Šim topikam pamatā ir diskusija, kas aizsākās skaipā, apspriežot ar cienījamo foruma veterānu Sērfiju ALK jaunās favorīt-forumietes Kikyou last.fm profilu. Tas uzskatāmi ilustrē fenomenu, ko esmu novērojis, tā kā kopīgas pazīšanās ir likušas man pārāk daudz laika pavadīt japāņu multenīšu mīļotāju sabiedrībā. Proti – mažoritāte anime frīku, kuri deklarē sevi kā japāņu kultūras entuziastus, vienlaikus klausās apšaubāmas kvalitātes japāņu mūziku. Lielākoties japošku roku un šķībacaino popu.

Sūdīga (vai vispār neesoša) muzikālā gaume, protams, nav nekas jauns, jo sevišķi, ja runājam par twitter paaudzi. Tomēr, ja japanofīlijas pamatā ir aizraušanās tieši ar japāņu kultūru un mākslu, vai loģiskāk nebūtu klausīties tādu japāņu mūziku, kas atspoguļo tieši šai tautai raksturīgās kultūrvēsturiskās muzikālās īpatnības?

Jrock/jpops pēc būtības ir tipisks modernās Japānas jauniešu kultūrvides blakusprodukts, kas, gluži kā paši jaunieši, nepaguris emulē rietumu banālākās un idiotiskākās popkultūras tendences, savērpjot tās tik weird veidos, cik weird tas var padoties tikai un vienīgi japāņiem. Šo mūzikas novirzienu saistība ar otakiešu kaismīgi mīlēto japāņu kultūru ir visai nosacīta – ja vien jūs negrasāties šīs valsts jauniešu dzīves skatījuma bezpriģelu nodēvēt par kulturāli nozīmīgu valstij, ar vienu no visunikālākajām kultūrvidēm in the history of mankind.

Ko tur liegties, Japānas mūzika ir plaša un daudzveidīga – gan tīrs, šķīsts etniskais folks, gan klasiskā un arīdzan populārā mūzika, kurā jūtami, bet ne dominējoši jaušamas rietumu, jo sevišķi Amerikas influences (bet kurā 21. gadsimta mūzikas žanrā gan to nav?). Pat, ja jūs neinteresē salām vēsturiski unikālie mūzikas paveidi, vienmēr pastāv iespēja pievērsties rietumnieciskajiem žanriem, kurus caurvij tautiskie motīvi. Te ir no kā izvēlēties: komponisti-klasiķi, kas kuplā skaitā parādījās pēc Japānas impērijas sabrukuma un tam sekojušās neredzētās artistiskās brīvības viļņa; 50’o gadu džeza buma pēcteči, vai (tā kā esat pieraduši pie anime saundtrekiem) kaut kas no valsts milzīgā kino fonda muzikālajām pērlēm.

Tad kāpēc jūs klausāties sūdīgu japāņu mūziku? Vai tāpēc, ka jrock/jpop ir populāri, viegli uztverami žanri, kas neliek jūsu smadzenītēm izkust putrā? Vai varbūt tāpēc, ka interese par japāņu kultūru ir tikai frāze, ar kuru mētājaties, jo to prasa identificēšanās ar lecošās saules zemes producētajām multenēm?

Atļaušos piebilst, ka vērtības patīk/nepatīk šajā gadījumā nav ieteicams lietot, ņemot vērā, ka kādreiz uz līdzīgu jautājumu man atbildēja šādi:


Tiem, kas tomēr uzskata, ka par gaumi strīdēties nevar, un jpop's/roks ir vislabākais, kas mūzikā noticis kopš Le Pétomane, lūdzu, paskaidrojiet kāda atšķirība ir starp šīm divām dziesmām, atskaitot valodas.

http://www.youtube.com/watch?v=x-15oHFx1lg

un

http://www.youtube.com/watch?v=hGLZqDXau98

Čau.

Nūm, ir tā. Būs tā.
Reku neliela mana iespaidu vēsturīte, kāpēc gan es to klausos.

Kāpēc?

Vispār pirmajā brīdī pēc izlasīšanas gan nodomāju ''Hmm.. moš es to daru tikai tāpēc, lai varētu pateikt es klausos jrock `a tu visp nezini kas tas tāc ira! bet nē.
Domāju tālāk. Cik vien atceros sevi, arī kad biju vēl 10gadīgs bērns, [nē es neklausījos jrock tad. :'D] man patika dziesmas citās valodās, toreiz tā bija angļu, neko nesapratu, izklausījas tik jokaini.. atceros, ka klausījos the Offspring ''Americana'' disku un biju starā. Lai gan man likās, ka kaut kāda rokmūzika un dīvaina ķērkšana nav ''stilīga'', jo reti kādam patika tas, kas man. o.o Pa MTV gāja kkāds Mensona klips un es aizrautīgi skatījos uz to savādo cilvēku, to, kā viņš izkatās, cik ļoti savādāks viņš tomēr ir un kā kāds ienāca istabā, fiksi aizgriezu prom to kanālu un izlikos, ka es uz kkādiem monstriem neskatos. xD
Iet gadi, kaut kur pazaudēju savu iekāri pēc mūzikas un klausījos visu, kas pagadās, te Britnija, te Fall out boy, tad kkāds 50 cent.. lēnām atsijāju šo un to, kamēr sapratu - jām, roks un tāda skaļāki trakāka mūzika man patīk labāk nekā elektroniskā [kuru tiešām neciešu vēljoptojām], reps [nu nēe... nepatīk, eheh..], tucpopblahblah es nez arī man šķita par pliekanu.
Periods, kad atrodu daudz rockgrupas, visādus amerikāņu brīnumus un varu klausīties kaut visu dienu, ka tik kārtīgi tās ģitāras spēlē un pa bungām dauza. Piesaista interesanti ģērbtās grupas, meklēju kaut ko vizuālāku, lai arī acīm tīkami. ''Nu kāpēc jūs visi tik garlaicīgiiii... -.- '' domāju šķirstot last.fm lapas un kačājot visādus brīnumus.
Tad vienā skype čatā, jaukā saulainā dienā, tāds frukts kā Aven man atsūta kaut kādu dziesmu, kuru izpilda kaut kāds gackts vai velns viņ zin un man esot jānoklausās. o.ō Okēei... <.<'' Un tad, kā ar kaut kādu bomi pa galvu, mani pāršalca visnotaļ jaukā nostaļģija, kad pirmo reizi sāku klausīties to Offspring disku - kaut kas jauns, nesaprotams, izklausās tik... tik dīvaini. o.o kas.. KAS TAS IR?! O.O
Un tad mani aprija jrock virpulis un vairs netieku arā.. tik nenormāli milzīga izvēle, tāda dažādība, tik daudz vizuālu iespaidu, pārmērīgs inspiration loads, viņi ir tik dīvaini, vienkārši WEIRD.
And it is a well known fact for me nowadays - if it is weird, then I love it.

Tā laikam ir gaume.. kaut kāda dīvaina gaume. Mani tiešām vienkārši piesaista tas savādums un tā atšķirība. Jrock ienāca kā jauna vēsma un ar visu anime/manga/austrumi staffu vienā maisā. Iepazīt kaut ko jaunu tas todien šķita aizraujoši un šķiet tā vēljoprojām.

Neuzskatu, ka visu šo otakisko būšanu [nē, neuzskatu sevi par otaku, bet, laikam, nav pagaidām cita vārda kā visu to kopā nosaukt o.o] nēsāju sev kā title, mani tas viss patiešām interesē. Priecājos, ka todien sanāca šāda sagadīšanās. =D

Arī ikdienā skrienu pakaļ nevis visam tam kas ir topā vai baigi foršs, bet gan tam, kas ir dīvains un savādāks. :'D

Laikam pastāstīju visu, ko vēlējos, bet man liekas bija vēl kaut kas pieminams, bet nu nez.

Un par to pārējo japāņu mūziku - tradicionālo, vēsturisko un kādu nu tu tur vēl minēji - jā, ir interesanti paklausīties un novērtēt tādu tiešām tīru austrumnieciku mūzikas garšu, bet tiki tāpēc, ka tā ir labāka/īstāka/kvalitatīvāka j-mūzika, nenozīmē, ka man būtu jāklausās tas tradicionālais, ja jau mani tie austrumi tā interesē. Protams, tas ir jāprot novērtēt. ^^

Edit.
Un jā, ir bariņš tiešām paslimu dziesmu un tādas, kas liek domāt nu wtf. paranormāls sviests un izklausās pēc liela EWW.

Edit2.
Man tāda sajūta, ka lai arī ko nerakstītu, sāksies kāpšana uz galvas un beigās jrock tāpat paliks ''sūds'' kategorijā. Bet kāpēc gan nepadalīties iespaidos.. :]

Jo man pie kājas lol.
Starp citu, es sevi neidentificēju kā japanofīlu, jo man tā kultūra (tāpat kā jebkuras citas valsts kultūra) diez ko neinteresē, atskaitot anime (ko pie kultūras pat īsti pieskaitīt nevar), ēdienu un valodu.

Edit: ALK jaunās favorīt-forumietes Kikyou
Paga, ko? Jūs taču neesat tirgussievas?!


Nekāda, tās abas sūkā.
Ja man būtu jāizvēlās, izvēlētos tomēr līstošos vīrus, jo astoņdesmitie ir smieklīgāki par aziātu klonēm.

Es klausos to, kas man patīk un man piekāst to ka kāds cits uzskata to par sūdīgu. Tas nav tikai par Japānā radušos mūziku bet par mūziku vispār.

Otrā ir populāra astoņdesmito gadu dziesma, kurai, atšķirībā no pirmās, fonā skan labs vokāls. Ritms arī nedaudz cits. Sajaukt būtu grūti. Jo weather girls taču ir leģenda, tai laikā(80-tajos), tas bija pikants klips, ar visādiem ''sexy'' večiem. XD

Otrais man patīk. :3

I can dig that. Tjip, gluži kā šim džekam ir piekāst to, vai kāds cits viņa šortus uzskata par sūdīgas gaumes pazīmi...

Nē, tas ir gluži tāpat kā teikt, ka tu esi piu, jo tev negaršo lakrica.
Mūzikālā gaume (tāpat kā garšas izjūta) ir visai intīma lieta, turpretim uz sliktu stila izjūtu ir jāskatās visiem.

EDIT: Geeeejs ir cenzējams vārds!? SERIOUSLY?
cenzēts cenzēts cenzēts
...ok, tas ir vienkārši savādi.

Eh, kaut nu tā būtu...
Diemžēl mūsdienu informācijas laikmetā ir jāskatās arī uz sūdīgām muzikālām gaumēm.

Bet neskaties. Tas taču ir tik vienkārši!

Redz, raugoties uz "japanofīliem", kas kaifo par visvisādu bullšitu, manī sēdošais racionālists saka, ka ir muļķīgi izvēlēties sliktāko, ja ir iespēja klausīties labāko.
"A varbūt es nevēlos?" you say? Brīvā griba ir nice n stuff, bet kā var nevēlēties garīgi augt un pilnveidoties?

Kā slikta stila izjūta ir atšķirīga no sliktas gaumes mūzikā, ja reiz abas instances pavada gaume?

Bet varbūt "man nepatīk kā skan" nevis "es nevēlos".
Pastāsti man, kāpēc kādam jāklausās ir kaut ko kas esot labāks, ja tas nepatīk?


Tu vari pazīt cilvēku gadiem un tā arī neuzzināt par viņa slikto mūzikas gaumi, turpretim viņa sliktā stila izjūta būs tavu acu priekšā visu to laiku (pieņemot, ka viņš neizliekās).

Pareizi?

Nu, šeit viss ir atkarīgs no tā, kas raisa nepatiku. Iespējams pirmajā postā tas nebija līdz galam saprotams, bet es šeit nevēršos tik daudz pret nepatiku pret augstvērtīgāku japāņu mūziku, kā pret nevēlēšanos to izzināt, no kā rodas tas, ko varētu saukt par iracionālu nepatiku. Nevar noliegt, ka liela daļa minētās mūzikas ar substanci prasa priekšzināšanas, bez kurām "patikšanu" ir grūtāk sasniegt, no kā ar veidojas "Bēēē, this makes my faggoty brains melt, gief some Gaaaaackt!!!" attieksme.

I have no beef, ja ir ievāktas zināšanas, mēģināts izzināt un nav paticis - oh, well, gadās. Turpretī, manī izraisa smīnu mūsu multenīšu korifeji/japanofīli, kas apstājas pie Gāāāākt, vai kas nu tur tagad ir modē, neveicot nekādu tālāku izziņas procesu.

Indeed...

Šeit vajag labas mūzikas piemērus un sliktus. Vajag lietas nodefinēt, lai kaut ko sāktu šķirot.
Šķirot gaumes un šķirot cilvēkus.
Kā jutīsies mazā, neaizsargātā dvēselīte, kad dzirdēs, ka viņas gaumi ir nolikuši ļaunie elitisti. Tad varbūt viņa ies uz mūzikas ''gaumes'' pilnveidošanas ceļu, sāks klausīties labās mantas. Varbūt tīnītim patīk vārtīties tajos labumos, kas jums pārējiem ir mēsli. Un viņš bez savas sajēgas pāries uz jūsu mēsliem.
Kas tagad cilvēkam var patikt, lai šamo neiedzen zemē?



P.S.
Wtf, piu ir tas pats,kas piu?

Ej prom!

Tu pat dzirdējis nebiji par Angel Witch, tā kā tava piekasīšanās pie citu cilvēku muzikālās gaumes ir absolūti nevietā.

Bah, nu neizjauc visu bullšitu ar savu nesalaužamo loģiku.

un vairaakiem ubagiem shaads dziivesveids patiik labaak par straadaajosho rutiinas dziivesveidu; no sabiedriibas puses - suudigis dziivesveids, no vinjeejaa - labaakais. es labaak saku nevis "slikts", bet "man nepatiik", jo muusu veertiibu skalas buus neizbeegami atshkjiriigas (vieniem svariigs ir aranzheejuma interesantums, kameer citam speeciigi basi un spalgs vokaals).

runaajot par iemesliem, es teiktu, ka pie vainas ir familiaritaate ar to muuziku caur animeem, jo tieshi j-rock un j-pop ir ost'os hip animeem. Ja animes taisiitu dienvidaafrikaa, tad tas pats tiktu dariits ar neegjeru muuziku un dzhambu skanjaam, bet, alas, tas taa nav.

Šis.
Personīgi man parasti (ar izņēmumiem) vissvarīgākais ir tas, lai ir (man) patīkama melodija un tas, kas to melodiju rada. Pilnībā vienalga, cik tā ir sarežģīta, kā tā uzbūvēta. Ēdiens ausīm.


Un šis. Ir vesela tonna mūzikas, kuru bez asociācijām diez vai klausītos.

Es šitamo kaķi gribu sev.

Ā, btw, es ik pa laikam klausos sūdīgu korejiešu muzonu:

http://www.youtube.com/watch?v=30cHPFm09aY

Un man pat liekās, ka es saprotu, ko viņi dzied O__o

Liekas, ka GM būs ieķēries Kikyou, un pārdzīvo, ka šamai tāda nestandarta gaume
Ir daudz labāki veidi kā pievērst uzmanību...

Par J-Rock.

Domāju, ka Japāņu mūzika iet līdzi Anime kultūrai. Tā visa ir modes lieta. Samācīties daudz Japāņu vārdus, ēst suši, dzert zaļo tēju - klausoties J-Rock. Katrā laikā daži pārāk aizraujas ar dažādiem importa sviestiem, ja vietējā dārziņā nekā laba neaug. Un nav jau tā, ka japanofīlija būtu sliktāka par amrikanofīliju. Nē, ASV tomēr piedāvā mazliet labākus produktus, jo Japāņu viss jaunais ir sen aizmirsts Amerikāņu vecais labais. Tā teikt, visu aizmirsto izdekorē ar Japāņu mēsliem, un dod pakošļāt vēlreiz - vienreiz bija labs, gan jau kāds uzķersies atkal.

Bet sevi nekad negribētu identificēt ar Amerikāņiem un Japāņiem. Es domāju, ka kultūras šūpulis ir tepat Eiropā. Es drīzāk sevi redzu kā mežoņu pēcteci.
Barbaru kultūra liekas man daudz tuvāka.



Skyforger - Gatavs biju karavīrs



Vai, ja savējie bāliņi slinko, var ieklausīt arī kādu kaimiņu grupu, kaut vai to pašu Nightwish no Somijas. Kopā ar Tarju bija klausāma mūzika.

Nightwish - 14 Ghost Love Score (End of An Era) Live

Var uzgriest vienatnē uz pilnu klapi un ar alu pameditēt

Japāņu mēsli drīz apsīks - nekas nav mūžīgs, modes iet un mainās. Redzēs, kas būs nākamais...

Nē, Šumi, tu gluži vienkārši nesaproti - GM vienkārši ir piemīlīga tsundere.

Es un GM 1. sērijā:


GM 9. sērijā:


GM 16. sērijā:


Es un GM 26. sērijā:

Metaala topiks paarvietots, jo gribu piebilst pie esoshaa.

Lai arii Aven ir taisniiba par diskusijai pietruukoshajiem priekshnosaciijumiem, shie priekshnosaciijumi var tikt atvasinaati no tuvaakaa jeedziena objektivitaatei shinii gadiijumaa - labs ir tas, kas nodroshinaas labu kaiminju, draugu, tautieti, civilizaaciju, kaadu mees redzam to labu esam. Civilizaacijas attiistiibas celshanaas tika nodroshinaata uzkraajot apkaarteejo zinaashanas. Veelme nepazaudeet senas gudriibas ir muusu stuurakmens, mums liidziigu cilveeku celts, kuri par labu atzina kultuuru un tradiiciju. Laba balss turpretii nodroshina speeju preciizi artikuleet intonaaciju, kas ljauj ar runu nodot daudz vairaak informaacijas kaa vaardi vien. Dziedaashanaa vai citaa labveeliigaa jomaa prasmiigs cilveeks liecina par savu speeju maaciities un treneeties, liidz ar to - kaut ko sasniegt, nenaaveet savus beernus badaa. Saskatiit labo tradicionaalos, ar kvalitaati paarsteidzoshos un izteikti virtuozos priekshnesumos ir pieraadiits cilveeces attiistiibas virziens. Un, kameer ir vienoshanaas par virziena pareiziibu (nevis egoistiskaam iegribaam), mees varam nepiecieshamaas cilveeka iipashiibas visai labi izmantot kaa objektivitaates aizstaajeeju.
Pieljaujos, shaada definiicija visus nevar apmierinaat, toties "labs ir viss, kas ir melns," vai "labs ir viss japaanju" ir visai lieli ekstreemi aarpus kultuuras virziitaas takas, kuriem kaa jebkam zinaatnee buutu jaanes smagums sevi pieraadiit pirms aklas sekoshanas tiem. Lai arii kaa jebkurai ticiibai man nav tas gods juus, japwanabijus, vest pie praata, es varu vismaz atgaadinaat, ka akli mineejumi ir loterija un, izveeloties labo vieglpraatiigi, juus esat regresiivi civilizaacijas izmirstoshie zari. Ja vien netikaat sevi iemaaniijushi jau tik taalu jau iekshaa, ka kljuustat pashi sev par Kristiini, uzturot savaa postaa laimiigo dalju ar savu maaksliigi uzcelto veertiibas skalinju - "viss japaaniskais ir labs, jaa, jaa, jaa!" Shajaa gadiijumaa juus var mainiit tikai ar traktoru.

P.S. Par fleimu buus bargi sodi!

edg, Aven šajā diskusijā nav bildis ne vārda ಥ_ಥ

Arts, Aven, Avvz kas vai man visi jaaatceras?

Vai tad maz ir tādi, kuri uzskata, ka viena un tā pati lieta ir labāka, ja tā nāk no Japānas?
Mifijs taču nav mazāk jauks par Hello Kitty, bet viņš ir holandietis. ;x Parasti jau tiem, kam patik viens, patīk arī līdzīgie.

Kāpēc vispār otaku forumā jautā par jpopu? Vai tad atbilde nav acīmredzama?
Ko dara otaku - skatās anime.
Vai animē ir mūzika (yeah, mūzika)? Jā, un ir arī dziesmas.

Attiecīgi, ja patīk anime, tad bieži iepatīkas arī titru dziesmas. Un sākās fanošana par totālu krapu, kurš fanotājam šķiet ļoti labs.

Un tā nav tikai ar anime, tā ir ar daudzām citām lietām, kas rada patīkamas asociācijas, plus vēl ja tas notiek tīņu gados, emocijas un asociācijas ir vēl spēcīgākas. Pirmā mīlestība lauku diskotēkā Laskovij Maij fonā? So there you go - cilvēks ilgu laiku uzskata ka Laskovij Maij ir ļoti kruta grupa (piemērs nav par mani). Ļoti laba filma + viduvējs OST's bieži paceļ OST'a līmeni skatītāja acīs. Un tā tālāk. Vopšem bieži esam agrāko gadu spilgto iespaidu vergi...

Eu, drāmas, drāmas, man patīk. ;D JaWtrIiiii~

Es agrāk klausījos japāņu mūziku, bet tad es sāku lietot coldrex. Man vairs nepatīk tā mūzika, ja pleijerī uzlec kāda j-dziesma, slēdzu prom. Ir tikai pāris izņēmumi. Nezinu, man liekas, japāņu popmūzika, rokmūzika utt izklausās pēc sūdīgiem šļāģeriem un tā tālāk. Paskatos uz sevi no malas (nu uz sevi pirms pāris gadiem), redzu kaut kādu stulbu nerdu ar nenormāli sliktu muzikālo un vispār sūdīgu gaumi. XD

Jā, vienā vārdā, piekrītu gm, kaut arī neizlasīju līdz galam, bet vienalga. Ai labi XD

Dažreiz jau pats nesaproti kādēļ tev kautkas patīk, bet anyway vēlviens garš stāsts.

Pirms ~ pusotra gada biju traka j-rock klausītāja, ģērbos jo trakāk, jo labāk un visās matemātikās kladēs zīmēju dažādus it kā japāņu burtus, ko tikko biju sākusi mācīties, vienmēr lietoju vārdu kawaii!! jā tagad paskatoties bildes no tā laika pašai kauns, protams tas bija,lai pievērstu uzmanību, centos uzvilkt kautko ko japānisku (pēc savām domām), lai izrādītos, bet tad tas pārgāja... atvieglojums keke.

Be tes joprojām klausos āziešu mūziku, lielākoties korejiešu popmūziku - SNSD, U-Kiss, T -ara, SuJu aish daudzko. Pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka tas ir gandrīz jauns modes vilnis, hallyu. Paanalizējot mūziku protams nekas īpašs, bet man patīk, profesionāli,mīlīgi uztājās televīzijā, vēl tagad smejos par kādu pārraidi, protams ir arī ārējais tēls.Šad tad paklausos arī no japāņu mūzikas - Kat-tun, to pašu Hello Project - jā man patīk sweet things. Godīgi isakot - jā klausos āziešu mūziku vairāk nekā eiropiešu, protams mājās ir mammas diski, kuriem vienmēr dziedu līdzi, kautvai George Michael lol, starp citu nav jau tā, ka paši japāņi klausītos tikai savu mūziku.

Par citām lietām - korejiešu drāmas ♥, tiešām patīk, neesmu no tām, kas raud filmās, bet...apbrīnojams tēlojums, arī filmas.Šad tad paskatos japāņu, bet vispārībā filmas lielākotes angļu, amerikāņu šķiet pārāk muļķīgas. Man patīk angļu vecākās ekranizācijas : 90'to "Lepnums un aizspriedumi" tikai ne jaunākā ar Keiru.

Grāmatas un lovely tēli, gan visi ir no Eiropas un ASV, esmu liela muminu fane kopš 3 gadu vecuma haha, esmu izlasījusi visas grāmatas, ir arī 1 japāniski, viņi ir tik mīlīgi ~. Vecā labā Barbie, arī vecākā, Care Bears, Strawberry Shortcake ; mani 80'to obession tēli...

Sanāca gari un pārlieku personīgi laikam.....

AK DIEVS KO.

Šī diskusija pamatīgi uzjautrina, iedošu pāris klipus redzesloka paplašināšanai

"Laikā, kad mūsu dziesmas vago Japānas āres"