ghost in za šel, jā un vēl dažas intelektuālas anīmes, man patīk, bet emocijas ir mana vājība.
Ir jau vēl, bet šobrīd prātā ielēca šie gabali, rīt es atceretos basilisk un tt etc.
PS. Fight Club uber ales!!!!!

Īstenībā jā, arī man ir pāris animes uz šādām domām pavedinājušas. Tas pats GTO - it īpaši Endings, kad viņš sēž uz jumta un smēķē. Un viena no mīļākajām animēm - Futaoi Alternative. Tur galvenais čars mēdza smēķēt. Bet par laimi noturējos un vēljoprojām nesmēķēju

Njap tieshi taa
Laigan Latvijaa taadu duucoshu un paarslogotu transformatoru ir pamaz.
*hint (Vairaak duuc tie mazinjie uz mastiem pilseetu nomalees un laukos, kad tiek sasleegti mezjoniigi daudz pateereetaaju)

Pieziime:
1. Raksts ir konkreets spams un diez vai iegultiitais laiks lasot sevi attaisnos.
2. Taka un GM var nemaz nelasiit (Kaarteejais trauceejoshais posts).

Kaa jau sensenos postos esmu jau paspeejis samuldeeties, tad Animes skatiishaana faktiski ir notikusi visu jau manu dziives laiku. Sailermoon, Macross, Bubblegum crisis un veel daudz citu...Tachu taas neastaaja uz mani nekaadu iespaidu, taas skatiijos taapat kaa filmas, nu pieaugusho multenes. Tas veel bija labos laikos, kad Animes gandriiz katru nedeeljas nogali gaaja par VOX.

Tachu saakot maaciibas augskolaa un nodroshinoties pieejai pie neta, saaku Animes vilkt pats un atlasiit savu skataamo materiaalu. Protams, tad nevienam nestaastiiju, ka 21-nu gadu vecs vecis skataas kaut kaadas Japaanju multenes. To dariiju, kad visi bija aizbraukushi, gandriiz kaa porno filmas

Viena no pirmajaam garaam TV Animee bija X-TV:

X TV AMV <-Kliks rai redzeetu ko domaaju

Veel tagad sametas zossaada, kad dzirdu dziesmu "Sadame". Tas skan kaa atgaadinaajums man par pasaules mainiishanu. Biju tik ljoti safanojies, ka pirmais foruma niks un e-mail bija kamui21@inbox.lv
Kamui izmainiija manu dziivi par 180`. Beidzot saaku paartraukt savu nieciigo eksistenci un aizdomaaties par nopietnaakaam lietaam. Savu dziives misiju, meerkju sasniegshanu un ciinju, lai speetu pasaulee pieraadiitu sevi. Un protams arii to, ka ja meegjinaasi ko uzsaakt, tad tev pretii staasies otrs tu, kas meegjinaas tevi izniicinaat. Protams arii paareejo Charu dziivestaasti lika aizdomaaties par sevi. Fuma, Yuzuriha, Arashi, Sorata, Karen piespieda manai galvinjai beidzot sakusteeties. Likaas katraa atrodu gabalinju no sevis, jo iipashi Kamui. Laikam tad arii saakaas shizo domas par pasaules izniicinaashanu un stuff. Un pats galvenais...Saaku beidzot ziimeetos teelos saskatiit cilveekus. Un katra naakamaa Anime jau tikai skatiita citaam aciim.
Kad iestaajaas dziives pagurums vai apnikums, tad vienmeer meegjinu uzlikt sev Anime Ost "Sadame"...Pat jau vairs atcereeties nevaru cik daudz laika esmu pavadiijis taa. Meegjino saprast kaadu celju lielais liktenja rats ir paredzeejis man, kas buus tas, kaapeec esmu ieradies shajaa pasaulee.

Juutu, ka atkal saaku izpluust sviestainos txt, bet shat tad uznaak veelme ko uzrakstiit
Naakamais Anime, ko veeleetos apskatiit ir Noir:

Noir episode 6 part 3 <-Kliks rai redzeetu manu miiljaako ep. 6

No saakuma skatiijos Noir bez emocijaam, pat gandriiz peec pirmaas epas visu seriaalu likvideeju...Bet Kajiura Yuki Anime Ost "Canta per me" tomaar lika turpinaat skatiities. Protams likaas paraak ironiski un smiekliigi tie daudzie nogalinaatie cilveeki, kuri peekshni ne no kurienes uzradaas, lai trauceetu meiteneem shaudiities. Tachu kad pamazaam saaka shkjetinaaties organizaacija Soldats, tam man tuliit saak spiideet acis. Organizaacija, kas pasaulee nodroshina mieru un tasniigumu, tas bija truukstoshais puzzles gabalinjsh jau taa paarslogotaa tiinja galvaa. Vara un ietekme. Slepena organizaacija, kas apkaro cilveekus, kas meegjina uzsaakt karus, mafijas likvideeshana, korumpeetu tiesneshu probleemu risinaashana & stuff...

People among people,
Love among love,
Sin among sin...

– The world we live in is always in darkness.
– Yes, and that is why we seek light.

Pa laikam uzjundii atkal un atkal domas par Soldats. Saveejo mafiju. Bet taakaa nekaads dizjais plaanotaajs neesmu, tad idejas un ieceres paliek tikai manaa galvaa. Laigan Latvijaa analogs Soldats buutu ljoti noderiigs (Nejau lai pashaudiitos, bet tieshaam eksisteejosha pazemes organizaacija, kas speetu ietekmeet dziivi vastii)
Varbuut jau eksistee kas taads...Gribu iestaaties
Sviests, piekjeeru, ka pat tagad klausos fonaa "Canta per me" (Vaajiiba)

Taa vareetu turpinaat ilgi un bezgaliigi, kameer no maziem gabalinjiem saliktu kopaa sevi, jo pamazaam censhos izgruust visus dziivee dzirdeetos junk no galvas un salikt kopaa no galinjiem jaunu sevi. Protams ironiski, ka to naakaas dariit daljaa ar Animes paliidziibu. Tachu Animes ir bijis pagaidaam vieniigais, kas atveera man acis un uzrunaaja mani. Laikam jau Japaanju kultuura nezkaapeec shkjiet pienjemamaaka.
Scrapped pricess, Wolfs Rain, FMA un Eureka katrs ir devis kaadu mazu gabalinju.
Saak liit lietus, snigt sniegs...esmu pie juuras, apkaarteejo lokaa kaads mirst...vienalga kaads notikums notiek, tad man galvaa kaa lielaa biblioteekaa ataust atminjaa redzeetais un paardziivotais. Dazjreiz pat no malas izskataas jociigi, kad es par kaut ko vienatnee domaaju. Pasmejos, skumstu, sadusmojos...Atceerojos vienu joku no taas Animes, atcereejos kaadu miilju charu no kas nomira (vai vienkaarshi juuku praataa).

Lai arii cik skaisti viss iesaakaa, tad tikpat strauji viss beidzaas. Peec Anime Twelve Kingdoms:

Twelve Kingdoms AMV <-Kliks

Jap tieshi peec shiis Anime, neesmu nevienu Anime vairs skatiijies...Bija peedeejais lielais dziives paarkaartojums. Vareetu jau siiki un smalki izklaastiit piedziivoto. Par cilveeku sadziivoshanu savaa starpaa un pashu galveno, saprast sevi kaa indiviidu un neemeegjinaat uztvert apkeerteejo domas paraak nopietni, bet ar visu speeku realizeet savas idejas. Uzlikt visam virsuu savu lielo kjepu. Jo ja nespeeji pielaagoties apkaart nepienjemamai videi, tad maini to. Twelve Kingdoms bija kaa mazinja paarkarshana domu graudos un filazofijaa, ka tagad viss ko meegjinu iesaakt liekas mazveertiigs un mazinjsh. Sho Animi tieshaam iesaku noskatiities, varbuut buus kaads cilveecinjsh ar kuru padaliities emocijaas, jo tagad meegjinot staastiit, kaa tas mani mainiija, tas liksies galiigi nesaprotami.

Taa nu esmu paarskatiijies Animes un laikam buushu novirziijies par taalu no normaaliem cilveekiem saprotamaa teemaam, laigan shad tad jau pats juutu, ka kaadaa klubinjaa gribu atpuusties, lieka ka esmu Aliens starp parastiem tusotaajiem. Pat daudzi no otaku jau domaa, ka esmu sazin kaads tur citaadaaks. Bet taa nu taas Animes cilveeku izmaina. Katru savaadaak.
Laigan uznjeemiiba + speeja straadaa kaartiigi un preciizi + meegjinaajumi tureet dotos soliijumus = pieaugums vismaz divas reizes...Tieshi tas pats ar motivaaciju (Tomeer buus arii kaads labums)

Nevaru pateikt konkrētu kādu anime,kura ir mainījusi manus uzskatus,jo visas animes (izņemot One piece,Dokuro-chan nu un noteikti atradīsies vēl kkas),kuras esmu redzējusi ir īpašas ar kkādu ironiju sevī.Varbūt tagad es nejūtu,ka esmu kko iemācījusies no tām,bet kkur dziļi manās smadzenes,es domāju,ir visa tā informācija saglabājusies.Protams,ka lielāka daļa ir par draugiem un mīlestību.Kāds var pateikt-vai ir kāda japāņu izgudrota anime,kur nav par jūtām?!
Manuprāt,labākās lietas,ko esmu sapratusi -"esi kāda tu esi" un "vienīgi tu vari manīt savu likteni".

Hmm... Man pēc fruits basket noskatīšanās sākās villainfobija.

Peec Koi Kaze noskatiishanaas, visa taa praida padariishana Riigaa likaas tik mazinja, smiekliiga un nenozimiiga....

man viss trakak trapija fruits basket es kadu menesi biju normali EMO like cilveks galigais besis tad bija

Nesen noskatītais Welcome to N.H.K. Laba ideja, un lieka aizdomāties par to kapē es sēžu mājās . Ir jau daudz animes kas uz kādu laiku ietekmē, bet man tas nav uz ilgu laiku.

Pirmie Digimoni.

Naruto.
šīs anime dēļ es sāku uzdrīkstēties izvirzīt savu sapni par mērķi un darīt visu, lai to sasniegtu. man atlika tikai iedomāties par, dažbrīd pat kaitinošo, Naruto apņēmību un vairs negribējās sēdēt klēpī saliktām rociņām.

un arī xxxHolic. mani fascinē māksla šajā aime, tā mani šausmīgi iedvesmo.

mani visai iespaido death note. godīgi atzīšos, ka tagad kafiju dzeru ar četriem mazajiem cibas pieniņiem.

manu dzīves uztveri mainīja - Elfen Lied , tagad atkal noskatījos un sapratu , ka pirms gada skatījos tad domāju mazliet savādāk......neesmu nekāds dzejnieks un teikšu vienkārši - Elfenlied ir kautkas skaists un tai pašā momentā atbaidošs varbūt tas arī saista šo animi ? Kādreiz fanoju par Hellsing, Inujasha, naruto un utt.... bet tagad mēģinu skatīties ko daudz nopietnāku- nez vai sanāks - tagad nokačāju KIBU - bišk tāds vieglāks gabals .... BET nu viennozīmīgi - Elfenlied ir mainījis mazliet manī un protams kā var aizmirst - Samurai Shamplooo......

Man, tāpat kā lielākajai daļai te(lai gan daudzi to neatzīs) ir pilnīgi nospļauties, ko rakstīja visi te pirms manis, tāpēc es pat nepacentos to lasīt, tikai vēlējos iepostēt, janu gadijumā kāds tiešām izlasa

Dīvainā kārtā uz to momentu, kad es sāku skatīties anime, mani uzskati jau bija diezgan stingri un konkrēti un nevarētu teikt, ka anime kādu no maniem uzskatiem mainīja vai lika aizdomāties par kaut ko, par ko es agrāk nebiju aizdomājies, tikai deva nelielu apstiprinājumu, ka es neesmu vienīgais, kas tā domā. Skatoties anime tikai pakāpeniski mainās mana attieksme pret pašiem anime, pret filmām, galu galā pret mākslu utt, bet tas jau ir tikai normāli.

paliku paarlieku chilliigs... baigi ietekmeeja kkaadi otraa plaana chari , tie kas taadi veesi, chillotaaji ^^

Pirma anime, kas nāk prātā šajā sakarā ir Kino no Tabi... Skatījos to pirms pusotra gada, bet vēl joprojām dažas no epizodēm ir palikušas spilgtā atmiņā... Par to, cik cilvēki var būt lētticīgi un neatlaidīgi, cik var būt nežēlīgi, par sevis meklēšanu... Nevaru saņemties novilkt un noskatīties vēlreiz - varbūt vilšos.

Vēl viena, kas palikusi atmiņā ir Ghost in the Shell. Interesanta fantāzija par politiskajiem lēmumiem iedomātā vidē... Profesionālais idiotisms, laikam liek šo animi pieminēt.

Arī Hoshi no Koe lika aizdomāties, kādi puteklīši ir cilvēki uz visuma fona... Pagaidām mums tas liekas neiedomājami, ka nosūtīt īsziņu prasītu 8 gadus [izslēgsim loģisko domāšanu par to, ka diez vai sms sūtītos tā vienkārši pa pliku visumu], bet varbūt kādreiz pienāks laiks, kad atālumus starp mums mērīsim nevis km, bet gados... Kādreiz tā bija arī uz zemes, kad ceļojumi ilga mēnešiem, gadiem, varbūt kādreiz pie tā atgriezīsimies.

Vēl interesanta likās Memories, filma, kas sastāv no 3 stāstiem... Katrs no tiem ar kaut ko īpašs. Pirmais lika aizdomāties, kas paliks pēc manis, kad nomiršu, un vai man maz būs kaut kas, ko mēģināt saglabāt citu atmiņās. Otrais stāsts vairāk izklaidei un tam, ka maza kļūdiņa var novest pie lielas katastrofas. Trešais atsauca atmiņā "1984" ar ienaidnieka tēlu un visa pārējā pakārtošanu šī ienaidnieka iznīcināšanai... Tik vai šis ienaidnieks ir īsts?

Nezinu, cik ļoti tā tieši mani iespaidoja, bet gribas pieminēt 1962. gadā taisītu animi (pēc stila gan gribas teikt japāņu animācijas filmu) Aru Machi Kado no Monogatari (Tale of a Street Corner). Ne vienmēr stāstam vajadzīgi ir tēli... Tas ir talants saskatīt kaut ko tādu vienkāršā ielas stūrī, kam ne es, ne vairums no mums pat nepievērstu uzmanību. Atgādināja versiju par dažādiem priekšmetu stāstiem. Arī man bērnībā ļoti patika grāmatiņa par pudeles piedzīvojumiem...

Kad skatījos to, mani ļoti iespaidoja, pareizāk sakot, šokēja, Monster. Kam ir jānotiek, lai cilvēks pārvērstos par briesmoni? Kam ir jānotiek, lai līdzcilvēki to pamanītu? Kam jānotiek, lai būtu vēlme tādu radīt? Kam jānotiek, lai rastos vēlme palīdzēt?

Īstenībā jau anime kā žanrs ir kopumā diezgan iespaidojusi... Liek vairāk padomāt par to, kas notiek apkārt un paskatīties uz lietām no nedaudz cita skatu punkta...

mana visulaikumiiljaaka uz aizkjeroshaakaa anime kas lika par daudzko aizdomaaties! midori no hibi.

Nu gan. misty_moonlight tik gari un skaisti sadrukaaja ka gandriiz va roka neceljaas drukaat, bet tomeer.
Nav jau taa, ka anime mana, hmmm, pasaules uztveree neko neizmainija, tachu anime nav vienigais, kas speej izmainiit uzskatus par dziivi.
Es esmu ne tikai anime un manga cieniitaajs, bet arii parastaas graamatas lasu, kaa jau noteikti daudzi no mums un biju jau ticis paari naivajiem pusaudzu uzskatiem pirms tam, tachu tas man paliidzeeja saskatiit kaut ko vairaak nekaa tikai smukas bildiites kas kustaas ekraanaa.
Es, personiigi, esmu iesaaceejs animee un mangaa tadeelj neesmu redzeeji paaraak daudz, bet uz pirmo sitienu, atceroties animes, kas man likaas ar patieshaam dziljaaku domu, es iedonaajo Full Metal Alchemist, jo tur doma bija diezgan skaidri izteikta un viegli iegaumeejama. Nezinu vai man tagat vajadzeetu rakstiit, kas tur tieshi taads bija, jo es domaaju, ka vieglaak ir noskatiities pasham, kaut gan man liekas, ka lielaaka dalja vinu jau ir noskatijusies.
Veel viena anime, kas vareetu mainiit citu uzskatus ir Shinigami no Ballad, bet taa kaa es jau pirms tam iztureejos pret naavi sameera, hmm, atturiigi, vinja paraak neaizkustinaaja manu sirdi, jo man tomeer aizraujoshaak skiet ieraudziit animee kaadu jaunu ideju vai filozofiju (varbuut vaards biski par gudru prieks manis hmm.) un ljaut tai aizraut sevi liidz.
Un es gaidu varbuut veel kaads peec manis uzpostos kaut ko taadu, ko ir veerts skatiities.

Noteikti, visvisvairāk manu dzīvi ir izmainījusi Fruits Basket. Tad, kad es viņu skatījos, man bija trakoti grūts dzīves posms, un FB un visvairāk Thoru man palīdzēja no tā izrauties. Redzot, cik stipra ir Tohru, par spīti visam, kas ar viņu dzīvē bija noticis, es sajutos tik maza un vāja. Es gribu kādreiz būt tikpat stipra kā Tohru. Un no viņas arī es tagad staigāju pa māju svārciņos un priekšautiņā(Tohru stils ).
Vēl mani ļoti ir ietekmējusi Shuffle. Rūpes par ģimeni, draugiem. Pati anime lika ļoti aizdomāties, es pat tā nevaru pateikt par ko, bet kaut kas tur bija tāds, kas lika skatīties titros un domāt par to.
Vēl Air. Laikam, par to, ka Misuzu bija stipra. Par spīti tam, ka viņa ilgu laiku bija viena, un bez draugiem, viņa tomēr spēja būt tik jauka, un stipra.
ā, un vēl Naruto Nepadoties! Nekad nepadoties, lai kas arī notiktu. Tas ir pats svarīgākais, kas man palicis prātā no Naruto.
Jā, laikam, pašlaik tas arī ir viss.

Loveless- 8, 9, 10 serija. taa bija otraa anime kuru es skatiijos, un taa mani padariija par shoujo-ai fanu uz muuziem ;p

Kā FB var šādi ietekmēt?

Anime kas izmainījusi manus uzskatus? Tādas nav, šķiet.

visi saka ka ,kada anime cilvekam rada kauko un ta ir patiesiba
es varetu isplust ilgi un dikti , par šo temu pats nesen tadu iesaku ,tadeļ ka esmu jauniņais,
bet isi saprotoši un konkreti [color=#FFFF33]

Naruto---->shikamaru-----> vienaldziba uskatu par ļoti labu manas dzives paversienu

death note---> intiliģence ispaužas dažadi katra ar savu novirzienu

highschool of the dead----> draugi ir tikai cilveki nekas vairak nekas mazak

Deadman wonderland---->esi stiprs un kļusti stipraks ,cinities ja nebaidies ,necinities ja baidies tas nav nekas
bet cinīties ja baidies tas ir japrot

un protams vel ir vel daudz šadu atklasmes un atziņas taka es negribu isplust detaļas jo zinu kad daudzi cilveki ir slinki lai lasitu visu no a lidz z jo pats šad tad esmu slinks ,taka šis atziņas ir piliens jura

kad noskatijos Elfen Lied, sapratu draugi ir vienkārši tukšs vārds un vairāk nekas.

Jin-Roh & Texnolyze, kaa druumi nihilistiski gabali .. bet imho pareizi atklaajoshi 'how things works here', un pretstats Yokohama Kaidashi Kikou abas daljas, ka viss var buut nemaz nav tik slikti, un atkariibaa no savas uztveres cilveeka-skruuviites mieriigu dziivi var visnotalj izbaudiit

Bakuman.
Laikam tas, ka nostādīju sev dzīves mērķi, cītīgi darbojos tā sasniegšanai(šobrīd vel netieši), un nākotnes lietas plānoju galvenokārt balstoties uz šī mērķa sasniegšanu.

Es pieļauju, ka liela daļa no animēm ir kādu iespaidu atstājusi, vai mainījusi domāšanu, bet šī viss spilgtāk.

Man arī no X-TV Ost ļoti patika "Sadame", pat iemācījos spēlēt uz klavierēm, jo likās tik sasodīti episki. Anime lika aizdomāties.

Twelwe Kingdoms mani pārsteidza ar sava sižeta neklišejiskumu. Tur nav nekādas mīlas drāmas, galvenais varonis patiesībā ir epizodisks tēls utt. Tas noteikti nav standarta scenārijs, un ir ļoti žēl, ka šis stāsts vismaz Anime formātā nav pabeigts :< Kad vēlējos kosplejot, tieši galvenā varone bija vienīgais tēls no visām anime, ko esmu redzējusi, ar kuru sevi spētu asociēt garīgi un fiziski.

Vispārīgi runājot, manu smadzeni ik pa laikam nošokē dažādas lietas, taču tās atstāj savas pēdas tikai zemapziņā. Es neesmu spējīga censties būt tāda vai citāda, lai tikai līdzinātos kādam tēlam, kurš man ļoti patīk. Manu apziņu mainījušas tikai sēnes un Bērklijs. Perfektais kombo.

Nu, uzskatu un dzīves mainītājs X TV nebija, bet OSTs tai bija ļoti spēcīgs. Gan Sadame, gan OP, gan citi meldiņi.

Vienīgais, kas spēja mani nedaudz pamainīt bija anime Angelic Layer (tiekšanās uz mērķi, neatlaidība), un daži Mijazaki darbi (par dzīvi ir jābrīnās, jo dzīve ir brīnums).

kaut kas jau ir savādāk, drūmāk

Viennozīmīgi varu apgalvot, ka anime Ir mainījusi manu dzīvi! Anime pavēra jaunu pasauli, vienu no pasaules daļām, kuru kurš katrs neredz. Tie kas skatās anime ir savādāki no tiem cilvēkiem, kuri to nedara. Vinju domāšana ir savādāka un dažkārt, tas ir pat ļoti pamanāms!
Pateicoties anime esmu kļuvis par labāku cilvēku, spēju paskatīties uz lietām no vairākiem skatu punktiem, nevis tikai uz to, ko konkrētā mirklī redzu.
Parasti beigu titrus es neskatos, kaa jau lielais vairums, ta4u esmu iekopis tradīciju noskatīties animes pēdējās sērijas titrus. Viens iemesls - Lai paskatītos, vai nav kāds bonusiņš nobeigumā un otrs, tas laiks pārdomām, par konkrētās animes galveno domu un visu redzēto.
Iespējams, ka tas dažiem varētu likties dīvaini, ta4u anime daudzes reizes arī mani ir izglābusi, piem., uzlabojusi garstāvokli, devusi iedvesmu, iedrošinājusi utt.
Un jā, caur anime esmu smēlies arī daudz iedvesmas! Izmēģināju kā tas ir - Trennēties beisbolā, vairāk nodarboties ar riteņbraukšanu utt.
Liels vairums cilvēku uzskata, ka anime ir domāta bērniem, ta4u tad rodas jautājums - Vai tiešām ir nozīme tam ko domā citi? Vai tiešām ir vērts atmest anime skatīšanos, jo citi to neatzīst? Ja anime mani dara labāku un spēj mani pilnveidot, tad arī neredzu jēgu kaunēties no tā, ka skatos anime!

Tev taisnība, tie parasti ir kompleksaini forever alone, kuri pavada visu savu dzīvi pie datora skatoties Animucīšus. Krāj dažādus Jap staff un spēlējas ar E-bay nopirktām miniatūras Anime lellītēm.



Nenosodu šādu izvēli, tā ir tikai viena no iespējām pavadīt savu dzīvi.

Pats jau arī neesmu labāks

Dzeru pie kompīša vakaros alu un skatos youtube kaķu video

Hmmm, nu nezinu gan vai kompleksaini un forever alone. Atkarīgs no paša cilvēka. Protams, ir tādi kas visu dienu skatās anime un spēlējas ar figūriņām un vēl nezin ko, bet ir arī tādi, kuri prot sabalancēt laiku. Tātad viņi gan skatās anime, gan vinjiem ir dzīve! ^^

Un tas par to alu nemaz nav tik slitki. Par kaķu video gan neko nekomentēšu XD

Ieskatijos tajā bildē un nolēmu: ar šodienu anime vairs neskatīšos, iešu laukā no mājas un pievērsīšos reproduktīvām aktivitātēm

tpfu, tpfu, tpfu, paldies Dievam es vēl neaizgāju līdz tādai kondīcijai.