Un protams, jo es tā gaidīju!!
Darbi man ļoti patīk, jo rada silto noskaņu, laikam zinu, kura iedvesmā darīji pirmo - un tas sanāca skaisti sapņains, tikai mazliet miglains
Iesaku mazliet piekontrastēt, un piebrightnessot. Kaut gan ta arī ir O.K. =A.A=
Otrais darbs... Jā, man radīja nostaļģiju. Jo šī vieta liekas pazīstama, kaut gan, droši vien, tā nav tā... Tā vieta... Es to atceros, jo kādreiz tur braucu... Tas bija sen. Tur bija bišu stropi, un tecēja medus. Tur bija mežs ar nogāzto stumbru, un baravika... Un gailenes. Un tur mēs ar onkuli braucām, jo nevarējām tikt uz Ādažu Poligonu, jo tur bija aizliegts iebraukt, un mums, sēņotājiem, tas bija šoks. Mēs braukājām apkārt... Es īsti neatceros, kpēc mēs braucām garām tam ezeram - bet.. Tas mirdzeja saulē tieši tāpat, kā tas ir ieņemts tavā fotoaparāta kadrā... Paldies tev, ka tu to bildi nofotogrāfēji. Un, iespējams, tas nav tas ezers... Un , iespējams, es par daudz iedziļinos savās atmiņās. Bet, saprotot, ka tas nekad vairs tā nenotiks... TU to saglabāji...
Liels paldies par otro bildi
Vui, esmu ļoti traka. Es pat nezinu, vai tas ir tas pats ezers, bet liekas, ka ir.. Un liekas, ka, aizverot acis, es esmu tur atpakaļ. Sapņaini... Tā bilde riktīgi uzlaboja garīgo un tagad vēderā tik dīvaina sajūta... ^-^
ūberreāli darbi, un gribu vēl!!! A.~