klasisks veids kā vazāt skatītāju aizdeguna: ņemt pa pamatu kaut kādu aizligtu tēmu (brāļa un māsas mīlestību), glabāt noslēpumā pēc iespējas ilgāk, protams, ir sliktais varonis un cietošais labais, protams, kādā momentā slikto attaisno un labā pozīcijas saškoba. labajam ir meitene protams. un... un... ok tas bija pats nežēlīgākais ka tā meitene nemaz nevarēja būt viņa meitene. ā un daudz asiņu.
apmānīja mūs, skatītājus, un par to mēs viņus cienam.
un lielais jautājums ir - kāpēc vispār mums jāievēro tā sabiedrības norma par brāļa-māsas mīlestību. mīlestība ir un paliek mīlestība... kaut gan tīri bioļoģiski tas nav ieteicams