Es parasti nesapnjoju. Bet shodien gadiijaas. Un papildus tam, sapnis bija neticami garsh. Labi, kaut kaa no saakuma meegjinaashu, cik atceros. Ir padomju savieniibas laiks, un mees ar kaut kaadiem purniem esam aizbraukushi uz aarzemeem. Protams, mums liidz ir kaut kaads kretiins, kas vaktee, lai mees nemeegjinam aizbeegt uz sho kapitaalistisko valsti. Bet mees kaut kaa aizmukaam. Un tad vinjsh muus kjeera. Manos sapnjos es vienmeer beeguljoju un kaads kjer. Tas ir kaa likums. Man laikam ljoti patiik beegt. Labi. Tads nu mees pa kaut kaadaam stroikaam beegaam, pa kaut kaadaam trubaam, velns zin kur. Tad kaa pa miglu atceros, ka mees ar mashiinaam arii braucaam. Protams, ljaunajam kjeeraajam bija daudz krutaaka mashiina... Bet kaut kaa mees aizmukaam. Tad nu, taa kaa mums nebija nekaa, un bija jaaslapstaas (muljkjis es nez kaapeec izdomaajis biju, ka muus izdos padomju savieniibai, ja nokjers). Mums vajadzeeja eest. Taa nu mees nodarbojaamies ar siikaam zaadziibaam. Un tad atradaas viens purns, kuram mees iebarojaam miega zaales (nav ne jausmas kaa), bet vinjsh aizmiga, un mees atnjeemaam vinjam atsleegas (ir kaa zelta, bet vispaar atsleegas zagt, lai paardotu, tachu ir stulbi, ne?), veel kaut kaadu drazu. Pats interesantaakais ir tas, ka naakamajaa dienaa mees vinjam atkal iebarojaam taas miega zaales un atkal atnjeemaam atsleegas un drazu. Interesanti, kur vinjsh taas lietas atguva... Treshajaa dienaa mees dariijaam taapat. Bet mazliet vairaak tomeeer. Es panjeemu vinja krediitkarti. Laikam skalji pateicu "Nez, kaads ir krediitkartes kods", jo tas dzheks saaka pa miegam saukt savu kodu. Ziniet ko, uz kartes vispaar kods bija arii uzrakstiits ar lieliem burtiem. Ir taas uzliimes, ko liimee uz kompjiem, taadas biezas, uz kuraam ir firmu reklaama, un uzspiezhot uz kompja, vinjas nost vairs nevar nopleest. Vismaz man ir taada iluuzija, ka taadas ir. Nu redz, uz taadas bija uzrakstiits tas PIN kods un uzliimeets uz krediitkartes. Bet man vienalga vajadzeeja paarliecinaaties, vai uzrakstiitais ir "7" vai "1", taapeec noklausiijos arii, ko tas purns liidz galam murmina. Labi, tad mees gaajaam prom. Izejot no maajas, es atklaaju, ka krediitkarti nevar ielikt bankomaataa. Fiziski nevar. Taas izmeeri bija apmeeram kaa mazam kluciitim, apmeeram tik lielam, kaa diskeshu pacinja (10 disketeem). Taa kaa nevareeju ielikt bankomaataa, un pats uz banku iet nevareeju, atradu vienu purnu, kas man to krediitkarti aizskjiila... Jaa. Krediitkartee bija shkjiltavas un tad nu es vilkos taalaak ar degoshu krediitkarti, klausot biedru padomus nenodedzinaat ne savas rokas, ne krediitkarti un nenodzeest liesmu. Un, ziniet ko - izraadaas, ka tas purns, ko mees apzagaam bija baigi viltiigs, un nemaz neguleeja. Ar tresho reizi vinju piemaaniit nevareeja laikam. Vinjsh bija izliidis no maajas un dzinaas mums pakalj ar tjuuningotu septinjsimtnieku (tas, starp citu, ir mans sapnis taadu uzbuuveet). Un tad saakaas beegshana. Man tipiski sapnjos ir, ka es beegu pa savas bijushaas skolas (laukos) teritoriju. Es paarbeegu paari vieteejai upiitei (kur visi parasti nodarbojaas ar piipeeshanu, jo pataalu no skolas un aiz kruumiem). Un tad skreeju taalaak. Bet tas dzheks man dziinaas pakalj. Es uzskreeju uz celja dziljaa domaa nostopeet mashiinu. Bet tas bija nakts vidus (manos sapnjos naks un diena mainaas atkariibaa no apstaakljiem, lai tikai man buutu sliktaak). Nakts viduu neviena mashiina nebrauca. Tad nu es skreeju pa celju uz priekshu. Bet tur bija vilki priekshaa, kuri tikko bija ieskreejushi aitu baraa. Tie vilki ciiniijaas par aitaam savaa starpaa - bokseejaas... Man nebija izveeles iespeejas un es turpinaaju skriet vilku virzienaa. Bet tie vilki mani nokjeera un es tiku paarveersts par goblinu... Man kaa goblinam dziive bija gruuta. Tajaa pashaa celjmalaa es graabu zaali. Man pienaaca klaat vecs draugs un prasiija, vai man nebesiijot tas, ko es daru. Vai tieshaam es kaa goblins atmetot visam ar roku un nemeegjinot vairs sasniegt savus meerkjus? Es nosaucu vinjam visas lietas, ko goblins var dariit. To bija apmeeram piecas, starp taam zaales graabshana un citas stulbas lietas, bet arii futbola speeleeshana. Tad nu izdomaajaam, ka man jaaspeelee futbols un jaakljuust par labaako futbolistu. Un, velns paraavis, tas izraadiijaas amerikaanju futbols. Bet mees tur speeleejaam cauraam dienaam (interesanti, vai tam manam draugam uz darbu nekad nav jaaiet?). Viss bija gluzhi kaa kaadaa filmaa, kur no nekaa cilveeks sanjemas un kljuust par varoni. Bet tad vienu briidi bija piezemeejums un infrasarkanais bija nobeidzies. Taatad - kas ir infrasarkanais. Lai noteiktu piezemeejuma robezhas (taa kaa mees treneejaamies pljavaa ar 3 kokiem), bija nolikts sarkans laazeriitis, kursh atteeloja piezemeejuma liiniju. Bet tagad tas laazeriitis bija blaavs un raustiijaas. Taa nekad nebija bijis. Ja izbeidzas baterijas, tad vinjsh nespiid, bet tagad raustiijaas. Un tad vienam ienaaca praataa, ka kaads lieto manu kompi, taapeec elektriiba raustaas. Un tieshaam - celja malaa staaveeja mans kompis, un pie taa seedeeja neviens cits kaa... Sushi. wtf? Vinja to bija notureejusi par vienas citas no foruma kompi. Es kaut kaa uztraucos, ka vinja atradiis manu porno un tamliidziigi, bet vinja taa arii aizgaaja prom un viss. Es nezinu tagad kaadaa jeegaa, bet es ar tiem pashiem 2 purniem, ko bijaam jau saakumaa, devaamies uz lielu pilseetu uz veikalu. Tajaa veikalaa bija visai daudz siiku veikalinju, visai aktiivas paardeveejas un saliidzinoshi maz pirceeju. Mums smeereeja iekshaa visaadas viziitkartes un reklaamas, kameer gaajaam pa gaiteni starp veikalinjiem. Bet lai nu paliek tas murgs. Mees iegaajaam paartikas veikalinjaa. Un tur, starp citu, stuurii bija alus. Es it kaa pametu tikai aci uz to alu (jo neesmu nekaads dzeeraajs), bet tie, ar kuriem biju kopaa veikalaa, teica, ka jaapanjem. Tad nu es teicu, lai panjem man teervetes. Bet tad vinji ieraudziija, ka tur ir kaut kaads diivains alus - Pilzenes Zelta. wtf? Tad nu mees to arii panjeemaam, bet es taa arii nepagarshoju, jo pamodos. Zheel.