But there's someone else who is the
True you. you don't know him.
Because you don't want to see that you
Are trying to run away
Because of fear.
Because he might not have human shape.
Because the present me might disappear.
Fear
One fears that the self disappears.
Fear?
Doesn't make sense.
The self's world will dissapear.
Don't you fear?
Self will dissapear.
Don't you fear?
No, I'm glad.
I am the thing that whishes to die.
All I need is a dispare.
I want to be a nothingness.

lai gan ne tieshi dzeja bet lirikas...




_________________________________________________


Get It On! ~
aoi hitomi no kagayaki wa
kono chikyuu mo kanawanai
tenshi mo nigeru densetsu no bishoujo
sekai-juu no otoko-tachi ga
shisen karamete kuru kedo
PYUA na HA-TO wo sasageru no wa hitori dake
kiba no nuketa ookami nanka ni
you wa nai no O YA SU MI
Get it on! hoshii mono wa kachitoru no ga
senjou ja nai
koi mo Kiss mo sono tsugi mo...
Get it on! jibun rashiku sakaseru no ga
saikou ja nai [2]
kami mo tsume mo kuchibiru mo...
Gehen wir! [3]
POKETTO ni marume konderu
yume no chizu wo hirogetara
wakaru hazu desho susumubeki michi wa hitotsu!
koerarenai kabe ga atta tte
BUCHIkowaseba sumu koto
Get it on! kiai irete kakenukeru no [4]
touzen ja nai
ame mo yoru mo yuu'utsu mo...
Get it on! katachi dake no yasashisa nante
joudan ja NAI!
uso mo kizu mo PURAIDO mo...
Get it on! hoshii mono wa kachitoru no ga
senjou ja nai
koi mo Kiss mo sono tsugi mo...
Get it on! jibun rashiku sakaseru no ga
saikou ja nai
kami mo tsume mo kuchibiru mo...
Gehen wir!
__________________________________-
The twinkle in your blue eyes
can never be realized in ths world.
Even angels run; legendary beauties.
Boys from throughout the world
attack with their glance, but
only one offers up his pure heart.
You have no need of
those toothless wolves. Good Night!
Get it on! Getting everything you want
isn't a battlefield.
Love, a kiss, and what comes next...
Get it on! Living in your own way
doesn't mean you'll be the greatest. [2]
Hair, nails, and lips...
Gehen wir! [3]
Seducing them into your pocket
Unfolding the map of your dreams
Don't you get it? There's only one way to improve!
An insurmountable wall stands in your way...
If you smash it, the way would be clear.
Get it on! Running in with a battle cry [4]
isn't natural.
Rain, darkness, and gloom...
Get it on! Kindness that has only form
isn't funny!
Lies, injuries, and pride...
Get it on! Getting everything you want
isn't a battlefield.
Love, a kiss, and what comes next...
Get it on! Living in your own way
doesn't doesn't mean you'll be the greatest.
Hair, nails, and lips...
Gehen wir!



Translator's Notes:
[1] A "Doppelgänger" is a ghostly/evil double or counterpart of a living person.
[2] "Gehern wir" is German and means something like "Let's go!"
[3] I interpreted a bit into this line, and I cringe at what I came up with, because it's not very good. But it's the best I could do. The line literally says "Blossoming as befits you isn't the highest/greatest." It, of course, compares a person to a flower. And if a flower "blossoms as befits it (in its own way)," that doesn't necessarily mean that its blossoms will be the prettiest (the "greatest"). And similarly, if a person goes about his life in his own way ("blossoms as befits him"), that doesn't necessarily mean that his accomplishments will be the greatest.
[4] Most people will be more familiar with the term "kiai" in respect to the martial arts. It is a shout given as you attack. It's supposed to focus your mind and body and help you control your breath (and if you do it right, it scares the bejeezus out of your opponent. v )

Mazs kabacis pa ceļu brien
Tam pretī smirdīgs lācis skrien
Tiem abiem gribas draudzēties
Bet neliecieties traucēties

šis manis paša dzejojums
Jums liksies debils vārstījums
Jo prāts uz riņķi apkārt skrien
Vien stulbi teksti laukā lien

Bet mūsu mazais kabacis
Nu lāci beidzot saticis
Tam kreiso ķepu novēmis
Un pats par putru palicis

Jo lācim roka iraid smaga
Pret tiem, kas ēdienu tam zaga
No paša priekšas kambara
Kur zilca gaļa sakrauta

Man galvā tukšums vēl ar vienu
Tā gribas nošpaktelēt sienu
Lai apkārtējie redzēt var
Ko kursa darbs ar mani dar'

Bet lācis galu nelabu
Bij paņēmis uz pagrabu
Kur žurkas viņu ziemas guļā
Bij nograuzušas savā vaļā

.................
sagudrots 3 min

ShinChan ārdās ne pa jokam. Keep it up!

Ne pa jokam gan...nu kamēr duka vēl ir jāzubliež vēl kaut kas.

Pirms došanās uz saldo dusu
Man gribas rakstīt dzeju klusu
Par ķīviņiem uz pasaules
Pie cauras naftas caurules

Ir daudz to bērnu Āfrikā
Kam vēders uzpūsts no nekā
Tie maizi redzējuši nava
Un iztikšana katram sava

Lai gan man prāts uz jokiem nesas
Es nosūtīt jums vēlos desas
Kas taisītas no Bušonkuļa
Lai gan tam sānos sarkanguļa

Ir dzirdēts nostāsts tāds no tiesas
Ka Amerikā kuplas miesas
Ik katru kaktu apdzīvo
Un Makdonalds tās uzbaro

Tur ripo cilvēki pa ielām
Man jābrīnās ir acīm lielām
No katra rešņa domājams
Var sanākt šašliks gremojams

Mans rosinājums šajā vīzē
Ir skaidrāks nekā jūrnieks brīzē
Uz Āfriku ir jāsūt' jeņķi
lai iezemieši nejūt kreņķi

Būs pārtikas tiem visiem gana
Vairs badu nezinās pat Gana (ir tāda valsts Āfrikā (aut. skaidrojums))
Un arī Amerikā prieki
Jo tauki visiem tad kļūs lieki

Kā tiko divsimt kilo pāri
Tā notiesā to "melnie" kāri
Vien problēma tad būs tik viena
Vairs Makdonaldā nav neviena...

Shitie dzejolji par kjirbi un bada probleemaam afrikaa ir vienkaarshi super - nu baigi labie

Tad nu es arii ievietoshu vienu savu gara darbu...

"Fantāzijas garša"

Deg - ziedu sveces -
Zied fantāzijas koks.
Spoži melns taurenis
Apkart riņķo,
Ne tuvojas,
Ne projām lido.
Stumbrā iedurts asmenis.
Iegrebta sirds
Lēni asiņo.
Sērīgi salda smarža
Vilina taureni.
Ak, fantāzijas garša -
Tavas sirds asinis.
Mana dvēsele -
Melns taurenis.

Flames killed by black fire



Like darkness, all consuming
Tis my light that has gone out;
The acids of grief
Crawl through my veins.
Though my existance is present,
My soul ever lasting;
Void fills my spirit
My spirit - my shackles.


ok apm 2 min

Turpinām vārsmojumus

"Good morning, Latvia!"

Nu iestājies ir jaunais rīts
Bet ģīmis manīm bāls kā krīts
No vakardienas rauta lielā
Vēl šodien paliels caurums sienā

Tur kolēģim, kam tumsa prāts
Bij jāvelk telefona drāts
Tam nebij šādu iemaņu
Un zaudēja tas samaņu

Bet caurums sienā palicis
Un kāds tur arī ielicis
Ir to ko vakar stūma māgā
(bet sagremots tas nebij lāgā)

Es dauzi neko neatceros
Jo periodiski atslēdzos
Cik cilvēku bija sanācis?
Un kas pa starpām noticis?

Man lāpīt pohu jāsteidzas
Bet minītis jau izbeidzas
Man domāt kādu slāpe moka
jau sniedzas drebelīga roka

Cik vakarnakt te tika dzerts
Gan alutiņš, gan šnabis sperts
To nepateiks vairs jums neviens
Jo rēķins zūd pie čēsmit' viens

Par laimi dzīvoklis nav mans
Tā īstais saimnieks nezināms
Bet aizdomas ka viņa zods
Ir netālu no klozetpods

Es savas panckas ātri vācu
Pirms mirkļa gan vēl saldi krācu
Bet tagad aši jātiek prom
Pirms sākas "massovij podjom"

(visi tēli un notikumi šajā dzejā ir izdomāti, bet ja nu kāds saskata līdzību ar sevi vai saviem paziņām... shame on you, alcoholic bastards)

ShinChan'am piemiit talants ")

poetry isn't all about rhymes...

true, true... vienīgi uzskatu, ka katrs raksta tā kā viņam ir vieglāk izpausties. Un man ir zināmi aizspriedumi pret dzeju tipa:

Nāve?
Tā mani nebiedē.
Man tās tuvums nav svešs.
Drēbju pakaramais?
Kāpēc tas mani vajā?
Kāpēc tas man dzenas pakaļ gan nomodā, gan nakts murgos?
Kāpēc es mūku?
Māt, kāpēc?

(tie kas būs ieguvuši gana lielu dzīves pieredzi zinās par ko ir runa šajā pantā )

Ray: man nepiemīt talants...

njam, bet es netaisu neko eminemveidiigu...
jebkuraa gadijumaa... man skjiet, ka tomeer tas \, ko rakstu ir nevis 12gadiigas meitenes(ar tieksmi graiziit veenas)murgojums.

Tā jau domāju, ka uztversi pārāk personiski, neko darīt. Tas ko es gribēju teikt (un tas izdevās tikai šādā hiperbolizētā veidā) ir, ka man nepatīk pārāk depresīvi un pārāk personiski dzejojumi. Man vajag satīru, melno humoru, kaut kā kritiku nevis demonstrēt pasaulei to, kas man darās iekšā. Ok, bet tie ir tikai mani uzskati un tavus darbus es nekādā ziņā nevēlos nolikt.

Visiem jau labi sannaacis,bet visvairaak patika ShinChan dzejojumi un Tador, kaadeel gan neraksti latvju meelee, man kaut kaa nav saprotams tas, ka cilveeks latvietis vai vienalga laadas naacijas paarstaavis buudams, raksta darbus kaadaa citaa, bet ne dzimtajaa valodaa?

bet tas kas naak noo iekshas ir tiesh tas kocilveeki sauc par iistu dzeju, maakslasdarbu ect.

humm... latvieshu valoda man taa ne paaraak patiik, plus visam anglju valodaa ir savas 10 reizes vairaak vaardu, taa kaa mana doma, ko gribu uzlikt uz papiira tiek mazaak izkropljota, jo atrodu preciizaakus vaardus ar ko to visu pateikt.

Iedomaajies, kas gan notiktu ja visi latviesu dzejnieki un rakstnieki saaktu domaat taapat......, manupraat, latviesu valoda ir skaista un taa noteikti mums buutu jaaciena un jaamiil peec visa ko paarcietusi.

Viennozīmīgi ShinChan vārsmojumi ir vislabākie. Atvainojiet pārējie, jūsējie mani pilnīgi neaizķēra. Jā, tas, ka raksta angliski, man arī ne visai tīk. Sak' par maz vārdu laviešu valodā? Man tad jāsaka, ka nav latviešu valodas izjūtas. Žēl, jā. ShinChan gan ar to nav nekādu problēmu kā lasāms. Un jā, man arī nepatīk tās depresīvās rindas. Un jā, uzskatīt par "īstu dzeju, mākslasdarbu" to, kas notiek iekšā, manuprāt ir garām un norāda uz kaut kādu neatvertībās pazīmi. Tador, neņem pārāk pie sirds (ja nu gadījumā), vienkārši apdomā savu teikto tā kartīgi. Dziļi.

Beigās viens mans nakts vārsmojums, kad nācās sēdēt pie viena darbiņa izpildes, un man tā ir, ka tajās nakts stundās prātā darās dīvainākas lietas nekā dienā. Jāatzīst, es šo vairāk ar humora devu rakstīju, nevis nolemtības apziņu.

Gara, gara, gara nakts vēl priekšā,
Sāku domāt vai vispār ir man iekšā.
Jautāsi, kas tad cits tur ira iekšā?
Frustrācijas - tās sīc un dīc,
Gara mutācijas man draud kā rīts.

Nu re, es atkal žēlojos caur mokām,
Taču nē, es neesmu tomēr lopā.
Ir tā, sķiet - laika man vēl daudz,
Bet pēc mirkļa tas jau tuvu trauc
Un alkatīgo rīmi ārā sauc:
"Skaties! Es esmu klāt, jel pakļaujies!"
To sakot līdzi tevi tver - nebūtībā līdzi ņem.

Par valodas nepatiku es vēl varu sagremot, taču valodas plašums šajā gadījumā kā arguments īsti nedarbojas, vien norāda, ka tu nevēlies apzināties pats savas dzimtās valodas jaukumu. Protams angļu valoda ir plašāka, taču lasot tavus darbus man neradās sajūta, ka tevis lietotos vārdus nebūtu spējams aizvietot ar latviešu val. vārdiem, tikai tāpēc, ka latviešu val. tādu vārdu vispār nav vai arī tie nav labskanīgi. Nav mans uzdevums tevi audzināt nacionālpatriotiskā manierē, vienkārši man tava argmentācija liekas tāda dīvaina. Ja tu būtu teicis, ka "mans mērķis ir iekarot angliski runājošo dzejas mīļotāju sirdis ar savu jauno dzejas krājumu", vai arī "gribu rakstīt dziesmu tekstus angļu val." tad es saprastu, taču praksē ir tā, ka ļoti reti kuram izdodas kaut ko izcilu uzrakstīt ne savā dzimtajā valodā, jo vienkārši cilvēks tajā valodā domā. Un latviešu valodas vārdu krājums tev jebkurā gadījumā būs plašāks kā angļu vai kādas citas valodas.

Kas attiecas uz "skaistumu no iekšām" esmu spiests tev piekrist, varbūt tieši šī iemesla dēļ man neiznāks sevi realizēt kā dzejnieku

P.s. Man riebjas dzeja un dzejnieki kas deklamē savu dzeju...

Dzeja - >
Deja - >
Eja - >
Skreja - >
...
Gonoreja

*gārdz*

...




The optimist proclaims that we live in the best of all possible worlds; and the pessimist fears this is true.

Kaut kur dzirdēta prātula, vienīgi neredzu kā tā attiektos uz "sabdžektu"

"Krietnā pircēja Genas fantastiskie piedzīvojumi Ž-mārketā"

Gena šodien solī brašā
Ž-mārketā iekšā kašā
Viņa veikals iecienīts
Līdz tam jāiet soļi trīs

Šodien atlaižu ir gana
Genam kaut kas ķešā zvana
Viņa sievas kundzei Ļubai
Luste ir uz siļķi "šubā"

"Gena siļķi skaties strikti
Savādāk es tevi pikti
Būšu spiesta mājās rāt
un pie tam vēl vairākkārt"

Gena bažīgs leti skata
Blakus veča pirkstu krata
"Šitā vobla manuprāt
Uzcenota vairākkārt"

Pārdevēja blakus stāvot
Neizliekas to vispār dzirdot
Problēma tā nava mana
Ka tev bēniņos kāds zvana

Gena paliek drusku tramīgs
Siļķu piedāvājums čābīgs
Pie tam nav no skata svaigas
Sviedru lāses spiežas baigas

Labi zin viņš savā galvā
Ka par šito joku "balvā"
Smagi var viņš dabūt sutu
Nezinās cik pašam utu

Dilemma stāv priekšā baisa
Slāpstot provē tvert viņš gaisu
Kā būs nuļļa rīkoties
Vai uz reizi nošauties?

Risinājums rodas spēji
Kungs, paldies ka gaismu lēji!!!
Nopirkšu es sievai lasi
Priecīgs viņš nu brien uz kasi

Stāvot rindā bezgalīgā
Klausās viņš kā blakus čīgā
Mazs un nejauks bērnelis
Topošs ielu smerdelis

Dīc viņš mātei kinder olu
Šī tam naski draud ar skolu
Šādu lietu piesaukšana
Ir kā velna izdzīšana

Bērnelis nu paliek kluss
Mātes labā vēl viens pluss
Gena spēj vien apbrīnot
Kā var visu nokārtot

Beidzot pienāk viņa kārta
"Lūdzu, te būs mana karta"
Kasiere (pēc trekna rukša)
"Jūsu karta ira tukša"

Genam atkal spiežas sviedri
Rīgu ieņēmuši zviedri
Trīcēdams viņš maku krata
Kaulus lauž uz moku rata

"Kungs jūs lūdzu veicīgāk
Apsardze nāks savādāk
Mumsim tāda kārtība
Jānovērš ir zādzība"

Beidzot spēkiem pēdīgiem
Par spīti skatiem blēdīgiem
Sagrabināt naudu spēj
Aiz muguras jau rinda blēj

Kauns un pazemojums mijas
Džemperis tam ir no dzijas
Sviedrus uzsūkt tas spēj daudz
Skaļi viņa kurpes klaudz

Ātrāk grib tas laukā tikt
Skatu nezina kur likt
Šādu kaunu! pirmo reizi
Kaut kas sagājis tik greizi
...
(apnika rakstīt, rīt varbūt paturpināšu)

*LOL* Shin-chan.. tev nu gan dzejolīts sanāca....
pilnīgi par komunisma laikiem Latvijā.. tur tikai kartes vietā talonus jāpiemin bija. bet labs...

Par iistu maakslu sauc to, pie kaa ir daudz straadaats. "Maaksliigais ir preteejs dabiskajam" -> maaksla ir preteejs tam, kas naak pats no sevis. Ja gribi taisiit maakslu (saukt savu darbu par maakslu (dzeja ir apakshkopa no maaksla)), tad tev pie sava maakslas darba ir jaastraadaa, nevis jaataisa, kaa vieglaak.

Shin-chan dzeja tieshaam patiikama laika meerdeeshana, tomeer peec tam, kad vinjsh mani par alkoholikji nosauca, es apvainojos un vairs nelasiiju....

Pag, tas jau par mūsu feinajiem T-Market laikiem. Viss notiek! Šoreiz pat nenotrēju skaļus smieklus. ShinChan, for real, man pat gribētos kādreiz rokās dabūt tavu dzejas grāmatiņu. Nudien tik labi būtu šajos laikos lasīt tādas ar satīrisku, sociālu humoru saistītas rindas. Kaut kā takš' tas apkārtējais jāpataisa tīkamāks. Ja nevar reāli, tad vismaz šādā veidā.

Par to T-Marketu tev ir taisnība. Es viņā esmu spiests piespiedu kārtā pirkties, jo manā darbadienas maršrutā citu pārtikas veikalu nav, bet šīs leišu "saulītes" kā par spīti sabūvētas veselas 3. Gribējās kaut ko krietni vien pretīgāku uzrakstīt, tikai vakar galva bija dulla un nenāca īstās riebeklības laukā


Kurā vietā? Mans uzdevums bija tieši sapurināt alkoholā slīkstošās dvēseles, parādīt to nožēlojamo eksitenci caur šādu dzerstiņa prizmu. Parādīt izeju, gaismu tuneļa galā. '

P.s. Man ir neērti, ka manus lustīgos apcerējumus sauc par dzeju, tas ir apvainojums Vācietim, Ziedonim, Koļam (tas kurš šlāgerists) un citiem Latvijas domas dižgariem.

Brokastis es needu, jo skatos anime
Pusdienas es needu, jo skatos anime
Vakariņas needu, jo skatos anime
Naktī es neguļu, jo gribās ēst.

(Parodija uz vienu dzejoli...)

Nu nezin, labākais dzojolis kuru es esu lasijis ir...

"Viedoklis"
Bļe!

Pārītis kam skati tāli
Meža malā pīpē zāli
Pārskrien pāri aļņu grupa
Paliek tikai asins zupa

Darbs reti sniedz iecereeto rezultaatu - skarba dziives patiesiiba.

Btw, nu atradu beidzot laiku izlasiit tavu peedeejo garadarbu. Atgaadina man graamatinju par Jefinju, Sliimestu un neatcoroskoveel (ir taada veca, mazinja). Tur tieshi taadaa stilaa sarakstiits.

P.S. Gan Hikaru128, gan Smogs dzeja man baaigi patika.

Kola.
-------------------------------------------

Dziivo tas ar dzilo jeegu
Paardzert atkal savu meeru
Izdraast kaiminam tad jeeru
Doties guleet baigi veelu

Dziive skiet sim baigaa manta
Dazreiz paraak amizanta
Citreiz atkal liela maita
Jo tam sieva litrus skaita

Reti nolemj straadat brasi
Dodas tad uz darbu asi
Sapliist atkal darba rati
Dirsaa nu ir visi mati

Nu sim rodas doma dzert
Jo visapkart suni rej
Liekas tam ka saka "lej"
Kola dzer un jautri smej

Taaads nedaudz nesakariigs gabalins no manis.

Nu ShinChan - talants ne talants bet man baaaaaigi patiik taadi dzejolji ")

Apslēptie talanti tiek palaisti brīvībā. Tā turpināt, rīmētāji



Darba rezultāts ne vienmēr ir no svara, svarīgāk ir pašu darbu godprātīgi darīt... (kāds naivums, manos gados )

Runājot par ietekmēm, tās grāmatiņas, ko tu minēji, autors ir Jānis Dreslers, pats viņu arī bija ilustrējis. Jāatzīst visai veiksmīgs ironisks pirmās brīvvalsts laiku un sabiedrības atspoguļojums. iesaku visiem iepazīties, grāmata laikam saucās "Jefiņš un citi". Man gan gribētos domāt, ka lielāks iedvesmas avots būs bijis Vilhelms Bušs-mega populārās un nežēlīgi sadistiskās grāmatas "Makss un Morics" autors, kas mums nevācu ļaužiem bija pieejama burvīgā Aspazijas tulkojumā. Viņam latviešu valodā ir vēl viena grāmata, kas man bērnu dienās ļoti patika "San, san, san jeb bites".

Zheel noskatiities, ka shis topiks niikuljo. Spirdzinam un atsvaidzinam...

"Kā bļitkotājam Antonam uz Daugavas izgāja"

Pirmais sals, pirmais ledus
Antonam tek bārdā medus
Grādi turās tā ap nuļļa
Vecis nolemj nebūt muļļa

Noteikt to jau var pēc ožas
Zivis tagad brangi kožas
Cerēdams uz lielu lomu
Sāk vinš aši krāmēt somu

Somas saturs pastāvīgs
Neiztikt bez litriem trīs
Būs ko dūšu uzpravīt
Un vēl draugus sasildīt

Radio tam skan pie auss
Pirmais graķīts ar jau sauss
Ziņās pažarnieks brēc koši
"Uz ūdeņiem vēl nava droši!!!
Ledus biezums ira švaks
Ielūzīsiet brīkš un brākš"

Vecim šādi šausmu stāsti
Ir kā melnam kaķim lāsti
Pilnīgs pohujisms galvā
Ka tik drope un zivis balvā

Vaļinki jau uzstīvēti
Tajos ir tik silti, ērti!
Nu tik vajag ātri skriet
Kamēr saule nenoriet

Steigšus tas pa kāpnēm traucas
Liftā resns tantuks spraucas
Uz to būtu gaidīt lieki
Tikmēr beigti kļūs vēl slieki*

Daugava tam blakus mājai
Jāpaņem vēl ceļakājai
Vecais nu uz ledus brien
Garām kaimiņš krosu skrien

"Anton apdomājieties
ledus taču vēl tik liess
Izies jums kā pērno gad!"
"Atvaļi poršivij gad!"

Kaiminš manot to ka vecis
Krietni šņabi ir jau lacis
Tik pie sevis nomurmina
"Lai jau dara pats kā zina"

Tikām Antons ledu provē
un pa starpām šņabi šmorē
Nonāk beidzot tas līdz vietai
"Ledus segai jābūt cietai"

Kā jau bļitkotājs izsenis
Ledu Antons kaļ kā dzenis
Līdzpaņemtais ledus urbis
Nelīdz vīram, kas ir skurbis

Ālinģis tam gatavs nenāk
"padevās tas labāk senāk..."

Lēnām ledu varojot
un savas aknas gandējot
Antons nemana vēl briesmu
Ledus savādu saak dziesmu

Pirmais ielūst viņa benķis
Par to maziņš būtu krenķis
Taču tajā likta ira
Mūsu drauga ugunsdzira

Antons pats kas knapi glābies
Stāv pie ūdens stipri viebies
Plosās pretrunīgas vēlmes
Roka pati sniedz pēc dzelmes

Nevar taču viegli ļaut
Tādu mantu dzelmē raut
.......................................

Te es savu rīmējumu paartraucu ar domu, ļaut jums izteikties un paust savas vēlmes par to kādu nobeigumu vēlaties dabūt. Ļausim Antonam izdzīvot? Vai varbūt sūtīsim viņu zivīm par barību? It's all up to you

P.s. Protams, ja kaadam tas liksies ieveeriibas cieniigi

Vai, nu, man jau kārtīgi gāja pie sirds. Domāju, ka varētu ļaut Antonam triekties pēc dziras un tur - zem ūdens, viņam būtu n-tie piedzīvojumi. Beigās viņu nāras uznes atpakaļ un tur viņu sagaida biedri. "С новым годом, Антон!" un tad graņonku saskandināšana un zacene takš' arī "samedīta". Viss notiek.

Man vienu vakaru sagribeejaas uzrakstiit dzeiju:


Spoks.

Es veelu vakaraa te seezhu,
Pie galda lampas rakstiidams,
Kad sajuutu kaut ko jaa veeju,
Kas sliid paar galdu seerodams.

Es buutu netrauceets veel licies,
Bet gaisma taa deelj mirgoja,
Un galds man priekshaa skumji liecaas,
Jo spoks tik smagi seeroja.

Es nesapratu, kas tam kaish,
Un prasiiju: "Ko seero tu?"
Bet dzirdams bij tik klusums maigs,
Tik kluss, pat likaas, ka tas dun.

Es prasiiju tam veelreiz, tieshaak:
"Ko rausti manu gaismu tu?"
Taa tikai speele vinjam savam priekam
Man saapi dariit nopietnu.

"Naac, speeleesimies kopaa!"
Es teicu savaa sirdii tam.
Un, peekshnji, bailju skavaas, mokaas
Es jutu griestus sabruukam.

Tas manii iekshaa rada teelus.
Joprojaam logaa redzu tos.
Taa pasaule, ko esmu ceelis,
Spoks, es praataa sagriezhos.

Man galvaa balsis veel joprojaam,
Taas kliedz bez elpas ievilkshanas.
Es gribu piecelties un iet,
Bet vinji skataas, tur, aiz loga.

Man mugurai ir ljoti auksti,
Es gribu segu, apsegties,
Bet vinji skataas, vinji auksti,
Tie grib, lai sirds man apstaatos.

"Luudzu, luudzu, beidziet jel!"
Es luudzu tiem bezpraatiibaa.
Es luudzu piedoshanu sev,
Lai buutu atkal kaartiibaa!

Un spoks, kaa paraadiijies zuda.
Es nejutu vairs it neko.
Vien dziiva buutne tik kaa musha
Un gaisma vairaak nemirgo.


Tas arii viss. Laiciigi pazinjoju, ka taa ir haltuura, kas radusies taadeelj, ka man nebija ko dariit, un man ljoti patika Edgara Po dzejoliitis par kraukli. Visaadaa gadiijumaa tas man dzejolis ir tikai lasiishanai, ne kritizeeshanai.

=] Shim te gabalam ir veel arii melodija taa isteniibaa ir irakstiita kaa dziesma, mans sarakstiija vaardus un viena mana draudzene uzrakstija pavadiijumu =]
Shuupuljdziesma.

Shuupuljdziesma klusi ,klusi,
Maigaa mieraa iegrimusi,
Un ar miegu, saldiem sapnjiem,
Veras tavas acis ciet.

Atnaaks miega ruukjis ciemos,
Daavanu tev atnesiis.
Piekljaus klaat un samiiljos,
Sapnju zemee aiznesiis.

Arii saule rieteet steigs,
Diena savus darbus beigs.
Zvaigzniites jau spiideet saaks,
Visiem, visiem miedzinjsh naaks.

Shuupuljdziesma klusi ,klusi,
Maigaa mieraa iegrimusi,
Un ar miegu, saldiem sapnjiem,
Veras tavas acis ciet.

Vienaa skolas koncertaa vinju izpildiija 3-5 klashu koris, ljoti miilji sanaaca =]

Noreecos shitas toch labs =))

OK labi wiss shitas mani taa noreecinaaaja, ka nez kaapeec kaut kaadu crap pasham gribeejaas uzrakstiit...=\

Saule...

Pienaak riits un saule kasaas:
Celies, celies augshaa fiksi!
Nez kaapeec tai sadot prasaas,
Kaadreiz ar' tu pats tai liksi...
....
ups taalaak nebija iedwesmas...=(((

tas bij labs... pamēģināšu vēl paaris pantiņu uzdrukāt.

Dzelme ātri šņabi rauj,
un tai laikā Antons mauj:

"Skāde, skāde, nevar tā!
manta jādabū, kaut kā."

Gatavs Antons pakaļ lēkt,
kaimiņiene sāka brēkt.

"Skaties, trakies, ko tu dari,
Velcies mājās kamēr vari!

Nopirkšu tev šņabi vienu,
uzmet aci, es jau brienu!
steidz man līdz, skat kā skrienu!"

Antonam tas ausī griež,
Nevar būt tas šitik biež.

"Kaiminjienei manta riebj!"
domaa Antons un tik viebj.

Tikmeer manta dzelmee klaat,
Antons apkaart griezh labpraat.

Navar shamais notureet,
tizlu kaaju piepuuleet.

Brr, nesanaaca paaraak ritmiski labaak, lai kaads cits pabeidz, vai veel taalaak paturpina.

Nabaga Antons..kas winju taa sodiijis.. =)