Nezinu kā jums, bet man patīk sarunāties ar bērniem tajā vecumā, kad viņi nedaudz māk runāt, taču bieži vien neapzinās ko runātais nozīmē, vai kāda ir pasacītā jēga. Runājoties es mēģinu izdabūt no vieņiem kaut kādu konkrētību, sacītā loģiskumu un domas secīgumu utt. Un tā viendien runājoties (par ko runājām neatceros) ar savu brāļadēlu, kam ir 2,5 gadi vinš pateica vienkārši ģeniālu atziņu - "kartupelis ir gaisma" . Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu. Es mēģināju viņu tirdīt tālāk. Kāds sakars kartupelim ar gaismu, kāda velna pēc vinš vispār saaka runāt par kartupeli, bet viss bija beidzies. Dievišķāis viedums bija dzisis, sīcis atgriezās pie saviem standartteikumiem un neko prātīgu es no viņa vairs ārā nedabūju.
Kas tas bija, ko? Vai jums ir bijusi līdzīga pieredze, kad sīcis pasaka kaut ko...pat nezinu ko, bet tas izklausās iespaidīgi.

Vecums, kad cilveeks veel nav paspeejis iespaidoties no paareejiem, kad veel i savs priekshtats par apkaarteejo pasauli un veeleeshanaas izzinaat visu pasham... tikliidz cilveeks iemaacaas lasiit (labaak saprasties ar apkaarteejiem) pasaules izzinaashanai saak izmantot citu cilveeku darbus... izlasiit neskaitaamo "gudru" graamatu daudzumu, lai tikvien kaa paklainjotu pa citu izbradaataam takaam...

No fizikas pamatiem zināms, ka kartupelī ievietojot divus elektrodus, novērojama vāja strāva, kura pietiekama nelielas spuldzītes kvēldiega ierosināšanai. Bet neskatoties uz šo faktu, uzskatu ka tiek sakāpināti uztverta mazuļa gadījuma rakstura manipulēšana ar zināšanu bāzi, formējot fonētiski patīkamus vārdu virknējumus, bez pašam skaidras semantiskās jēgas. Vai ābeces vietā viņš gadījumā nelasa "No rotaļām uz zināšanām"?

hmm...
1) tavā brāļadēlā ir iemājojusi kāds gudra ārpuszemes būtne
2) tavs brāļadēls izaugs par zinātnieku kas no kartupeļa izgudros gaismu
3) iespējams ka viņam parādījās spoks - kartupelis

Vinsh labi ja dažus burtus atpazīst
Mans teksts savā ziņā bija retorisks, jo skaidru atbildi jau tāpat neviens nezin. Daži zinātnieki izvirza pieņēmumu ka bērniem " bubu, baba" periodā eksistē sava unikāla saziņas valoda un vēlāk (līdzīga kā deBUGa minēja) dažādu ietekmju rezultātā šīs spējas zūd u.tml. fanatastiskas teorijas. Man vairāk interesants likās cits fakts. Pati šī bērnu runāšana. viņi run'a it kā bezsakaru, taču no šī nosacītā verbālā haosa bieži vien izskan interesantas lietas un tieši tas fascinē. Protams ka atziņu " kartupelis ir gaisma" par ģeniālu es nosaucu joka pēc, vienkārši mani tā nedaudz izsita no rāmjiem. Ar bērniem vispaarir jauki runāt, jo viņi vēl nezin, kas ir sociālās maskas, nemēģina piemeklēt pareizos vārdus un saka visu kas uz mēles.

Nu ne mans variants, bet esmu dzirdējis par šitādu.
Kad visi cilvēki nomirst, ta viņu 'gars' nonāk vienā lielā enerģijas lokā, kur vinš uzņem pilnīgi visas zinašanas ko cilvēks līdz šim ir uzzinājis. Un tad tas gars saak dzīvot nākamo dzīvi, t.i., iemājo jaundzimušā bērnā. Takā cilvēks izmanto tikai paaris % no savām smadzenēm, tad vinš nevar tās visas gudrības izmantot. Par to ka tiek iegūtas zināšanas no kopējās 'datu bāzes', to var teorētiski pierādīt, jo paskatieties cik tālu jau mēs esam atīstījušies - saakot no alus cilvēkiem līdz mūsdienām, un tas viss no tām kopējām zināšanām. Nākotnē mēs būsim tik tālu attīstījušies, ka būsim pati pilnība...
Varbūt tavs brāļadēls to vienkārši neapjēdza, bet iepriekšējais "es" to pateica... bet kāda sakarā?..nez..

ui, kā man negribās lasītu visu to filozofiju kas tur sarakstīta augstāk.
hehe, man māsa līdz 7 gadiem nevarēja izprast frāzi"lai tu uzprasītu " piemēram, kad bērns piekāsās, "kāpēc nazis ir ass" man īsākā atbilde ir " lai tu uzprasītu" un zko mana māsa raiti atbildēja "nu es prasu" sāka pīkstēt ja viņai neksaidro.

Bet reāli, bērniem tikai ap 10-12 gadiem loģika sāk parādīties, tāpēc nav nekādi brīnumi viņu iedomātos un izteiktos brīnumos.

uz visiem jautaajumiem uz kuriem neveelies atbildeet, vislabaakaa riiciiba ir pateikt shaadus vaardus: "Tapeec, ka akmens." vai "tapeec, ka pats vainiigs".

bet runaajot par beernu intelektu un dieviigajiem izteicieniem, man arii ir vairaakas reizes gadiijies sadzirdeet Dieva balsi mazaakajos cilveekos- Man ir divas mazaakas maasas

Piemeerus, gan, par nozheelu, neatminu, bet esmu spiests piekrist Inc(x?)a zinaatniskajam traktaatam.

nee nu vislabaak ir pateikt "es nezinu" un ta nu siikais liks mieru.

nu, taa zaudeesi savu paaraakumu mazaakaa aciis... tas jau ir trade-offs...

Neobligāti taču radīt tādu ampluā, kā cienīgs(-a) neesi. Vietās, kur pieņemts palīdzēt dažādos jautājumos, sūtīšana RTFM, ne vienmēr liecina par pilnvērtīgu priekšmetiskās jomas pārzināšanu. Turklāt mazotnē izjustais un pieredzētais parasti saglabājās ļoti noturīgā patstāvīgā atmiņā - so nākotnē var savu t.s. "pārākumu" ar domkrata straujumu zaudēt.

Par labāk, grūti spriest, taču ērtāk noteikti. Sīkajam gan vairāk patiktu: "Es nezinu, taču noskaidrošu un tev vēlāk pastāstīšu", vai jau nopietnākā vecumā: "Es nezinu, taču zinu kur vari atrast informāciju par sev interesējošo jautājumu".

RTFM ir vecamu grupai 12+, uz jaunaakiem neiedarbojas- spiitiigi un slinki reizee. Pieprasiis, lai pastaasta kas tad vinjam buutu jaaizlasa.

Paaraakumu var saglabaat pareizi izliekot kaulinjus, bet, jaasaka, ka nevienmeer tas ir tas labaakais un izdeviigaakais ietekmes instruments...

Fak, ja nezini tad probleema ir "jaaiekausta", un pat ja arii galiigi iisti nemaaki izskaidrot tad tomeer labaak kaut ko kaa nebuut paskaidrot, jo siicha beerniibaa iegauati ne/uzticiibai ir taalejoshas sekas(var teikt ka uz visu muuzhu)

To, ka dziive ir koks, bet kartupelis ir taas jeega, es zinaaju jau sen, bet par gaismu man nekas nebija naacis praataa... Ir triis magjiski vaardi: koks, kartupelis un beka. No tam arii izriet visas patiesiibas. Btw, tieshi shaadu atklaatas domaashanas speeju deelj manii ir liela cienja pret maziem beerniem, un tas ir viens no iemesliem, kaapeec jelkad esmu aizdomaajies "par beernu samaitaatiibu".

"fui tik mazinsh un jau samaitaats"

no kuras latv filmas bija shitais?

Ui, kas par kaudzi ar New Age sviestu. . .tad jau var panjemt random vaardu gjeneraatooru, un elst un puust par to, kaadas gudriibas naak aaraa. 'Kartupelis ir gaisma', patieshaam. Tad jau nav briinums, ka visaadi lamas, sludinaataaji, pesteljotaaji un maaciitaaji veel joprojaam tiek njemti nopietni, lai gan tuukstoshiem gadu cilveekiem ir pilniigu bezsakaru gvelzushi - ja kartupelis ir gaisma, tad cilveeka naba ir pasaules centrs, haree krishna ir eklektiskaa modernisma audiovizuaalais meisterdarbs, abfuskeetaas konfuskaacijas bifuskee burfukusciju un veel kas ne

ir taada lieta, kaa sapraats, kas noshkjir cilveekus no zveeriem. bet sapraats ir lieta, kuru izmantot jaaizveelas un jaamaacaas - taa pats no sevis cilveeks racionaali domaat nesaak. . .un par to vislabaak liecina tieshi shitaadi gaismaini kartupelji

nevienu vaardu nesapratu

par to jau ir runa. tad, kad "kartupelis ir gaisma" kljuus par gudriibu, tad arii shis lieliskais teikums raksturos dziives jeegu.

Dziives jeegu raksturo jebkas, kam tu pieshker veertiibu un kaa deelj tu staavi un kriiti.

Btw "jautraa biibele" interesanat graamata un iesaku izlasiit visiem, kam nav slinkums un tiem kam slinkums lasiit "iisto", kaa arii tiem kuri lasa biibeli lai tur kaut ko atrastu.. moska saaks apsjeegt kaut koa.

Duarh, ir ljoti daudz iespeejamu aksiomaatiku, ko cilveeks var izveeleeties par visa pamatu. Lielaakaa dalja no taam ir garlaiciigas un liek mums atdurties pret nerisinaamaam pretrunaam pashaa aksiomaatikaa driiz vien. Tomeer dazhaam no aksiomaatikaam iespeejams viegli izdomaat dazhaadus "apkaartceljus", ar kuriem veidojas pavisam jauna un interesanta pasaule. Nu jaa, galu galaa visdriizaak atklaasies, ka shii aksiomaatika bija pretruniiga, bet aizraujoshi tas ir, un man, piemeeram, kaa sapnjotaajam, ljoti patiik buuveet galvaa alternatiivas pasauliites, kuraas visa eksistences un mijiedarbiibas likumi nebuut nav taadi, kaa mees esam pieradushi.
Lielaakaa dalja no cilveekiem uz vecumu paliek arvien piesaatinaataaki ar pashreizeejo vispaarpienjemto pasaules uztveri, ka vinjiem arvien gruutaak jelkad buutu noticeet, ka viss ir pavisam savaadaak, ja taa izraadiitos, kur nu veel pashiem to iedomaaties. Taadi mazi beerni, kuriem ir ljoti vaaja pasaules pieredze, speej izteeloties lietas, kuri mees, samaitaatie, nespeejam. Vinjos veel ir speeja uztvert neparasto kaa patiesiibu, nezinaamo kaa pashsaprotamu. Random gjenerators metiis aaraa fraazes peec fraazes, no kuraam reti patraapiisies kaada apdomas cieniiga, bet mazi beerni domaa ar smadzeneem, ar smadzenju neironu tiiklu, vinji domaa asociatiivi, veidojot liidziibas starp vinjiem zinaamajaam lietaam. Pieaugusham cilveekam, mekleejot liidziibu kaadai lietai, atradiisies vairums dazhaadu ljoti liidziigu lietu, turpretii beerna objektu kraajumaa, shiis lietas nav, taadeelj vinja liidziiba buus attaalinaata. Pieaudzis cilveeks parasti nemaz nespeej iedomaaties sho attaalo liidziibu, jo ir tik daudz tuvaakas liidziibas, bet beerns to prot. Ja cilveeks saglabaa speeju saskatiit attaalinaataas liidziibas, vinjsh nereti kljuust par maakslinieku, taadu, kaa Salvadors Dalii vai tamliidziigie iipatneejo liidziibu cilveeki. Par to vien es cienu beernus, ka vinjos ir shis potenciaals, shii speeja redzeet attaalinaataas liidziibas, vinji ir tas, kas mees nekad vairs nebuusim. Vinji ir tas, kas vinji pashi driiz vairs nekad nebuus. Taads dziives laika posms.

edg ieraksts vēl jo vairāk apstprina manas domas, ka jāmeklē sevī tas bērns, kas reiz bijis. Dažreiz ir izdevies. Fantastiska sajūta. Pilnīgs atrāviens īstenībā.

Es pietiekami biezhi paarveershos par beernu savaas domaas (parasti gan tikai vasaraa, un to cilveeku viduu, kas bijushi draugi kopsh beernu daarza laikiem), tomeer ar retiem iznjeemumiem aatri atgriezhos patiesiibaa milziigaas vientuliibas sajuutas deelj. Taadaa kondiicijaa gribas veel kaadu taadu pashu. Ja nav veel kaads taadaa pashaa beernishkjiibas kondiicijaa, tad driiz vien rodas iekshaa muljkjiibas sajuuta, kas atgriezh nopietniibaa.

Tur tā lieta, ka es biju kopā ar cilvēku, kurš manī atmodināja bērnu. Īstenībā to es sapratu tikai vēlāk. Labi, ka man ar šo cilvēku no jauna ir izveidojies kontakts. Lidosim kopā

Asociatiiva un origjinaala domaashana, protams, ir ljoti svariiga, bet it iipashi jau kaa fizikjis apzinos, ka jebkura origjinaala doma ir racionaali jaapskata realitaates kontekstaa; savaadaak taa ir nenoziimiiga. Lai ko runaatu, tas, ka kartupelis ir gaisma, par neko noziimiigu, dzilju vai filozofisku nekad nekljuus. Jaa, dazhreiz varbuut beerns var pateikt kaut ko, kas izklausaas interesants, un daljeeji tas var buut taadeelj, ka veel nav izveidojushies stingri priekshstati par to, kaa pasaulee visam jaabuut, bet vairaak tas ir vienkaarshi taadeelj, ka beernam ir kaut kaadi priekshstati par gramatiku, bet maz sapratnes par pasauli. No naivas skatiishanaas rinkjii, seedeeshanas kalna galaa un iegrimshanas sevii par pasauli neko nesapratiisi - taa ir paaraak sarezhgjiita. Ja izprast kaut ko jaunu buutu tik viegli, tad visaadi shitie sveetie viiri buutu bijushi tie, kuri atklaajushi Njuutona likumus utt.. - bet viss, kas vinjiem jebkad izdevaas, bija dabuut daudz utis un sarunaat shkietami daudznoziimiigas mulkjiibas.

Njā - šī frāze dažās aprindās jau kļuvusi leģendāra.

Duarh, tu kluupi divaas vietaas.
Pirmaa. Shaadas beernu izteiktaas domas tik tieshaam ar izcili nieciigu varbuutiibu var buut noziimiigas domas. Tomeer tas, ka taam nebuus praktiskas noziimes, nenoliedz to, ka taas biezhi vien ir filozofiskiem apcereejumiem interesantas, kaa arii fantaaziju lidojumiem plashi atveertas domas. Ja sheit vispaar ir kaads sakars ar noziimiibu, tad ne noziimiibu taadai realitaatei, ko tu uzskati par realitaati, bet par noziimiibu taadai realitaatei, ko par taadu uzskata fantazeetaaji un cilveeki, kas censhas savaas domaas izrauties no taa zinaashanu (vairaak gan trulu aksiomu) blaakja, ko cilveece ir sastaadiijusi par nenoliedzamo pasaules patiesiibu. Nejauc maakslu ar izgudrojumu. Un shoreiz ir runa par maakslu.
Otraa. Nerunaashu visu vaardaa, bet manaa priekshstataa par shii beerna domaashu nekur neparaadiijaas tas, ka vinjaa sleepjas iipasha pasaules izpratne, kaads paaraakums vai kaut kas tamliidziigs. Es pienjeemu, ka beernam ir taada pati pasaules uztvere, kaa mums, tikai vinja zinaashanu truukums noved pie iipatneejiem probleemu risinaajumiem. Ne vinja domaashanu es slaveeju, bet to, ka shis zinaashanu truukums ljauj izmest aaraa interesantas fraazes. Nav svariigi, kas ir vairaak kaadas fraazes rashanaas pamataa - asociatiivaas domaashanas iipatniibas, gramatikas neizpratne vai neparasta veertiibu sisteema. Ir svariigi, ka rezultaats radies sho iipatniibu deelj, lai arii pats beerns shos vaardus neuztver taa, kaa mees tos uztveram, galvenais ir tas, pie kaadas fraazes mees nonaakam. Mees negaidaam no beerna izpratni par pasauli, mees gaidaam idejas, kuras muusu izpratnei par pasauli var paliidzeet taadaa zinjaa, ka rosina domaashanu. Maaksla pati par sevi nav noderiiga, taa ir noderiiga maakslas baudiitaajam.

Citeeju:

"Pilnīgs knockdown. Nezinu cik " kāši" ir jānosmēķē, vai cik gadus budistu mūkiem vajag meditēt, lai pateiktu kaut ko tik vienkāršu, jēgas ziņā iespaidīgu, ar racionālu domāšanu neizskaidrojamu un ar prātu netveramu" (ShinChan)

It iipashi 'jeegas zinjaa iespaidiigu'. Man nekas nav pretii pret to, ka kaads smeljas maaksliniecisku iedvesmu no beerna teiktaa, bet tad, kad mulkjiibas saak saukt par jeegpilnaam, ir jaanovelk zinaama robezha.

Starp citu, ir atshkiriiba starp fantazeeshanu un praata trulumu, kuraa jebkuru labskaniiigu vaardu savirkneejumu uzskata par atzinju.

"Ja sheit vispaar ir kaads sakars ar noziimiibu, tad ne noziimiibu taadai realitaatei, ko tu uzskati par realitaati, bet par noziimiibu taadai realitaatei, ko par taadu uzskata fantazeetaaji un cilveeki, kas censhas savaas domaas izrauties no taa zinaashanu (vairaak gan trulu aksiomu) blaakja, ko cilveece ir sastaadiijusi par nenoliedzamo pasaules patiesiibu"

Neviens neko neteica par nenoliedzamaam pasaules patiesiibaam, un zinaatnee it iipashi mees apzinamies, ka nenoliedzamu pasaules patiesiibu nav un pie taadaam nav iespeejams nonaakt. Ir kaut kaads miits, ka zinaatnieki tik piekjeerushies pie savaam teorijaam un uzskata, ka taa ir Lielaa Patiesiiba, bet pats es veel nevienu taadu neesmu saticis. Tas, par ko mees esam paarliecinaati, ir, ka jebkuram meegjinaajumam pateikt kaut ko patiesu par muusu pasauli jaabuut saistiitam ar _realitaati_ - nevis manu vai tavu realitaates interpretaaciju, bet ar noveerojumiem, kurus mees pasaulee veicam ik dienas no briizha, kad dzimstam. Jaa, vienmeer ir iespeejams, ka, piemeeram, kaads zinaatnes likums ir kljuudains, bet shaads likums vismaz ir balstiits uz plashiem noveerojumiem, kas to apstiprina - un, formuleejot zinaatnes likumu, mees vienmeer apzinaamies, ka tas vareetu buut nepatiess. Bet tad, kad cilveeks saak gvelzt religjiozas vai savaadaakas mulkjiibas _un uzsveert, ka taa ir jeegpilna realitaate, nevis maaksla, murmuleeshana vai kas cits_, vinjam taas nav nekaadi jaapaarbauda vai jaameegjina apstiprinaat; vinsh vienkaarshi atsakaas no atbildiibas domaat un analizeet savus pasaules noveerojumus, taa vietaa par patiesiibu pienjemot pirmo pasacinju, kas ienaak praataa vai ko
kaads cits pastaasta.

Njuutons tureejaas pie aksiomaam mazaak, kaa jebkursh cits pirms vinja, un bija lielaaks maakslinieks, par visiem van Gogiem un Mikelandzhelo, bet arii vinsh visticamaak "kartupelis ir gaisma" par jeegpilnu teikumu nebuutu uzskatiiijis.

Starp citu, pats esmu bijis un veel joprojaam esmu fantazeetaajs, un uzskatu, ka fantaazijas lidojumu rezultaati var daudzos gad. buut attiecinaami uz realitaati - bet tikai, ja fantaazija savos buutiskajos pamatos ir attiecinaama arii uz muusu realitaati (diezgan interesanti, ka, piem., visi slavenaakie fantaazijas zhanra rakstnieki - Robin Hobb, George Martin utt. - uzsver, cik svariigi, lai viss fantaazijas darbos buutu racionaali self-consistent) un ja to peecaak racionaali apdomaa un izveertee.

To, ka dazha bezjeedziiga laba lieta ir filozofiskaam paardomaam lietderiiga, neapshaubiishu; nekad neesmu bijis filozofijas fans. Kad sheit filozofijas profesoram pateicu, ka mani interesee maaciities tikai lietas, kuraam ir kaut vismazaakais pielietojums reaalajaa pasaulee, vinsh man pateica, ka filozofiju tad gan man labak nemaaciities. Laikam taa jau ir; mentaalu pashapmierinaashanos man iipashi nevajag. Pasaulee ir paaraak daudz interesantu un lietderiigu lietu, par kuraam es varu domaat, lai es uztrauktos par kartupelju gaismisko staavokli.

Citeeju ShinChan taalaak saciito:
"Protams ka atziņu " kartupelis ir gaisma" par ģeniālu es nosaucu joka pēc, vienkārši mani tā nedaudz izsita no rāmjiem. Ar bērniem vispaarir jauki runāt, jo viņi vēl nezin, kas ir sociālās maskas, nemēģina piemeklēt pareizos vārdus un saka visu kas uz mēles."

"Starp citu, ir atshkiriiba starp fantazeeshanu un praata trulumu, kuraa jebkuru labskaniiigu vaardu savirkneejumu uzskata par atzinju."
Zini, ir taadas gleznas, kuraas nekaa nav - shkviikas vien, bet dazhi taas uzskata par meistardarbiem. Par atzinju var uzskatiit jebko, lai tas labskaniigs vai nelabskaniigs. Sheit beerns pateica vairaak par vienkaarshi labskaniigu vaardu savirkneejumu. Daudziem no mums kartupelis ir vairaak nekaa tikai eediens, tas izraisa dazhaadas asociaacijas, kuraam piedeeveejot patiesiibu "ir gaisma" rodas jaukas fraazes. Tas viss notiek jau zemapzinjaa, teikumu izlasot, tiek mekleetas asociaacijas, tiek domaats par to jeegu. Citam tas ir interesanti, un vinjsh saak fantazeet. Citam tas liekas stulbi un vinjsh nespeej iedomaaties, ka ne visi domaa taa, kaa vinjsh.

Kad zinaatniekam pasaka kaut ko pilniigi ne taadu, kas vinja uzskatos, vinjsh pat iisti neuzklausa, automaatiski noliedz ar aizbildinaashanos: "Zinaatnee viss balstiits uz noveerojumiem dziivee, visam ir pamats dziivee. Tam, ko tu saki, nav nekaadas veertiibas." vai tamliidziigi. Vinji pat neanalizee domu, ja taa vinjiem neliekas pietiekami patiesa. Tas nu taa no manas pieredzes (tevi ieskaitot). Iedaliit saliidzinoshi aatri radiitas domas muljkjiibu kopaa, tas ir tas, ar ko zinaatnieki nodarbojas. Turpretii filozofs njem sho domu, pienjem par patiesu, un meegjina apgaazt. Zinaatnieki, arii tu, neanalizee shiis domas, vinji uzskata, ka lietas netop taapat vien, ka visam vajadziigs laiks, noveerojumi, eksperimenti, daudz darba. Taa ir vinju kljuuda - nespeet pienjemt, ka domas var buut arii nejaushi lieliskas. Vinjiem viss, kas nav uzreiz pamanaams dziivee vai pieraadaams, ir neapskataams.

"Njuutons tureejaas pie aksiomaam mazaak, kaa jebkursh cits pirms vinja, un bija lielaaks maakslinieks, par visiem van Gogiem un Mikelandzhelo, bet arii vinsh visticamaak "kartupelis ir gaisma" par jeegpilnu teikumu nebuutu uzskatiiijis."
Jeega ir divargumentu funkckija. Jeega ir lietai no kaadas lietas viedoklja. Shim teikumam ("kartupelis ir gaisma") ir jeega manaa domaashanaa. Mani aizrauj teikumi, kuros ir dzilja jeega, tai pashaa laikaa mineeti taadi vaardi kaa "kartupelis" vai "koks", taapeec manai domaashanai shim teikumam ir jeega. Tu ar jeegu uztver jeegu zinaatnei. Nu droshi vien Njuutons shaadaa jeegas izpratnee sho teikumu par jeegpilnu nebuutu uzskatiijis, taapat kaa neuzskatu es. Shajaa gadiijumaa jaapienjem arii vaardu zinaatniskie tulkojumi, ar kuriem shim teikumam jeegas nav. Vai shim teikumam ir filozofiska jeega? Ja ar to izprot jeegu filozofijas zinaatnei, tad ljoti apshaubaami. Ja ar to izprot filozofisku jeegu kaa lielisku teikumu, par kura asociaacijaam padomaat, tad tam ir ljoti liela jeega. Viss ir atkariigs no taa, kaadu jeegu tu meklee.

Redzi, pats tu atziisti, ka esi praktikjis. Taa jau ir, meklee praktisku jeegu, praktisku labumu. Es, kaa filozofs, mekleeju mentaalu pashapmierinaashanos, jo pasaules lietderiigaas lietas mani paaraak nesaista. Es labpraataak konstrueeji savaa praataa jaunas pasaules, kas balstiitas uz citiem likumiem, fantaaziju, fantastiku. Filozofi ir cilveeki, kam nepatiik satistikas vaakshana, ilglaiciiga eksperimenteeshana un tamliidziigi garlaiciigi procesi, filozofs grib domaat, par to nedomaajot. Bet tas nenoliedz, ka vinja izdomaajums var buut arii praktiski noderiigs.

Taa gluzhi nav. Nemaz neprasu, lai kaut kas uzreiz buutu pamanaams vai pieraadaams; arii neuzskatu, ka visiem atklaajumiem un gjeniaalajaam domaam vajadziigs ilgs laiks utt. - bet labai domai ir jaabuut _paarbaudaamai_, kaut vai teoreetiski - tas ir, vienalga kad, tagad, peec desmit gadiem, niiderlandee, pie polaarlaachiiem vai Latvijaa, bet kaut kur kaut kad kaut kaadaa veidaa to domu ir jaavar attiecinaat uz realitaati. (nav runa tikai par fizikas eksperimentiem, bet, piemeeram, arii par taadaam domaam, kaa "attiekties pret kaiminjiem draudziigi ir labi' - shaadu domu nevar ne pieraadiit ne apstriideet, bet to var attiecinaat uz realitaati; to var izmantot, lai vadiitu savu dziivi). Analizeet visas domas, kas rodas no labskaniigiem vaardu kopojumiem, ir taapat, kaa staigaat pa pilseetu, mekleejot uz zemes nokritushus simtslatniekus - vienreiz piectuukstosh gados kaut ko lietderiigu atradiisi, bet paareejaa laikaa draza vien.

Bet no manas pieredzes ar filozofiju (kura droshi vien ir tikpat "plasha", kaa tava pieredze ar zinaatniekiem), no filozofijas labums taapat tikai pashiem filozofiem (tas ir, kopsh cilveeki beidza filozofeet par to, kaa cilveekiem vajadzeetu dziivot, un saaka filozofeet par to, kas ir vai nav realitaate), taa kaa var jau buut, ka filozofiem shaadi mekleejumi liekas gana interesanti un kas man - ja jums jautri, droshi uz priekshu.




Njaa, kopsh Aristotelja gan par nevienu filozofu, kursh kaut ko dzilji praktiski noderiigu buutu sadariijis, dzirdeejis neesmu (iznjemot taadus cilveekus, kaa Ayn Rand, kas pashi sevi uzskata par filozofiem, bet par kuriem "iistie" filozofi tik nosmiiknjaa, jo vinji filozofee par dziivee pielietojamaam lietaam - piemeeram, eetiku un moralitaati) . Droshi vien jau taadeelj, ka, patieshaam, filozofs grib domaat, par reaalo pasauli nedomaajot; tas ir, domaat ar konstruktiem, kuri patiesiibaa ir muusu apkaarteejaas pasaules radiiti un tikai taas izpratnei lietderiigi, bet pielietot tos ar realitaati nesaistiitai sapnjoshanai. Ja tas sagaadaa prieku, tad droshi uz priekshu - un pat zinaamaa meeraa piekritiishu, ka pasham filozofam peec tavas definiicijas tam jeega var buut - bet shaadu jeegu pasniegt/paskaidrot citiem ir pilniigi bezceriigi, jo taa nav saistiita ar kaut ko mums visiem kopeeju (kaada ir tikai reaalaa pasaule), bet tikai ar cilveeka praata konstruktiem, kuriem nevar buut patiesuma vai nepatiesuma veertiiba un kurus taadeelj jebkursh var uztvert kaa vien grib. Kaa parasti, katram sava jeega, bet visiem kopaa jeegas nekaadas.

Shis gan nav attiecinaams uz sho threadu, bet tas, kas manii izraisa riebumu, ir, kad cilveeki ne tikai pashi sevi apmierina ar shitaadiem praatuljojumiem, bet nodziivojas tik ilgi savaa iedomu pasaulee, ka saak cilveekus paarliecinaat, ka racionaali domaat nav jeegas, ka taapat nekam nav noziimes, ka dziive taapat ir tikai iedoma un sapnis, un ka patiesiiba nevar eksisteet; ka nav svariiga realitaate, bet tikai domas un viedoklji (Kaa sak, "it's all your opinion, man")

Filozofija ir maakslas forma (lai vai kaa mani kaads apstriideetu), kas izceljas ar to, ka parasti prieku sagaadaa maaksliniekam tieshi shis radiishanas process, nevis rezultaats. Un tu vari mekleet zemee nokritushus simtlatniekus, ja tev patiik pats mekleeshanas process, tu to nedari meerkja deelj, bet gan procesa deelj.

Tiesa, ir taadi "filozofi", kam patiik lasiit citu praatulojumus, tos analizeet, taapeec nav jau gluzhi pa velti un tikai pasham taa filozofija. Pie tam, shii grupa ljautinju vai driizaak dalja no taas pat var guut labumu (cilveeks, kas iekritis uz sejas peljkjee, arii no taa var guut labumu). Visiem kaadaa filozofijaa jeega nebuus, bet grupai ljautinju tas buus jeegas pilns apcereejums.

Arii man nepatiktu taadi cilveeki, kas meegjina paarliecinaat, ka realitaatei nav jeegas un patiesiiba neeksistee, bet mans muldeetaaja gars njem virsroku un skaidri noargumentee pret taadaam muljkjiibaam kaa "Patiesiiba nevar eksisteet", "dziive ir tikai iedomas un sapnis", "nav svariiga realitaate". Tiesa, es atziistu, ka pastaav iespeeja, ka "blablabla", bet tas taapat nav pieraadaams, taapeec meegjinaat to kaadam iestaastiit ir nejeedziigi. Tiesa, lielaakaa dalja, kas staav un kriit par shaadiem viedokljiem, nemainaas taapat, jo apseestiiba nespeej sagremot logjiku...

Nu ja, man nekas nav pretim par to, ka cilveeks nodarbos ar filozofiju, kaa maakslu (lai gan neatbalstu to, ka valsts subsidee filozofiju - tas ir, skaidriibas labad jaamin, ka vispaar neatbalstu valsts subsiidijas jebkam, bet filozofijas gadiijumaa veel vairaak, tieshi taadeelj, ka filozofija ir maaksla, kas dod prieku un labumu gandriiz vai tikai vienam pasham filozofam. Nevar tachu aizvest beernus uz filozofijas lekciju sveetdienas izklaidee - no terminologjijas vien nobeigties var). Kaa jau izteicos, pretenzijas manii rodas tad, kad shaadas filozofijas "atzinjas" saak trakteet, kaa (racionaali, tas ir, reaali) jeegpilnas - un kad seedeeshana kalna galaa un censhanaas nedomaat (kas ir ljoti svariiga meditaacijas sastaavdalja) vai domaat tikai asociatiivi tiek slaveeta, kaa labaaks celjsh uz gudriibu, nekaa racionaalas, logjiskas, pacietiigas un intensiivas puules izprast visu, ko noveerojam ap sevi (gan cilveekos, gan dabaa).

Redzu, ka manas ģimenes lietas ir izprovocējušas praktiķa un filosofa sadursmes. Šoreiz tomēr atbalstīšu edg. Visā cilvēces vēstures gaitā ir norisinājusies paradigmu veidušanās un to maiņa. Bija laiki kad cilvēks kā pašu par sevi saprotamu uzskatīja to, ka Zemes izmēri nesniedzas vairāk parpāris tūkstošiem kvadrātkilometru, un ka zeme ir plakana un ka no tās var nokrist, tad progresīvā cilvēce nonāca pie slēdziena, ka zeme tomēr ir apaļa un ap to griežas saule, vēlāk jau zeme saaka griezties ap sauli utt. utjp. Eksaktajās zinātnes pamata ir empīriskas. Tām ir obligāti nepieciešams, lai atkārtojot vienu un to pašu darbību, katru reizi rezultāts būtu vienāds. Bet redz, dzīvē tā ne vienmēr notiek. Aizvien vairāk cilvēki saak redzēt NLO, visādas ar prātu neizskaidrojamas parādības daudz, ko, ko pašreizējās klasiskās zinātnes nespēj izskaidrot. Un nu pat jau ir iestājies tas kritiskais punkts, kad ir jānotiek paradigmu maiņai, jo šādu ar tradicionālo zinātni neizskaidrojamu parādību procents ir kļuvis ievērojams. Un ja zinātne neskaidro procesus tad tā nav pielietojama un tās vietā nāk jaunas un progresīvas zinātnes. Piemēram, kā tradicionāla fizika var sadzīvot ar kvantu fiziku un citiem ezotērikas pasākumiem.
Bet tam nav nekāda sakara ar kartupeli un gaismu

ShinChan tiishi vai netiishi aizskaara teemu, par kuru es negribeeju saakt runaat. Taa kaa praktiskaa zinaatne balstiita uz noveerojumiem, logjiski, ka pie attieciiga kljuudu procenta buus attieciiga veida noveerojumu, no kuriem izdariis attieciigus secinaajums. Pie mazaakas meeriijuma kljuudas iespeejams mainiisies viss no noveerojumiem izdariitais secinaajums. (Piemeers: zeme ir plakana, zeme ir apalja). Filozofijas praktiski noderiigaa puse (kaadeelj valsts subsidee), pirmkaart, ir tas, ka no asiociatiiviem sleedzieniem taa biezhi nonaak liidz secinaajumiem, kurus nevar pieraadiit ar eksisteejoshajaam noveeroshanas metodeem, bet tik pat labi var buut patiesi, un gadaas, ka ir.
Otrais praktiskais labums ir taads, ka, filozofija attiista cilveeka asociatiivo domaashanu, filozofismu apdomaashana attiista praata asumu. Visaadaa gadiijumaa, tiiri izgliitiibas noluukos filozofijai ir noziime, bet shajaa sakaraa tieshi jaaatbalsta filozofijas (ne veestures, bet pashas maakslas) maaciibu skolaa.
Bet es gribeeju izvairiities no sho lietu piemineeshanas, jo manaa uztveree taa tomeer ir vairaak maaksla. Tikpat jau arii muuzika veicina domaashanu. Tiesa, pie zinaatniskiem atzinumiem cita maaksla nevar nonaakt, bet muusdienaas tik tieshaam tas vairs nav virziens, ar kuru filozofi nodarbojas.

Ui, tikai ne NLO, meedijus un visus paareejos piesaukt - protams, ka taadu saradushies vairaak, kaa agraak: 1) internets un citas sazinjas formas padara daudz vieglaaku dezinformaacijas izplatiishanu 2) cilveeki bagaataaki, vairaak briiva laika ar mulkjiibaam nodarboties. NLO neesamiiba, protams, nav pieraadiita, bet visi peetiijumi, kas nopietni apskatiijushi tuukstoshiem NLO gadiijumu, taa arii nevienu druscinju pieraadiijumu nav devushi.

Starp citu, uz pavisam tehniskas nots, fizikaa vairs sen nevalda ticiiba, ka, atkaartojot eksperimentu, katru reizi jaanotiek tam pasham - tagad mees gaidaam, lai, atkaartojot eksperimentu 1000 reizes, rezultaatu distribution buutu aptuveni taads, kaa paredz kvantu mehaanikas likumi (tas ir, lai, piemeeram, aptuveni 50 no 300 reizeem elektrons dariitu shitaa nevis savaadaak). Kvantu fizika jau sen ir tradicionaalaa fizika un tur nav nekaa ezoteriska.

Fizika ir viss, kas ir dabaa noveerojams - taadeelj, ja atlidotu NLO, arii tos vareetu peetiit ar fiziku, tikai buutu jaapaplashina redzesloks. Bet lieta taada, ka kvantu mehaanika ir atkaartoti noveerojama un paarbaudaama, bet NLO un visaadi garu dakteri un kas veel ne ir lietas, kuraam nav nekaadu pieraadiijumu. Ir pilniigas mulkjiibas teikt, ka pieraadiijumus nevajag - protams, ka vajag; lai es ticeetu, ka varu droshi iet paari ielai, man tachu vajag ar savaam aciim redzeet, ka mashiinas nebrauc; tieshi taapat, lai pienjemtu to, ka eksistee NLO, par to jaabuut skaidraam, nepaarprotamaam lieciibaam - savaadaak jau var ticeet pilniigi jebkam. (Zinaatne nekaa eksistenci nenoliedz - mees nesakam, ka NLO neeksistee, tikai, ka par to eksistenci nav paarliecinoshi pieraadiijumi). Vajadziiba peec jaunas paradigmas buus tad, kad vishi shitie spoki indiviidam saaks mainiit dziivi, bet tad, kad tikai mulkjiibas internetaa izlasa, vajag nedaudz padomaat, parakt dziljaak, paarliecinaaties, vai tur kaads garlaikots pusaudzis neuzdarbojas.

Iesaku palasiit Carl Sagan "The Demon-Haunted World: Science as a Candle in the Dark". Slavens zinaatnieks un arii zinaatniskaas fantastikas autors, ljoti labi par sho teemu izsakaas. dazhi labi citaati http://www.2think.org/quotes1.html#Sagan

edit: labs raksts par nlo no taa pasha saita http://www.2think.org/sagcrop.shtml

bet nu piemeers tam, kaadeelj cilveeki saak ticeet tam, ka ir visaadas tantiites, kas, piemeeram, maak patiesiibu izziileet. 150 cilveeki aiziet pie tantiites. taa ziilee, ziilee, izziilee. 148 cilveekiem izziileetais nepiepildaas. vai vinji par to runaa un suudzaas? ne paaraak - to tachu gaidiija; gaaja pie taas tantiites joka peec. a diviem pilniigi peec varbuutiibas likumiem paredzeetais piepildaas, un tad tie nu domaa, ka ir atradushi Veco Gudro un visaas malaas slavee, kaada paregjotaaja atradusies. . .taapat ar visiem shitiem dabiskajiem dziedniekiem un ko vel ne. . .

Shinchan tev pēdējais laiks iestāties scientologu rindās.

a vispār civilizācija degradējas aiz neko nedarīšanas. paskatieties cik daudz enerģijas un resursu tiek izšķiests pa tukšo. tad nav ko brīnīties ja cilvēki saak visādām herņām ticēt.

Labi, ka vismaz mees izshkjiezham savu laiku un energjiju noderiigi!

KOO!?!?
NAV DEVUŠI!?
Palasi kaut vai Hausdorfu, Langbeinu; ir neskaitāmi pierādījumi, ka saskarsme ar ārpuszemes iemītniekiem bijusi jau kopš cilvēces pirmsākumiem; šumeru reliģija dalās leģendās par dieviem kā augstākiem spēkiem, kā, piemēram, vējš, utt., un leģendās par Anunnaki - cilvēkiem no zvaigznēm, kā tas tulkojumā skan, kuri radījuši šumeru civilizāciju.
Vēl palasi par senindiešu vēdām, kas māca būvēt vimanas(lidojošas mašīnas) un rīkoties ar tām, par pilsētām debesīs, kas kādreiz apciemojušas Zemi,...

Tu esi kā viduslaiku cilvēks, kurš Koperniku sit krustā, pat neizlasījis viņa darbus.

Es par nezinaaju, vai izspljaut uudeni no mutes vai tomeer noriit un iedzert veel kaadu malku...

DarkRockslizer, nabaga cilveeks, atver enciklopeediju, uzshkjir vaardu "pieraadiijums" un paarliecinies, ka tevis uzrakstiitajam nav nekaada jeega, tas pat nav uzjautrinoshs, tas ir degradaacijas kalngala veidojums, nozheelu radosha tuksha aizstaaviibas runa.

Pie tam paargalviigais secinaajums, no gaisa parautais saliidzinaajums, pie tam nejeedziigi paarspiileets, liek paskatiities, cik tev gadu... informaacija nav noraadiita... nu pienjemu, ka nav daudz, vai arii, ja ir, tad man tevis zheel, jo tevi buus smagi samaitaajusi sabiedriiba... [EDIT: No citiem postiem varu noprast, ka ar vecumu ir normaali un arii citi posti izskataas sakariigi, tomeer shis nu tieshaam liek domaat, ka sabiedriiba, kuraa tu esi audzis vienmeer ir bijusi tik asi negatiiva pret tevi, ka tu kaa beerns asi reagjee, pat iisti nenostiprinaadams pamatus savam sakaamajam.]

P.S. Peec tavas atbildes noteikshu, kaa tu lasi postus, un izdariishu secinaajumus par tavu domaashanas veidu, un jau sagatavoju atbilstoshus saliidzinaajumus. Gaidu atbildi!

Aaha, aaha, ljoti 'skaidrs'. Esmu lasiijis visus shitos (nu labi, ne visus, protams, bet pietiekami daudz), un man jau ar patikaas vinju teorijas (baigi forshi jau buutu, ja taas buutu patiesas), bet diemzheel vinjas ir ar baltiem diegiem shuutas. Legjenda nav pieraadiijums, un visaadi miiti taa arii paliek miiti liidz tiek atklaats vismaz viens bishkiitis taustaamu pieraadiijumu (tas ir, intelekta radiiti materiaali, kurus noteikti nebuutu vareejushi radiit cilveeki). ja shitaadus nostaastus uzskata par pieraadiijumiem, tad arii par pieraadiitu jaauzskata arii tas, ka Jeezus Kristus mira un augshaamceelaas, ka Beovulfs bija lielisks varonis, kas sakaava trolli Grendelu, ka kaadreiz zeme bija plakana un cilveeki vareeja paarkrist paari malai, bet tad viss mainiijaas, utt.. Cilveeki var runaat un pateikt jebko - vaardi nav pieraadiijums nekam.

Par to, vai zinaatnieki ir, kaa cilveeki, kas nosodiija Koperniku, neko nezinot par vinja darbiem, jaatbild, kaa Saganam: taa domaat ir liela kljuuda, jo tur ir liela atshkiriiba. Maaciitaaji un citi "gudrie" teoriju noraida uzreiz, ja taa neatbilst Biibeles vai citas gudraas graamatas teiktajam - vinji nodarbojas ar "pre-judgement'. Zinaatnieki, no otras puses, zina, ka vinju teorijas var buut maldiigas, taadeelj, uzzinot par jaunu teoriju, pa priekshu paarbauda un izveertee faktus un tad nonaak pie secinaajumiem, tas ir, vinji nodarbojas ar "post-judgement". Visos shajos gadiijumos ar miitiem un legjendaam peec uzmaniigas faktu paarbaudes neviens zinaatnieks nopietnus pieraadiijumus nav speejis atrast, taadeelj arii ir ticis secinaats, ka ticeet citplaneetieshiem cilveeces pagaatnee ir tieshi tik pat daudz iemesla, kaa ticeet elfiem - nu, varbuut, ka vinji eksistee, bet tikpat labi varbuut arii eksistee elfi, jo pieraadiijumi abos gadiijumos ir vienaadi paarliecinoshi.

aa, jaa, par scientologiem labs ieteikums - galu galaa to religjiju radiija viens no "muuseejiem", Rons Habbards, zinaatniskaas fantastikas autors. Veel viens piemeers tam, cik cilveeki ir maanjticiigi - pietika tik vinjam pilnaa paarlieciibaa uzrakstiit paaris graamatinjas, un cilveeki vai klupa sev paari, skrienot vinjam pakalj. Vinsh arii ir taas fraazes, ka "labaakais veids, kaa kljuut bagaatam, ir uzsaakt jaunu religjiju", autors, lai gan pashi scientologi to, protams, neatziist.

Edit: Edg, shkiet, ka mums pasaules izpratnes tomeer nedaudz savietojamas. . .

http://iusedtobelieve.com

edg, šito varētu vienkārši kā nelielu atgādinājumu uz Ziemassvētkiem uzdāvināt

mēs visi esam daļa no tās pašas civilizācijas.

...bet vai vajag? Kamēr arī Travolta skaitīsies šīs reliģijas piekritējs, mani viņu rindās nemanīsiet


Šīs diskusijas (pamatā starp Duarh un edg) kontekstā mani darīja uzmanīgu dažas izskanējušas atziņas, kuras summejas vienā lielā atziņā "filosofija ir strikti nosķirta no praktiskās dzīves". Atļaušos nepiekrist. Pats neesmu filosofs ne pēc izglītības, ne pēc paarliecības (vismaz pašam tā gribētos domāt), taču mēģināšu nedaudz iestāties par labu filosofijas prakatiskai pielietojamībai. Un mēģināšu to īsuma atspoguļot ar piemēriem, kas ir tuvāki manām prof. zināšanām.

Vai veidus, kā organizēties sabiedrībai, kā veidot valsti, kā līdzāspastāvēt sabiedrības locekļiem, kā tiem izteikt un ievērot to tiesības un virkni citu lietu izdomāja dabaszinātņu adepti? Vai varbūt tie tomēr bija filosofi/teorētiķi, kas pasjreflektējot nonāca pie zināmām atziņām ideāliem, ko cilvēki vai nu pieņēma vai ne, bet tas viss bija balstīts konkrētās praktiskās lietās. Protams, filosofijā pamatdomas ir vairāk saistītas ar jābūtību un ideāliem, taču tāds ir filosofijas mērķis - piedāvāt labāko (bieži vien subjektīvi labāko). Bez Makjavelli absolūtā monarhija nebūtu tāda kāda tā bija un virkne valdnieku dažādos laika periodos iespējams arī nerīkotos tā kā tie rīkojās, bet tieši šis cilvēks bija uzstādījis latiņu tur kur tā bija. Bez Ruso un vēl virknes teorētiķu nebūtu Franču revolūcijas, vismaz ne tādas kāda tā bija, bez Marksa un Kampanellas nebūtu sociālisma un nebūtu tā murga, ko arī mums nācās piedzīvot, Bez Nīčes, Vāgnera un vēl vairākiem domas dižgariem, visticamāk Hitlera pauris nebūtu tik piesārņots kā tas bija un nerastos apsēstība ar "rases tīrības" jautājumiem. Tajā pašā laikā, visi šie filosofi savos kapos rotē kā vilciņi redzot, kas praksē ir noticis ar viņu idejām, kā tās ir īstenotas, kā tās ir " izpratuši" un "iztulkojuši" konkrēti cilvēki un kā tās ir bijušas iedzīvinātas. Tāpēc arī rodas pamatotais jautājums par filosofu ideālu realizēšanas iespējām. Praksē ideālu nav ir tikai tiekšanās uz tiem, taču vai tādēļ tos nevajag ģenerēt? Lai, kā tev Duarh, iespejams to negribētos atzīt, arī dabaszinātnes ir tiešs filosofijas rezultāts, jo iesākumā itin visam ir ideja. Filosofija kā zinātne ir nepiecieshama, lai cilvēki neatradinātos domāt.

atljaushos piebilst, bez filosofijas mees joprojaam butu dzilji pagrimushi.... pie kaada fanaatikja marasma augljiem, kursh savu buutu panaacis vai nu ar savaam paarliecinaashanas speejaam vai nu ar varu un paareejie to pienjemtu vairaak vai mazaak par patiesu... spilgts piemers tam ir bazniica un visas monarhijas
Bez filosofijas muusu fizikas izpratne taa rii paliktu pie plikiem noveerojumiem un nejaushiibu dzirkstiim.

Eetikas un politikas filozofija ir ljoti svariiga, un taadeelj es arii noraadiiju, ka taadi cilveeki, kaa Aristotelis un Randa, un neshaubos daudzi citi, ir pasaulei devushi ljoti daudz - taadu filozofiju mums vajag arii shodien. Vieniigaa probleema, ka ar to vairs nodarbojas tikai mazs procents visu filozofu; lielaakaa tiesa (un varu to teikt, jo man to ir teikushi filozofijas profesori) njemas ar lietaam, kuras, kaa vinji pashi apzinaas, nav reaali pielietojamas.

Bet jaa, zinaatni jau ar kaadreiz sauca par natural philosophy . . .

Jaa, ShinChan, tu droshi vien esi no tiem cilveekiem, kas lasa pa diagonaali (ja ne burtiski taa, tad vismaz idejiski).

Man liekas, ka mees ar Duarh diezgan uztverami nonaacaam pie secinaajuma, ka filozofija ir praktiski noderiiga. Netika noliegts, ka filozofija ir daudz devusi. Tika runaats par filozofiju muusdienaas. Muusdienaas filozofja daudz praktiska nedod. IIsos teikumsos viss.

Jūsu 14. decembra sarakste uz to īpaši nenorādīja, liekot saprast, ka filosofijas sausais atlikums nav īpaši lielāks par spļaušanu griestos (konkrēti 14:09 un 14:22 tapušie komentāri). Un apgalvojums par filosofijas nepraktiskumu (mūsdienās) ir samērā nekorekts, taču netriekšos rakstīt palagu lai to atspēkotu. Vienkārši izlasi mana iepriekšējā posta pēdējo teikumu. Manuprāt, tas nav nemaz tik maz.

Labi, man nav jaudas paarlasiit piemineeto saraksti, taatad izveelos vieglaako celju: atkaapjos un pienjemu, ka tas viss tomeer bija tikai manaa galvaa, neuzrakstiits vaardiem. Vieniigi aatrumaa nociteeshu sevi: "Otrais praktiskais labums ir taads, ka, filozofija attiista cilveeka asociatiivo domaashanu, filozofismu apdomaashana attiista praata asumu. " Jaa, veel es atceros, ka sho mineeju par ne paaraak svariigu iemeslu, jo uzskatu, ka ir daudz citas nozares, kas attiista praatu. Pie tam es, man liekas, teicu, ka filozofiju vajag sponsoreet vispaariigam liimenim cilveeku, tas ir, pamatskolaas, vidusskolaas. Filozofijas doktorus sponsoreet nevajag, jo muusdienaas filozofijas doktori nenes praktisku labumu gandriiz nemaz. Ja tu vari atspeekot, dari to.