Ņūtona un Einšteina gravitācijas teorijas atšķiras. Pat ja kaut kādā ģadījumā formulas sakrīt, kas norādītu uz to, ka Ņ.g.t. ir tikai E.g.t. speciālgadījums, viņas tik un tā atšķiras pēc pamatprincipa - Ņ.g.t. gravitācija izplatās momentāni (vai ļoooti ātri), kas ļauj tai izvairīties no viena efekta, bet E.g.t. gravitācija izplatās ar gaismas ātumu, kas rada jau pieminēto efektu (varu paskaidrot ja vajag (runa nav par gravitācijas viļņiem)), kuru dabā neviens vēl nav novērojis.
[quote=bubu,Mar 29 2006, 19:52]
Vai vari nosaukt kādu vienu teoriju, kas atbilst tavam "patiesuma" definējumam?
[/quote]
Ņūtona gravitācijas teorija - praksē nav novērots nekas, kas viņu apgāztu.
[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Nav fizikaa taadu jeedzienu kaa plakana gravitaacija, ne sfeeriska inerce. Man, muljkjim, "leeto" fizikai priekshroku deveejam nav saprotams, KUR iisti ir pretruna. Pasaki kaadu piemeeru, kur edg var saprast, ko tu ar to domaajis!
[/quote]
Normāli dabā mēs vovērojam gravitāciju ar sfērisku ģeometrisko formu - t.i. mēs, piemēram, ap zemi atliekot punktus, kuros brīvās krišanas paātrinājums ir vienāds (jo augstāk jo viņš mazāks), iegūsim sfēru.
Normāli dabā mēs novērojam inerci ar plaknes ģeometrisko formu - t.i. liftā, darot kā iepriekš, mēs atzīmēsim visu telpu. Tā kā tas mums neder, tad mēs brīvi izvēlamies random punktu un atsevišķi iezīmējam visus punktus, kuri atrodas pa perpendikulu no spēka virziena no pirmā punkta (pirmo gadījumu tas neapgāž, jo no sfēras jebkura punkta velkot perpendikulu mēs nokļūsim centrā). Mēs iegūstam plakni.
Tā ir dabā, bet Einšteins saka, ka mēs,sēžot liftā, nevaram pateikt vai uz mums darbojas gravitācija vai inerce (lifts paātrināti kustas), un ka vienīgais, ko mēs varam noteikt, ir spēka ģeometriskā forma (piemēram ļaujot krist diviem āboliem - krīt paralēli/plakne; krītot satuvinās/sfēra).
Es saku, ka neko citu mums nemaz nevajag, jo dabā nav iespējama inerce ar sfērisku ģeometrisko formu un gravitācija ar plaknes ģeometrisko formu.
[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Jebkuru reaalu skaitli var daliit ar citu reaalu skaitli. Iznjeemums: ar nulli dalot reaalu skaitli nevar ieguut.
Visi ziidiitaaji dzemdee savus mazuljus. Iznjeemums: piiljknaabis un ehidna deej olas.
Iznjeemumu eksistence ir normaala.
[/quote]
Izņemumu eksistence fizikā nav normāla. Tas novestu pie absolūta hausa, piemēram, kaut kādi gravitācijas mērījumi tiek veikti divās laboratorijās ar dažādiem aparātiem divās dazādās nedēļas dienās. 1.lab.pirmdienās veic mērījumus, kas saka, ka gravitācijas stiprums ir (m1*m2)/r^2, 2.lab.otrdienās veic mērījumus, kas saka, ka gravitācijas stiprums ir (m*r)/m1-m2. Loģiski spriežot mēs sakam, ka kāda laboratorija mums dod vepareizus rezultātus. Taču strādājot ar teorijām, kuras pieļauj izņēmumus, mēs secinām, ka pirmdienās gravitācijas stiprums ir (m1*m2)/r^2, bet otrdienās (m*r)/m1-m2.
[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Muljkjiibas tu runaa.
[/quote]
Pārbaudi, ja netici.
[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Nu, ja mees pienjemam shaadu teoriju, ka viss notiek paraleelaas pasaulees, tad jeega reekjinaat varbuutiibas vienalga paliek, jo nezinaam tachu, kuraa pasaulee atrodamies, taapeec kaads buus rezultaats.
[/qoute]
Parādās divas paralēlas pasaules, kurās katrā kaut kas ir noticis. Līdz ar to pastāv tikai divas realitātes, kurās mēs varam nokļūt, divas iespējas, 1:1, 50%:50%. Tad kā viena realitāte var pastāvēt vairāk, kā cita.
Sanāk, ka tās varbūtības ir muļķības, jo tā ir tikai sagadīšanās, ka mēs atrodamies realitātē, kurā pirmā iespēja ir notikusi biežāk kā otrā.
[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Fizikji cenjshas atrast citus, labaakus risinaajumus. Visu laiku. Bet es esmu tikai parasts mirstiigais, un nejuutos speejiigs atrast labaaku teoriju. Lai vareetu to izdariit, ir jaaiedziljinaas pashreizeejaa teorijaa, lai
labi izprastu taas probleemas un nodarboties pie spieshanas - kaada teorija vareetu "apiet" shiis kljuudas. Varbuut tas buus kaut kas pavisam fundamentaali atshkjiriigs no paareejaa, bet vienalga ir jaabuut speciaalistam, lai to izdomaatu. Es pilniibaa atbalstu alternatiivu teoriju mekleeshanu fizikaa un vispaar visaas jomaas! Tas, kas man nepatiik, ir, ka par kljuudaam, kaa tu, uzraada lietas, kuras nav pretruniigas.
[/quote]
Bet lai meklētu šīs kļudas ir jāapzinās, ka tā teorija ir nepareiza. Mūsdienās skolās teorētisko fiziku māca kā neapgāžamu patiesību, un, tikai tīri nejauši atklājo, kļūdu parādot profesoram tevi uzslavē par to ka tu esi uzlabojis teorētisko fiziku.
Tāpēc arī lielākā daļa izglītotu cilvēku svēti tic, ka Einšteins ir ģēnijs.
[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Stiigu teorijaa Gravitonam taapat kaa tradicionaalajaa "punktu" teorijaa tic (jaa, tas ir iistais vaards) tikai dalja. Kaa man staasta, tur esot daudz pienjeemumu un neprecizitaashu, ka pagaidaam nekas cits, kaa ticeet neatliek. Ir jaagaida, ko raadiis turpmaaki peetiijumi.
[/quote]
Stīgu teorijā ir tā lieta, ka viņa itkā ir pilnīgi pareiza, tāpēc neviens nevar izdomāt veicamu eksperimentu, kas viņu pierādītu, jo redz traucē vecās teorijas.
Mūsdienās, cik es zinu, vienīgā mīklainā lieta stīgu teorijā ir brānu (brane no membrane) saskaršanās, kurā formulas dod jocīgus (pilnīgi neloģiskus) rezultātus.