Ai cik žēl ka man nav pastāvīga interneta pieslēguma un es no diskusijas izpaliku... tagad cilāt citu prātos jau ar pūlēm apvaldītās virmojošās tēmas būtu bisku nežēlīgi.
Bet vienu no pieredzes esmu paarbaudījis. Cilvēks nespēs analizēt kaut ko kamēr nebūs uzklausījis pilnībā. Māka piesieties un krist uz nerviem(es domāju - kad otrs pastāvīgi iztirzā otra izteikumus no a-z iepinot visu ko var iepīt tā ka galu galā problēma apaug tik liela ka PATI problēma jau liekas mazsvarīga) nerodas pati no sevis. Man cilvēki ir paarmetuši, ka es paarmērīgi
umņičaju. Kādreiz es šo faktu neizpratu, bet tagad man ir vienalga. Sabiedrība atgrūž tevi ja tu pēkšņi izcelies uz viņu jau labi iecirstās vienmuļās rutīnas, no fakta uztaisot nevis 1 bet 10 un vairāk problēmas. Man piemēram patīk nevis kaili atzīt faktu bet bisku patirzāt viņu.
Nessen es lasīju ka nomiris slavens filozofs. Viņa viens no ievērojamākiem darbiem bija destruktīvisma teorija - kad jebkurā teikumā slēpjas kāda dziļāka jēga un ka cilvēks pats to neapjaušot domājot vienu, bet interpretējot savādāk un dziļāk analizējot, ir pateicis jau pavisam ko citu. Tāpēc tautiņ mīļo esiet uzmanīgi ko sakat. Un iesaku apzināties, ka jebko ko jūs šeit teiskiet vai jebkad raxtiisiet, tādi skrupulozi piekasīgi un jau slimīgi folozofiski kā es Šin-čan un edg un vēl daži, kuri gūst baudu no iespējas teikumu patirzāt dziļāk un jēgu palocīt pēc sava prāta un iepinot vēl n-tās problēmas, jūsu izteikumus patirzās. Un tas viss nekādā veidā nav vērsts pret jums personīgi.
QUOTE
patīk vervelēt riņķī un apkārt, tā arī neko nepasakot, dot "gudras" pamācības un analīzi hmm, kas gan tas varētu būt? Vai tik tie nebūs politologi
*jūtu kā mana jau tā ne pārāk augstā vērtība foruma dalībnieku acīs smagi iebrauc mīnusos*
Nu gluži kā tu man ar lauzni būtu izvilcis vārdus. Tikkai man acīs ir prieka assaras.
QUOTE(edg @ Oct 25 2004, 16:37)
Es, iespējams, esmu viens no retajiem cilvēkiem, kas ir spējīgs (fiziski un garīgi) sajukt prātā.
Te nu atļaušos piebilst, ka jebkurš kurš uzdod jautājumu "kāpēc" neapstājas pie pirmās atbildes, JAU ir uzsācis sevi garīgi sagrozīt. Varbūt izklausīsies pastulbi, bet es man liekas vienā mierā varētu notēlot teksim padebīlu cilvēku, bet gandrīz nekad nespētu notēlot teisksim šizofgrēniju. Man šizofrēnija liekas interesanta. Jo šādi cilvēks apmāna sevi visaugstākajā pakāpē.
QUOTE(ShinChan @ Oct 25 2004, 18:08)
šādas pārmaiņas cilvēkos norisinās lēni, tu vairāk runāji par apzinātu sevis novešanu līdz tādam stāvoklim, taču es vairāk runāju par ilgtermiņa procesu, kurā cilvēks ķieģeli pēc ķieģeļa drupina savu veselo saprātu (sienu, kas liek viņam rīkoties "prātīgi"). Kas notiek, kad "sienas" vairs nav? Skatieties filmās
Hmmm.... nu pasaki man kur ir kritērijs veselajam saprātam. Paskatoties piemēram uz tiem antiglobālistu un zaļo aktivitātēm, dažiem viņu uztverē veselā saprāta nav, citiem ir. Te mēs varētu pivest tik daudz piemēru, ka lai tās visas izanalizētu paietu gaismas gadi. Stulbuma pēc minēsim "kanibālismu". Kad nebūtu absoloūti ko ēst bet "svaiga gaļa" jums būtu pa rokai cik uziet - kā jūs rīkosieties. Cits savas paarliecības dēļ nosprāgs, cits kamēr izdomās ir labi vai nav tikmēr nosprāgs, cits paanalizēs situāciju un ar smagākajām mokām katru kumosiņu izkošļājot bezgalīgi igli, tomēr norīs, cits daudz nedomājot nolocīs un pacentīsies aizmirst, cits pec tam vēl sajuks prātā, cits panalizēs pēc tam, nu karoč iespēju ir daudz. Bet šeit mēs uzdosim jautājumu kurš no viņiem rīkojās "vesellīgi saprātīgi". Reizē visi reizē arī neviens, tapēc ka uzstādot "veselā saprāta" līniju mēs noteikti kādu atstāsim aiz borta. te atkal rodas jautājums kur tad te ir problēma - liekam līniju pofig kur un lieta darīta. viņi visi sabirs pa labi vai pa kreisi. Bet problēma ir tapēc ka veselo saprātu mēs nevaram izlikt plaknē(plakne ir ideālisma kalngals). Rezultātā veselais saprāts sadalīsies pa tik daudz dimensijām ka izvēloties dažādus pietras punktus viss sagriezīsies nevis pa 180 grādiem(tas būtu plaknes variants), bet gan jau samuģināsies viss tā ka radīses bezgalīgā irracionalitāte(tie kam matemātika nav sveša sapratīs). Un mūsu pieturas punkti saprāta mērīšanais izmētsies tādas vietās, ka tad ja mēs sadomāsim novilkt taisni izvēloties līdzīgos punktus, radīsies paralēles kas nekad nekrustosies, ja viņas nekrustojas tātad saprāta sienas vienkārši nav (šis krustpunkts būtu tā saprāta siena). Ar to es gribēju teikt ka absolūti viss ir relatīvs. Un lai kaut ko izmērītu mums ir jāzvēlas pieturas punkts un jāzivēlas arī paarējie pieturas punkti kurus mēs spējam sasaistīt. Līdz ko mēs izvēlamies pieturas punktu ko nespējam ietilpināt ar paarējiem, mums viņš būtu jātmet, jo savādāk mums sava uztvere un saprāts ir jāpārkonstruē, ja mēs to spējam mēs dzīvojam tālāk un viss ir normāli, bet ja mēs to neespējam un arī šo pieturas punktu neatmetam, mūsu rīcība ir haotiska, un lūk šeit mēs varam saakt jau diktēt vai rīkojamies saprātīgi vai nee. Un paturam prātā ka ja mēs nespējam sasaistīt otra saprāta pieturas punktus, tad varbūt kāds cits to spēj. Un nevajag uzspiest otram zīmogu "nepieskaitāms". (A.Enšteina "relativitātes teorija" es domāju palīdzēs izprast - grāmata nav bieza).
P.S. Sajukt prātā tā ir brīvība, kuru man diemžēl neidodas iegūt un nevisai arī gribas. Katram cietumam ir savi plusi. Šaubos vai psihinē man ļaus kniebties, kā arī ēdienkarte būtu uzspiesta un manu brīvību visādos veidos censtos iegrožot(Brīnišķīgajā prātā ir labi parādīts
)
Principā tev varētu iebilst Tvaika ielas un tai līdzīgu iestāžu pastāvīgie iemītnieki, bet tas tā 
Tava pieredze man liekas biedējoša. Es pats esmu nežēlīgi slinks un nevaru sevi iedomāties kaut ko zubrījam padsmit stundas no vietas, taču esmu redzējis medicīnas studentus "darbībā", ja kādam no jums ir bijusi saskare ar viņiem tad tie zinās par ko ir runa. Mani tas šausmina un es to fiziski neesmu spējīgs izdarīt, lai gan tai pašā laikā varu nosēdēt tik pat ilgi pie datora vai... labas grāmatas (smejiet vien, tumsoņas). Starp citu, ko tu mācījies? 
