Klausījos no rīta СПЛИН un dziesmā "Звезда рок-н-ролла" baigi aizdomājos par to, vai rokenrola zvaigznei patiesi ir jāmirst, lai kļūtu par īstu zvaigzni.... Vai nav paradoxāli, ka mūzikas vēsturē var novērot šo aksiomu? Tikai tās zvaigznes, kas agri mirst, paliek atmiņās...


Звезда рок-н-ролла

Звезда рок-н-ролла должна умереть -
Аксиома
Проснись, дорогая,
Прости, что не дал досмотреть
Пока ты спала, я тихонько смотался из дома
Узнать, что есть жизнь и смерть

Любая строка - это шрам на лице, след осколка
Засев в голове, он не даст никому постареть
Пока ты спала
Звезда рок-н-ролла
Должна умереть
Умереть

Звезда рок-н-ролла
Должна умереть без прикола
Три трети пройдя, удалиться в четвертую треть
Сегодня так ярко светит луна над балконом,
Что больно смотреть

На эту картину
Кухня - пьяный и голый
Закинувшись всем, от чего только можно балдеть
Звезда рок-н-ролла допивает ром с колой
И должна умереть
Умереть

Звезда рок-н-ролла
Должна умереть очень скоро
Замьютить свой голос
Расплавиться, перегореть
На бешеной коде во время гитарного соло
Взлететь
Разобьется фонарь
В тишине стадиона
Будет долго сирена реветь
От укола
Едва ли он сможет когда-нибудь снова запеть
Потому что звезда рок-н-ролла
Должна умереть
Умереть

mjā.. tiešām, nāk prātā Mercuy, Coi... dīvaini, bet visbiežāk tieši tā arī ir. Laikam Rock'n'roll'a zvaigzne nevar aiztiet no skatuves klusi, vismaz es nevaru kautko tādu iedomāties, tas kas dzied tādā stilā nevar aiziet banāli, un vēl viens fakts.. mākslinieki nav tie cilvēki kas dzīvo drošu un veselīgu dzīves veidu, vieni ir narkomāni, citi dzērāji.. katram savs niķis, tas ļoti bieži noved līdz negadījumiem.. viņiem laikam vienkārši varbūtība nomirt jaunam ir lielāka.

Tas jau nav tikai ar rokenrolu un mūziku tā. Tas ir viscaur jebkura veida mākslā, ja tā varētu teikt. Diemžēl nevaru uzreiz tā piesaukt konkrētus piemērus, bet tā ir bijis gan ar literātiem, gan gleznotājiem utt. Lai kļūtu par leģendu, tev ir jānomirst. Tikai tad tu kļūsti nemirstīgs. "Karalis ir miris. Lai dzīvo karalis!"

jaa, arteck taisniiba.

Un papildinaashu, sakot, ka tie muuzikji kuri nomirst peec savaam labaakajaam kompoziicijaam vnk nepaspeej sagandeed visu labumu ar kaukaadu maarketinga izleecienu vai ko tml.

Nezinu gan vai taa ir, ka lai kljuutu par isstu zvaigzni ir jaamirst Jo Elviss un Kurts Kobeins jau bija slveni, kad nomira vienkaarshi vinjus atceras ilgi. Un atceras, jo nebija paspeejushi sagandeeet savu muuziku ar paaraak lielu komerciaalismu vai ko tml. (tieshi taa Sigfa). Bet ir Rock'n'Roll zvaigznes, kas aiziet klusi no skatuves un varbuut ik pa laikm uztaisa kaadu otrshkjiriigu konci. Piem KISS nu kaa var nezinaat KISS, bet... tu par vinjiem ko daudz esat dzirdeejushi? Vinji taa arii pazuda kaut kur...

Tagad padomā. Viņi abi nomira, teiksim kā ir, priekšlaicīgi. Viens vienkārši tādēļ, ka bija narkotiku sapists, kas pastiprināja viņa nespēju dzīvot šitajā pasaulē un tika atrasts miris (starp citu, joprojām Kobeina nāve ir miglā tīta, pašnāvība vai slepkavība, kas vēl vairāk palielina interesi - "mistiskā aiziešana"). Otrs tāpēc, ka jau bija narkotiku, alkohola sapists un sirds vairs nepavilka. Pati piesauci vistipiskākos "leģendu" piemērus, smejies vai raudi.

Khmm... Fredis (vienīgais Fredis, nevis tas āksts no SWH) bija slavens pirms nomira, tāpatās ar Coju uc.
Vienkārši viņu radītā mūzika nenomira kopā ar viņiem un viņu darbus klausās un par tiem fano vēl šodien.

zBet taka, problēma tāda ka varbūt ja viņi nebūtu miruši tad mūzika būtu aizmirsta, bet tā, šis fakts dodt visam vēl leilāku iespaidu.
Manuprāt tār ir psiholoģiska problēma, cilvēks klausoties mūziku, zemapziņā jūt līdzi izpildītājam, un tas piesaista vel vairāk.

Nu KISS veel joprojaam zin cilveeki, bet pashi vinji kaut kur pazudushi...

nu pazuduši, nepazuduši, bet tici man, iespaids sadzirdot KISS dziesmu un Queen dziesmu būs dažāds.

Dire Straits - neviens nav nomiris. Shania Twain joprojām sveika un vesela
Miķis (Oldfīlds) dzīvo
Kad klausos Fredi es vairāk koncentrējos uz tām sajūtām ko manī rada viņa mūzika, nevis uz faktu ka viņa vairs nav.
Un daudzi Queen gabali bij populāri vēl ilgi pirms Freža nāves.

jā, piekrītu, bet tomēr, tas dod to papildus dramatismu..
OK,viņi bia populāri, bet neviens jau nezin, cik ilgi vēl būtu...
labi, šī tēma ir katram dziļi individuāla.. katrs jau mūziku uztver pa savējam.

Man nepatīk, ka daži to uztver tā, ka tikai nomirstot kļūst leģendārs. Vajadzēja man pielikt klāt, ka gadās arī tā. Un īstenībā to gadījumu nav nemaz tik maz.

Par to es jau arī runāju. Nezinu cik mūziķa nāve uzlabo viņa darbu kvalitāti. Bet nāves fakts laikam dažiem piešķir to papildus "asumu" vai...

Tieši tā, kvalitāte jau paliek tā pati. Mainās klausītāju uztvere.

Mazliet prom no tēmas taču tajā pašā laikā cieši klāt pie tās.
Retorisks jautājums: Vai Mocarta mīklainā nāve jelkādi atspoguļojās uz viņa rakstītās mūzikas turpmāko slavas gājienu? Ja nebūtu tik agri "aizgājis", varbūt nebūtu tik plaši pielūgts? Vispār cik liela nozīme mūzikas popularitātē ir pašam tās radītājam?

Labs jautājums par to, cik liela nozīme ir pašama radītājam. Tagadējā pop-mūzikas pasaulē to jau veido, lai kļūtu populāra, respektīvi - lai nestu pelņu. Kas attiecas uz underground lietām, ja tā var teikt, tad popularitāti nosaka tauta. Tas ir pirmais, kas nāk prātā, tāpēc netaisos likt parakstu "100% pure"

Kad mūzika "aiziet tautās" tā sāk dzīvot pati savu, no radītāja neatkarīgu dzīvi.

Tomēr, tomēr. Manuprāt, mūziķim(-iem) kā personībām ir ietekme uz tiem, kas klausās viņu mūziku. Ja tā nebūtu, tad nebūtu, piemēram, Latvijā pirms pāris gadiem visuresošās Braiena Molko kopijas, vai arī Mensona līdzenieku. Bieži vien tieši mūziķis ir tas, kas piesaista, mūzika seko pēc tam. Pašlaik tas tiek vēl mākslīgi stimulēts (sk. Fabrikas). Papriekšu pats cilvēks un tikai tad seko viņa veikums. Man par laimi nepiemīt izteikta fanošanas mānija un pakaļdarināšanās, laikam vainīgs normālais pašvērtējums. Bet varbūt cilvēki bez elkiem vispār nespēj normāli dzīvot?

Cilvēkiem vajag piemēru, kam sekot. Tas jau nav nekas slikts ja ir kāds elks. Galvenais lai tas būtu kaut kas pozitīvs

Hmmmm..... Jāatzīst, ka [atrgiežoties pie roka] zvaigznei tomēr ir jāmirst, jo nav nekā sliktāka, kā redzēt novecojušu rokmūziķi, kas naudas dēļ lien atkla uz skatuves un apkauno savus iepriekšējos garadarbus. Ne?

Aha tev taisniiba!!!

Tu par Līviem?

Tas jau ir ekstrēmisms nevis mūzikas spēlēšana Bet šamie jau nav vienīgie. Es nedomāju, ka tie paši Rolling Stones novecotu īpaši daiļāk, lai gan viņu dzērumā aizvadīto koncertu skaits (ar neiztrūkstošiem kritieniem, klupieniem un "uztankošanās" gājieniem) ir krietni vien mazāks kā mūsu vietējiem liepājas "roķeriem".

īstenībā nedomāju gan...es kaut kā vairāk uz rietumu mūziku vēršos..