kas gan ir objektivitaate? tagad seezhot un vienkaarshi nekonedarot peekshnji atkal atgriezaas striidiigais jautaajums par to, kas gan ir objektivitaate un vai taa vispaar pastaav? Vai cilveeks speej buut kaut cik zinaamaa veeraa objektiivs pret otru cilveeku, ja nekad nav iejuties otra cilveeka aadaa? nekad nav sajutis to ko juut otrs cilveeks konkreeetajaa atbilstoshajaa situaacijaa? bet ja cilveeks nespeej buut objektiivs pret citiem, tad cik gan objektiivs vinjsh var buut pats pret sevi? Sheit pats no sevis rodas secinaajums, ka necik. Spriezhot peec visa saciitaa ne no shaa ne no taa rodas domas par to, ka cilveeks vispaar nespeej buut objektiivs, bet shajaa gadiijumaa, ja cilveeks vispaar nevar buut objektiivs, tad kaa da jeega cilveekam dot kaadam padomus, ka vinjsh sanaak, ka taa pat nespees paliidzeet, jo vinjsh nebuus izpratis domu pilniibaa?
Jautaajumu ir vairaak nekaa atbilzhu. taapeec pameegjinaasim to visu iztirzaat nedaudz smalkaak. ja viens cilveeks pastaav, ka aabols ir, un aabols staav uz galda taa, otrs cilveeks to redz, tad otrs cilveeks pilniigi objektiivi var pateikt, ka jaa aabols ir. Bet, ja tas pats pirmais cilveeks pilniigi objektiivi runaa par aabolu kuru vinjsh pirms dienas ir redzeejis uz taa pasha galda, bet vinja draugs otrs cilveeks to aabolu nav redzeejis, bet vinjsh iedomaajas, ka tas aabols bvinjam ir redzams, tad vinjsh pilniigi peec visiem pamata principiem var objektiivi spriest, ka vinjsh zin, ka tas aabols ir bijis, bet tajaa pashaa laikaa vinjsh to nav redzeejis. kaa ds secinaajums no taa rodas? Viss driizaak tas, ka vinjsh vienkaarshi nespeej buut objektiivs pilniibaa par visiem 100%pret savu sarunu biedru. Un tomeer vinjsh ir sameeraa objektiivs.
tagad kaa piemeeru neobjektivitaatei panjemsim divus cilveekus nochata. puisis un meitene. meitene saka: " Es tevi miilu" Cik objetiivi vinja spriezh? Jaa vinja ir satikusi puisi un viss ir bijis kaa saka ok, bet tajaa pashaa laikaa vai puisis var pietiekami objektiivi piektrist meitenes apgalvojumam, ja vinjsh tajaa briidii neredz meiteni un nezin ar ko vinja nodarbojas. Un atbilde uzprasaas pati par sevi un taa ir nee. Vinjsh nevar objektiivi veerteet meitene sjuutas un domas, jo vinjsh. pirmkaart neredz pashu meiteni. Otrkaart vinjsh vienkaarshi neiejuutas vinjas aadaa. Un pat ja pusis iejustos vinjas aadaa vinjsh taa pat nespeetu obejktiivi noveerteet tieshi shiis meitenes juutas. Bet luuk sheit kaut kur pazuud taa robezha starp liidzjuutiibu, juutiibu un obejktivitaati un shii robezha ir ljoti trausla, bet vinja ir un vinja pastaav.
Tajaa pashaa laikaa apluukojot tresho gadiijumu, kad parasts cilveeks nekad nespees saprast invaliidu, kaut vai taapeec, ka vinjsh nekad nav iejuties invaliida aadaa. Shajaa gadiijumaa ljoti daudzi vareetu pastriideeties: "Bet nee, mees ljoti labi saprotam" Bet sheit atkal paraadaas bet. Cik gan labi var saprast to, ko neesi jutis.
Un shajaa gadiijumaa atkal sanaak kaut kaads apburtais loks, jo, lai no kuras puses skatiitos sanaak, ka cilveeks, nav un nevar buut objektiivs atttieksmee pret citiem cilveekiem...
Un tagad luudzu es labpraat dzirdeetu citu cilveeku domas par to, kas gan ir objektivitaate un vai cilveeks speej buut objektiivs.

Būtībā viss ir ļoti vienkārši - objektivitāte principā nav iespējama. Pat ja es tagad skatos uz galdu un redzu uz tā ābolu, tas nenozīmē, ka uz galda stāv ābols. Iespējams, ka man priekšā ir novietots TV ekrāns un man rāda ābolu, kas tur stāvēja vakar. Iespējams, ka uz galda stāv auglis, kas izskatās pēc ābola, bet patiesībā tāds nav. Iespējams, ka kāds vienkārši izmainīja elektriskos signālus pa ceļam no manām acīm līdz smadzenēm, lai liktu man domāt, ka es redzu ābolu uz galda.
Tagad, atmetot domu, ka ir tāda lieta kā objektivitāte, mēs tomēr varam *censties* saprast, ko izjūt un domā cits cilveks. Nav svarīga pilnīgi un absolūti precīza saprašana - galvenais ir saprast pietiekoši precīzi un pietietiekoši pilnīgi un vēlams izdarīt to pietiekoši ātri. Katram cilvēkam ir ļoti liels pieredzes apjoms, ko viņš var labāk vai sliktāk pielietot, lai censtos saprast citu cilveku. Šajā processā galvenais ir pielietot pēc iespējas labāku analogiju. Piemēram, lai saprast kā jūtas invalīds, kuram nav abu kāju, var vienu dienu padzīvot invalīda krēslā. Vai vēl labāk - padzīvot tā vienu mēnesi. Šī mēneša laikā var viegli iegūt ļoti daudz pieredzes, kas palīdzēs labāk saprast šāda cilvēka dzīves situāciju. Situācijās, kuras grūti vai neiespējami nosimulēt, vēl svarīgākka ir analoģiju loma, piemēram, man ir grūti iedomāties, kā sajūtas profesionāls pavārs, ja viņa virtuvē notiek ugunsgrēks. Taču tikko es iedomājos, ka tas varētu būt tā pat kā ja man sāktu degt mans portatīvais dators, tā es uzreiz varu daudz labāk sajust šī pavāra sāpi.

Īsumā: viss ir subjektīvs, taču sapratni var uzlabot apzinoties, ka viss ir subjektīvs.

Bet man tomeer shkjiet, ka nevar buut taa, ka katram cilveekam ir dots shaads pieredzes apjoms, jo galu galaa. Ne katrs ir nodziivojis pasaulee tik ilgu laiku, lai vinjam buutu pietiekoshsh pieredzes apjoms un man tomeer biezhi vien rodas sajuuta, ka ar esosho pieredzes apjomu cilveekam tomeer nepietie, lai vareetu pilniigi objektiivi veerteet situaaciju.
Jo tomeer tu uz portatiivaa datora degshanas pamata principa vari tikai izprast pavaara sajuutas degot virtuvei, bet nespeej taas saprast un izjust pilniibaa visus 100% . tieshi taaa pat kaa padiivojis meenesi invaliida kreeslaa cilveeks nekad nespees vienalga izjust invaliidu pilniibaa, jo vinja sajuutas cilveeks ibauda tikai principiaali. Jo sheit rodas taa starpiiba, kad normaals(ar vaardu normaals es domaaju, vesels. Tas taa lai mani nepaarprastu.) no invaliidu kreesla var piecelties un aiziet, bet invaliids, kuram nav abu kaaju to nevar atljauties izdariit liidz ar to sheit atkal zuud 100% objektivitaate, jo cilveeks vienkaarshi shajaaa gadiijumaa nespeej izjust pilniigi visu, gan fiziski, gan gariigi, ko juut invaliids.

Objektivitaate ir paaraak idealizeets jeedziens. Zinaatniskaa pasaulee, kaadaa mees dziivojam, objektivitaates jeedziens praksee nav tas pats, kas teorijaa. Praksee tas ir kaut kaads cilveeces kopiigaas pieredzes radiitais rezultaats. Kaa pati zinaatne.

P.S. Tiem, kas neiveeroja: edg posts ir iisaakais topikaa!

Turpinot invaliida piemeeru kas bija dots viedoklja ilustraacijai - gan pagruuti atrast cilveekus, kas reaali speetu sevi piespiest ieguut shaadu alternatiivu pieredzi, gan arii tas, ka shaada pieredze buutu tikai ljoti daljeeja. piem., kaa shajaa pieredzee iekljautos dazhaadas domas/juutas ko invaliidi juut komunikaacijaa ar citiem? Ka negrib lai citi sabiedriibas lockeklji vinjus zheelo, lai pienjem as is? Fiziskaa disability ir tikai neliela dalja. Mekleejumi peec alternatiiviem celjiem kuros sevi realizeet, cits, atshkjiriigs intereshu, pieradumu, darba, pazinju loks, citas veertiibas. + ja veel njem veeraa, kaa tas viss vairaaku gadu laikaa mainaas, jo imho var buut vairaakas, ljoti atshkjiriigas stadijas, kuraam cauri iziet liidz tam ex-vesels cilveeks? Imho pietiekoshi adekvaata/objektiiva komunikaacija nav iespeejama nevienaa gadiijumaa, kad piedaloshaas puses ir pietiekoshi diferencieetas. Vienalga peec kura kriteerija. Veselie vs invaliidi. Mietpilsonji vs ex-veteraani. Nedzeeraaji vs dzeeraaji. Pieaugushie vs beerni. Jebkura savstarpeeja komunikaacija buus vairaak-mazaak pietuvinaajums peec savas izteeles, peec saviem stereotipiem, peec ieprieksheejaas, itkaa liidziigu jomu, pieredzes. Ir ok, ja tas nau iipashi buutisks gadiijums nevienai no puseem, vai netiek risinaats maximaalistiski/vienpusiigi/kliedzoshi netaisniigi (atkal, - kur buus objektivitaates kriteerijs. kas buus "tiesnesis"?<g>). Shaados, nemarginaalos, gadiijumos arii kljuudas nav tik briesmiigas abaam puseem. Paareejos gadiijumos var tikai izteikt liidzjuutiibu. Kaut gan .. dziive vispaar ir netaisniiga, un cilveeks ir ljaunaaks par uti. daudz ljaunaaks. ;>
hrm. palasiiju sevis uzrakstiito .. brrr. kas tik nesaceraas, kad slikti izguleejies 4.00 A.M. ;>
hope i wrote at least 20% senseful

Mees ar tevi, Church, jau reiz striideejaamies par to, vai nealkaholikjis var saprast alkoholikji. Es palieku pie viedoklja, ka var. Paarspiileetaa gadiijumaa, kaut vai cilveeks, kas 40 sava muuzha gadus nodziivojis starp un ruupiigi peetiijis alkoholikjus. Jaa, vinjsh nezinaas preciizi kaa vinji juutas, bet pietiekami daudz, lai vareetu spriest par to, kaa vinjiem paliidzeet. Psihoterapeitam nav jaabuut narkomaanam, lai aarteetu taadus. No narkotikaam atkariigo rehabilitaacijas centru aarsti tachu ir normaali cilveeki, un vinji prot cilveekam paliidzeet. Un nesaki, ka taa ir tikai fiziska paliidziiba, ka moraali vinji vinjus neizprot. Vinji ir pietiekoshi studeejushi narkomaanu psihologjisko dabu, lai vinjiem paliidzeetu arii taaadaa veidaa. Protams, taada izpratne ir "virspuseeja", tomeer, taa robezha nav stingra. Pat cits izbijushais narkomaans savu nelaimes braali var saprast sliktaak, kaut tikai taapeec, ka vinjsh nespeej uz sevi un uz otru paskatiities no malas.

Objektivitaate = patiesiiba. Objektivitaates kriteerijs = patiesiibas kriteerijs. Par patiesiibu muusdienaas pienjem to cilveeces statistiskaas pieredzes rezultaatu, ko sauc par zinaatni. Objektivitaates kriteerijs ir statistikas rezultaats. Ja es liidz shim esmu redzeejis 2000 web lapas, no kuraam 10% saka, ka Naruto ir meesls, bet 90% saka, ka Naruto rullee, tad ir objektiivi teikt, ka "Lielaakaa dalja cilveeku uzskata, ka naruto rullee". Cita lieta - ko mees, normaalie otaku, domaajam par tiem cilveekiem

Tsk, pati sevi paarsteidzu, ka izlasiiju to garo verveleejumu

Tks - dators objektivs - vinja nebuut emocijas vinjsh nemainiit atminjas ieraksti kaa shim iepatikaas un kaa shim ir eertaak(manc dators ir iznjeemums ). Cilveeks - subjektiivs paklaujoties emocijaam mainiit atminjas ierakstus kaa ar uztvert objektus balstoties uz datu baazi, kas cilveekiem buut izveidojusies pamatojoties uz to, ko shiem i samaaciijushi vecaaki, kurus i samaaciijushi vinju vecaaki etc etc etc un ko shie pashi i samaaciijushies.

Tsk citaats iz sveshvaardu varadniices:
"Objektīvs -
1. filoz. Saistīts ar objektu, neatkarīgs no sbjekta; tāds, kas pastāv ārpus apziņas un ir neatkarīgs no tās. 2. Tāds, kas atbilst īstenībai."

Tsk, veel kaadi jautaajumi par to vai cilveeks var buut objektiivs?

Labaakais ko cilveeks var izdariit ir buut vairaak vai mazaak subjektiivs.

Harpy, runa faktiski ir par to cik tuvu objektivitaatei cilveeks var nonaakt, nevis par to, vai var vai nevar buut objektiivs.

Redzot, ka peec muusu diskusijas Runcii, edg ir uzkraajis citu domas, un taas apvienojis ar saveejaam, taadejaadi izveidojot perfekto domu, kurai arii shoreiz pieslieshos

Nu taapeec jau es ar saku, ka cilveeks nespeje buut objektiivs, bet gan mazaak vai vairaak subjektiivs

nju vienalga, kaa jau vinji tur tajos garajos tekstos kurus es kaartiigi neizlaisiju rakstiija, cilveeks savaa "objiktivitaatee"vadaas peec savu zinaashanu datu bankas, kas pilniigi noteikti naf objektiivi, taatad, atvainojos, ka es akal atkaartoshos - cilveeks ir subjektiivs un var buut mazaak vai vauiraak subjektiivs un nu nekaadaa veidaa ne objektiivs vai vairaak vai mazaak objektiivs.

harpy, tieshaam izlasi manus postus!
Un peec tam ieveero to uzrakstu "filoz." savas definiicijas priekshaa: tas noziimee, ka vaards "objektiivs" mineetajaa definiicijaa tiek uztvers filozofijas ietvaros. Un tagad izlasi paareejo manu postu. Un pirms veelies izteikties veelreiz, izlasi arii citu cilveeku postus shajaa topikaa. Vaarda izpratne ir filozofiska teema, taapeec tajaa nav autoritaashu. Ir tikai idejas, statistika un secinaajumi.

Reaalajaa dziivee vaardi netiek lietoti preciizi peec definiicijaam, bet tuvinaati taam. Ja mees objektivitaati driiksteetu lietot tikai mineetajaa filozofijas definiicijaa, tad tam vaardam vispaar nebuutu jeegas aarpus filozofijas. Vaardi tiek defineeti peec taa, kaa cilveeki tos uztver, nevis otraadi. Arii definiiciju autori ir cilveeki. Ja katra definiicija tiktu aprakstiita preciiza, tad taas sastaaveetu katra no desmitiem lapaspushu dazhaadu atshkjiriibu lietojumos dazhaadaas gjeograafiskaas vietaas, kontekstos, darbiibas formaas, iznjeemumos, cilveeku, kas to lieto. Un cilveeki daljeeji ta arii dara, t.b, tevis dotajai definiicijai ir pierakstiits konteksts ("filoz.").

P.S. Paldies, Sigfa!

Edg, un tomēr harpijai vienalga ir taisnība jo tas ko tu aprakstīji ir nevis objektivitāte, bet gan indivīda subjektivitātes tuvinašana ekspertu aproksimācijai par to kāda ir vairākuma subjektivitāte. Objektivitātes nepastāv principā. Pat dievs (ja tāds pastāv) nevar būt objektīvs, jo viņš ir mūs radījis un tādat nav pret mums vienaldzīgs - t.b. ir subjektīvs visa sevis (vai cita dieva) radītā jebkāda veidā novērtēšanā. Pierādījums ad absurdum

Paldies par mēneša saturīgāko offt.
Kārtējā filosofiskā dilemma, kas uzskatāmi demonstrē cilvēka uztveres nepilnības. Mēģinu no savas leksikas un arī uzveres izravēt tādus apzīmējumus kā vis-(vajadzīgo ierakstīt), pilnīgs, absolūts nekad, vienmēr, visur utt. utjp. Visi šie vārdi demonstrē cilvēka kategorismu un dziļo subjektīvismu. Rezumējot vairākos augstākesošajos ietverto domu un arī manu izpratni varu apgalvot, ka subjektīvs ir ik viss (redz kā neizdodas no ši vārda izmukt). To ir jāpieņem un ar to ir jāsadzīvo.
Eksistē lietas un procesi par kuriem daļa cilvēku ir vienojušās, piemēram, Ņūtona fizikas likumi, Mendeļejeva periodiskā tabula, krēsls, TV. Taču ir jāsaprot, ka tas nevis novērš subjektīvismu šo lietu uztverē, bet gan atvieglo komunikāciju un izpratni. Vienlaikus mēs katrs šīs lietas uztveram un izprotam vairāk vai mazāk savādāk.
Aktuālākā ilustrācija cilvēku subjektīvajai uztverei ir pašreizējais skandāls par Oļega Maļuhina neiekļaušanu biatlona izlasē startam Turīnas ol. spēlēs. Te parādās, ka, piemēram, Biatlona federācijas izpratne par to, kurš ir piemērotākais startam Turīnā atšķiras no paša Maļuhina un lielas daļas līdzjutēju izpratnes. Ja jau sports tad sports. Pretrunīgi vērtēts tika arī Saukāna/Dambja ekipāžas lēmums izstāties pēc rallijreida Lisabona-Dakāra 13. posma (notrieca mazu nēģerēnu, kurš pa ceļam uz slimnīcu mira). Viedokļu bija daudz un tie bija dažādi, kurš no tiem pretendēja uz objektīvu situācijas izvērtējumu un cik nu objektīvs tas šādos apstākļos maz varēja būt.
Es virzu uz to, ka mēs bieži vien redzam vienas un tās pašas lietas taču uztveram tās ļoti atšķirīgi un problēmas rodas brīdī, kad viens savu redzējumu uzdod par vienīgo pareizo(objektīvo), lai gan tik pat labi kāds cits var apgalvot, ka taisnība ir viņam.

P.s. Tieši ar šādu jautājumu, kas savā būtībā ir neauglīgi, bezgalīgu apspriešanu filosofi pelna savu dieniško maizi un sajāj smadzenes.

Šito es atradu latviešu skaidrojošajā vārdnīcā:

Tāds, kas atbilst īstenībai; patiess. Objektīva kritika. Objektīvi vērtēt

# Filozofijā - tāds, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās. Objektīvā realitāte. Objektīvie sabiedrības attīstības likumi. Matērijas objektīvās esamības formas. Objektīvais ideālisms -- ideālisma veids, kas atzīst gara primaritāti un pastāvēšanu ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās

Manas smadzenes jau iet sviestā...jo mans viedoklis ir subjektīvs, bet te vjag objektīvu, bet katrs pats pa sevi ir subjektīvs, jo izsaka savas domas, kas...baaaa...subjektīvas, jo pieder tikai tev un...baaaaaa, tā visa ir putra...toties interesanta putra....baaa...atkal subjektivitāte, tās bija subjektīvas ne objektīvas domas....baaaa...un kā cilvēks, subjektīva būtne, var spriest pat objektivitāti...tas ir sviests... bet labs

pie tam es tagad pastāvīgi laboju šo postu un tas ir neobjektīvi pret tiem, kas ir redzējuši manas iepriekšējās domas, jo citi nevarēs apstrīdēt manas neparizās idejas. kāda gan neobjektīva es esmu...

Runājot par dievu: "Mēs ticam tam ko nezinam, bet tam ko zinam vairs nav jātic"
Bet līdz ar to izskatās, ka tieši objektīvs var būt tikai tad, kad kaut ko zin, bet šajā sakarā kaut kā zināšanas nekādu objektivitāti sniegt nevar. Kaut gan pret dievu mēs arī nevaram būt objektīvi, kaut vai tāpēc, ka mēs nezinam vai viņš pastāv vai nē. ir cilvēki, kas tic un ir cilvēki, kas netic, bet objektīvi, un šajā gadījumā es uzskatu, ka pat subjektīvi izvērtēt to nespēj. Un to es saku ņemot vērā to, ka pati ticu kaut kā augstāka, iespējams, ka ne dieva, bet kaut kā spēcīga esamībai.

Runājot par skaidrojumiem, te jau divas reizes izskanēja vārda objektīvs skaidrojums. Tomēr, lai cik bieži tiktu pieminēts vārds subjektīvs viņa skaidrojumi nav pieminēti, kaut gan tieši otrais vārda subjektīvs skaidrojums ir cieši saistīts ar objektivitāti. Tātad kārtējā viela pārdomām.

subjektīvs īp.
1.Tāds, kas attiecas tikai uz subjektu, kādu noteiktu personu un ir šai personai raksturīgs. Subjektīvi pārdzīvojumi. Subjektīvs iespaids.
2.Neobjektīvs; tāds, ko nosaka personiski ieskati un intereses. Subjektīvs vērtējums. Subjektīva attieksme. Subjektīvais ideālisms. -- ideālistisks virziens filozofijā, kas noliedz ārējās, materiālās pasaules objektīvu pastāvēšanu un uzskata, ka tā eksistē tikai cilvēka apziņā.

aigarius, kaa jau teicu, ir liela starpiiba, vai mees vaardu objektiivs apspriezham filozofiskos vai reaalos ietvaros. Ja filozofiskos, tad harpy ir taisniiba. Tomeer es veelos uzsveert, ka spriest par jeedzienu "objektiivs" daudz praatiigaak ir reaalaas dziives ietvaros: kas reaalajaa dziivee (uz ielas, presee, tiesaa) tiek uzskatiits par objektiivu, kam vajadzeetu u.tml. jautaajumi.

Ticiigie no ateistiem atskjiras ar to, ka vinjiem ir objektiivas patiesiibas, piemeeram, eksistee Dievs, pareizais celjsh, Buda u.tml. Zinaatniski cilveeki uzskata, ka nav objektiivu patiesiibu, ir tikai subjektivitaate, jo visa informaacija, ko mees zinaam, naak no muusu pieredzes = subjektiiva. Interesanti ir tas, ka arii ticiibaa var nebuut objektiivas patiesiibas, piemeeram, senebreju misticismaa. Cilveeki no savas pieredzes meditaacijaa (un citos panjeemienos, kaa "iziet" no pasauliigaas uztveres), vienkaarshi ieveeroja, ka vinju redzeetais ir tik ljoti savdabiigs, ka izdariija secinaajumus (liidziigi kaa to dara zinaatnieki, tikai zinaatnee vajadziiga ilgstosha pieredze un liels eksperimentu/noveerojumu procents). Peh, tas vairs nav teemaa.