nu postojiet domas par to, kaada tad ir dziives jeega. un vai ir iespeejams radiit vienotu teoriju, kas visu speetu salikt pa plauktinjiem (filozofi censhas cik speedami, pagaidaam rezultaats 1-0 "lielaa nezinaamaa" labaa).

Ir taada Monty Phytona filma "Meaning of Life" (rec no manas puses).

Monty Phyton laba lieta Dzives jega atklasies tev pec naves, vai ari tuvu tai. Taadas manas domas.

Taada arii ir?... Shii VIENA LIELAA dziives jeega? Manupraat, to var mainiit kaut vai katru dienu, bet tas kaa nu kuram, anyway tie ir tikai mani slimie murgojumi.

42

wtf is 42? tas ta kaa tajaa Lema staastinjaa par matemaatikji kursh izskaitljoja, ka skaistums ir tuksh balts aplis ar punktu viduu.

Es uzskatu ka dziivee viss notiek peec "zakon podlosti" un taadeelj piekriitu Robikam ka tu To uzzinaasi tad, kad tev vinju vairs nevajadzees!

Dziives jeega ir skatiities anime

P.S. Lems rullee

Opā, kaut ko varu arī iepļurkstēt.

Mans pašreizējais uzskats par dzīves jēgu ir apmēram tāds - šeit (uz Zemes) cilvēkam sevi jārealizē tajā jomā, kur viņš jūt, ka tā ir viņa sirds lieta. Ir jāpastāv līdzsvaram. Pirmkārt jau pašā cilvēkā. Starp fizisko un garīgo attīstību. Uzskatu, ka nevajadzētu būt tā, ka vienā brīdī cilvēkam šķiet, ka tagad es zinu tik daudz, cik man vajag, un vairāk neko jaunu nemācīšos. Es nerunāju par to, ka cilvēks lasa avīzes, skatās ziņas. Es runāju par grāmātam, par sarunām ar citiem cilvēkiem utt. Vēl arī tas, ka izmēģināt dažādas lietas, nevis nodzīvot tā pieticīgi neko neizmēģinot. Arī ekstrēmas lietas.

Par sevi varu teikt, ka esmu nostājies uz tā ceļa, ko vēlos veikt. Tagad tikai jādodas uz priekšu. Un, kad tuvu būs pēdējā stundiņa, nodomāt, ka tomēr esmu savu dzīvi nodzīvojos forši.

aciimredzot es esmu vieniigais, kuru ideja par pasaules kaartiibas mainiishanu ir apseedusi kaugan principaa, uzreiz varu pateikt. ja tu iemiili kaadu, viss kljuust aarkaartiigi nesvariigs. dziives jeega neinteresee, jo tu jau taadu esi atradis. tachu no otras puses, tad, kad miilestiiba beidzas (un taa diemzheel meedz notikt), jautaajums par dziives jeegu kljuust aarkaartiigi svariigs.

Samierinieties ar patiesiibu - dziivei nav jeegas. Dziive nav sods, kuram buutu jeega jaameklee. Dziive ir sasodiita daavana - izmantojiet kaa pashiem patiik! Daavaatam zirgam zobos neskataas!

Iedomaajieties ljautinji situaaciju:
"Es esmu dziivs! Jaa es esmu dziivs! Es esmu apaljs uz sarkans aabols, kas pashlaik tikko atraavies no koka! Jaa, cik tas ir forshi taa krist! Ew, bet kaapeec es kriitu? Kaapeec tuvojos zemei tik aatri? Vai es nevareeju vispaar palikt kokaa? Vai manai eksistencei vispaar ir jeega? Vai manai krishanai ir jeega? Aaa, es tuuliit nokritiishu..."
Nu mees, cilveeki, esam tie aaboliishi. No kriitaabola redzes viedoklja krishanai nav jeegas. Prieksh kriitaabola krishana ir galiigi nevajadziigs process. Aabola krishanai ir jeega no aabeles redzes viedoklja, no eziisha redzes viedoklja u.t.t. Taapat arii cilveeka dziivei no cilveeka redzes viedoklja nav jeegas, mums par to lauziit galvu ir sameeraa stulbi. Toties no citaadiem redzes viedokljiem cilveeka dziivei ir jeega. No cilveeces redzes viedoklja cilveekam ir jeega kaa taas daljai, kas nodroshina taas turpinaashanos. No maajas kakju redzes viedoklja cilveeka jeega ir buut par to, kas baro un glauda. U.T.T.

Kaads veelas veel detalizeetaaku filozofiju?

jaa filma "Meaning of Life" bija laba .. pirmo reizi, kad skatiijos reecu nepaartraukti ...
Eh .. manupraat ... dziives jeegu mekleet patieshaam nav jeegas ...
Dziive vienkaarshi jaadziivo un viss ...
bet dziives jeega .... who cares ...

Shausmiigi labs piemers (par aboliem)

Sirdi iekritusi nesen lasita doma ka ikviena religjija (tobish vardos izteikta doma par dzives jegu) ir tikai celshs... (diez uz ko?)

blitz ideja par aboliem - Tu kriiti un zini ka Tu kriiti bet neprato daudz par to, vienkarshi apzinies ka kritienam ir savs sakums un savs gals, ka blakus krit tadi pashi aboli un ka butiba jums visiem ir viens merkjis..kritiena mirkli padarit pec iespejas patikamaku un nokrist bez nozhelas..

To, vai celjam ir galameerkjis, nosaka pati religjija. Tomeer, reti kura religjija sniedz savam ticiigajam dziives celju, kursh kaut kur beidzas, jo punktaa, kur beidzas dziives celjsh, ko noraada religjija, cilveeks uzskatiis, ka visu, ko vareejis, ir savaa dziivee izdariijis, kaa sekas var buut vissliktaakaas. Parasti religjija ruupeejas, lai celjam nebuutu gals.

Patiesiiba tas nav tik vienkaarshi, ka religjija ir celjsh. Religjija ir virziens (ziemelji, dienvidi, ziemelj-rietum-ziemelj-rietumi, -45'21'' no ziemeljiem) un religjija arii nosaka to, cik ljoti cilveeks tiek piesiets pie shii virziena, cik plashi vinjsh var izveeleeties savus saanceljus. Dziives gaitaa, lielaas virziena izveeles priekshaa cilveeks, pirmkaart, apskatiis savu tuvaako virzienus un to, kaada bijusi vinju dziive ejot shajos virzienos, peec tam peetiis citus cilveekus, un, ja vinjsh ieraudziis, ka bariem cilveeku ticeeja virzienam X un devaas tai virzienaa, un vinju dziive bija briinishkjiiga, vinjsh izveeleesies religjiju X.

Piedodiet visi, ka aizraavos - religjijas lietas ir mana vaajiiba...

Ha nu labi beidziet. Dzīvei ar navi nav jēgas. Tā ka mirstam nost un gatavs. Kad busi miris viss būs vienalga! Urāā...

Kursh teica, ka buus arii naave...

Nu es jau protams plānoju dzīvot mūžīgi!

Peec viena no n-tajiem Nostradamusa paregjojumu tulkojumiem, muuzhiigaas dziiviibas aparaats buushot izgudrots 2096. gadaa. Tas noziimee, ka liidz tam jaaizvelk, ko vajadzeeju atljaut modernajaam mediciinas tehnologjijaam, tad jaapaliek muuzhiigam, liidz briidim, kad izgudros jauniibas atguushanas metodi. Jaa, naudu laikam vajadzees ne pa jokam daudz, lai taadu aparaatu vareetu atljauties lietot...

Jauniibu jau arii tagad var atguut, protams, tikai aareejo un iekshaa tad viss paliek pa vecam.

Ar botuliina injekcijaam?
Iiteniibaa, cilveece nenodroshinaas fiziskaa kjermenja nenovecoshanu, bet gan sapraata saglabaashanu (aka GitS). Lai cilveeks nenovecotu, vinjsh ir jaanodroshina ar titaana kjermeni, bet tad jau vairaak par kiborgu nekas nesanaaks.

dziives jeega ir buut laimiigam

tas nava svariigi kaa tas panaakts. galvenais, lai tu dzivotu apzinoties, ka viss, kas apkaart notiek tiktaal cik no tevis ir atkariigs notiek pareizi un taa lai buutu labi ne tikai tev. lai arii citi buutu laimiigi;) bet filozofija ir dziives teorija. tu lasi p[ar to cik dziive skaista, bet pa to laiku tu nedziivo.

Jaacer, ka liidz tiem kariem cilveeki buus iemaaciijushies dziivot uz citaam planeetaam...

Dziives jeegas, es par sho shovakar ierakstiishu savas domas.

Vai tad tiešām vēl neviens vēl nezin ka preperātu lai atjaunotu cilv kermeni (jeb mūžīgās dzīv preperātu) 70 gados izgudroja divi francūži. Loģiski ka to nevienam no mums neredzēt. Ja Atklātu 2096 gadā tad tas pats būtu. Zeme jau tā ir pārpildīta. Un tad lai vēl sarastos pāris miljonu simtiem gadu vecu cilvēku kas tik taisītu bērnus? Un bērniem arī dotu nemirstības dziru. Xaos gan fiziski gan garīgi. Paaudžu nesaskaņas vecās imūnsistēmas nespēja pielāgoties nākotnei. 1000gadu veci politiķi ar tik pat gadus vecu domāšanu un politiku. simtiem gadus veci cilvēki sen jau zaudējuši saprātu naudā un baudā... utt... Slinkums rakstīt... Bet varētu teikt daudzko! Es labāk mūku uz Dantes elli.

Diemzheel taisniiba...

Tomeer, nav jau taa, ka visi zinaatnieki briesmiigi ieveerotu augstaakaas eetikas normas. Tieksme peec slavas un naudas dariis savu. Vai arii buus kaa Nobelam - gribeeja jau tikai labu, bet peec tam izdomaaja: "oo.. nekas labs te laikam nebuus "

Pienjemsim, ka muusdienaas taadu aparaatu izgudrot var tikai Pentagona zinaatnieki ar augstaakajaam tehnologjijaam - tad ne slava, ne nauda neietekmees neko, viss buus 100% slepeni, bet naakotnee arii visvisaadi maluzinaatnieki varees izgudrot to pashu!

Tiesa gan, peec taa paregjojuma nekur nav teikts, ka tie nebuus tieshi Pentagona zinaatnieki

Ehh... visaadaa gadiijumaa mazas ceriibas uz nemirstiibu

Juus ari gribat taa vienkaarsji paaris teikumos panjemt un izteikt dziives jeegu Kaut kaa nenopietni. Dziives jeega ir dzilji individuaala lieta un savas eksistences jeegu un noziimi reti kursj cilveeks dziives laikaa atklaaj. Taapeec filozofeesjanu par sjo teemu es uzskatu par zemee nomestu laiku un neaugliigu spriedeleesjanu. Atvainojiet ja kaadu tas aizskaara, tacju es neveelos leekaat augstaak par savu peecpusi un jums arii neiesaku.

ShinChan, visa dziive ir zemee nomests laiks, jaaprot tikai to dariit, taa, lai pasham buutu jautri

Tad nu beidzot sākšu, došu jums mazu skatu par dzīves jēgu no sava skatpunkta. Centīšos izteikties pēc iespējas īsāk un pēc iespējas saprotamāk.

Cilvēkiem ir ieradums pat vajadzība uzdot jautājumus, kā šo.

"Kāda ir dzīves jēga!?"

Cilvēks cenšās atrasts kādu, kādu kas pastāstīs vai izklāstīs kāda tā vispār ir, bet šiet ir ļoti liela un mānīga kļūda. Kļūda - Jautājums uz kuru mēs paši, indviduāls varam tikai atbildēt. Jā es nenoliedzu ka kāds cilvēks no malas var palīdzēt šo jēgu atrasts, teiksim tā pastumt tevi pareizajā virzienā.

Atskatīsimies vecā pagātnē. Ņemsim pie dziesmas samurajus. Par ko viņi cīnījas, kāmdēļ viņi dzīvoja. Viens dzīvoja lai cīnīties, otrs lai izdzīvotu, trešais par mīlestību. Katrs par kaut ko cīnās, uzvara ir šis mērķis. Tie kas nav redzējuši filmu "The Last Samurai" ļoti silti iesaku noskatīties. Es nēsmu grāmatu cienītājs nēdz liels to rakstītājs, esmu piedzīvojumu meklētājs un dzīve ir viens liels piedzīvojums. Filmā "The last samurai" bīja teikts, piedodiet precīzi kurā minūtē pateikt nevaru. "Puisītis: Kapēc tu cīnies ar mums!? Krūza tēls: Tamdēļ ka viņi nāk iznīcināt to ko esmu iemīlējis". Kur te jēga šajā tekstā, šajā filmas daļā!? Šajā daļā šis tēls atrdod savu dzīves jēgu, viņš to atrada mīlestībā. ( Skan kā sviests!? ) Nē.

Uj, man sānāk vilkt garumā, nedomāju ka kādam būs interese šo lasīt. Es jums dāvāšu zelta rindiņas kuras man reiz teica tēvs, savā laikā uzskatīju to par muļķību bet tā nu gan nav, tad lūk šie ir tie vārdi.

"Katrs cilvēks pats sev rod dzīves jēgu!"

Piedomā pie šīm mazajām rindiņām un varbūt [/B]TU atradīsi savu
DZĪVES JĒGU.


Valts "slay3r" Baķis

Rakstīts sekojošās mūzikas pavadījumā.
Coldplay - Politik
Linkin Park - Points of Authority
Papa Roach - Between Angels and Insects

Ir jauki izteikt savu viedokli, bet nevajag jau tik dedziigi spredikjot
Galu galaa, neviens neko taadu nav noliedzis pagaidaam...
Mani posti bija par to, ka dziives jeega ir atkariiga no taa, no kura(kaa) viedoklja tavai dziivei ir jeega. Tas, par ko tu spredikjo, ir dziives jeega no tevis pasha (cilveeka, kursh domaa par savas dziives jeegu) viedoklja. Secinaajums - ljoti sapraatiigi, sakariigi, aciimredzami, nevajadziigi...

P.S. Piedod par attieksmi, man kopsh skolas laikiem ir izveidojies riebums pret jebko, ko pasniedz kaa vieniigo un neapgaazhamo patiesiibu, pat ja tas taa arii ir.

Rakstiits sekojoshas muuzikas pavadiijumaa (seciiba ieveerota):
Queen - Princes of the universe
Chopin - Nocturne No. 2 in E Flat

... diivains salikums, bet mans mp3 juceklis pats atbild par to, ko dara

Jo taalaak sjii teema iet jo lielaaks brainwash te notiek. Uzskatu, ka visi, kas savas dziives laikaa ir meegjinaajushi nonaakt liidz taas jeegai ir aplauzusjies, vai arii izdariijsuji nepareizus secinaajumus (par jeegu pienjemot to, ko tie veelas uzskatiit par jeegu). Es neloloju lielas iluuzijas kaut kad sirmaa vecumaa vai arii tagad piedziivot atklaaasmi un ...aa atcereejos, iesaku nosaktiities Aranofsky filmu "Pi" (ja taa protams ir pieejama, ja nav ,varu ierakstiit vai noshaareet) tas jums ljaus savaadaak paskatiities uz sjo jautaajumu.
rakstiiits klausoties Kill Bill Vol1. OST Santa Esmeralda "Don't let me be misunderstood" (ziimiigs songs, teemas kontekstaa)

Mekleet vienotu dziives jeegu... njaa, tieshaam PI, kaut arii tikai lasiijis esmu par to filmu. Vai ta ir veerts skatiities?

Un ja ir, tad noshaaree, bet tikai angliski.

Kas par suu..? Ieprieksjeejais posts mans.
P.s. Ja vajag arii Requiem for a dream iedosju

Nevilkshu rus. Neko nesaprotu rus Vismaz pilniigi noteikti ne pietiekami...