Taatad gribeetu uzdot jums, toposhie studenti, un arii jums, sekmiigie absolventi un visiem paareejiem foruma iedziivotaajiem kam ir ko teikt sekojoshu teemu diskusijaam: vai vispaar ir veerts maaciities universitaatee un kaapeec, un arii kaa izveeleeties augstskolu un novirzienu.

Sorry par garo postu, centiishos rakstiit interesanti, bet ja negribaas, paareejo posta dalju varat nelasiit

Kad cilveekam pienaak peedeejais, 12-tais mokpilnais gads piespiedu maaciibaas videejaas izgliitiibas iestaadee, vinjsh/vinja saak ciitiigi liidz saapeem galvaa domaat, domaat un veelreiz paardomaat savu likteni. Ja liidz shim muusu iespeejas bija pusliidz vienaadas, tad peec shiis robezhas saakas pieaugusho pasaule, daudzu izveelju pasaule, kur ir svariigi, dziivei svariigi pienjemt pareizos leemumus, zinot ka sho leemumu rezultaatu mees redzeesim sameeraa taalaa naakotnee. Un pirmais solis, pirmais leemums shajaa pasaulee tradicionaali saakas ar augstskolas izveeli un iestaashanaas kaadaa fakultaatee, apmeeram jau nojaushot konkreeto novirzienu taalaakajaas maaciibaas.

Lai buutu interesanti uzsaakt diskusiju, un dotu atbalsta (atstumshanas) punktu, pateikshu dazhus vaardus par sevi. Izmaacoties skolaa (krievu skolaa, btw) meegjinaaju tikt uz valsts universitaateem (taapeec ka maxaat negribeejaas). LU uz budzhetu netiku, tad aizgaaju uz RTU. Atshkjiriibaa laikam no daudziem shii foruma iemiitniekiem, fakultaates izveele man bija gandriiz automaatiska - es esmu caurcaureem datorikjis, attieciigi uzminiet uz kaadu fakultaati aizgaaju. Maaciibas man bija galaiciigas un neinteresantas. varbuut taapeec ka esmu slinjkjis ar galvu uz pleciem... Otrajaa kursaa saaku domaat: "ko es sheit vispaar daru?" Manas paardomas mani noveda pie neizbeegamaa: maaciibas es pametu otraa kursa viduu (tie kas maaciijaas kopaa ar mani tagad laikam ir magjistrantuuras otrajaa kursaa), ko nenozheeloju, jo visu ko es gribeeju panjemt no augstskolas, es panjemt paspeeju.

Kaut gan man patiik apgalvot ka neredzu jeegu maaciities universitaatee, taa nebuutu pilna patiesiiba (laikam jau tie buutu meli), bet kaapeec es pametu? Uzskatu ka papiiriitis neko nedod reaalajaa dziivee vairaak kaa izdeviigaaku starta poziiciju nekaa tiem kam taa nav. Bet tas attiecas tikai uz starta poziiciju. Iespeejams ka valsts iestaadees nav taa, bet privaatajaa bizmesaa cik es varu saprast ir ka veertee cilveeku un vinja veertiibu, nevis to ka vinjsh bija speejiigs izteereet savus labaakos gadus papiiiisha iegaadei. Piemeeram, ja esi nostraadaajis 3 vai 4 gadus un esi ljoti speejiigs darbinieks, tad reaali neviens jaunizceptais bakalaurs manupraat nesastaada jums veeraa njemamo konkurenci. Kaapeec es nenozheeloju ka maaciijos? Vieniigais (un svariigaakais) labums ko biju ieguvis universitaatee ir stiprs "speeriens" atveertaa koda kustiibaa un IT asociaacijaas no cita studenta ar kuru iepazinos tur pat, RTU, - aigariusa. Varbuut es vareetu veelaak pastaastiit kur mani ir novedis shis celjsh un kaadaa veidaa kljuvu var vienu no ietekmiigaakajiem cilveekiem Latvijas IT nozaree, man tagad jau apnikaas drukaat un jums - lasiit, to atstaasim citai reizei. Bet sausais atlikums ir taads ka ja nebuutu universitaates, es pashlaik vistivcamaak ka buutu sisadmins kaut kaadaa siikaa kantorii bez nopietnajaam izaugsmes iespeejaam. Taads ir mans staasts...

Discuss.

Manupraat lai gan Latvijas sisteema ir stulba utt izgliitbiiba vienalga dod kkaadus savus plusus... taas vismaz ir manas domas... Universitaates protams ir daargs prieks bet toties kaada jums varbuut buus pensija............... XDDDD

Vienk bik padomaajot uz priekshu maaciities tos chetrus gadus klaat ir (mokoshi.... ljoti mokoshi un nogurdinoshi un...) noderiigi...

Mācīties augstskolā? Nu nezinu gan vai ir jēga. Ja cilvēks kaut ko vēlas sasniegt, tad kāpēc gan ne? Mūsdienu pasaulē par nelaimi tomēr bieži vien ir tā, ka bez papīrīša, ka esi pabeidzis augstskolu, cilvēks darba devēja acīs nav cilvēks.
Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kuri mani personīgi pamudināja iestāties mācīties LU.

Aha, parasti gan par palīgiem biznesā piesakās cilvēki, kuri vēl studē, vai arī cilvēki kuri ir beiguši studēt. Un ja tur nonāk cilvēks, kurš nav studējis, tad drīz vien viņš to sāk darīt (parasti neklātniekos) Bet visur jau ir izņēmumi.

Savu nākamo izglītību gan izvēlējos pilnīgi spontāni. Jautrākais bija, tas, ka pievienojot Krievu filologus klāt rūpīgi pārdomātajiem juristiem un komunikāciju speciālistiem, es nevarēju iedomāties, ka tomēr mācīšos filologos?
Vai es nožēloju to? It nemaz. Universitāte tomēr manā priekšā pavēra pilnīgi jaunu dzīvi kurā gan pagaidām man ir izdevies tikai pa šauru spraudziņu ielūkoties.
Un lūk tieši tas, ka studentu dzīve nav tikai mācīšanās, bet arī iepazīšanās ar jaunām personām liek (vismaz man) studēt.

Augstkolai vienozimigi ir liela jega. Ieguvums lielakotiesi ir ambicijas ar kuram cilveks tiek augstkola, norada tomer vinja apnjemibu un intelektualas spejas.
Latvija ir diezgan maz iespejas izaugsmei caur augstkolam .. programmas daudzmaz visas, visaas skolas ir sava vieda vienadas.

Nomacies 2 kursus un tik 3. kursa tev sak kautkadus pamatus macit, tam kadelj, tu gaji macities, tur. Tomer smiekligi ...

Taja nozare kura, es velos macities/specializeties, Latvija vispar nav iespejams profesionali to apmacities. Un ja butu ... man tas papirs vairak tikai ka bonus noder. Takaa, es velos dzivi saistit ar dizainu un grafiku, zimeshanu etc. Mani verte tikai pec ta ko, es maku darit praktiski. Nevis to, ko, es esmu teoretiski iemacijies kautkur.

Manuprat pats svarigakais merkjis augstkola ir tieshi iepazities ar tiem cilvekiem.
Iespejams vinju viedoklis mainis visu savu uztveri.

Ar programmēšanu sāku nodarboties bērnībā, tālajā 4 klasē, ja nemaldos, hobijs/rotaļa veidā. Bet nu es skaidri zināju, par ko es mācīšos un ko es gribu sasniegt.

Jāatdzīst, ka sākotnēji arī gāju mācīties ar nodomu iegūt papīru. Tomēr neesmu neko nožēlojis, joprojām mācos, nekad neesmu sev jautājis: "ko es te daru", jo es ļoti skaidri stājoties zināju, ko man mācīs un uz ko es esmu parakstījies. Negribētu teikt, ka ir gluži garlaicīgi, ja mācies par tēmām, kas tev ir tuvas.

Un ir iespēja iepazīties ar cilvēkiem, kam ir vienādas intereses, etc.

Manuprāt, bakalaura grāds ir must-have.

Lastguru, teksts garšs, bet lastīt neapnīkas, par tēmu nekad lasīt nav garlaicīgi.

Patīkami lasīt, ka kāds no tiem ko es paspārdīju ir pateicīgs par to, uz kuru pusi veel joprojaam lido

Atgriežoties pie tēmas gribētos izklāstīt savu pieredzi un vēl dažus piemērus, ko es savā dzīvē esmu redzējis.

Man ne vienu brīdi nebija šaubas par to, ka es gan turpināšu studijas vidusskolā (nevis arodskolā), gan došos uz LU vai RTU, gan to, ka es dabūšu bakalaura diplomu, gan to, ka turpināšu studijas arī tālāk. Es mēģināšu pastāstīt par to sīkāk, pa posmiem.

1. izvēle: latviešu skola.
Mans tēvs ir krievs, bet māte latviete. Sākot iet uz skolu (vēl padomju laikos) bija izvēle sūtīt mani uz krievu skolu (50 m attālumā no majām) vai uz latviešu skolu (500 m attālumā). Pēc ilgām diskusijām man ļāva izvēlēties. Es izvēlējos iet uz latviešu skolu, jo dzīvojot Latvijā es uzskatu šo valodu un kultūru par svarīgāku, bet krievu valodu es arī pagalmā un no gramatām pietiekoši labi apguvu. Šim lēmumam bija arī citas sekas, par kurām es tad neapzinājos, bet par to vēlāk. (jā šis būs vēl garāks posts nekā lastguru )

2. izvēle: vidusskola.
Es kopā mācijos trīs dažādās pamatskolās/vidusskolās un tajās visās man tika nodrošināts līdsvarots humanitāro un ekzakto zināšanu kopums. Tolaik tas man nepatika, bet universitātes laikā es sapratu šādas pieejas jēgu - lai gan kultūras vēsture vai mūzika man kā programmistam parasti neko labu nedot, taču dažos gadījumos saprašana par citu nozaru problēmām un to risinājumu paņemieniem palīdz izdomāt jaunus paņēmienus savā nozarē. Tā veidojas arī starpnozaru zinātnes, piemēram kompozītu zinātne, fizikālā ķīmija, kodolfizika un daudzas citas. Pašlaik pamatzinātnes jau ir tik labi izpētītas, ka kaut ko jaunu var viegli izdomāt tikai uz zinātņu robežām vai kombinējot dažādas zinātnes kopā. Tādā veidā vispārēja izglītība man palīdzēja nevis darīt rutīnas darbus, bet meklēt jaunas idejas un jaunus risinājumus. Arodskolā šāda veida zināšanas iegūt nevar - jāiet vidusskolā.

Starpcitu es vēlāk uzzināju, ka attiecīgajā krievu skolā bija ļoti strikta specializācija un disciplīna. Es tur nemaz nebūtu iederējies.

3. izvēle: specialitāte.
Es sāku pētīt datorus vēl 7-8 klasē, tāpēc man tāpat kā lastguru nebija nemazākās šaubas par savu specialitāti. Citiem varu ieteikt pēc iespējas ātrāk iziet profesijas orientācijas testus, kas palīdzēs apskatīt savu iespējamo profesiju bāzējoties uz personības tipu. Nevajag izvēlēteis profesiju, kas ir vajadzīga tieši tagad - mācības ies 3-5 gadus un jādzīvo pēc tam būs vēl ~40 gadus līdz pensijai. Jāmācās to, kas būs vajadzīgs pēc 5-10 gadiem. Šajā ziņā man un lastguru arī paveicās, jo mēs izvēlējāmies atvērtā koda specializāciju un tas kļūst arvien aktuālāks. Tas ir vēl viens iemesls kāpēc izvēloties savu specializāciju vajadzētu uzreiz sākt to studēt, neskatoties uz to, ka tu vēl ej 8. klasē. Jo agrāk sāksi, jo labāk sanāks.

4. izvēle: universitāte.
Godīgi sakot es gāju uz universitāti ar vienu domu - dabūt papīru. Es domāju, ka es zinu par savu virzienu vairāk nekā tie pasniedzeji, kas mani mācīs, biju parliecināts, ka neko labu es tur neiemacīšos. LU netiku (tagad domāju - par laimi), iestājos RTU datoriķos. Es uzreiz biju notēmējis uz automātisku iekļūšanu RTU gadījumam, ja netieku LU, jo šajās universitātēs māca labakos datoriķus un ja jau iet pēc papīra, tad vismaz pēc laba papīra.

Pieredze universitātē.
Pirmais gads RTU bija savā ziņā līdzīgs vidusskolas turpinajumam - mums bija daudzi nesaistīti priekšmeti: augstākā matemātika, fizika, ķimija, mehānika, sports. Tolaik man tas nepatika, bet tagad man ir jaatzīst, ka es patiešām pārsteidzoši bieži pielietoju domas vai idejas no tā, ko apguvu šajā gadā. Tā kā šie priekšmeti nebija manā specialitātē, tad pasniedzeji zināja daudz vairāk par mani un tas arī palīdzeja nomierināt manu karsto galvu un iemācija korekti sazināties ar augstākstāvošiem (tas man noder katru dienu).
Sākot ar otro gadu mums sāka mācīt par to, ka ražo programmatūru. Ievērojiet, es neteicu, ka mums macija programmēt, nē - tika pieņemts (diezgan pamatoti), ka vienkārši programmēt ir tik viegli, ka mēs to varam apgūt paši. Mums mācīja analizēt klientu prasības, definēt vajadzības, dalīt programmas blokos. Šīs lietas liekas ļoti liekas, kad programmas rakstīšana aizņem pāris dienas, bet pilnība atpērkas kad programma ir kaut cik lielāka. Jo tālak, jo skaidrāka kļuva tendence - mūs mācija ne tikai programmēt, bet arī darboties kompleksā programmatūras ražošanas sabiedrībā un, maģistratūrā, arī mācīja, kā šo ražotni veidot, plānot, vadīt un saprast.

Secinājums ir vienkāršs - ja jūs gribat būt par kompetentu darbinieku savā nozarē: jums ir vajadzīgs bakalaura diploms. Ja jūs gribat būt par kompetentu vadītāju savā nozarē: jums ir vajadzīgs maģistra diploms. Ja jūs gribat izgudrot kaut ko jaunu savā nozarē: jusu ceļa būtu jāved uz doktarantūru.

Mans piemērs gan nav diezko tīrs, jo es ļoti agri uzsāku savu izaugsmi arī ārpus universitātes un vairākās vietās veiksmīgi ieklemmējos pareizajā laikā, tā jau bez maģistra grāda iegūstot diezgan augstu socialo un profesionālo stāvokli.

Lai lastguru neapvainotos, izcelšu viņu īpaši: lai arī lastguru nepabeidza pat bakalaura programmau, viņa aktivitātes un ļoti liela veiksme darba vietas izvēlē palīdzēja viņam kļūt par diezgan labu profesionāli un arī labu vadītāju tīri uz savas pieredzes pamata, taču man liekas, ka arī viņam lieti noderētu noklausīties dažas no maģistra kursa lekcijām, lai gūtu jaunas idejas sava un savu padoto darba organizēšanai. Par laimi viņš to arī zin un pašizglītojas tad, kad tas ir iespējams.

No otras puses ir mans pašreizējais kopmītņu kaimiņš ar niku coced (viņš nav šajā forumā). Viņš ir pilnībā veltījis sevi studijām un praktiski neko ārpus tām nedara (profesionālajā ziņā). Viņam jau ir divi bakalaura diplomi (datoru un ekonomikas). Šonedēļ viņš dodas uz vienu universitātē Lielbritānijā, kur, pateicoties sava RTU profesora palīdzībai, ar prāvu stipendiju mācīsies vienu gadu un iegūs turienes maģistra grādu. Pēc atgriezšanās viņš iegūs otro maģistra grādu RTU. Paraleli viņs UK vēl iegūs arī profesionālo pieredzi vietējā uzņemumā. Lai gan coced pašlaik nav ieverojams Latvijas IT industrijā, bet viņš gūs tik ieverojamu un vispārēju akademisko pieredzi, ka pēc savustudiju beigām viņš būs ļoti vērtīgs specialists un varēs viegli atrast augsti apmaksātu darbu gan Latvijā, gan ārzemēs (nevis zemenēs par x000 Ls, bet gan specialitātē par x0000 vai pat 1x0000 Ls gadā).

Summarizējot mans viedoklis par mācībam ir tads - jāmācās ir ilgi, dikti un dziļi, tik ilgi cik vien var. Taču nav jāaizmirst arī uzsākt savu profesionālo karjeru.

(Kamēr mācies, var pastrādāt ari McDonalds, bet pēc mācībām - tikai pēc specialitātes un augšā pa karjeras kāpnēm)

lastguru, tas ka tu augstskolā satiki aigariusu tas bija vienkārši tavs liktenis. Tik pat labi tu viņu varēji satikt uz ielas saskrienoties un viņam apgāžot iepirkuma maisiņu

Pats ar nomācījos 3 gadus koledžā - a tolku no tā vēljoprojām neesu sapratis. Man tur neiemācija pilnīgi neko! Visi eksāmeni tika vai nu ieskaitīti automātiski vai vienkārši nošpikoti, jo to atļāva darīt Haļava kautkāda.
Nu pabeidzu skolu, saņēmu diplomu, tagad kautkur starp kautkādiem papīriem mētājas. Vienīgais labums ja tu esi nolēmis strādāt kautkur kādā zolīdā firmā ar viduvēju algu, tad jau noteikti tur arī tiks skatīta izglītība. Bet to arī varētu apšaubīt, jo vairāk tomēr skatīsies uz zināšanām ko cilvēks pats ir iemācījies un cik daudz viņš par to interesējas.

Kā izvēlēties novirzienu? Tas jau ir vairāk jāskatās savās intresēs. Ja tu gribi kļūt par juristu, tu jau protams ka neiesi mācīties par automehāniķi.

Uzskatu ka tomēr ir jāmācās augstskolā, kaut vai dēļ tā ka tā ir pēdējā iespēja mācīties, izbaudīt skolas dzīvi, skolas atmosfēru, jaunību, studenta dzīvi, jo pēc tam visu nākamo mūžu neko citu neredzēsi kā darbu, darbu, darbu....

Redzi, Jurchix, pieņemot darbā jaunu darbinieku, darba devējs par tavām spējām brīnišķīgi tikt galā ar darba pienākumiem, neko nezin, tāpēc jau arī ir vajadzīgi tie diplomi, un CV un citas lietiņas... Tās pierāda, ka tu tomēr kaut ko zini, esi mācījies un tev ir bijis zināms gribassspēks pageigt augstskolu.

Diplomus prasa galvenokārt tieši šo iemeslu dēļ.

Vo vo..
ar elektroniku, ja nu vien nav naaviiga interese par to, arii neiesaku paaraak aizrauties..

Mācos LU Vadības zinības. Sestdienās. Kāpēc? Tikai papīra dēļ. Nu labi, ne tikai. Pieredzes man ir pietiekami, bet augstākā izglītība sāk spēlēt aizvien lielāku nozīmi, kā arī tā ļaus man izvirzīties kaut kur uz augšu - austāks amats=lielāka alga+mazāk darba=vairāk animes
Izvēlējos novirzienu - kvalitātes vadība, tas man darbā noderēs, līdz ar to pieaugs mana vērtība. Ceturtais kurss patreiz iet, vēl piektais un tad viss. Jā, LU sestdiennieku bakalauri mācās 5 gadus, tikai nesen noīsināja līdz 4 gadiem. Vai es iešu maģistratūrā? Domāju, ka nē. Man pietiks, ja vien bakalauru nedevalvēs līdz videnes līmenim.
Pēdējā laikā rodas iespaids, ka tikai maģistrs vai doktors ir augstākā. Sviests kaut kāds. Bezmaz visi doktoros mācās...

Ak, jā, arī es savā laikā (pēc RRAT tehnikuma) mācījos RTU, arī tālāk par 2. kursu netiku hehe

Vai augstāko izglītību vajag? Diemžēl, jā. Es te protams varētu ilgi vārīties par to, ka Latvijā notiek neganta augstākās izglītības lobēšana visos līmeņos un ka tā papīra nozīme ir pārspīlēta, bet tā ir realitāte.
Gribi kaut ko vairāk - mācies. Ja ne augstskolā, tad vismaz savā specialitātē - "pumpē" savas smadzenes.

Tiesa gan - augstskola ir domāta cilvēkiem, kuri zina ko grib. Vienalga papīru vai kaut ko citu. Ne visi pēc vidusskolas beigšanas zina ko vēlas un uz augskolu laiž "kompānijas pēc", kopā ar citiem. Tad iestājas vilšanās, cilvēks vairs nezina ko darīt un pamet...
Bet tas atkožas. Būtu es toreiz RTU izvilcis, tagad nevajadzētu 5 gadus sestdienās sēdēt no 8 līdz 8.


Diemžēl. Bija tāds teiciens krieviski "bez bumažki ti kakaška"

doubleposts!

protams ka lastguru nevar sagaidiit nevienu vinju aizstavoshu atbildi,
tapec ka cilveki kuri ieguldijushi laiku un naudu studijaam nekad
nepiekritiis vinja teiktajam. mans personigais viedoklis ir taads ka
augstaka izglitiba noteiktai daljai cilveku palidz paplashinaat redzes
loku un iemacities domaat. protams ir ari specialitaates.

bet taa kaa gan vienu gan otru biezhi var apguut citos veidos (manaa
un lastguru variantaa taa ir, piemeram darbs dod vairak zinashanu kaa
skola), tad vienigais iemesls ir papiirs, kas shaja gadijumaa ir kaa
glaabshanas rinkis - kaa rezerve gadijumaa "ja nu darbs kadreiz
jamaina". bet tur ir citi varianti, ja ir pietiekami daudz darba
pieredzes un zinaashanu, darbu tapat nebus gruti atrast. kas ir
labaaks, studijas bastojis un neko neiemaacijies students ar papiiru,
vai geenijs ar videjo izglitibu un labu CV? ... tikai paris ideju ...

vairumam ljauzhu skola ir vajadziiga. bet ir iznjeemumi, kas tajaa
tajaa neieguus neko tik vertigu lai butu verts zaudet vairakus gadus
laika. un laiks ir daargs shajaa pasaulee.

p.s.: ja jau esmu iemaldiijies anime forumaa (pec lastguru luguma) tad palieliishos ka pat esmu redzeejis dazhas anime, visvairak patika grave for fireflies - Hotaru no haka)

Mācos es RTU. Kāpēc? Kurš man to var pateikt? Principā RTU pirmie 2 kursi ir vispārīgi. Tikai 3. kursā (kad vajag izvēlēties konkrētāku novirzienu) sāka kaut ko mācīt tuvāk specialitātei. Pabeidzu inženierstidijas. Kamēr mācījos izmainījās mazliet intereses. Bet nu šitas arī bija OK. Dabūju papīru "inženieris automātikā un datortehnikā". (Vispār iemācīja ļoti labus pamatus pēdējos kursos, lai strādātu šajā nozarē) Principā varu iet strādāt nopietnā nozarē.... bet ņēmu un aizgāju mācīties uz kaut kādu maģistraturu. Kāpēc? Un mazliet citā novirzienā. Uz kaut kādu tur Attēlu Apstrādi un Datorgrafiku. Priekškam? Ko es tur pazaudēju? Pagaidām mācos (puse no lekcijām esmu atbrīvots, jo tās man jau bija agrāk)(varbūt pat mācīšos līdz galam), nestrādāju un (galvenais) skatos anime.
Bet vispār vienalga, kurā augstskolā mācies, vienalga darba vietā būs jāmācās strādāt.


Jā pastāsti pastāsti! Es gribu zināt konkrētāk kā tu tā tur, nez kur tiki, kļuvi par nez ko tur.
Es arī gribu tādu haļavu.

emm... nu vispaar es cereeju ka tu uz shiem jautaajumiem atbildeesi...

Kaapeec esi aizgaajis maaciities, kaapeec turpini... pastaasti luudzu.


huh? ... nu taa nav nekaada haljava - tad gan nopietns darbs kur anime skatiities laika nepietiek daudz. kaut kad pastaastiishu, bet no saakuma es gribeetu sho jautaajumu (par augstskolaam) kaartiigi izdiskuteet.

Aizgāju mācīties, lai kaut ko iemācīties. Un pat kaut ko iemācījos.


Bet tikt uz tādu darbu. lai kāds tavs darbs nebūtu.

1. Un jeega?
2. Kaapeec izveeleejies tieshi to novirzienu kur esi maaciijies? kaapeec piemeeram negaaji uz japanologjiem...

Aktiivi jaapiedalaas asociaaciju darbaa, tas arii viss Es piemeeram pashlaik nskaitot Kaiganu esmu divaas asociaacijaas - LAKA un LIKTA.

Uz japanaloģiju neaizgāju, jo tad vēl neskatījos anime. Tā kā mācījos Matemātiku, Informātiku, Fiziku (matemātikas klasē), tāpēc gāju uz datoriem mācīties.

Tajos LAKA un LIKTA var iestāties? Tur labi maksā?

Arī es aizgāju uz rtu. Kāpēc? Tāpēc, ka kautkādu papīru vajaga - skaties ar kuru aci gribi. Pagaidām man nav nekādu ūberplānu nākotnei. Gribu būt ierindas darbinieks ar atalgojumu, uz kura var nomāli dzīvot un vēl paari kaut kas paliek. Nevajag man tos entos tūkstošus mēnesī - bagātība samaitā. Neesmu tik apzinīgs, lai censtos būt par bosu kaut kur. Jo lielāks amats jo lielāka atbildība - a man labāk padodas darīt to, ko man pasaka. Nepatīk citus izrīkot un teikt, kas viņiem jādara. Neesmu līdera tips tā teikt. Un jo darbs tuvāk mājām jo labāk - riebjas man tālu braukāt uz skolu/darbu, jo tad tiek zaudēts laiks. 2h dienā sabiedriskajā transportā nemaz nav tik maz. Laikam mazliet nobīde no tēmas.

Aizgāju par datoriķi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt - domāju, ka profesija būs pieprasīta nākotnē. Otrkārt - datori saista kā tādi (kaut gan neesmu iepriekš nodarbojies ar programmēšanu). Treškārt - neviens cits piedāvājums nespēja ieintriģēt/ieinteresēt. esmu dzimis kā cilvēks, kurš ir paaris soļus virs vidējā līmeņa - spēju to apzināties, ka nekāds pasaules glābējs nebūšu. God damn atkal nobraucu no tēmas.

4 gadi augstskolā pieliek 3 gadus pie dzīves ilguma klāt (neesmu paarbaudījis praksē, taču lasīju vienā žurnālā ) Tas vien jau ir izdevīgi. Ir profesijas, kuras būs pieprasītas un kur labi maksā, taču tāpat vien tas nav. Vai nu tās profesijas ir bīstamas (elektriķi u.c.), vai tur jābūt ķērienam, lai izmācītos. Pašlaik ir izdevīgi iet uz eksaktajām zinātnēm, jo visi tiecas uz humanitārajām, un nākotnē būs vieglāk dabūt darbu, kas būt labi atalgots, jo mums jau tā trūkst inženiertipa profesiju pārstāvju. Laikam jau neko jaunu nepateicu. Bet nu vismaz bakalaura grādu vajag papīra dēļ, jo daudzās vietās prasa papīru. Pat ja tiec darbā, tik un tā vajag mācīties lai iegūtu izglītību augstāko. Kādreiz draugs teica - ka bez vidusskolas tu neesi nekas. Tagad var to attiecināt uz augstskolu bezmazvai. Tā kā mācieties bērni Varbūt nākotnē uztaisīsim savu uzņēmumu un iekarosim tirgu

bet tagad paargaaji uz datorgrafiku deelj anime? Vot taa anime maina muusu diivi

khem, tas ir pamatiigs offtopic, bet teiksim taa: NEKO (un tieshaam neko , nevis kakji japaaniski). gribi kaut ko no sabiedriibas (ietekmi kautvai), iemaacies no saakuma tai sabiedriibai kaut ko dot pats.

Īstenībā es teiktu, ka nākotnē būs tāds datoriķu un ekonomistu pārblīvējums, ka pie darba tiks tikai Uberspeciālisti, bet nekas es tāpat par datoriķi mācīties iešu. Kāpēc iešu, jo man gribās un viss, un ja es kaut ko gribu, tad agri vai vēlu es atradīšu ceļu, kā savu mērķi sasniegt.
Ā un centīšos iestāties, diezgan klišejiski, ne, LU.

Mani vienmēr ir interesējuši datori, taču nolēmu, ka atstāšu tos kā hobiju. Pašlaik vēl īsti nezinu, kādu profesiju izvēlēšos, taču jebkurā gadījumā vidusskolā iešu uz matemātisko novirzienu, jo man padodas eksaktie priekšmeti. Lai nebūtu pilnīgs offtopic, plānoju kļūt par ārstu (speciālitāti vēl neesmu izvēlējies), tāpēc noteikti stāšos LU vai RSU.

arii es plaanoju iestaaties rsu. taa kaa bez taa papiiriisha un apmaaciibaam nekur... nu vajag vajag pamaaciities...
bet tas vai tev vajag to diplomu un augstskolu atkariigs no izveeleetaas profesijas. maaxliniekiem diplomu nevajag, aarstiem, juristiem vajag.

Savukārt es plānoju apgriezties uz labajiem sāniem un ļaut lai tārpi un žurkas pamielojas arī ar šo labāko manu pusi

Skatos te datoriķu kā melnā debess. Būs jāveic kāds pētījums kā interese par datorzinātnēm korelē ar anime skatīšanos, un otrādiņ.

Atbildot uz galvā likto jautājumu VAI mācīties universitātē, vēlos teikt, ka jā sekojošos gadījumos:
1. Ja vēlies, lai tev daudzas durvis dzīvē nebūtu automātiski aizvērtas tikai tamdēļ, ka trūkst papīra,
2. Ja nevēlies paļauties uz jaukām apstākļu sakritībām, bet gan uz paša zināšanām un TĀS APLIECINOŠU DOKUMENTU.
3. Ja vēlies paplašināt savas zināšanas, uzlabot komunikācijas prasmes, iegūt nepieciešamos sakarus, iemācīties patstāvīgi veikt liela apjoma darbus (pamatā rakstiskus). Atzīšos, ka gandrīz neko no tā neguvu mācoties augstskolā, taču teorijā tā tam vajadzētu būt.
4. Ja vēlies būt labākās starta pozīcijās, ka milzums cilvēku bez augstākās izglītības.
5. Ja vēlies dzīvot kojās, dzert katru brīvu un nebrīvu brīdi, mīlēt meitas vai puišus, lamāties ar komeni, vemt un čurāt gaitenī utt. utjp.

Protams, lastguru piemērs pierāda, ka cilvēks pats - viņa reālās zināšanas un prasmes ir un paliek noteicošais faktors, taču kā mēs labi zinām papīrīšiem (visdažādākajiem) mēdz būt ļoti liels iespaids uz mūsu dzīvi.

Diskutabls jautājums un visticamāk atkarīgs no specialitātes. Iespējams datorzinātnēs tiešām paša gūtā pieredze ir vērtīgāka par papīru un universitāte nespēj neko vērtīgu piedāvāt, taču ja runājam, piemēram, par politoloģiju, vēsturi, filoloģijas zinātnēm, žurnālistiku (nu kā ta es savu lauciņu nepieminēšu ), tad papīrs ir tikai tas, ko tu iegūsti pēc smaga kursa apgūšana. Kursa, bez kura tev attiecīgās nozares darba tirgū vietas nebūs. Nu, parādiet man kādu pašizglītoto vēsturnieku, kas spējīgs sasist vienos vārtos tādu pašu vēsturnieku, kas beidzis universitāti, dabūjis maģistra (vai pat profesora) papīru un ir staigājošs aizvēstures almanahs. Almost imposible to find.

Mdems es jau 11kl maacos un man jau sen vajadzeja domat kur es iestaašos un tt...
ja nopietni es vel nezinu kur, pat paskatoties uz to kas man padodas es nezinu, jo man padodas gandriiz viss,
eh laikam iesu kaut kur kas saistiits ar dizainu, zimesanu un tt vai nu...... nezinu kr4

Te nu varētu oponēt. Ja būt tikai speciālisti, kas darīs ikdienas melno darbu? Speciālisti jau nebūs ar mieru strādāt par kautkādiem sisadminiem kautkādas firmelēs par paarsimt ls algu, turpretī firmu vadītāji nebūs ieinteresēti noalgot par sisadminu kautkādu ūberspeciālistu, kurš gribēs kādus 600ls mēnesī, bet labāk noalgos kādu parasto operatoru par 200ls (tas tikai piemērs). Visi nevar būt ūberspeciālisti, vajaga arī kādu parato darbinieku. Respektīvi - speciālisti nevēlēsies strādāt nenozīmīgu darbu par mazu samaksu mazā firmelē bez izaugsmes iespējām - vēlēsies lielu samaksu, atbilstošu spējām. Toties kas traucē ierindas cilvēkam stradāt par to pašu adminu maā firmelē ar algu, atbilstošu spējām. Un par speciālistu nepiedzimt - par tādu kļūst. Melnā darba darītāji būs nepieciešami vienmēr un visur.

Runajot par Augskolam, es domaju ka augskolas ir domats, lai kad darba tevi pienem, lai ir ar ko palielities "ja es tur pabeidzu tadu un tadu augskolu," isteniba es pats nesaprotu kapec augskolas ir vajadzigas, nu ja ka teica Lai izbauditu pedejo skolu dzivi, nu ja man piem. tikai 16 varbut ar laiku saksu lenam saprast kam,kapec man ir vajadziga augskola, bet nu tagad nesaprotu kam jamacas vel 4 gadus... ?

Vairumā gadījumu ar Latvijā iegūtu papīrīti lielīties nevajadzētu, vienkārši nav to vērts. Un papīrs tev būs nepieciešams tādēļ, lai tevi darbā vispār pieņemtu. Pēc tam jau tā nozīme strauji devalvējas, jo tikai tad darba devējs tevi sāk tā pa īstam iepazīt un ja nebūsi lietaskoks (protams, prasības iestādēs ir atšķirīgs), tad nekādi papīri neglābs.
To kāpēc tev vēl 4 gadi jāmācās varu pateikt tūliņ, lai nevajadzētu mocīties neziņā. Augstskolā, vairumā fakultāšu tu apgūsti profesiju, kuru apliecinošu dokumentu tu iegūsti tikai skolu beidzot. Līdz augstskolas vai profenes beigšanai tev var būt iemaņas tajā vai citā specialitātē, taču par būvinženieri, fizioterapeitu, kodolfiziķu utt. tu kļūsti tikai pēc augstākās vai vidējās profesionalās izglītības iegūšanas. Iešana vidusskolā by default nozīmē, ka tev jāturpina mācības augstskolā, jo vidējā vispārizglītojošā izglītība arī ir vispārīga un vispārizglītojoša —ķīselis.

Tas ir cieši saistīts ar LV ekonomisko situāciju - animi pie mums gandrīz vienmēr iegūst caur netu - kačā.
Un tam vajadzīgs dators, kā arī cilvēks ar kaut cik necik datorzināšanām, lai prastu animi atrast novilkt un iedīdīt datoru lai tas to atskaņo.
Nav gluži tikpat vienkārši kā ielikt DVD pleijerī un nospiest PLAY

Taisnība, taču daļēji. Ja palūkojam topikus, kur un kā cilvēki sākuši pirmo reizi lūrēt anime un viņiem ir iepaticies, reti kur figurēs vārds "dators". Tas, ka pēc tam i-nets tiek izmantots kā ātrākais un kvalitatīvākais veids kā tikt pie anime ir neapšaubāmi, taču pirmo injekciju, kas novedusi pie atkarības vismaz 90% ir guvuši kur citur.

Nūūū... khmm... tāks, paskaitīsim alternatīvos veidus, kā ieraudzīt animi:

1. TV - reku YuGiOh dzenāts tiek pa TV3, vēl pa TV var noķert Sailor Moon un Poke- Digi- monus. Tie, kam ir satelīts/kabelis pieejams var noķert animi pa vācu kanālu VOX
2. Animefests - manuprāt VISnozīmīgākais LV otaku instruments animes popularizācijā!
3. Draugi, kuri interesējas par animi.
4. Citi iemesli (vaļa fantāzijai)

Erm, man ar to izvēli bija tā kā bija. Man nav talantu. Nav nekā tāda, kas būtu man un tikai man. Man ļoti patīk mācīties valodas, bet mums nav tādas fakultātes, kur varētu mācīties daudz daudz valodu. Jāizvēlas viena.

Manā gadā nebija Japānas studijas, so es paņēmu kaut ko vispārēju - vēsturi. LU.

Es nemācos, lai strādātu savā specialitātē, bet lai vienkārši celtu savu inteliģences līmeni.

Pie tam vēl emsu izvēlējusies varen "perspektīvo" novirzienu - senie laiki un viduslaiki.
Es nolēmu, ka tā kā vēstruniece es tāpat nebūšu, tad jau labāk mācīšos to, kas interesē.
Vismaz varēšu tagad izlēkt ar latīņu valodas zināšanām, heh heh.

Un plus mācīties vēsturi - es C daļā varu paņemt vienlaga cik svešvalodas. Ja es būtu filologos, man tas būtu liegts.

Lielākais mīnuss - man visu laiku stāsta, cik stulba ir mana izvēle. Well, merde se passe.

Sidenote: bijusii Compaq un HP direktore (CEO, pareizaak, bet nez kaa tas ir latviski) Carly Fiorina ir bakalaurs viduslaiku veesturee un filozofijaa (veelaak gan vinja veel ir ieguvusi MBA)

CEO, šķiet, bija vadītājs.

nu, varbūt mana nākotne nav nemaz tik drūma, cik tā man rādās.

Mēs paši veidojam savu nākotni Ka es saku.