Ok, varbūt tas man tikai tā, bet nejauši iedomājos, varbūt vēl kādam.
Nez, varbūt izlepis esmu, vai arī anime industrijā pēdējā laikā viens vienīgs crap vien ir, bet pēdējā laikā (un vispār jau labu laiku), vienkārši, lielākā daļa anime vairs īsti neiet pie sirds.
Jau pirmajās sērijās sāk apnikt, kaut kas sāk kaitināt un nepatikt. Reizēm gadās pat pirmo sēriju īsti līdz galam nenoskatīties, lai saprastu, ka negribu vairs redzēt tālāk.
Kā spilgtāko piemēru varu minēt jau diezgan paveco AIR. Daudz bij dzirdētas atsauksmes, ka esot labs un ļoti labs anime. Domāju, noskatīšos es ar, ja jau tik labs. Taču, kaut kas man tur īsti nepatika. Noskatījos 1. sēriju, gandrīz sakostiem zobiem, arī otro un viss, tālāk nemaz negribu.. lai arī kas tur notiktu. Vēl kādas 2 reizes mēģināju sākt skatīties, bet .. nop, vienkārši nav priekš manis. Vēl, kas uz sitiena ienāca prātā- Onegai Teacher. Tam gan tiku aptuveni līdz vidum un tad man "piegriezās", bet ideja tā pati: pilnīgi sāk kaitināt dažas lietas un rodas sava veida nepatika pret seriālu. Vēl - Bokura Ga Ita (ceru, ka pareizi atceros visus tos nosaukumus) - šim pat neizturēju pirmo sēriju līdz galam.
Lai nebūtu tikai romance-stuff, next, Gunslinger Girl. Lai arī man patīk stāsti ar pamatīgu traģiskuma devu (kā piemēram, Grave of Fireflies),bet šis arī nespēja "paķert". Otrās sērijas vidū arī šis tika atmests. Līdzīgi gāja arī ar Noir. Nja. Tenjou Tenge. Viena no lietām, kas šeit nežēlīgi sāka kaitināt jau pirmajās sērijas, bija lielais uzsvars uz etchi.. Tad vēl pāris citi krapīgie, tai skaitā Air Gear u.c.
Ar fantasy nav labāk. It kā sākumā pat ļoti pievilcīgs izskatījās Utawarerumono (sry, ja nav precīzi). Tomēr arī šis pēc ~6 sērijas, apmēram, apnika un tika ierindots to anime kategorijā, kuras, visticamāk, nenoskatīšos līdz galam vairs nekad. Fate Stay Night. Ok, apzinos, ka neesmu spēlējis spēli, un tādēļ varētu būt loģiski, ka mani nesaista, bet tik un tā.. skatoties pirmo sēriju, atkal pazīstamā sajūta liek par sevi manīt. Tsubasa Chronicles. Cmon, ģeniāls gabals, it kā.. tomēr, arī par šo zuda interese ap kādu ~10. sēriju. Twelve Kingdoms. Visi liela un slavē, nez, es nevaru tik līdz pirmās sērijas galam XD.
Visādus tur sport,mecha un vēl varbūt kāda, kuru patreiz nespēju iedomāties, tipa un žanra pat nemaz negribas mēģināt, jo jau tagad sajūta, ka nebūs labi.
Jā, es zinu, ka visas manis nosauktās animes nav tās pašas svaigākās, taču man jau vairs nemaz negribas mēģināt. Paskatos reklāmas bildīti iekš aniDB.net, palasu aprakstu un saprotu, ka arī šis nav priekš manis. Reizēm, tā skatoties, rodas sajūta, ka daru kaut ko galīgi nelietderīgu un, pilnīgi noteikti, jābūt n-tajām lietām, ko darīt būtu vērtīgāk, laia arī nevienu nevaru iedomāties.

Taisnība, gluži pilnīgi cerība vēl nav zudusi, un reizēm gadās kāds brīnumains gabals, kas nez kādu dīvainu iemeslu dēļ, tomēr spēj uzturet interesi līdz pat beigām. Bet tādu ir šausmīgi maz un atrast gadās reti. Te var minēt Ergo Proxy, ko noskatījos (sev pēdējā laikā netipiski) vienā laidā no sākuma līdz beigām, FMA, Wolf's Rain, Honey & Clover, Somedays Dreamers, kā arī Ruroni Kenshin, visu seriālu. Heh, pašam bij brīnums, ka varu mierīgi nolūrēt seriālu ar 90+ sērijām, bet nespēju izturēt lielo vairumu gabalus ar 12 epizodēm. Jā, no pašiem jaunajiem vēl, par brīnumu, sekoju līdzi Death Note.

Nu tā, kaut kā.. manas pārdomas par šo visu. Moš kādam kaut kā līdzīgas sajūtas?

Pievienojos.
Bet man rodas tāds jautājums - vai anime ir palikusi crappīgāka vai vienkārši tas viss ir sācis apnikt (konkrētāk - vecums). Kādreiz tika skatītas visas animes pēc kārtas, pat crapi likās tīri ok. Tika cītīgi sekots jaunajai sezonai, lai neko nenokavētu. Bet nu tagad, no jaunās sezonas novelku tikai tās sērijas ko citi ļoti izslavē, pārējām apskatoties uz bildi, izlasot aprakstu un noskatoties treileri skaidrs ka pēdējais craps. Vesels seriāls nav noskatīts jau pāris mēnešus. Cik ntie seriāli nav sākti skatīties, bet parasti viss apstājas pie pirmajām sērijām un tu saproti - šis nav tas ko tu gaidīji no seriāla, kārtējais fanserviss, ecchi utt.. un nav vērts tērēt laiku pārējām sērijām.
Pēdējais kas ir skatīts no jaunajiem gabaliem - Eureka seven, Ergo proxy, Mushishi.. seriāli uztaisīti godam.
Vēl sekoju līdzi Naruto un Bleach - lieliski seriāli kur var redzēt ļoti labus cīņu skatus n-sēriju garumā

Vēl viens variants - varbūt tev (un man) anime ir apnikusi? Gribās redzēt ko jaunu. Es, piemēram, pagaidām animi esmu aizstājis ar Āzijas filmām. Vismaz kautkas savādāks

no jaunajiem jau nu kādu laiku nav īsti ko skatīt, bet vienmēr eksistē arī <2000. gada gals atliek tik pameklēt, protams, ja nav nekas pretī pret non-cgi gabaliem un stāstiem, kas neietilpst 13/26 epizodēs

un jebkurā gadījumā - manga pāri visam. vismaz man tā saista interesei un tiek patērēta vairāk kā anime

nav nekaads briinums, ka redzot vairaak - kljuusti ar laiku kritiskaaks/prasiigaaks un saac smiiknjaat ja kaads baigi slavee average shovu, jo redz vinjam tas labi ja piektais.
P.S.
par Juuni Kokki .. man pasham baigi pirmaas epas besiija, ilgu laiku atliku, liidz beidzot tiku paari pirmajaam 5(?) epaam cauri (liidz uzvarai paar zobena garu). imho tieshi tad arii saakas viss tas, par ko visi slavee sho animi ;> .. un kaapeec shii iraid mans miiljaakais fantasy zhanra shovs. analogjiski bij arii ar Monster .. neskatoties uz citu slaveeshanu, pat to, kuru viedokljus es cienu, peec pirmaas epizodes noskatiishanaas es atkal shim shovam sevi piespiedu pieveersties tikai kad jau bij complete , un - nenozheeloju [tm].
P.P.S.
neviens neliek visus jaunos sezonaa 50 shovus skatiities. taapeec jau arii pasham jaaatlasa peec savas gaumes. vai arii - velc/skaties oldschool shovus ;>

Jaunas animes kļuvušas kaut kādas pasīvākas, man tā liekas, un ātri apnīk. Es tagad paņemu skattīties kādu 95. gada animi un... tur ir enerģija, ka gribās skatīties tālāk. No jaunajām animēm ļoti reti kad nolemju kādu noskatīties līdz galam. Bet dažas viduvējās animes vēl dažreiz noskatos līdz galam priekš "galočkas".

Vispār pirms kādiem 4 gadiem sāku veidot anime rindas sarakstu, ko gribētos noskatīties. Dažas uzreiz sāku skatīties, dažas rindā pierakstīju. Tagad man sakrājās milzīga anime rinda, un es vēl joprojām neesmu sācis skatīties to pašu pirmo anime, kas man ir pierakstīta pēc plāna. Un nez vai vispār kādreiz sākšu pēc plāna kaut ko skatīties. Visu laiku ņemu kaut ko no jaunajiem gabaliem skatīties vai to, kas sarakstā nav pierakstīts.
Laikam galvenais, lai būtu saraksts... ir atzīmēts, ka vajag, bet skatīties nav obligāti.

Hmm, pašlaik cerības lieku uz Eureka Seven.. kinda, intuīcija, ka varētu būt labs. Nn, tad jau redzēs.
mm, Naruto es kādu lērumu ar sērijām izlaidu un atsāku sekot līdzi no jaunās Hurricane daļas. Secināju gan, ka neko nezaudēju, ka neredzēju cik tur tās n-tās filleru sērijas. Nu, kas zin, moš tagad aizķers.
Hmm, varbūt ar.. vecs(i) palieku(am) O_o, Kaut kāda mistiska apātija. Principā, man, vismaz, līdzīgi paliek arī ar visu citu, kas kādreiz likās interesants un labs. Ne tikai anime. Negribas pat vairs nevienu spēli spēlēt. Protams, vienmēr un visur gadās daži, reti izņēmumi, bet nu, lielākā daļa vairs kaut kā nesaista.
Filmas, protams, ir savādāk, bet arī tās, lielākā daļa vairs nespēj īsti aizķert. Lai gan neesmu tik daudz skatījies kā anime, bet tomēr. Vienu brīdi bij laiks, kad skatījos dažādas Āzijas filmas, tomēr, kaut kā diezgan ātri apnika. Nez, vai nu pasaule iet uz grunti, vai nu man tiešām jāmeklē kas radikāli jauns.

gunslinger girl- no apraksta domaju ka baigi labs, bet ne iipashi sajuusminaaja ;p
bokura ga ita- tam gan es sekoju katru nedeelu, love romance
visu izlieliitie furi kuri- staav liidz galam nenoskatiits, galiigi nesaprotu; un NGE- ar nesaprotu ar ko tik daudzus aizker, 2 ovas veel staav nenoskatiitas

Oh you poor bastards, beidzot sapratāt, ka arī arpus anime ir skaista pasaule, kas pilna alkohola, narkotiku, seksa, adrenalīna un rokmūzikas.
Sen jau bija laiks, sen, tāpēc paņemiet glāzi Džeka, ievelciet kāsi, uzlieciet filosofu Džegeru, pagrieziet uz pilnu skaļumu, piezvaniet draudzenei, ja nav, tad fiksi atrodiet un nobrauciet no kalna ar dēli, un visas bēdas par šitīgām animēm aizmirsīsies, coz, tādas vairs nevajadzēs, mani mazie bumbulīši.

peace, yo, aigh!!!

P.S.

Ja nu ar draudzenēm ir galīgi švaki, tad kā alternatīvu noskatieties kādu live action pron.

No offence, bet visi, varbūt, nav izvirtuši alkoholiķi ar tieksmēm uz narkotikām. Un ko darīt tiem dažiem "dīvaiņiem" šajā "normālajā" pasaulē? Sheeh, par ko cilvēki domā?
Kas attiecas uz visādiem porn gabaliem, vienalga, zīmētiem (aka hentai) vai live-action. Tici vai nē, bet tie piegriežas vēl ātrāk, nekā standarta anime.

PS.
Mūzika - gaumes lieta. Pagaidām gan vēl ir daži gabali, kas neapnīk un kurus var klausīties vēl un vēl.

Njap, taa nu vish i...

Vieniigi nepaspeeju nobraukt ar to deeli, kaut kaa nesanaaca laika.
Jo agri vai veelu vienu un to pashu Animeju skatiishana, kuraam tikai mainaas nosaukumi - joki un scenaariji visi vienaadi, vajadzeeja piegriesties. Laigan veel var iegrimt speelju pasaulee - Ragnarokaa
Nav ko seedeet maajaas, un veel tuvojas vasara - taaka daudzi atradiis ko dariit labaaku un forums izmirs veel, vairaak.

Taapeec necerat uz kaut kaadu briinumu un Animeem. Labaak Get ife (Jaunaa mode).
Nerdiem pamazaam laiks izmirt...

Beidzot laiks samekleet kaadus hobijus un saakt dziivot

Xikes, tu vienkaarshi slimo ar depresiju, tev jaamaina uzskati par dziivi un jaanosprauzh prioritaates un meerkji, jaanostabilizee sava principiaalaa peeja lietam vispaariibaa. Pagaidaam tur runaa kaa aizdzeeries tiinis, kuram pohas notrulinaajushas jebkaadu uztveri.

Bet runaajot par apnikumu, tad taads nav radies, driizaak rodas kaads periods peec kaadas konkreetas anime complete versijas, kad veel kaveejas iespaidi. Kad ir noskatiits pietiekosh daudzums animes, tad jau ir savi kriteeriji un prasiibas kaa Church jau mineeja. Labi shovi tiek regulaari radiiti, tikai vinju nav dadz.
BET tehno atiistaas un shovos animaacija vai skanja briizhiem speej kompenseet shaadus taadus sizhetiskus artefaktus (subjektiivaa veerteejumaa). Spilgts piemeers ir Seirei no Moribito jauns shovs no Production I.G. Pirmaa epa bija vizuaals baudiijums. Veel viens piemeers ir Kishin Taisen Gigantic Formula, shim shovam ir vienkaarshi BURVIIGA acij tiikama un personiigi ljoti miilja animaacja characteriem. Reprezentee/atspoguljo dabiigo kawaii'ismu japaanietees, melnaas spiidiiaas acis ir kaa melnaas peerles.
Viens no jaunajiem shoviem kursh ir speejis aizkjert ar savu humoru un slapstick atieciigo animaaciju ir Hayate no Gotoku.

P.S. Apnikums iestaajas tikai taadiem kuri nezin ko vispaar ir gribeejushi redzeet skatoties anime kaa taadu.
Man taa ir kultuura un japaanju valoda, deelj kuras skatos gan anime gan japaanju draamas. Paareejo gaushanaas izklausaas peec beerna chinksteeshanas peec tam kad pliisha laaciitim, ko nopirkusi mamma ir izbirusi peedeejaa skaida.

Ja anime sāk apnikt - viss ok, izdomā kaut ko citu, kas tev varētu šķist interesants. Ja nu nevelk vairs animes skatīties, nevajag tīši meklēt kaut ko, kas varbūt patiktu. Tas nu noteikti nav labi - piespiest sevi skatīties animes un vēl paralēli šaustīt par to, ka velti pavadi laiku. Šāds te iekšējais konflikts ne pie kā laba nenovedīs.
Ja viss ir apnicis - iespējams, jāapmeklē speciālists.

Par anime - viss ir individuāli. Dažiem piegriežas ātri, un sāk šķist viss krapīgs. Citi skatās animes ilgi un dikti un atrod tajās aizvien jaunas lietas. Tāpat arī kā dažiem alkohols un tā iekšķīga lietošana šķiet interesants laika pavadīšanas veids... Dažiem piegriežas ātrāk, citiem atkal nē.

Man, piemēram, vēl joprojām atrodas animes, kuras aizrauj. Tas notiek reti, un pēdējā laikā arī īpaši nemeklēju neko, ko tādu noskatīties. Piemēram, Slayers. Kaut gan sliecos tomēr nepiekrist, ka jaunākās animes paliek arvien krapīgākas - jā, anime un mangas industrija aizvien palielina apgriezienus, un komercializējas. Faktiski tas jau ir noticis. Vēl ir arī idiotiskā lolicon/panties problēma, kas saistīta ar outkāstiem-otaku-perviem Japānā. Šī iemesla dēļ rodas tādas animes kā Venus Versus Virus, Ichigo Mashimaru un citas - tām ir pietiekoši liels noiets Japānā. Un tomēr starp visiem tiem mēsliem atrodas pa seriālam, kas tiešām mani uzrunā.

Drīzāk tad jau skatītājs paliek aizvien izvēlīgāks. Nu, vai arī perversāks

domaaju, ka man joprojaam peec vairaakiem gadiem nav apnikusi anime/manga kaa hobijs/briivaa laika pavadiishanas veids arii taapeec, ka man tas nekad nav bijis domineejoshais/vieniigais, bet viens no daudziem. nekad neesu paartraucis lasiit graamatas, skatiities filmas, klausiities muuziku, lietot alkoholu un jaa, arii datorspeeles. ;>
man domaat, ka sci-fi/fantasy graamatas man pat ir pirms animes patikshanas zinjaa, neskatoties uz ljoti lielo redzeeto shovu skaitu. fenzin.org banzai!
shaubos, ka liela dalja no citiem foruma apmekleetaajiem ir noveersushies animes peec no citaam intereseem / hobijiem. un shaubos, vai tieshaam veeraa njemamai daljai ir tieshi fanaatisms. vienkaarshi viena no daudzaam patiikamaam lietaam, ar ko tajaa skaitaa pavadiit briivo laiku.
P.S.
arii ar jau mineeto lasiishanas hobiju - jaa, izlasiidams daudz, esmu kljuvis daudz kritiskaaks/piekasiigaaks/izveeliigaaks t.sk. arii graamatu zinjaa. bet vai to uztvert kaa probleemu? <g>

[quote]Xikes, tu vienkaarshi slimo ar depresiju, tev jaamaina uzskati par dziivi un jaanosprauzh prioritaates un meerkji, jaanostabilizee sava principiaalaa peeja lietam vispaariibaa. Pagaidaam tur runaa kaa aizdzeeries tiinis, kuram pohas notrulinaajushas jebkaadu uztveri.[/guote]

Domāju līdzīgi.


taa vispār, ko lai saka, man anime patīk jau no neatminamiem vecumiem agrā bērnībā, kad pa vācu kanāliem rādija sailor moon. un vēljoprojām nav apnikusi. Arī ir ļoti daudzi gabali, kurus atsijāju, tomēr, tā vietā skatos kautko tādu, kas der man.
Juuni kokkuki man nepatika pēc pirmās sērijas, domāju dzēst folderi, kurā biju novilkusi visu animi uzreiz, tomēr... tai laikā vietas uz cietā diska bija daudz, tāpēc atstāju, vēlāk, kad atsāku skatīties, nenožēloju, izrāvu cauri nonstopā. >.< viena no krutākajām anime ko esu redzējusi.
Air... nuu, man tuva bija tēma un pievilka tā mierīgā, smagā, vasarīgi lipīgā noskaņa, kas likās tik nostaļģiska, un vedināja uz lietu. kā arī chari bija tuvi, tik mierīgi sāpīga...mans fav anime ^.^ vienīgā anime, kas man lika raudāt, izņemot Pokemon pirmo mūviju...man bija žēl tā pikačū, kā viņš raustīja ešu un teica: pika... čuuu... ;_; XD ou well...

Teikšu tā, you need a new hobby. Ja slinkums ko meklēt,tad varu piedāvāt CO... :3 Jau sev tevi gribēju uzaicināt... ^^

Nu pirmkārt vēlētos izteikt savu neizmērāmu prieku par šo topiku, tā kā šajā forumā man nu jau labu laiku neizdevās atrast kautko o rastos vēlēšanās izlasīt līdz pēdējam postotajam tekstam, lūk šis man bija interesanti, paldies postotājiem.

Bet principā man ir arī kas sakās par diskusijas tēmu- tas ka animes sāk palikt garlaicgas nav Xikes depresijas vaina, to var teikt skaidri, jo viņa depresija līdz Londonas ielam nu noteikti nevarētu sniegties, tau arī man liekās ka pēdējā laikā ir gaužām maz lietu kas būtu vērtas skatīšanās. Ļoti liela daļa animes sāk veidot uz pop-auditoriju, tā kā anime kļūts populārs ne tikai ASV bet arī Eiropā, kam seko visi relām-promotional utt.anime, ta sakot 'tjap-ļap' lai tik ir, a publika tāpat apēdīs.

Es anime neskatos nemaz tik sen, mani tas veel joprojaam tieshaam aizrauj, tachu viens gan ir jaatziist- jaunaas animes ir lielaakaa dalja tieshaam sviestains craps. Es esmu no jaunaakajaam sezonaam iesaakusi vairaakas, to pashu Naruto un Death note, taas veel ir ok, tachu kaut kaa peedeejaa laikaa liekas, ka aizvien vairaak iznaak anime, kas ir praktiski identiska cita citai- viens un tas pats svc, mainaas tikai vieta, laiks un varonji. Tas mani patiesi saak kaitiinaat. Arii sizheti lielaakajai daljai jauno anime ir kaut kaadi puspabeigti un galiigi neveikli. Tachu man veel viss neizskataas tik traki. Gan jau visa shaa svc viduu varees atrast arii ko normaalu.

Visupirms vēlos pievienoties Yumes priekam, ka šāds topiks ir radies (un kāds no modiem to vēl nav paguvis aizklapēt, kā tas it noticis ar dažiem citiem topikiem, kuriem es uzdūros vien pēc to slēgšanas, lai gan labprāt būtu kaut ko iepļerkstējis).

Tālāk, OP jebšu Xikes identificētā problēma man nav sveša. Daudzas no viņa minētajāma anime (atskaitot Air un Twelve Kingdoms (dos šai anime iespēju, es devu un kā jau Church teica, nožēlot nenācās, ja neskaita to, ka smagi prasās pēc turpinājuma) tiešām liek vēlēties ko vairāk.
Noir - lēts mēģinājums izvilkt asaru no pagalam banāla stāsta par divām profslepkavām ar skeletiem skapī. Anime pārblīvēta ar sazvērestību teorijām, šaujošām mūķenēm, mirstošiem uzvalkotiem vīriem (man leikas kāds viņus šajā anime klonē) un ...nu bija tur kautkas vēl kas mani neizsakāmi tracināja taču nespēju atcerēties, jo skatījos sen atpakaļ.
onegai teacher - come on, skolotāja citpalnētiete+vidusskolēnu hormonu vētras+mēģinājums tam visam piešķipsnot dramatismu=kaka.
Tenjou tenge - par šo jau esmu ne vienreiz vien izteicies. Spilgts peimērs tam kā anime veidotāji cenšās izpatikt visiem auditorijas segmentiem, kā rezultātā tāds skatītājs kā es tiek ignorēts.
P.s. neviens man neiestāstīs, ka ar tādiem buferiem, kā šajā anime var nodarboties ar cīņas sportu, un vispār dzīvot normālu dzīvi. Foruma jaunkundzes, kur jūsu atbalsts?
Air gear - skat. Tenjou Tenge, tikai vairāk skrituļslidu (vai kā nu tur viņas sauc) un mazāk martial arts.
Fate stay night - blockbuster,... not for me.

Sarakstam var pievienot vēl vienu anime, kuru es skatījos ar interesi, bet tiekot paŗi pusei aizvein biežāk sāku sev uzdot jautājumu wtf? Šī anime, protams, ir GunGrave. Tāds potenciāls kļūt par Top 10 of All Times anime un vienlaikus tik sapurgātas pat ne beigas, bet puse seriāla ir liels retums. Smaga vilšanās.

Tam, ka pēdējos gados anime kvalitāte ir samazinājusies var piekrist daļēji. Te patiesībā ir viens būtisks blakus apstāklis - anime "ražošanas" process ir kļuvis viernkāršāks un lētāks, tāpēc anime ar katru gadu iznāk kvantitatīvi vairāk, līdz ar to vairāk ir tās anime ko mēs varētu skatīties. Un kā es ne vienreiz vien esmu pārliecinājies savā dzīvē - jo vairāk tev ir ko skatīties, darīt, vilkt mugurā, dzert, utt., jo lielākas grūtības tev sagādā izvēle, kā rezultātā paveikts tiek mazāk, šajā gadījumā jo vairāk tev ir potenciālās anime ko skatīties, jo mazāk tev to gribās darīt (varbūt grūti izvēlēties). Ja mums nedēļā tiktu piedāvāti 2-3 seriāli, visi tos vilktu un blenztu uz nebēdu, bet ja tev tiek piedāvāti 20-30, tad jau tu apmulsti, vai arī paliec pie pārbaudītajām vērtībām, kā piemēram, Naruto, Bleach un One Piece, par ko tu vismaz esi drošs, ko no tām var sagaidīt.

Ja runa ir par mani, tad es šobrīd regulāri velku vien 3 anime seriālus, un šad tad pa kādam mūvim. Pārējais ko skatos ir mākslas un dok. filmas, kā arī humoršovi. Nekad nedomāju, ka stand up komedianti var būt arī smieklīgi. Tas ir, tā es domāju, pirms iepazinu Eddie Izzard daiļradi. Transvestīts, kurš iztirzā Bībeli un pasaules vēstures gaitu, damn right, that's funny.

Hmm, par tenjou tenge piekritiishu daljeeji. Ja ignoree buferus un beigas, tad pagaatnesatstaastiijums bija BAIGI labs.
Onegai teacher manupraat ir pat ljoti labs sava zhanra gabals, tagad ko tik harmonisku vairs nerada.
Veel viens faktors kas manupraat ir nemazsvariigs ir animaacijas stila domineejums laika gaitaa. Tagadinjaas naak modee konkreetus stilus atieciigajiem zhanriem, agraak bija, visi key animation uz vienu shablonu, tagad jau ir dazhaadiiba. Kaa arii datorgrafika ljauj adapteet autora stilus animaacijai labaak. Vecaas labaas kompaanijas Gainax/Bandai/I.G./Bones/Toei animation un veel dazhas, rada LJOTI LJOTI kvalitatiivus darbus, tikai tas nav biezhi, vienaa sezonaa 2-3 maksimums.

Man arī pēdējā laikā ir gadījies pāris reizes smagi aplauzties. Un tas nav tāpēc, ka man anime būtu apnikusi. Vienk kļūst arvien grūtāk atrast kaut ko tādu, kas tiešām būtu skatīšanās vērts. Black Cat pirmās 3 epas likās ļoti daudzsološas, bet ar katru nākamo epu tas pārvērtās arvien lielākā sviestā nu un jā arī hellsing ovas manī izraisīja vilšanos. Kaut kā pēdējā laikā baigi besī ārā tas, ka itkā nopietnās animēs čariem parādās tās stulbās sejasizteiksmes.

Runaajot par sejas izteiksmeem, tad man tas reizee liekas pat neatnjemama humora sastaavdalja no japaanju animaacijas, kas paraada emocijas. Vareetu pat teikt man ljoti patiik mangas stila animaacija, konkreets piemeers no ejoshiem shoviem ir Nodame Cantabile. Sho stilu vajag iemiileet, proms ja vinjsh ir kvalitatiivi atrazhots (gan vizuaali, gan seiyuu ierunaats), nevis nogurdinosh un nepanesams (Yamato Nadeshiko Shichi Henge).

Manupraats miilziiga probleema veel sleepjas tanii, ka shejienes 'otaku' njemot kaadu shovu skatiishanai jau pieprasa subjektiivaa liimenii sev piemeerotu sizhetu, to ko pats ir atsmadzenjojis un izfantazeejis. Anime scenaarija autors, jums neko nav paraadaa. Autori nestraadaa uz pasuutiijumu, lielaakoties taas mangu/novelju adaptaacijas, ja mangai/novelei/H speelei/vienkaarshi speelei ir pietiekoshi liels lasiitaaju pulks/popularitaate, vai vienkaarshi kaads ir gatavs nosponsoreet radiishanas izdevumus, tad arii liidz mums nonaak gatavais produkts. Ljoti reti ir taa ka pats pirmais ir anime, konkreets piemeers ir NGE, bet tas jau ir shedervs un shederviem iznjeemuma kategorija ir pashsaprotama ^_^.

Atļaušos neatbildēt, tikai nocitēt vienu jauku tekstu:

Bērns:
Ir pamanījis televizorā kaut ko dublētu (Sailor Moon, Technoman, Ronin Warriors, Robotech, Star Blazers, Speed Racer, Astroboy, Pokemon, Digimon...)
Tipiska vēstule r.a.a.:
"Ar ko tā 'anime' atšķiras no citām 'multenēm'?"

Tīnis:
Ir jau atklājis kaut ko citu, kas viņam patīk, skatās daudzas dublētās filmas un fano par sērijām, ko vecākie fani vairs tā neapjūsmo (vai arī neapjūsmo tik ļoti kā jaunie fani). Savā laikā tas bija oriģinālais Bubblegum Crisis. Vēlāk Kimagure Orange Road. Pēc tam Ranma 1/2.
Tipiska vēstule r.a.a.:
"Kas vainas Ranma/Pokemon/Sailormoon dublētajam variantam?"

Jaunietis:
Beidzot ir sapratis, kas vainas Ranma dublāžai. Gaida no anime kaut ko vairāk pēc tam, kad ir redzējis fragmentus no tādiem augstākā līmeņa seriāliem un pilnmetrāžas filmām kā Maison Ikkoku, Wings of Honneamise, Miyazaki darbiem u.t.t. Droši vien joprojām mīl vismaz daļu no tiem seriāliem, par ko jūsmoja tīņa posmā, taču mēdz staigāt apkārt ar MI|WoH|Laputa kopijām somā un paziņot: "Ņem un paskaties šo te."
Tipiska vēstule r.a.a.:
"'Kas vainas Ranma 1/2dublētajam variantam?' Tas ir izšķērēts, izcenzorēts, izrūnīts un piebērts ar naftalīnu, tas arī viss!"

Pieaugušais:
Pamatā jau ir izveidojis savu gaumi attiecībā uz anime. Viņu vairs īpaši neuztrauc tas, ko skatās pārējie. Parasti ir redzējis vai arī viņam pieder ievērojama anime un mangas kolekcija, kas savākta nebeidzamajā dziņā pēc pieaugošajām prasībām atbilstošas anime. Diezgan bieži šajā vecumā mēdz dibināt anime klubus.
Tipiska vēstule r.a.a.:
"Ko jaunu plāno [Gainax|Takahashi|Shirow|Otomo] un vai tas būs tik labs kā [Nadia|MI|GitS|Memories]?"

Pusmūža gados:
Sāk palikt arvien neapmierinātāks ar faktu, ka nespēj atrast neko tik labu kā filmas, ko bija skatījies agrāk. Ir redzējis gandrīz visu, kam spējis praktiski piekļūt, taču lielāko daļu uzskata par drazām. Parasti šajā vecumā ieņem augstu stāvokli anime konventos.
Tipiska vēstule r.a.a.:
"Kopš [1990|85|80|75|70|u.t.t.] te nav bijis nekā laba."

Večuks:
Zina itin visu, sākot ar sākot ar Ajas kurpju izmēru un beidzot ar Zeirama tehniskajiem parametriem. Stāv pāri visam, ieskaitot mēģinājumus konsolidēt anime sabiedrību. Eksistē nebeidzamā Zen stāvoklī ar cieņu pret anime. Parasti šajā vecumā sāk organizēt anime konvencijas.
Tipiska vēstule r.a.a.:
"Junga tēžu variācijas filmā Wings of Honneamise"

tā vien leikas, ka dažam labam te ir iestājusies pusmūža krīze....

imho fanaatisma/otaku-isma pakaapi ir nedaudz nepareizi viennoziimiigi piesaistiit pie vecuma.

Piekriitu Church, kaa arii nepiekriitu piedaavaatajama citeejuma daliijumam.
Ljoti neparieiz ir citeet amerikaanja versiju, jo pirmaam kaartaat pilniigi nepareizi reprezentee saskarsmi ar anime. Imho Bubble Gum Crisis ir ljoti ljoti labs darbs no mecha liinijas, tagadinjaas vairs taaadus netaisa.
Ja kaut nedaudz zin japaanju kultuuru un veesturi, tad var izsekot liidzi un atrast liidziibas ieksh anime/manga par atieciigaa laika cilveeku dziives uztveri un to atspoguljojumu sizhetaa. Par piemeeru var mineet 90. gadu darbus un saliidzinaat ar tagadeejiem. Muusdienaas personaashaachi ir vairaak atraisiiti, kaadreiz stiivi domineeja ideaalisms un strikts ljaunaa/labaa nodaliijums. Tagadinjaas intrigas un praata speeles ir jau pierasta lieta.

Akls fanaatisms un radosha pieeja saspridzinot smadzenes hobijam kas patiik (anime) ir divas dazhaadas lietas. Ljoti daudzos hobijos var atrast atieciigam valjaspriekam pakaartotu dziives filozofiju. Anime filozofs nav ne ar ko sliktaak par jebkuru citu filozofu, jo pamataa filozofeet ir maaksla. Iekalt kaada kurpju izmeeru ir bezjeedziigi, ja nu vieniigi tas kalpo kaa arguments personiibas vizualizaacijas/izpausmes apsriedee, vai kaut kaa pamato atainoto uzvediibu. Savaadaak var vienkaarshi arii njemt zubriit kaadu datubaazi. Bet datubaazes iezubriiishana nedod praata speejas, taas jaaatiista, analizeejot un filozofeejot un eksperimenteejot, kaa arii maacoties no citu kljuudaam, speejot saprast kapeec taa ir bijusi kljuuda.

Jā, sejas izteiksmes. Viens no galvenajiem atbaidošajiem faktoriem, kas parādās lielajā vairumā no jaunajām animēm. Humoru, it kā, vajadzētu attēlot.. un tomēr, tam domātas komēdijas. Tad kādēļ viņas iepīt arī puslīdz nopietnās animēs? Šitais arī mani tracina. Tad vēl arī skaļie izsaucieni, kas pavada minētās sejas izteiksmes. Nevienu reizi vien kāda anime pamesta tieši šī iemesla dēļ. Vispār nekad īsti nav paticis komēdiju žanrs kā tāds. Skatīties jau, protams, var, un reizēm ir pat jautri, bet nebūs nekad mans mīļākais.
Kādēļ anime? Kopš sevi atceros, man mūždien ir paticis skatīties, kaut ko zīmētu, kaut ko, kur nav robežu fantāzijai. Agrāk biju neglābjams CN fanāts, pēc tam atklāju RTL2 un visus labumus, ko tur savā laikā rādija. Un sanāca, ka anime sevī ietver viskvalitatīvāko sniegumu no zīmētas audio-vizuālās informācijas, kas man tik ļoti patīk.
Bet nu, izskatās, ka neesmu gluži vienīgais, kam liekas, ka pēdējā laikā ar vien vairāk savairojušies dažādi crapīgi gabali. Ik pa laikam jau uzrodas, kāds seriāls, kam izdodas aizraut. un tomēr, kaut kā reti, pārāk.
Saprotams, ka katram ir lietas, kas patīk vairāk vai mazāk un attiecīgi tad, viņš kādā konkrēta animē tās (ne)vēlētos ieraudzīt. Un tomēr, neuzskatu, ka tas būtu par pietiekamu iemeslu, lai piespiestu sevi skatīties kaut ko, kas tik ļoti atšķiras no personīgās gaumes, ka jau izraisa riebumu, lai tikai.. (nez?).. paplašinātu savu redzesloku(?) šinī jomā. Un tieši šādus crapus skatoties uzmācas pazīstāmā sajūta, ka jābūt kaut kam lietderīgākam, ko varētu darīt.
Sen jau sajūta, ka vajag kaut ko jaunu.

Ok, divi cilvēki jau ieteica man šo organizāciju. Kas gan ko zaudēt?
Sign me up.

Gluži manas domas. Citādi man nepioederētu BGC oriģinālie DVD



Lūk šeit al'tau;šis nepiekrist, tas saizškaš jau 70to beigās, 80tajos. Intrigs, plots-inside-plots...

Graamatas lasiit ir gudriibu smelties un sekot liidzi, nevis nolaadeet autoru par to ka sagrauj tavas iluuzijas.
Bet kopumaa, bezjeedziigi runaat ar taadu kaa tevi un tev liidziigajiem, kuri nejeedz saskatiit progresu. Anime industrija ir ljoti ljoti progreseejusi. Tu vari gausties chiiksteet niikuljot un pieshnjaukt pilnas ausis par 'zaljo zaaliiti vakardien', bet nu kopumaa skatoties anime kopskataa ir paceelusi savu kvalitaates liimeni. Tikai protams taadi, kuriem pirmaa (jebkura) graamata arii kljuust par likuma burtu, visai dziives izpratnei. Taadu ir neskaitaami, kuriem nejaushi patraapiijies kvalitatiiva autora labs darbs, tas arii ieguust koraana statusu, paareejaas graamatas (shai gadiijumaa animes) tiek aktiivi njergaatas un zaimotas.

Eeeh, dziives pieviltie! Speciaalists jums vajadziigs, lai atrastu motivaaciju dziives kvalitaates uzlaboshanai. Anime nav nekaada dziives aabece, bet gan kultuuras objekts.


Paarcheko veelreiz ko esi uzrakstiijis, un izlasi to ko es uzrakstiiju, iespeejams, sapratiisi. Neiet runa par aizsaakshanos, iet runa par domineeshanu kvantitatiivajaa produkcijaa.

bzzz.

Ir tikai normāli, ka kāda anime cilvēkam kļūst par visvisvis... Man šķiet ka daudziem te tieši tā vienīgā, izcilā un tā tālāk anime ir kļuvusi par iemeslu tam, ka viņš vispār pievērsies animes un mangas (sub)kultūrai. Vienīgi nezinu par to, kādas vērtības mēs meklējam tālāk - sava mīlotā seriāla klonus, vai arī to, kas vēl ir interesants šajā (sub)kultūrā. Ja meklējam klonus, velti tērējam laiku, neko sev neiegūstam, neattīstamies. Ja daudz maz vispusīgi iečekojam (sub)kultūru, gūstam iespaidus un atziņas, attīstamies.

Jebkurā gadījumā, agri vai vēlu tiek uzdoti "xikesque" jautājumi. Tās var būt anime "ēras" beigas vai arī jauns sākums, kā nu kuram.

Viss pamatā ir vienkārši - crap ir bijis vienmēr. Turklāt lielā vairumā. 90% visu lietu visos laikos ir bijis un būs crap. Jo vairāk tev kāda lieta patīk un jo vairāk tu uz to skaties, jo biežāk tevi pārmet no expertu ieteiktajām labām lietām uz nepareizi ieteikto vai paša atrasto crap. Līdz ar to sāk likties, ka viss kļūst sliktāks, lai gan patiesībā nekas nemainās. Prasības arī tikai pieaug un ja sakumā 50% liekas crap, tad pēc tam tas jau ir 90% vai pat 99%.
Ieteikumi ir tikai divi:
1. Izvēdini galvu - dabū citu hobbiju un dažus mēnešus vai pat gadus anime neskaries pat klat;
2. Relax and be happy - rodi ko interesantu arī crapā. Man Noir piemēram patika, lai gan es viņu līdz galam nenoskatījos. Man patika kustības un skaņas, bet ne pārāk aizrāva sižets. So what? Man patika kaut kas, bet pārējos es veiksmīgi noignorēju un kopsumma ieguvu baudu, kas arī ir mans iemesls kāpēc es to skatījos.

Tas ir kas līdzīgs pusmūža krīzei un tas ir katrā hobbijā.

Par ko es arī - laikam nevaiksmīgi - pūlējos atbildēt

Sterilizēt sevi, lai nekontaminētu pārējo cilvēci.

Pirmajā postā minēto problēmu sauc par veselā saprāta rašanos. Ikvienam agrāk vai vēlāk pielec, ka jebkurā nozarē nekad viss stuff's nav izcils. Attiecīgi izveidojas situācija, kad piedāvājums nesakrīt ar pieprasījumu. Gribot negribot, jācitē vecās pjanajas rožas Sērfija minētais filosofs Džegers: "You can't always get what you want..."

Nu ko ja apniik nafig skatiities dari tach kau ko citu Par fanaatismu hmzz man manliekas tads nekad nav bijis, nu vismaz taads kaa raada visados densha otako , genshiken un NHK man toch nav bijis. Kau ko jaunu labu gan jau ka izlaidiis. No peedeejiem shoviem kas taga iznaak Nodame liekaas vislabaakais.

Būtībā jau nav nekas jauns, ka ikvienā nozarē vienmēr ir bijušas un būs labākas un sliktākas lietas. Patiesībā, tā, arī manuprāt ir jābūt. Sen zināma patiesība. Ir jābūt kaut kam sliktam, lai varētu definēt tā pretstatu - labo. Ja viss ir vienāds, tad viss ir viduvējs, neinteresants un pelēks. Tad vēl, protams, eksistē vecā relativitāte - kas vienam labs, otram pēdējais mēsls, un otrādi.
Haha, sterelizēt sevi? Moš tad labāk sterelizēt to pārējo "cilvēci"? Abos gadījumos problēma tiks atrisināta. Kaitina nedaudz šī sabiedrības "ģeniālo" normu propoganda.
Anyway, sākotnējā ideja bija, ka arvien retāk izdodas atrast patīkamus un baudāmus anime. Bet nu, tas ta kā laikam ir skairs.
Mhm, vislabāka ideja būs tomēr par jauna hobija atrašanu. Vēl tik jāatrod kaut kas, kas tiešām būtu tā vērts.

Škiet pavediens ir nedaudz zaudējis pavedienu, kas no vienas puses ir ok, jo kaut arī sākotnējā problēma tika skaidri iezīmēta (tjipa, maz ko čolēt) vienozīmīgas un visiem pieņemamas atbildes, kāpēc tā? vienkārši nav.
esenci var iegūt sametot visus postus vienā čupā un no katra izvelkot pa domai.

Mana divkapeika:
Cilvēkam augot, pastiprināti nododoties kādai nodarbei, vai gūstot un uzkrājot zināšanas vai vienkārši info ir gluži dabiski, ka izstrādājas zināmi pieņēmumi, kam kā ir jābūt, un ko es no tās vai citas lietas vēlos un varu sagaidīt. Piemērs. Cilvēciņam 10-14 gadi, viņš lūr pokemonus, digimonus un jūgi. Yeah, spilgtas krāsas, baisie monstri, sprādzieni un lāzeri, un kas pats labākais galvenie varoņi ir manā vecumā (resp., es varu būt viens no viņiem, identificēties). Iet gadiņi un tu šīs ziepenes esi atēdies un tīri instinktīvi sāc meklēt ko jaunu, jo nenosakāma dzimuma, vecuma un izcelsmes būtņu savstarpējās cīņas (kuru iznākumu nenosaka objektīvi apstākļi) tevi vairs nespēj interesēt. Tālāk notiek sekojošais, cilvēks sāk formēt savu viedokli, attieksmi un vērtējumu pret to, ko viņš redz un izdara secinājumus. Ok man interesē gore un horrors, es iešu pa šo taku un attiecīga sižeta anime būs mans iecienītākās, protams, mūsdienās tīru žanru tāpat kā tīra gaisa vairs nav. ikvienam žanram būs piejaukti klāt vēl kā minimums divi, trīs, bet tas nemaina lietas būtību. Citam pusaudzim saistošas liksies jauniešu romantiskās attiecības skolas vidē (kā likums ar ecchi un fantasy elementiem). Citam atkal sirdi vairāk vilks uz dementia žanru, kas anime vidū ir diezgan plaši un kvalitatīvi pārstāvēts.
Un atkal cilvēciņš izbūries cauri visam ko konkrētajā žanrā var piemeklēt un nospriedīs, "jā, tas bija labenieks, bet tas savukārt pilnīgs sū..". Ļoti daudziem šajā brīdī, respektīvi brīdī, kad tu esi triecientempos pārskatījies anime, vai vispār da jebko iestājas tāda kā pārēšanās izjūta. Tev acu priekšā ir anime, ko tu vēl nesen labprāt būtu noskatījies, taču .... nelien vairs iekšā. Dažos gadījumos šīs izjūtas pavada iekšēja pārleicība, ka nekas labāks par to, ko es jau esmu redzējis tā pat tas nebūs ("zaļās zāles" fenomens). Vēl kadu pārņem paniskas bailes, ka skatoties anime tiek nelietderīgi notrallināts laiks (pamatots pieņēmums).
Šajā brīdī vislabāk, kā jau to daži iepriekšēji postotāji ieteica, ir paņemt pārtraukumu. Šajā pārtraukumā var atpūtināt prātu (skatoties viegli izklaidējošus seriālus, vai bezdeļkomēdijas).
Es nevaru pateikt konkrēti kurā brīdī šo celibātu pārtraukt, tam ir jānāk no iekšām
Bet talāk tu jau kā nobriedusi personība spēsi saprast un novērtēt ko, cik bieži un kādos daudzumos skatīties, ja vien tevi zem sava svara nenospiedīs milzīgais piedāvājums. Katrā ziņā, man filmu un anime pārbagātība komplektā ar ne pārāk labi saplānoto brīvo laiku rada vislielākās problēmas.

Ha, peec pirmaas posta puses man radaas iespaids ka ShinChan's meegina pateikt ka cilveki kas ir nu jau savos 20'ajos nu jau ir paaraugushi anime, tad man saaka likties ka vinsh skaidro to nevis paa paaraugshanu bet kaa nogurumu no taa, un beigaas viss nonaaca pie taa ka principaa vispaar truukst laika. Interesanta domu sekvence.
Kautgan, liela dala taa visa es apsluuti piekriitu.
Tomeer es veeletos uzstaa uz taa ka peedeejaa laikaa anime ir tik daudz ka 'labo' procents ir pazeminaajies, kas arii savukaart 'iek reizi iesper pa niereem'

nu ja taa godiigi pavediens jau labs kaa arii daudz kam piekriitu ka sman netipiski un es no saakuma tiessaam taisiijos daudz ko uzrakstiit bet... tad es atradu iisto un atgriezos anime zzndraa ar visu sirdi un dveeseli tele 2 animes mani vienkaarssi gaazz gar zemi ideaali skecci



ja taa nopietnaak paskatieties kas notiek kiino ssigada labaakaa filma kas pagaidaam iznaakusi krievu tuulkojumaa saucas "polnij ablom" un vinnai seko krievijaa taisiita filma "slug gosudaref" nu vai tad tas ir normaali???

taa kaa vieniigais variants kas atliek ir mikseet visu ko varam kiino seriaalus animes un teiksim kautv vai reklaamas kaa es jau augstaak mineeju un censties nokkert dazzas reti interesantaas saistossaas un veel neredzeetaas vai vismaz veel liidz galam neapnikussas vai orgginaali uztaisiitas lietas no visdazzaadaakajiem maakslas izpausmes veidiem


labi vismaz ka laba muuzika ir atrodama uz katra stuura salikta kaudziitees

BĻ**, es vairs nesaprotu, kas ar mani notiek, tajā edg shēmā sanāca, ka man reizē ir 10 un 20 gadu, šitas saka, ka esmu večuks!
Es visu laiku vai nu skatos anime, vai arī domāju par anime, par to, vai es guvu labumu no skatīšanās, kādas lietas tur bija, vai tur bija dziļāka jēga/intelektuāli zemteksti/Junga tēžu variācijas, un ja tādi bija, es domāju vēl ilgāk un vairāk, un vispār anime man bieži izraisa bezmiegu. Ko man darīt?

ja tu nebuutu tik jauna es teiktu paarguleet ...taccu katraa gadienaa vienalga vareetu nedaudz pieveersties dzzekiem teiksim....

Nezinu kā jūs, bet es animes skatos nevis tāpēc, lai tur meklētu dzīves jēgu, bet lai būtu ko darīt, kad galīgi neko citu negribās darīt. Laika pavadīšanai, tātad. Es cenšos nedomāt par to, kas kam ir līdzīgs un kas par ko ir labāks. Ja patīk, tad patīk, ja nepatīk, tad nepatīk. Viss arī nav jānoskatās.

Pēdējos mēnešos vispār praktiski neko vairs neskatos, jo vienkārši negribu uz momentu. Tas nav pasaules gals, tikai atpūta.

Hmmm...man arī ir bijis apnikums darīt lietas, bez kurām citkārt nespētu iedomāties savu ikdienu. Bet tas ir normāli un vienkārši vajag uz kādu laiciņu mainīt savu ierasto ritmu, jo cilvēki alkst pārmaiņu, pēc tam var atkal skatīties anime ar lielu sajūsmu. Es piemēram salīdzinoši ar anime faniem skatos tās diezgan reti, tāpēc man neapnīk.