Sakarā ar to, ka cilvēks, kurš ieteica man šovu, paziņoja, ka netaisīšot tredu, un lai es to darot pats, tad te nu es piektdienas vakarā, ar vientuļi skumīgu skatienu monitorā, drukāju recenziju/apskatu romantiskam japāņu muļķikam.
Jā, tātad, bakemonogatari, jeb briesmekļa stāsts, ir romantisks šovs ar xHolic stilā ieturētiem mistikas elementiem, kurš sākās lēni, turpinās lēni un beidzās... atminiet no trim reizēm. Melanholiska noskaņa valda visās 13 pirmās sezonas sērijās, kuras ir sadalītas ceļmalas stāsta (roadside story) formātā, proti, pa vienam notikumam, vai, šajā gadījumā- briesmeklim, sērijā. Vērts atzīmēt, ka visa šova gaitā figurē kopā trīs vīriešu kārtas personāži - galvenais mīlnieks, čalis, kurš katrā sērijā risina viņa problēmas un varoņa dabas imperatīva piepildījuma līdzekļa, jeb citiem vārdiem - viņa topošās meičas, tēvs, kurš parādās pēdējā sērijā uz pāris minūtēm. Pārējie tēli ir mentāli traumēti meitieši. Protagonists ir kautrīgs, seksuāli frustrēts, izbijis vampīrs, kas nozīmē, ka viņš ir gandrīz nenositams (smako pēc slapstick) un, protams, skolnieks, kurš klasiskā kautrīgā džeka manierē konstanti bļauj un pārspīlēti reaģē uz katru mazāko norādi uz ko seksuālu. Un ne tikai. Viņa partnerei ir, protams, diametrāli pretējs raksturs - pašpārliecināta, augstprātīga un vienmēr savākta. Vienvārdsakot, spēcīgās sievietes personāžš. Pieņemot, ka šobrīd lielākā daļa lasītāju būs nolēmuši, ka nevēlās tādu mēslu skatīties (un tur es nevienu nevainotu, man pašam ļoti nepatīk šāds setup's), būs jāmet cinisms pie malas un jāpievēršas šova pozitīvajiem aspektiem.
Vispirms jau jāmin animācijas kvalitāte. Lai arī reizēm varam manīt, ka animatori laiž lažu ar stopkadriem un šķībām perspektīvām, jāsaka, ka kopumā izzīmēts ir ļoti labi un rodas nostrādāta darba iespaids. Nemainīgais blūms, pat ja reizēm pārspīlēts, piešķir savu šarmu un nekustīgo patternu tehnika, kuru varam atminēties no "Grāfa Monte Kristo" adaptācijas "Gankutsuou", kur tā tika plaši pielietota, arī rada savu sirreālistisku atmosfēru. Iesaku skatīties pēc iespējas augstākā video kvalitātē.
Audio. Par seiyuu nekas daudz nav sakāms, šķiet, ka atbilstība personāžiem ir laba un izteiksmīguma trūkumu nemanīju. Taču pavadījums gan man patika. Lielākoties ambienta mūzika noskaņas radīšanai, un jāsaka, ka strādā lieliski. Patīkamas, miermīlīgas kompozīcijas, kuras ļauj aizdomāties. OP un ED ne reizi nenoskatījos, tākā par to man nav nekā sakāma. Izklausijās pēc kaut kāda garlaicīga j-roka.
Tālāk, sižetlīnija. Šova premisa ir mūsdienu settings ar tādiem pārdabiskiem elementiem, kādus varam atrast mitoloģijā un, japāņiem neiztrūkstošajā, animismā. Katra sērija risina it kā savu problēmu par kādas meitenes psiholoģisko stāvokli kurš saistās ar pārdabisko. Kādas analoģijas un paralēles te varam vilkt es nezinu, tā varētu būt laba tēma diskusijai še pat topikā. Centrālā sižetlīnija par protagonista un viņa afekcijas mērķa attiecībām caurvij visas 13 sērijas ar kulmināciju priekšpēdējā, kur viņiem ir dzīvnieciski mežonīgs un rupjš sekss meža vidū zem zvaigžņotās debess.
Kopumā, man tīri labi patika, biju gan cerējis uz lielāku izdomas brīvību no scenāristu puses, bet nu, redzēs kas notiks ar otro sezonu. Iesaku katram, kurš reizēm pavelkas uz naivu romantiku.
[AniDB]