To ka Aigars, kurš rakstīja rakstus Delfiem par Linux un mūsu aigarius ir viena un tā pati persona, man bija negaidīts un patīkams pārsteigums.
Ļoti vēlētos par Linux attīstības jautājumiem parunāt šeit, nevis Delfi vidē, kur neviena normāla diskusija nav iespējama.
Ļoti vēlētos dzirdēt Aigara viedokli par Linux attīstību un bīdīšanu Latvijā.

Ragam shajaa jautaajumaa bija izcils skatiijums, tapeec atljaushos to atstaastiit: Kameer uz OS nebuus pieejams pietiekoshs kvantums speelju, tikmeer vija nebuus populaara. Skarba patiesiiba tomeer ir taada, ka liela dalja PC izmanto tieshi tam. Paareejie ir paaraak pieradushi pie Win vides un ne paaraak grib paariet.

Nav diez ko plasha doma, bet ceru ka tas risinaas diskusiju un eel vairaak ceru ka domas autors nav pret to ka es t publiceeju.

izsaku mineejumu, ka vismaz korporatiivajaa videe ir nedaudz cita attieksme pret speelju svariigumu datoros. tajaa skaitaa ar sankcijaam enforceejamas politikas veidaa ;>

ach. turpinot par korporatiivo vidi .. ne mazaak svariiga ir vesela kaudze lietojumu, kuriem obligaati jaastraadaa. eg. mails / document workflow / ticketing system / utml, papildus konkreetu amatu specifiskiem. daudz ko ir viegli realizeet/implementeet tajaa skaitaa uz linuxsha, ja tas tiek dariits no nulles. ne visai realizeejams daudzos lielos uznjeemumos/iestaadees, "where legacy rules the world", un nomigreet pat kaadu vienu majorlietojumu biezhi ir ljoti gruuti.
eg. - cik viegli nomigreet buutu exchange ar vairaakiem tuukstoshiem lietotaaju / vairaakiem simtiem gigu publiskajos folderos ar dokumentiem un darba grupu&dokumentu workflowa specifiskaam permiisijaam uz ko citu? vai nt / winnt failu/print/auth serverus ar vairaakos gados akumuleetu monstrozu struktuuru daliijumam pa serveriem/departamentiem/permissions/backup policies/utml/utjp uz sambu (tieshi lai 100% bez nekaadiem zudumiem no jau esosho datu/funkcionalitaates/klieta gala izmainjaam). nedriikst aizmirst arii daudzu inerci IT sektoraa. relearning arii nav pa velti. vai kaads ir intereseejies par eg. cisco/hp-ux/solaris/aix/linux kursu izmaksaam? ;>

ach. patiesiibas labad jaapiebilst, ka neskatoties uz pesimistisko postu, pats prefereeju *nix gan uz desktopa, gan laptopa, gan saviem serveriem. kaut kaa gadiijies, ka vismaz manis lietotajam aplikaaciju setam ir analogi linuxii, un to, kaa _man_ eertaako variantu, arii izmantoju. dual boot windoze man ir tikai un vieniigi gaameem. mmedia padariishanas (jaa, jaa. arii animes skatiishanos un mangas lasiishanu ;D) arii veicu pamataa zem linux. ar dazhiem pat plusiem (eg. cik daudzi var ar normaalu performanci skatiities animi uz p2-233-400 liidziigas kastes zem windozeem? ;>)

Ar corp vidi viss ir skaidrs - tur notiks kā būs lētāk/ērtāk un vadoties no izmantojamo aplikāciju klāsta. Ja kaut kāda svarīga accounting proga nebūs zem Linux, neviens nepiespiedīs šo korporāciju nomainīt darbastacijas OSu.

Manupraat, par plashaaku Linux izplatiibu vareetu runaat tikai tad, kad tas kljuus vienkaarshaaks un pieejamaaks parastam lietotaajam. Es speeles nespeeleeju, taa ka tam vismaz prieksh manis nav noziimes, bet arii ieinstaleet it kaa vienkaarshas programminjas briizhiem sagaadaa gruutiibas vai vismaz ilgu laiku, kameer izrokas cauri visaadiem manuaaljiem un forumiem. Pus gadu zinaamu iemeslu deelj esmu iestreegusi pie Linux un man veel joprojaam nav izdevies normaali uzinstaleet, piemeeram, kaadu DC++ aizvietotaaju, arii skanerim nebija supporta (kaugan tagad laikam kkas ir iznaacis) un par NTFS failu sisteemas lietoshanu lielajam cietnim esmu aizmirsusi (nekas cits neatliks kaa tikt atkal pie windows, lai kaut ko dariitu lietas labaa). It kaa jau cilveecinji straadaa pie vienkaarshoshanas, bet tas prasa laiku. Pie tam, kaut arii visas GNU/Linux OS ir buuveetas uz vienas baazes, taam ir daudz vesiju, kas rada izveeles gruutiibas un liekas probleemas.
Liekas, ka firmas jau taapat pamazaam saak lietot open source, ja vien nav nepiecieshamas specifiskas programmas (arii taas pashas graamatvediibas), kas, protams, tiek izstraadaatas tikai prieksh Windows. Jau sen ir grupinja to, kas straadaa tikai uz makiem un driiz buus arii Linux. Jaanjem veeraa to, ka firmas tomeer izveelas OS arii peec izmaksaam - Windows maksaa pats par sevi, toties ar to maak visi appieties un pashi atrisinaat elementaaraakas probleemas, tachu Linux apkalposhana izmaksaa tikpat un, ja veel rodas probleemas, tad var gadiities ka firmai ir lielaakas izmaksas lietojot Linux. Vismaz man taa liekas, kaut gan situaacijas ir dazhaadas.

dc++ klientu IIRC arii linuxim ir liidz ausiim n dazhaadu veidu. taa kaa pats nelietoju, nenjemos uz sitiena nosaukt. pietiek ar torrentiem, dcc fserveem && e2k.

skanera && taa lietoshanas vajadziibas man ar nav. bet IIRC bij xsane + kaudze taa frontendu. nezinu gan, kaa ar suporteeto modelju listu.

read-only ntfs suports linuxii ir bijis jau pasen. read-write taa pasuudiigi, un tik peedeejos gados kaut ko daraas ieksh nftfs-ng

ir savukaart arii cilveeki, kuriem patiik izveeles briiviiba, vai izveeleeties starp vairaakaam alternatiivaam visadekvaataako savaam veelmeem.

ar visiem striidiem par saliidzinoshajaam TCO izmaksaam ir arii citas lietas, kas vismaz manu viedokli mainiijushas. eg. lietoshanas/uztureeshanas eertums, vispaariigi *nix filozofijas atbilstiiba manaam preferenceem/pieradumiem, daudz funkcionalitaates jau liidzejoshajaa programmatuuras klaastaa papildus 'bare-bone-OS'. sho sarakstu var arii papildinaat. tajaa skaitaa ar miinusiem. tajaa skaitaa ar citeetiem faktiem/detaljaam/viedokljiem. bet vai tas buutu vajadziigs? kaa nekaa jau ir bijis n citaas vietaas ( / saitos) n dazhaadaas variaacijaas. aizdomas ka atkaartosies "velosipeeda izgudroshana", citur jau postotu viedoklju re-posts sheit. hrm, nezinu vai liela jeega.

Zinu ka ir vairaaki DC++ klienti Linuxim, bet visi meegjinaajumi kaadu ieinstaleet ir izgaazushies... Un ar torentiem gluzhi nepietiek, jo nav man grafiskaa vide BitTornado un laizhot caur terminaali nevar noraadit atsevishkjus failus no paketes, cik es zinu. A skanerim tik nesen iznaaca HP atbalsts laikam, bet nu jau atdevu to vecaakiem, taa ka probleema pagaidaam atkriit. NTFS read-only supportu jau es lietoju, tik jaainstalee jauns rpm kaa paraadaas jauna versija kernelim - atkal liekas probleemas. Pie write iespeejaam vienmeer tiek piekabinaats "is still experimental so beware" vai kas tajaa garaa, taa ka lieki riskeet negribaas.
Neesmu nekad sevi uzskatiijusi par pilniigu idiotu attieciibaa pret datoriem, bet nu bez papildus zinaashanaam ar Linux pagaidaam neko nevar izdariit. Ar to visu es gribeeju teikt, ka nu neizplatiisies tas Linux tik driiz un Windows veel pietiekami ilgi buus stabila poziicija.

He he, redz, ka arī bez manis te Linux ekspertu pietiek

Būtībā jau viss ir vienkārši - Linux tehnoloģiski ir labāks, bet ir daži šķēršļi, kas pazudīs tad, kad Linux lietos plašāk. Bieži vien ir dzirdams par uzņemumiem un it īpaši cilvēkiem, kas ir pārgājuši no Windows uz Linux vai OSX, bet atpakaļejošas migrācijas ir ļoti retas.

Ar laiku izveidosies kritiskā lietotāju massa visos lietošanas sektoros un pamazām problēmas pazudīs un programmas parādīsies.

Par spēlēm es domāju, ka uz datora spēlēšana vairs pārāk ilgi nebūs - visi spēlmaņi pamazām pāries uz PS3. Ta ir daudz vienkāršāk gan spēlmaņiem, gan spēļu ražotājiem.

prieksh bittornado lieto --priority -1,1,-1,1 kaa piemeeru, ja vajag no chetru failu batcha 2.ro un 4.o. esu uzcepis savai eertiibai arii mazu shellscriptu lai atvienkaarshotu priority rindas gjeneraaciju batchiem ar ljoti daudz failiem, kas izmanto dialog(1) komandu vienkaarshas izveelnes radiishanai. ja ir interese, paprasi Church ieksh #anime.lv kanaala ircaa. uz aatru roku te neredzu, kaa atachot postam failu. pats parasti palaizhu zem screen-a vairaakus btdownloadcurses.py --max_upload_rate 40 batch.torrent vai btlaunchmanycurses.py --max_upload_rate 40 /some/dir/with/several/torrents.

nu, nu, neieteiktu tev būt par to tik pārliecinātam. PS3 varētu maksāt diezgan skarbu naudu, un ne jau visi spēlmaņi ir biezie/havo biezus vecākus. teiksim, es :> un diezvai lielāko daļu spēlmaņu uztrauc, kas izdevīgāk ir spēļu ražotājiem.

un galu galā - man patīk spēles. man ir dators. ou, šīs lietas var apvienot un tas neko nemaksā? pie tā tad arī paliekam :)

Diez vai. protams konsolei var pieslēgt gan klaviatūru gan peli. ir internets un cietais disks. bet principā tas ir dators kurš ir pielāgots tieši spēlem. bet priekš kam man pirkt vēl tādu iekārtu ja man dators ir kurš to pašu var. tā pat pēc kāda laika man vajadzēs veikt upgrade priekš pc. un arī nāks ps4 .5 .6 utt. Vecu pc es ārā nesviežu, izmantoju kā testa platformu kaut kam. A ko man ar vecu ps3 darīt?

Labāk gan būtu ja spēļu ražotāji pielāgotu savas spēles Linux sistēmām.

Pats linux lietojis nēesmu(viena reize kad ķimerēju linux uz firewall'a caur konsoli neskaitās) Tādējādi varu tā teikt runāt par to tīri teorijā kā cilvēks no malas

No tā kas ir lasīts un dzirdēts linux izklausās kā ļoti laba lieta. Universāls, dažāds, maināms. To ir viegli veidot konkrētu vajadzību grupām. Piemēram parastiem user'iem var tikt izveidoti(un principā jau ir) gatavi risinājumi ar integrētām programmām, vizuālo daļu, utt. Tai pat laikā speciālists jeb cilvēks kuram visu patīk taisīt pašam var savākt(sakompilēt) sev linux OC no nulles
Protams ne viss vienmēr ir tik gludi, ir dzirdēts arī par nix bremzēm agrāku versiju grafiskajā daļā strādājot ar dokumentiem utt, bet tas tiek labots un problēmas cik zināms vairs nav. Tas tā, piemēram

Taču kas ir tas kas trūkst linux izplatībai?

Trūkst savietojamības, pieejamības. Patreiz linux neizvēlas kā OC ja dators domāts mājai, kur tas veido multimēdiju centru. Jā lielāko daļu soft'a var dabūt alternatīvā uz linux sistēmas, taču ne visu.
Kas tad mūsdienās lieto linux. Korporatīvie risinājumi, valdības, dažreiz uzņēmumi. Visi minētie to izvēlas pārsvarā izmaksu samazināšanas nolūkos. Neiet runa par serveriem, bet tieši parastajiem datoriem uz kuriem tiek veikti ikdienišķi darbi. Reāli ņemot mājās linux liek tikai cilvēki kas ir dziļi saistīti ar IT, linux entuziasti, vai vienkārši tie kam ir interesanti paskatīties uz alternatīvu. Galvenais kā trūkst ir parasto lietotāju. Un nevajag sākt teikt ka tā nav. No manu paziņu loka, kur liela daļa ir visumā zinoši datoros utt, nevienam nav linux only sistēmas. Kāds ir mēģinājis likt, varbūt stāv ka otra OC, taču nekad ne kā vienīgā.
Iemesls šeit ir vienkārš. Nav savietojamības.

Esmu daļēji aktīvs geimeris, ar lielu stāžu ja tā var teikt Redzu to ka daudz kas varētu būt savādāk ja šīs pašas spēles būtu palaižamas uz linux bez problēmām. Mūsdienās ar ko parasti sākas bērna kontakts ar datoru? Ar spēlēm. Tas varbūt izklausās muļķīgi, taču kamēr nebūs iespējams šo sistēmu piedāvāt kā alternatīvu arī geimeriem, kas sastāda milzīgu daudzumu user'u, tai nekad nekļut par izplatītu. Ar šo es domāju cilvēkus kas vispār ik pa laikam palaiž kādu spēli, ne tikai fanātiem.
Tikai šādi varētu piesaistīt parastos user'us. Patreiz cilvēkam nebūs vajadzīgs nekas no linux labajām īpašībām ja viņš nevarēs uz viņa uzlikt visu ko vēlas. Arī jaunākiem cilvēkiem tas neizraisīs interesi ja nebūs savietojamības. Atkārtojos, es nerunāju par IT freak'iem.

Soo, kamēr nav savietojamības, linux paliks sistēma tikai fanātiem un korporatīvajiem risinājumiem...

p.s. atvainojos par drukas kļūdām, kopējo teksta nekārtību utt
p.p.s. gadījumi kad uzņēmums/valsts iestāde pāriet uz linux un vēlāk atgriežas uz Windows ir zināmi



No offence, taču liela daļa konsoles neatzīst vispār. Un PC kā gaming station pastāvēs, pārāk daudz PC daļu tiek ražotas tikai šī iemesla dēļ

ee... ir zinaami gadiijumi,kad migree uz linux, bet nav zinaami atgriezeniskie? tad jau laikam tas migraacijas kas beidzas ar konstateeshanu ka linux konkreetaa indiviida vajadziibaam neder netiek njemtas veeraa, ne?

domaaju bij vairaak domaats scenarios korporatiivajaa videe/firmaas/iestaadees, ne enduser.

Jā, var redzēt, kādi "speci" te savākušies (tiesa - ne visi, taču gandrīz puse IMO nav pietiekoši kompetenti *nix'os, lai par tiem izteiktos). Varbūt tas jums būs liels šoks, taču arī uz Linux ir nopietnas komerciālās spēles (no pieredzes varu teikt, ka Q3A uz Linux strādā krietni labāk nekā ar tiem pašiem dzelžiem, taču uz Windows).
P.S. Lai nav pilnīgs fleims, manuprāt, ļoti liela problēma ir aizspriedumi un mīti, turklāt daudzi pingvīnisti ir īsti maitas (nu jau kādu laiku Ubuntu fanboy'i nav mani nīstākie ienaidnieki - viņu vietu ir ieņēmuši Slackware'isti - vismaz liela daļā no netā aktīvākajiem, pieredzējušākiem un zinošākajiem Slackware'istiem IMHO ir vecmodīgi troļļi).

Un kursh teica ka nev vispaar speelju pirksh linuxa? Mani protams priecee fakts, ka Q3 uz vinja griezhas aatri (nekas, ka uz manass vecaas sisteemas vinjsh tik un taa pie pareizajiem settingiem lidoja arii win98 rezhiimaa), bet tu man labaak paraadi kur es varu novilkt Lineage II klientu pirieksh linux. Tas, ka tu man paraadi vienu uberpopularu gaami kas iet, nenoziimee ka tur grieziisies tas ko MAN vajag. Un taa jau ir probleema. Ja negribi atziit sho jautaakumu tad pats buusi pieskaitaams pie trolljiem, kas bljauj ka viss labi, neredzot ka iisteiibaa ir taalu no taa. Nav uz Linux ne tuvu tik daudz gaamju kaa uz Win.

Cedega neder?
P.S. Nez, kas un kāpēc man šeit, zem avatara, rakstīts?

Njā. Par tām spēlēm runājot, Spēļu Pasaule (precīzāk Strana Igr) žurnālisti E3 ir apjautājušies spēļu izdevējiem, vai gadījumā konsoles nepārņems tirgu, un visas atbildes bija noraidošas. PC ir un paliks vienmēr kā populāra spēļu platforma.

Bet par Linux. Mana pirmā sastapšanās ar Linuxu (Mandriva) bija diezgan neveiksmīga . Bet es domāju ,ka pa priekšu nopirkšu/izprintēšu grāmatu par Linuxu un mēģināšu vēlreiz (varbūt ar citu distrubāciju).

Printēt nav ko, un nopirkt tu tāpat neko labu nenopirksi.
*nix iesācējiem (tā kā vairumam ir paniskas bailes no reģistrēšanās, pārpublicēšu šeit, taču, ja jums ir pretenzijas pret apjomu, varat arī to palagu izdzēst).
Starp citu, lielākā daļa tika uzraktīta nakts vidū, tādēļ uzreiz atvainojos par daudzajām kļūdām.

Pedeja laika ir paradijušies jauni *Nix (ar *Nix apzime visas OS, kas veidotas uz Unix bazes (Linux, BSD, u.c.)) lietotaji, kuri saskaras ar tam pašam problemam, ar kuram es saskaros pirms pusotra gada, tāpec nolemu uzrakstit šo samurgojumu.

Pirmā problema bija ar partīcijam un failu sistēmu:

• Linux cietos diskus apzime ar burtiem, piemeram, hda ir pirmais disks, bet hdf - sestais;
• partīcijas apzime ar cipariem, piemeram, hda1 ir pirmā diska pirmā partīcija, bet hdf5 - sestā diska piektā partīcija;
• savukārt BSD pirmā diska pirmā partīcija ir hd0,0, bet otrā diska trešā partīcija - hd1,2;
• ierīces atrodas /dev, tacu lai tas varetu izmantot, tas ir japiemonte, piemeram, datu nesejus un partīcijas montē /mnt (tas nav obligati, tas var montet ari citur, piemeram, hda7 piemontet ka /home);
• lietotaja faili atrodas /home/[lietotajvards], piemeram, /home/niks;
• programas un koplietošanā esošie faili parasti atrodas /usr.

Nākama problēma bija čaula (rakstā tiek apskatīta bash):

• komandas/programmas rokasgramatu var izlasit ierakstot čaulā (bez "[]"):
  
  CODE
  man [komanda]
• īsas instrukcijas var ieraudzit ar:
  
  CODE
  [komanda] -h
  
  
  CODE
  [komanda] --help
• pieejamas komandas var ieraudzit ierakstot komandas pirmo burtu un nospiežot "tab";
• čaula pieņem, ka komandas atrodas /bin, /usr/bin (+ /sbin un /usr/sbin, ja esi root), ja tās atrodas citur, tās ir jāraksta ar absoluto adresi vai jāpievieno PATH, piemeram:
  
  CODE
  /usr/local/f-prot/f-prot
  
  
  CODE
  PATH=/home/niks/bin
• nomainit direktoriju var ar komandu cd
  sintakse:
  
  CODE
  cd [direktorijs]
• redzēt direktorija saturu var ar ls - ši komanda paradis visus failus un dirktorijus, kas atrodas konkretaja dirktorija, lai redzetu tikai direktorijus, jaizmanto lsd, lai ieraudzitu papildus informaciju, jaizmanto ls -l, bet sleptos failus var ieraudzit ar ls -a;
• failus var izdzest ar rm;
  sintakse:
  
  CODE
  rm [izdzešamais fails]
• tukšus direktorijus var izdzest ar rd
  sintakse
  
  CODE
  rd [tukšais direktorijs]
• direktorijus, kas satur failus, var nodzest šadi:
  
  CODE
  rm -fr [nodzešamais direktorijs]
• failus var parvietot ar mv
  sintakse:
  
  CODE
  mv [ko] [uz kurieni]
• failus un direktorijus var kopet ar cp
  sintakse:
  
  CODE
  cp [ko] [kur]
• saites var izveidot ar ln
  sintakse
  
  CODE
  ln [fails/mape uz kuru izveidot saiti aktivaja direktorija]
  
  
  CODE
  ln -s [fails/mape uz kuru izveidot simbolsaiti] [direktorijs, kura to izveidot]
• jaunu direktoriju var izveidot ar mkdir
  sintakse:
  
  CODE
  mkdir [izveidojamais direktorijs]
• lai stradatu ar failiem, kuru nosaukumos ir atstarpes, tos liek pedinas, piemeram:
  
  CODE
  mplayer "/mnt/win_c/Documents and Settings/Angel/My Documents/My videos/peles_tunings.wmv"
• failus var atrast ar find un locate:
  
  CODE
  find [kur sakt meklet] -name [meklejama faila nosaukums]
  
  
  CODE
  locate [faila nosaukums]
• lynx ir konsoles www brauzeris bez JavaScript atbalsta
  sintakse:
  
  CODE
  lynx [adrese] (bez http://)
• links ir konsoles www brauzeris ar JavaScript atbalstu
  sintakse:
  
  CODE
  links [adrese]
• failus var lejupladet ar wget
  sintakse:
  
  CODE
  wget [saite uz faillu]
• parbaudit citu datoru pieejamibu var ar ping
  sintakse:
  
  CODE
  ping [merka IP adrese]
  
  ping un jebkuru citu komandu var apturet/partraukt ar Ctrl+C
• ar ssh var pieslegties serverim, kas to atbalsta, un izmantojot konsoli nodot tam komandas (dati tiks šifreti)
  sintakse
  
  CODE
  ssh -l [lietotajvards] [serveris]
• to cik ilgi dators ir ieslegts var ieraudzit ar komandu uptime;
• monitora redzamo tekstu var nodzest no konsoles ar clear;
• zip arhivu var atarhivet ar unzip
  
  CODE
  unzip [zip arhivs]
• rar arhivus var atarhivet ar unrar
  
  CODE
  unrar e [rar arhivs]
• tar arhivu var atarhivet ar tar
  
  CODE
  tar -xvf [tar arhivs]
• tar.gz arhivus ari var atarhivet ar tar
  
  CODE
  tar -xzvf [tar.gz arhivs]
• tapat ari bz2 arhivus var atarhivet ar tar
  
  CODE
  tar -xzjf [tar.bz2 arhivs]
• disku attelus (.iso, .img, .flp un daudzus citus) var parkopet uz datu neseju ar dd
  
  CODE
  dd if=[diska attels] of=[datu nesejs] (šaja gadijuma datu neseju nem no /dev)
• particijas un datu nesejus var piemontet ar mount, bet atmontet ar umount
  sintakse
  
  CODE
  mount [ko] [kur]
  
  
  CODE
  umount [direktorijs, kura ir piemonteta particija/datu nesejs]

Ethernet tikla adaptera konfigurešana izmantojot konsoli:

• Vispirms paskaidrošu, ka tiek apzimeti tikla adapteri:
  • pirmais tikla adapteris - eth0;
  • otrais tikla adapteris - eth1;
• adaptera konfigurešanai izmanto ifconfig (komanda ifconfig izvada aktivos interfeisus, bet ifconfig -a izvada visus (ari neaktivos)):
  
  CODE
  ifconfig
  
  
  CODE
  ifconfig -a
  
  lai lietotu ifconfig, jabut root tiesibam!
• tagad rodas jautajums, ka klut par root neizlogojoties
  atbilde - ar su
  
  CODE
  su (pieškir root tiesibas)
  
  
  CODE
  su [lietotajvards] (pieškir konkreta lietotaja tiesibas)
  
  parole nebus redzama
• adaptera aktivizešana/deaktivizešna:
  aktivizet:
  
  CODE
  ifconfig [adapteris] up
  
  deaktivizet:
  
  CODE
  ifconfig [adapteris] down
• IP adresi var uzstadit šadi:
  
  CODE
  ifconfig [adapteris] [IP adrese] up
• tikla masku var uzlikt šadi:
  
  CODE
  ifconfig [adapters] netmask [tikla maska]
• MAC adresi var nomainit šadi (ja to atbalsta draiveris):
  
  CODE
  ifconfig [adapteris] hw [klase] [MAC adreses ekvivalents ASCII]
  
  šajā gadijuma klase ir ether

Dažas noderigas komandas priekš single user:

• lai ielogotos:
  
  CODE
  login
  
  vai
  
  CODE
  login [lietotajvards]
  
  /etc/securetty pēc noklusējuma [b]var neatļaut ielogoties ka root, tāpēc, lai varetu ielogoties kā root, vispirms jaielogojas ka parastam lietotajam, ar su jaiegust root tiesibas un janodzeš /etc/securetty[/b], taču labāk ir strādāt kā nepriviliģētam lietotājam un par root kļūt ar su palīdzibu;
• single user darbojas runlevel 1, kura daudzi demoni (sistēmas servisi) netiek palaisti, tāpēc daudz kas nedarbojas, lai nomainitu runlevel:
  
  CODE
  telinit [no 1 lidz 5]
  
  telinit jaizpilda pirms ielogošanas
• datoru var izslegt/parstartet ar shutdown (ka root, lai izslegtu/parstartetu bez root tiesibam, izmanto halt/reboot)
  izslegt
  
  CODE
  shutdown -h now (now vieta var likt -tXX, kur XX apzime laiku sekundes pec cik dators izpildis komandu)
  
  
  CODE
  halt
  
  parstartet
  
  CODE
  shutdown -r now
  
  ja velaties, lai shutdown tiktu izpildits loti atri, pievienojiet -n
  
  CODE
  reboot

Tagad kersimies pie programu instalacijas no to izejas koda (source) (sekojošais - parasti, bet ne vienmer):

• atarhive arhivu;
• OBLIGATI IZLASI README UN INSTALL;
• sekojot noradijumiem dodies un noradito direktoriju;
• ieraksti konsole:
  
  CODE
  ./configure (ja atrodoties direktorija, kura atrodas komanda, konsole komandu nevar atrast, tai priekša liek ./)
• ja neparadas kludu pazinojumi (fatalas kludas parasti tiek uzraditas pedejas rindinas):
  
  CODE
  make
• ja viss kartiba:
  
  CODE
  make install (ka root)
• Var ari šadi:
  
  CODE
  ./configure && make && make install

Nobeigumam gribu uzrakstit, ka Mandriva (agrāk Mandrake) Linux daudz ko var izdarit erta grafiska vide, tapec ta ir ideala OS iesacejiem.
Mandriva Linux 10.2 (bezmaksas versija):
Mandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD1.i586.iso
Mandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD2.i586.iso
Mandriva-Linux-2005-Limited-Edition-Download-CD3.i586.iso
P.S. Iesaku pameginat Midnight Commander.
P.P.S. Mandrake kontroles centru var izsaukt ierakstot konsole mcc.

Hehe, cik tu jauki norādi uz vienu no galvenajām problēmām nix sistēmām - jābūt specam lai par to pat izteiktos/strādātu tajā. Protams tā nav vienmēr, bet vairumā. Un tieši tādi ka tu ir tie kurus es augstāk minēju ka nix piekritējus, taču tu nekādi nebūsi vidusmēra user'is.

Nav jau ar nix problēmu korporatīvajā vidē un piekritēju starpā. Cilvēki jau vēlas lai nix būtu ne mazāk populārs kā Windows. Tai pat laikā piemēram tu ļoti smuki norādi ka esi zinošāks, un citiem nav ko pat runāt.

Nevar objektīvi spriest par to ko ar ko tu esi pārņemts

p.s. un jā Quake3 piemērs protams bija lielisks. Dabūsim pa 2 nez kādiem geimiem gadā un būsim laimīgi

Man kā programmētājam, kas neko īpaši daudz no Linux necērt, būtu jānokaunās un jāielien kaktā.

Bet...
Stāv uzlikts linux rooteris/ftp serveris - ērti un (šķiet) stabīli.
Esmu licis linux uz viena no saviem pc, anime/movies/brovzeris/p2p/oo strādāja labi, jukebox - bet ne vairāk.

No spēļizstrādes viedokļa, man ir ērtāk un izdevīgāk izmantot DirectX all-in-one API, kas mani automātiski piesaista windai. Tiesa, pats esmu par crossplatform risinājumiem un cenšos nodrošināt OpenGL atbalstu (vairāk gan tādēļ, lai pēc pirmās vajadzības varētu portēt uz mac(nevis uz linux)). Kā arī gandrīz visi major spēļizstrādes rīki ir uz win - Maya/Maksis/PS/MSVisualStudio/etc.

Kopsavilkums: Es vienkārši pagaidām neredzu iemeslu pāriet. Un ar pāriešanu saistās pārāk liels, ilgstošs piņķeris.