Šo sākumā biju domājis rakstīt tieši šim forumam, tad izlēmu, ka šeit reti kuru šādas tēmas varētu interesēt un rakstīju blogam. Beigās tomēr nospriedu, ka nekas ļauns jau nenotiks, ja iespamošu arī šeit, kā nekā doma noformulēt savas domas radās no tieši šeit lasītiem tekstiem. Sorry par kļūdām, pārlasīšu kad būs skaidra galva.

---

Globalizācija un kosmopolītisms

Šie divi termini 21. gadu simtenī tiek uztverti ar diametrāli pretējām reakcijām, situācija šķietami ir nonākusi tiktāl, ka šāda jautājuma pacelšana bieži vien var tikt sagaidīta ar sociālam tabu raksturīgu pretestību. Šī ir tēma kuru tikai retais uzdrošinās pacelt pie svētku galda ģimenes lokā kur intuitīvi nojaušam, ka kādām varētu būt oponējošs viedoklis. Iemesls tam, skatot Latvijas kontekstā, būtu vecāka gadagājuma cilvēku pašu, vai tuvu radinieku, ieguldījums nacionālo vērtību nostiprināšanā, proti ir sagaidāmi teksti no sērijas "mans tēvs atdeva savu dzīvību, lai latviešiem būtu sava valsts!". Taču cilvēkam kuram emocionālā saikne ar šo attālo radinieku ir gandrīz neeksistējoša - piemēram, mazmazdēls, kurš pat nav redzējis varoņa vecvectēva fotogrāfiju - šāds arguments neizraisīs spēcīgu empātisku rezonansi. Viņš pats nav neko ieguldījis Latvijas brīvības izcīnīšanā, līdz ar ko viņa saikne ar "brīvo Latviju" būs nesalīdzināmi vājāka. Šis ir iemesls kāpēc, manuprāt, varam novērot, ka jaunatne arvien vairāk tiecas pēc liberālām vērtībām, kuras neizbēgami ietver sevī kosmopolītisma iezīmes.

Globalizācijas un kosmopolītisma termini sev nes līdzi negatīvu konotāciju tieši nacionālisma ideoloģijas un ieaudzinātā patriotisma dēļ. Kā interesantu piemēru varam minēt tieši nāciju, jeb tautu, bez valsts (ebreji pirms Izraēlas valsts de jure atzīšanas, čigāni u.c.) daudz lielāko solidaritāti, dzimts koka veidošanu savas tautas starpā, nereti arī incesta formā, ko vislabāk varam skaidrot ar dogmatisku nacionālisma ideju ieaudzināšanu atvasēs. Šī ir tradīcija, no kuras cilvēcei vajag atbrīvoties. Ja mēs skatāmies uz globalizācijas tendenci (skeptiķi apgalvo, ka globalizācijas tendence mūsdienu izpratnē ir no mušas uzpūsts zilonis, taču, pat ja tā, mēs nevaram noliegt šādas tendences esamību un arvien pieaugošos apgriezienus) vēsturiskā kontekstā, varam novērot vairāku tautu sākotnēju sadzīvošanu vienas valsts teritorijā (Latvija kā acīmredzams piemērs) un vēlāku šo pašu tautu saplūšanu, varam novērot konkrētu transformācijas tieksmi no pirmatnējās nācij-valsts uz jau multi-kulturālu valsti. Šī tieksme man liek secināt ka globalizācijas process paliek aizvien aktīvāks un neizbēgamāks. Protams, miermīlīga kultūru saplūšana nav vienīgais iespējamais iznākums: sekulārās rietumu pasaules bubulis - tuvo austrumu reliģiozo fundamentālistu agresivitāte - var panākt savu (tb. Iegūt nospiedošu atbalstu savai ideoloģijai), kas, protams, rezultētos kārtējā karā par to, kuras arhaiskās mitoloģijas bārdainais debesu papucītis ir patiesais pirmkustinātājs.

Patriotisms un nacionālisms ir globalizāciju bremzējošas idejas, kuras skaidroju kā audzināšanas sekas, kuras tālāk izpaužas kā nevēlēšanās atteikties no konservatīvajām vērtībām un acīmredzamo procesu ignorēšana, sak, hear no evil, see no evil. Saprotams, reti kuru seku varam skaidrot ar vienu atsevišķu cēloni, svarīgs šķiet arī psiholoģiskais aspekts, kuru raksturoju kā, cilvēkam labi zināmās, bailes no pārmaiņām kur nu vēl tādu radikālu ideju pieņemšana kā valstu un tautību izzušana vēstures annālēs. Vēl saskatu to, par ko rakstīju pirmajā paragrāfā – vecāka gadagājuma cilvēku nespēju pieņemt, ka ļaudis atdeva dzīvību par tādu, relatīvi īslaicīgu, vērtību iegūšanu kā valsts brīvība (kas gan ir apšaubāmi, jo nav zināms kādas tendences valdītu ja, piemēram, PSRS vai nacistiskā Vācija būtu uzvarējusi karā). Šķiet, cilvēkiem nav pieņemama doma par piederības suverēnai valstij atmešanu – atkal bailes no radikālām pārmaiņām? Es šeit saskatu alternatīvu – mēs visi piederam dzīvnieka sugai kuru saucam par cilvēku, tad kāpēc nebūt lepnam par cilvēci kā kopumu, tās sasniegumiem kā visu kultūru mijiedarbības rezultātu, bet gan aprobežoties ar zemes pleķi uz šī kosmiskā, lidojošā akmens kā vienojošo vērtību mūsu lepnumam.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nenotiks gadu desmitu vai, iespējams, pat simtu laikā. Mums, kā cilvēcei, ir jāpārvar vairāki dažāda rakstura šķēršļi, viens lielāks par otru, vispirms ir jāpanāk mūsu melnīgsnējo brāļu sociālpolitiskā evolūcija līdz civilizētam līmenim, reizē jātiek galā ar kultūru atšķirībām izstrādājot tolerances metodes un, protams, jātiek vaļā no bronzas laikmeta sērgas pārpalikumiem – mitoloģijas, jeb reliģijas.

Man bija vēl šis tas ko teikt, bet šķiet, ka jau būs gana garš palags un galvenā doma ir iekļauta.

---

pieņemu, ka lielākajai daļai šeit būs atšķirīgs viedoklis, to tad arī aicinu izpaust!

EDIT: heh, diezgan depresiivi:

Nedomāju, ka kādreiz kosmopolitiskās idejas izdosies realizēt.
Nav neviena mērķa, kas apvienotu visas pasaules cilvēkus. Kosmopolītsms ir utopija.
Cilvēkiem ir galvā sakāpuši attīstīto valstu sasniegumi savstarpējā draudzībā un kultūras tuvībā. Un tiem liekas, ka nacionālām idejām nav vietas. Varu dzīvot ASV, Japānā, Vācijā vai citā Eiropas valstī. Taču tikai šo valstu iekšējais nacionālisms (rases, etniskais jeb teritoriālais) satur tās kopā un kopējie mērķi nodrošina draudzību. Un ilgstoša draudzība nodrošina kultūras apmaiņu un tuvības sajūtu - dod pamatu nepamatotām kosmopolitiskām idejām.


Arī sarkanā armija atdeva daudz dzīvību, lai uzbūvētu PSRS, taču laikam ejot ir lietas, kas sāk zaudēt savu vērtību. Veco ideju vietā rodas jaunas. Kaut vai ideja par Eiropas Savienību. Un arī citiem tagad būs dota iespēja veikt ieguldījumu nacionālo vērtību nostiprināšanā. Ir laiks, kad cilvēki sajūt iedvesmu - gribas ko vairāk par to, kas tiem ir apkārt, gribas apvienoties un kļūt lielākiem, apvienot zem viena jumta tos, kas dala kopīgu kultūru. Top jauna apvienota valstis kā Eiropas Savienība, tikai ne pēc rases nacionālisma, bet pēc kopīgā etnosa nacionālisma. Un tas ir tikai normāli, lai apmierinātu iekšējo kvēli sasniegt ko vairāk. Mēs varam tikai priecāties, ka mums ir izdevība šos laikus piedzīvot. Dzīvot lielā impērijā, kāda vēl nekad nav bijusi. Priecāties par tehnoloģijas saniegumiem, ceļot un baudīt citas kultūras, kuras mums nebija pieejamas. Filazofēt dažādas jaunas teorijas par to, kas mēs esam. Un būtu grēks šajā laikā to visu neizmantot.

Un par pārmērīgu globalizāciju nevaiga satraukties. Gan jau parādīsies kādas nesaskaņas, sāksies konflikti. Visi viena liela kosmopolitiska ģimene, bet ASV, EU un citas bagātās valstis noslauc visu krējumu - atmetot pārējiem kaulus. Un ar to globalzācija beigsies

Tāpēc saku, ka nacionālisms pareizā formā ir ok un globalizācijai arī nav ne vainas. Un nacionālisms nekādā veidā nebremzē globalizāciju. Nacionālisms ir gan tas, kas veido, gan arī iznīcina, ja nonāk nepareizo rokās.

Es vairāk uzskatītu, ka tieši kosmopolitiskie cilvēki rada draudus apkārtējiem. Tie spēj sagraut valstis un iznīcināt to, kas jau ir saniegts - iedzenot visus haosā un bezcerībā. Kā jau visas utopijas.

Huhu. beidzot topiks, kurā, šķiet, ierakstīšu vairāk par diviem teikumiem.

Principā, piekrītu lielam vairumam, ko Sigfa raksta.
Pašam arī bieži vien liekas, ka pasaules sadalīšana valstīs un etniskajās grupās ir lieka un bīstama greznība, kas tikai lieku reizi kalpo par ērtu instrumentu, lai viens vai otrs ar lielāku ietekmi (ietekmi, kas bieži vien tieši balstīta uz šķietamu morālo vērtību popularizēšanu un cilvēku sabiedrības dalīšanu "interešu" grupās) apveltīts indivīds vai to grupa spētu radīt konfilktu starp divām vai vairākām valstīm, par iemeslu un motivāciju izvirzot tieši šīs valstiskās, patriotiskās, etniskās, reliģiskās utt atšķirības.
Reizēm gribas, lai zemi tiešām mēģinātu iekarot kādi pārāki atnācēji no visuma. Varbūt tad beidzot cilvēce atvērtu acis un spētu apvienoties, un aizmirst par savām izdomātajām un pieņemtajām, mitoloģiskajām, un valstiskajām pasaciņām. Nu.. gluži, kā vecajās labajās filmās. Lol. XD
Ja reliģijas nozīmi cilvēku dzīvē vēl kaut nedaudz spēju iekšēji attaisnot (nedaudz, jo kaitina veids un līdzekļi, kā tas viss tiek pasniegts. tiripiri.. [te ir gara doma par to, ka visas reliģijas (un pat "reliģijas", kas sevi tā nesauc aka ateistu morāle utt) būtībā runā par vienu un to pašu, katra tik to pasniedz savādākā mērcē ar savādāku stāstu un tēliem, kam arī tieši cilvēki pieķeras. Tieši stāstam un tēliem, nevis zemteksta domai.]), tad patriotisma derīgā nozīme manās acīs ir teju vai pilnībā pagaisusi.

The World is my country, all mankind are my brethren, and to do good is my religion.
Thomas Paine

Tieši tā. Mēs visi esam cilvēki un visiem pamatā ir vajadzīgas vienas un tās pašas lietas. Varbūt es vēl kaut ko nezinu un nesaprotu par cilvēku psiholoģiju un tās pamatā esošo bioloģiju un tapēc nespēju atrast nozīmi valstiskam pasaules dalījumam, bet pagaidām, tiešām, tas viss liekas bezjēdzīgi.
Lai arī liekas, ka ir zināms, ka būtu labāk, ja šīs šķietamās pseidovērtības tiktu atmestas, tomēr nevar jau īsti zināt, kas tiešām ir labāk un pareizāk. Es šaubos, ka kāds vispār spēj iedomāties, kāda būtu pasaule, ja, piemēram, jau pašos pirmsākumos cilvēci nebūtu paķēris reliģijas vilnis un "cilvēkam kaut kam ir jātic" domāšanas mode. Vai būtu labāk.. vai sliktāk, kas to lai tagad zin. Nemaz nerunājot par skatupunktu dažādību un par to, kas vispār ir "labāk" vai "slitāk".
Tāpat arī bieži vien dzirdēti viedokļi par kultūras ( un visa kā cita), it kā, mākslīgumu. Reiz par šo padomājot īsti vairs nesapratu, kur tad ir robeža starp mākslīgi radīto un dabisko. Ja jau cilvēks ir dabas un pasaules sastāvdaļa, tad attiecīgi, viss, ko viņš rada, arī pieder pie dabiskā.
Laikam bik sāku iebraukt offtopikā. Tā, šķiet, ir zīme, ka jābeidz šis posts. XD
Rezumē varu teikt, ka sliecos domāt, ka patiesi kosmopolitiska pasaule būtu labākā draudzīgāka, mierīgāka, attīstītāka vienotāka utt. Lai arī 100% pārliecināts ne tuvu neesmu.
Lai nu kā, šo ideju par labāku pasauli cilvēkiem nevar tā vienkārši uzspiest, lai arī reizēm tā gribas XD (un tādos brīžos man rodas atklāsme, ka saprotu pasaules tirānu domāšanas veidu un kapēc viņi nemokas sirdsapziņas pārmetumos par savu rīcību). Cilvēkiem pašiem pie jānonāk pie šādas domas. Jānotiek iekšējai ideju un vērtību revolūcijai, lai pasaule mainītos. Bet pārmaiņas ir vairāk kā vajadzīgas, jo pie pašreizējā virziena cilvēce pārāk ilgi neizvilks.
Tiešām gribētos redzēt šādas pārmaiņas. Bet kā jau Sigfa teica, tas visticamāk nenotiks tuvākajā laikā. Nu, un tad jau ar redzēs, vai paspēsim laikā.

Jā atceros tās filmas par apvienotājiem ļoti labi.



Kāds viens utopisks veidojums, kur valda tikai viena taisnība, viena patiesība, visiem viens likums. Kur vēl šizofrēniskāka idioloģija.
Un ko tad darīt ar tiem, kas nevēlēsies šajā veidojumā dzīvot - nebūs jau nevienas citas vietas kur pārvākties dzīvot? Vajadzēs atvērt Aušvices katlu mājas vai vismaz atļaut eitanāziju


Ja tavs utopiskais veidojums iznāks kā PSRS, tad sapratīsi, ka labāk ir jebkur citur - tikai ne tur kur esi.

Manliekas šajā forumā 90% ļaužu sliecas atbalstīt globalizāciju un kosmopolītismu

Arī es. Ir skaidri saskatāmi dažādi labumi, kas cilvēcei spīd, ja tā tiek apvienota zem viena karoga. Diemžēl, mūsu pagātnes nasta ir pārāk smaga un pārāk nesakrītoša ar globalizācijas ideju. Galu galā tas viss sākās tad, kad cilvēki īsti nepazina kaimiņu ciema ļaudis. Izolētība radīja savas valodas, un uzskatus par dzīvi, bāzējoties uz apvidu. Tagad viss ir savādāk - ceļojam ar neticamiem ātrumiem, un lietojam internetu - atrodamies aizvien tuvāk viens otram. Tas sekmē globalizācijas procesus, un, domāju, ka mēs uz to virzamies. Ja nekādi milzīgie sūdi mūs neatsviedīs progresa ziņā atpakaļ, tad jau radīsies vēl papildus priekšnoteikumi globalizācijai - vēl ātrāks, lētāks ceļošanas veids, un citas lietas.

Kā jau teicu, neesmu 100% pārliecināts. Vienkārši, vairāk sliecos uz šādas globalizācijas pusi.


Ko darīt? Noskaidrot, kapēc tie daži nevēlēsies dzīvot šajā veidojumā un, pamatotu nepilnību gadījumā, "ieviest korekcijas sistēmā".
Vai arī tu gribēji teikt, ka tiem dažiem traucēs iekšējais lepnums par savu, it kā, neatkārtojamo un unikālo izcelsmi?

Tas nav tāpēc, ka tam ir nozīme. Tas tā ir iegājies vēsturiski. Cilvēkiem jau tā ir - viņi iespaidojas no pagātnes, no pieredzes. Viņi gandrīz vai ignorē nākotnes iespējas un draudus.

Ja manas dzīves laikā būs izveidota tā slavenā utopija, tad mani tur negaidat
Atradīšu domu biedrus un veidosim pretošanās kustību - (nosaukums slepens).





Jo tieši tā, traucēs, ka neviens nenovērtēs manu īpašo izcelsmi un gan jau atradīsies, kas piebiedrosies.

Taču par tēmu.
Pazīstot pasauli un tās iedzīvotājus zinu, ka nekad nekā tāda nebūs. Un kamēr laiks turpinās savu ceļu, šis būs tikai interesants diskusijas moments. Kā būtu, ja būtu.

Es uzskatu, ka ir skaisti būt dažādiem, lepniem par sevi savu tautu un saviem ādažu čipšiem. Valkāt tautastēpus pasākumos, dejot lettiņu tautas dejas, dziedāt dziesmu svētkos. Runāt latviski. Ēst zirņus ar speķi, sklandraušus, un strebt skābputru. Ir skaisti būt mazai vienotai tautai, kaut uz tiem dažiem mirkļiem, kad vieno mūs kopīga ideja.
Tomēr, neuzskatu, ka esam labāki vai sliktāki par kādu citu tautu vai nāciju, mēs esam savādāki, tāpat kā katra nācija ir unikāla, un katru nāciju var apbrīnot par tās īpašajām tradīcijām, ēdieniem, valodu, kultūru, sasniegumiem. Man patīk vācu oktoberfests, Amerikāņu helovīns, Franču maizītes, Japāņu valoda un, protams, anime un daudz kas cits, kas nācis no citām tautām.
Un man patīk tas, ka esam daudz un dažādi, ceļojot vienmēr var brīnīties par pasaules skaistumu, dažādību. Un labi vien ir, ka ir daudz valstu, gandrīz katrai tautai sava, jo katrai tautai ir savas vajadzības. Protams, ir dažas vispārējās cilvēktiesību normas. kas ir saistošas vairumam tautu, tomēr tā, vispārīgi skatoties, vajadzības ir dažādas. Eiropiešiem nepieciešamas sociālās garantijas, tomēr, ja mēs mēģinātu ko tādu iebarot amerikāņiem, viņi būtu šokā, jo nesaprot, kāda velna pēc ir jāmaksā lieli nodokļi, lai valsts ārstētu visus. Visām tautām vienkārši neder viena valsts sistēma, un tāpēc mums neder viena liela pasaules valsts. Daudz vairāk es atbalstu savienību veidošanu starp suverēnām valstiņām, kā piemēram ES. :3

Ir skaisti būt dažādiem!

Tas jau liek aizdomāties par iemesliem, kapēc tev un tiem, kas tev piebiedrosies, ir tādi uzskati un kāds ir to pshiloģiskais, bioloģiskais un evolucionālais pamatojums, kā arī lietderība un nozīme.
Var jau būt, ka tev ir taisnība, es tikai gribu zināt kapēc.
Pagaidām man liekas, ka "es ir īpašas izelsmes indivīds" domāšana kopumā neko labu nedod.

edit:

Man labāk patiktu skaista vienota pasaule.

Bet par pārējo, nē. Manuprāt tieši, tas ka, visi ir cilvēki, nozīmē to, ka visiem primāri nepieciešamas vienas un tās pašas lietas (pārtika, ūdens, gaiss, dzīvesvieta, drošība, sociālie kontakti utt). Viss pārējais ir dekorācija, kam nedrīkst būt lielāka nozīme par primāro.
Pasaules dažādību neizmainīs vienota sabiedrība. Tāpat varētu ceļot un apskatīt dažādas vietas un pasākumus.

shuminj, ko tu tur murgo. Tu uzbur totalitaariskas utopijas ainu, kameer tas galiigi taa nav. Vai tagad cilveekiem kuri dziivo, piemeeram, ASV un ir radikaali preteeji uzskati par to kaa buutu jaapaarvalda valsti no paareejaas populaacijas (hipiji, sektas u.c.) tiek liegts veidot savas komuunas? Globalizaacijas process nav uzspiezhams, gluzhi preteeji, globalizacija buus sasniegta, kad tai vairs nebuus vairaak par paarsimt cilveeku ar preteeju viedokli, paareejiem, vairaaku paaudzhu starpkulturaalas sajaukshanaas rezultaataa, gluzhi vienkaarshi nebuus pamata baigi atshkjirties peec tam kad pubertaate ir paardziivota. Tas ir process nevis paarvaldes forma uz kuru jaapaariet. Procesu varam noveerot ekonomiku sapluushanaa, kas jau ir noticis, internetaa, kur nevienam nav aadas kraasas vai kultuuras pirms taas netiek izbljaustiitas ar dziiviigu kaitinoshumu un arii manis jau mineetajaas multi-naacij valstiis.

Globalizaacija ir iespeejama tikai kaa liberaalo veertiibu iemiesojums kosmopoliitiskaa domaashanas stilaa, un man shkjiet, ka shaada paareja notiek. Bet pat ja tev ar to ir probleemas, luudzu, dziivo savaa komuunaa neviens to neliedz, beigu galaa arii tavi beernu beerni buus sajaukushies ar paareejo pasauli un tava komuuna neizbeegami izzudiis. Paarmainjas nenotiek ar drastiskiem pagriezieniem, bet gan leenaam pluustoshaam paarmainjaam atsevishkjaas lietaas.

Nedēļas beigās te parādīsies arī garāks penteris no manis, jo manu, ka dažbrīd ir baigā putra ar jēdzienu - nacionālisms, patriotisms, globalizācija un kosmopolītisms, izpratni.

Ceru, ka nemēģini iedziļināties atbildēs, kuras iedevu xikes (Tas ir tīrs spams izklaidei)

Es varbūt vienkārši nesaprotu uz kā pamata tā kosmopolitiskā utopija darbosies. Visi sanāksim kopā un dziedāsim brālīgas dziemas pie ugunskura - kļūstot viens otram par labākiem draugiem?
Jebkurai utopijai ir arī paredzēta sava valdība. Latvijā tā pati saeima un viss pārējais birokrātikais aparāts, kas pārvalda konkrēto valsti.
Ceru, ka ASV pieminēji kā neveiksmīgu piemēru, jo divpartiju diktatūra diez vai būs kāds paraugs, tad jau PSRS arī varēja būt demokrātiska valsts, izveidojot komunistikso partiju Nr.1 un Nr.2.

Kas tad to visu lielo utopiju pārvaldīs? Kas nodrošinās kārtību 6 miljardu cilvēku starpā, liekas tad būs jau 12 miljardi. Vot tas man nav skaidrs...

Globalizācija no Wiki:

Un vēl man nav skaidrs, kāpēc globalizācijas procesā mums jākļūst kosmopolītiskiem, jānoliedz savas nacionālās vērtības. Vai tad, ja Ķīna saņem no Krievijas naftu, bet Krievi pretī lētās Nicy botiņas - tiem obligāti jāapmainās arī ar iedzīvotājiem, puse Ķīniešu brauks uz Krieviju un Krievi uz Ķīnu, lai kopā izveidotu vienotu kosmopolītisku valsti? WTF? Paies laiks, botiņas Krieviem nevajadzēs, ko tad? Kaut kā pietrūkst tās galvenās domas. Ķīnu un Krieviju nekas kulturāli nevieno, tām izņemot tirdzniecību un informācijas apmaiņu nav nekā cita kopīga. Un arī pēc 100 gadu botiņu piegādes - Ķīnieši būs Ķīnieši - Krievi būs Krieivi.

Vai arī kāds ir iedomājies, ka no visiem cilvēkiem uztaisot kokteili nebūs vairs karu un būs iespējas labāk tirgoties? Tad tās ir kādu atsevišķa tirgotāju magnātu demagoģija. Visi vienādi - tātad bizness rullē.

Bet es vienalga skeptiski skatos uz visu iedzīvotāju apvienošanu. Katram ir savas paražas, katram sava reliģija, mēs Eiropā knapi spējam dažādos cilvēkos apvienot - visu laiku upurējot savus ieradumus, savas paražas. Es pat nezinu, kas būtu jādara, lai Āfriku apvienotu Ķīnu, kā cilvēkiem ieskaidrot, ka ir pienācis laiks - esam tiktāl globalizējušies, ka varam apvienoties, kopā būs labāk. Varbūt kāds var pateikt priekšā, jo esmu tam pa stulbu?

Es domāju, ka ASV zaudējot savu pozīciju pasaules dominancē - izbeigsies šī Mikija un Kolas kakafonija:

Rammstein-Amerika

, kuru, jau daudzi uzskata par globalzāciju. Ieskriesies ES, Dienvidamerika, Ķīnieši un Indieši - varbūt pat kādreiz Āfrikas kontinents. Un tad mēs paskatīsimies uz globalizāciju ar citu aci. Un mazāk par dažām superlielvalstīm uz pasaules nebūs, jo nav iespējams visus apvienot. Mēs tomēr esam ar pārāk dažādi. Nejau visus aizraus ateisms, savas kultūras noliegšana, vēlme no savas valsts izveidot kosmopolitisku rasu kokteili, kā mums Eiropiešiem. Šis ir maldīgs uzskats un mēs būsim tikai zaudētāji, būsim pazaudējuši visu, kas mums Eiropiešiem bija. Jo izņemot mūs - ši ideja nekur tālāk neaizies

Ek.. man slinkums tālāk rakstīt.
Es tikai gribēju teikt, ka, kad esmu novalkājis savas kurpes, tad tās metu ārā, nevis novietoju uz goda podesta telpas redzamākajā vietā.

Varēji jau paturpināt. Iespējams, ka tavos vārdos slēpjas kāda doma.
Tikai nekādi to nevaru izvilkt un saprast. Liekas vajadzēs papildināt zināšanas no kādas grāmatas, citādi es tos kosmopolītisma procesu galīgi nesaprotu

shuminj, you totally missed the point. iespeejams kkad veelaak uzrakstiishu garaak, bet nu, es to visu jau esmu ieprieksheejos postos skaidrojis.

+1


Mēs esam dažādi. Deal with it.

Pat eiropā iebraukušie musulmaņu ''draugi'', saka, lai respektē viņu atšķirīgumu.

Un par saturīgu, garu detalizētu spamu, apsolos nemest iekšā apcerējus par Darht Vader un teroristiskām organizācijām. Dažreiz pats pārspēju sevi

un senaak mees bijaam dazhaadaaki, un mums bija veel vairaakas religjijas, un veel senaak mees bijaam zivis, so what's your point? paarmainjas nenotiek?

Pārmaiņas notiek tikai mūsos. Ja arī tev 100% piekrītu, tad iebraukušie cittautieši, kā arī mūsu tuvējie kaimiņi par to ir citās domās. Un, jo vairāk cilvēkus iejaucam mūsu vidū, jo vairāk problēmu. Un nevar taču visiem izdabāt. Un noteikti mēs atkal būsim spiesti piekāpties - upurēt karikatūras un vārda brīvību.

Citāts no:
Diena.lv
Sestdiena, 2. janvāris (2010) 11:23

Nu.. es šaubos, ka to tev tagad kāds ģēnijs spēs atbildēt. Ja vien kāds jau nav paspējis izstrādāt detalizētu plānu par to, kāda tieši un konkrēti tā "sistēma" izskatīsies un kā tiks pārvaldīta. Nē, man nav konkrētu veicamu pasākumu piemēru, lai šādu pasauli ieviestu jau pēc mēneša/gada/whatever.
Kosmopolītisms, manprāt, ir vairāk kā vīzija. Ideja par to, kas pasaule varētu būt tā vietā, kas ir tagad.
Tu piesauc pagātnes un tagadnes faktus, ar tiem mēģinot būvēt ceļu uz nākotni. Pilnīgi saprotams, ka, ja paņem to, kas bija un to kas ir, tad nākotnē neko citu arī nevar gaidīt. Vajag jaunu pieeju.

Tas, ko es saprotu ar patiesu kosmopiltismu nav, vienkārši, virkne jaunu likumu un norādījumu, kā jādzīvo. Vai varbūt tam ir cits nosaukums. Nezinu. "Kosmopolītisms" pagaidām liekas vistuvākais.
Anyway. Tas nav uzspiežams cilvēkiem. Cilvēki paši to izvēlēsies, kad un ja sapratīs savas patiesās vienojošās saknes - bioloģisko cilvēciskumu un mūsu kopīgās mājas - planētu, atmetot izdomāto un šķeļošo atšķirīgās kultūras bagāžu un apvienojot spēkus kopīgiem mērķiem.
Cilvēki jau tā ir pietiekoši atsvešinājušies no savām oriģinālajām saknēm. Atsvešinājušies no dabas un tās pasaulīgajiem cikliem. Ja mēs nemainīsimies, tad es ļoti šaubos, ka kā rase vispār izvilksim vēl nākošos 1000 gadus. Kādas ierobežotas cilvēku grupas t.s. "kultūras" saglabāšana man šajā kontekstā liekas muļķīga. Nu un.. nekas jau nenotiks, ja arī cilvēce nemainīsies un aizies bojā. Vēl viens sīks un neveiksmīgs evolūcijas atzars par dzīvības tēmu plašajā visuma laiktelpas plūdumā.


Apzinoties iepriekš pieminētās dabiskās izcelsmes saknes, tāds dalījums kā eiropieši/aiziāti/amerikāņi/whatever, manuprāt, kļūst pilnīgi nejēdzīgs. Līdz ar to arī viss tas "kas mums bija".
Turklāt, jau jau tas, ko tu mini kā "kas mums ir" ir tikai mums un tikai mums arī vien vajadzīgs, tad vajadzības gadījumā arī mēs to varam atmest. Savādāk gandrīz vai izklausās, it ka, kāds no malas mūs par to sodīs.

Kaut kā skumji raudzīties, ka šeit spriež par kosmopolītismu un globalizāciju no pagātnes faktiem un materializē katru problēmu pēc sava pasaules skatījuma un pataisa to galīgu.
Skatīties nākotnē (pec izteiksmes kur "0--tiecas-->bezgalība") nozīmē arī pašam būt gatavam atīstīties garīgi un saprast, ka mācība par esošo un esamību - pasaules uzbūvi, kā tā ir uzbūvēta un kā mijiedarbojas spēlē MĪLZĪGU lomu mūsu vīzijās par nākotni. Pati lielākā kļuda, ko pieļauj praktiski visi tie tā saucamie eksperti un skaitļu skaldītāji ir, metaforiski izsakoties, paņem prizmu, redzamo gaismu sadala varavīksnes krāsās un tad ņem un pūlas sev tīkamo krāsu padarīt spožāku, spilgtāku un netīkamo mazāk pamanāmu. Skatoties pagātnē var viegli saskatīt, ka praktiski visas pastāvošās kārtības agri vai vēlu izsmēla savu potenciālu balstoties uz atklājumiem zinātnē un to kā šie atklājumi maina uzskatus. Tas kurš domā ka tie allāham dauzošie pieri un tagadējam dievam rokas mežģošie un krustus metošie to darīs mūžīgi ir konservatīvs idiots. Jo vairāk tiks izdībināts par pasaules uzbūvi, jo smieklīgākas liksies tās reliģiskās dogmas, ko pašlaik sludina gan muslimi, gan kristieši, nemaz jau nerunājot par visām citām reliģijām un pseidoreliģijām sauktām par sektām, kuras kalpo tikai un vienīgi mantiskajam labumam priekš to dibinātajiem.

Šumins un tam līdzīgie tagadējos 6+ miljardus uztver kā bezsmadzeņu radījumus un izslēdz iespēju, ka vidējais izglītotibas līmenis varētu celties. Lai arī tas notiek ļoti lēnām, tomēr tas notiek. Un tas spēlē svarīgu faktoru iekš spējas savstarpēji saprasties. Katrs uzskatu strīds ir individuālā zināšanu limita neizbēgama konfrontācija ar kaut ko jaunu vai veicu.
Parašas var reducēt līdz monotonam muskuļa refleksam uz konkrētu kairinājumu no individuālas piereidzes, kultūru var reducēt līdz kategorizēšanai grupās kur atiecīgi indivīdi reaģē identiski vai ļoti similāri uz konkrētu kairinājumu. Saduroties divām grupām (kultūrām) ar atšķirīgiem reaģēšanas veidiem uz vienu un to pašu kairinājumu, ilgākā vai īsākā laika posmā tiks pieņemts efektīvākais veids, tas ir viens veidiem vai visbiežāk abu veidu sajaukums ar lielāku vai mazāku dalību no katra veida

P.S. Gribas palasīt Shin-chan solīto dalījumu

Neliela atkāpe.

Vēture ir interesanta lasāmviela, jo atšķirībā no kādas idejas, kuru var idealizēt un pielīdzināt tai visas labākās īpašibas - mēģinot to realizēt, vēsturei ir pagātnes forma. Tas nozīmē, ka vēsture jau par līdzīgiem notikumiem var sniegt atbildes, kas notika, kā ideja dzīvoja, kā ideja mira un tās atstātās sekas. Tā teikt, nekāpsim divreiz uz viena un tā paša grābekļa.

Ivan Baranov - Revolution

Taču tāpēc, ka atsevišķi cilvēki to mēģina idealizēt un ar to attiesnot kādas rīcības, tā tiek nevajadzīgi izslēgta. Īpaši Latvijā, kad vaiga pacelt patriotismu un veicināt Krievu nicināšanu, tiek citēta vēsture, kas rada vēlmi to labāk nekā aizmirst. Tieši tāpat kā Imāms slēpjoties aiz reliģijas aicina nogalināt infideļus. Lai gan reliģija uz to neaicina, nebūs neviena pravieša ieteikums nogalināt savu kaimiņu un izvarot viņa meitas. Un tieši tāpat kā reliģai ir vienojoša nozīme, arī mums izprotot vēsturi pareizi, mēs varam vienot cilvēkus. Kaut no tās pierādot to, ka cilvēki vienmēr ir gribējuši dzivot mierā un veicināt savas kultūras attīstību, respektējot citu vēlmes. Tā teikt, pareizi saprast Liberālisma idejas.

Un tagad mazliet par tēmu.

Ja pieņemam kosmopolītismu par vīziju, par kādu labu ideju, kas vienos visus cilvēkus tad 100% ar visām četrām ķepām to atbalstu. Paldies xikes un Shinobi-sama par tumsonīgo cilvēku apgaismošanu. Es biju iztēlojies, ka šai idejai jau ir praktiskas aprises, nevis tuvošananās bezgalībai, jeb kā man fizikā pie optikas mācīja ideāli melns ķermenis

Bet tikai gribējās kaut ko visiem mūsu kosmopoliskiem otakiešiem pajautāt, vai tad esam izdarījuši pietiekam, lai tuvotos šai vīzijai? Vai esam izpratuši šīs idejas pamatu - Liberālismu? Vai tad liberālisms ietver tikai citu vērtību cienīšanu, atsakoties un nemīlot to, kas mums ir - kristīgās baznīcas, eiropiešu vārda brīvību, mūsu pašu Latvijas kultūru? Domāju, ka arī esam mazliet nošāvuši par greizi. Aizmirstot to, kas mēs esam, lai izpatiktu iebraucējiem - mēs nejau tikai uzlabojam apkārtējo klimatu citiem par labu, bet paši labās idejas vārdā izmirstam. Un Eiropa pārvērtīsies par ko līdzīgu bijušai Dienvidslāvijai. Domāju, ka arī stingrāku vārdu vaiga pateikt iebraucējiem, lai saprot, ka ir arī jāciena mūsu vērtības - un nekautrēties to citiem aizrādīt. Jo kā jau ir viens teiciens - patiesība atrodas kaut kur pa vidu

Pats tikko sniedzi jauku piemēru, kā dažādas kultūras var izmantot nelabu lietu kūdīšanai.
Bet tad atkal, es šaubos, ka ja mūsu sabiedrību tagad pēkšņi paņemtu un iemestu patiesi kosmopolītiskā pasaulē, tad neatrastos iegansti konfliktiem un negācijām. Pat ja vairs nebūtu atsķirīgu kultūru, cilvēki noteikti atrastu citus iemeslus, kā pakļaut, ietekmēt, izmantot.
Mūsdienu sabiedrība kāda tā ir tagad, tam ne tuvu nav gatava. Un tavs piemērs par savu dogmatisko tradīciju "upurēšanu" tikai to pierāda. Cilvēkiem pašiem vispirms jāmainās. Kā jau teicu, tas nav uzspiežams. Manuprāt, tas iestāsies, kad cilvēki tam būs gatavi.
Un kā man pašam izskatās, ka viss lēnām notiek. Cilvēce mainās. Lēni, bet mainās. Un kā jau kāds teica - ja nenotiks kaut kas, kas atsviestu mūsu tehnoloģisko attīstību akmens laikmetā, tad nākotnē kaut kad noteikti kas tāds izveidosies. Vai mēs to piedzīvosim un vai tas notiks ātrāk, pirms tiks izsmelti visi planētas resursi, tas ir cits jautājums.
Visam savs laiks.

Es tikai priecātos, ka vidējais izglītības līmenis celtos. Jo citādi to vien pēdējā laikā daru, kā reālā dzīvē skaidroju elemtāros politiskos un sadzīves procesus. Omei, ka valdība nav pensijas iekrājusi viņas dzīves laikā kā lielu naudas kaudzi, bet, ka tās izmaksā katru gadu no ieņemtiem līdzekļiem. Draugiem, ka Krievi ir okey. To, ka Islāms nav analogs "Main Kampf", bet tā ir tāda pati reliģiska grāmata kā Bībele un neaicina visus nogalināt. Kāpēc jāmaksā nodokļi, kāpēc jāiet uz vēlēšanām. Reti kurš zina savas tiesības darbā - darba likumu.
Es neuzskatu, ka liela daļa apkārt būtu bez smadzenēm, taču ir cilvēki, kas tik ļoti ir iegrimuši savā mazā dzīvītē, ka nemaz nezina, kas notiek apkārt (kaut arī ar smadzenēm). Šo es vairāk saskatu kā neatrisinātu problēmu, jo šie cilvēki ir visvieglāk manipulējami, un jo šo cilvēku ir vairāk, jo nestabilāka valsts.

Ar biežāku diskusiju var paveikt daudz vairāk, nekā ar izvairīšanos no atsevišķām lietām (Tabu). Problēmu tēmas vaiga vairāk apspriest (arī skolās), un ļaut cilvēkiem plēsties nonākot pie vēlamā rezultāta. Otrā reizē pēc produktīvas diskusijas, tam būs imutitāte pret atsevišķo cilvēku demagoģiju

Iesākumam pielikšu klāt šo ģeniālo video, kuru jau n-tās reizes esmu licis visur, kur skaidroju globālisma būtību Shumina minētajiem "mazajās dzīvītēs iegrimušajiem" (jē, jūtūbs izglīto):