Heh,cenšos neatpalikt...varbūt arī pievienošu ilustrācijas.

!!!!1.nodaļa!!!!!!!
Bērnība.

Es piedzimu raktuvēs.Jau ieelpojot pirmo gaisa dvesmu,es sajutu putekļus un nošķaudījos.
Manas šķavas izraisīja nogruvumu,tā vismaz mana mamma stāstija.Manas rotaļlietas bija neapstrādāti dimanti un smaragdi un tie spīdīgie mēsliņi....ā-zelts.Tādu mums bija daudz,jo mēs dzīvojam lielā un minerāliem bagātā kalnā-Falharakatā.
Es nezinu ko tas nosaukums nozīmē,es nespēju pat to izrunāt.Mēs esam kautkur tūkstotis kalnā.Tik daudz nespēju aizskaitīt,tūkstotis ir daudz.....laikam.Man tagad ir 10 gadi(nenormāli maz).Kāpēc es spēju rakstīt,jo pa ceļam uz zelta kambari mans tētis noķēra goblinu un viņš tagad raksta....

''Trulli,beidz niekoties ar to salašņu un sāc vākt alkoīdus!''
''Tēti tu atkal domā par alu.''
''Beidz niekoties,mums vajag jaunu smitaru partiju.''

Es paķēru Bāzni(goblins) un eju uz ļoti,ļoti,dziļu šahtu.Šahtas ir pilnas ar minerāliem un citiem štruntiem,tos tikai vajag parakt.

''Ko jūs teicāt jaunais meistar?''
''Bāzni,ko tev no mums vajadzēja?''
''Zeltu,meistar.''
''Goblini paliek goblini''
''Piedodiet kungs.''

Mēs turpinājām jauko sarunu par zeltu,gobliniem un dunkām.

*****
Varbūt dabūsiet vēl,varbūt ne.

nenormaali iiss gabals un bez logjikas ....bet njez kapee man patiik! (saakums )

Zini, Art, nenormāli atgādina ''Gredzena caurumu''.
Laikam esi iespaidojies no šiem, ne?
Ir vietas, kas izdevušās tīri labi.. man vienmēr ir patikuši jocīgi vārdi, tā kā..

Tie vārdi... Ja jau taisi dīvainus, tad varbūt pavisam nelīdzsvarotus?
Un jā, nedaudz mežģās smadzene, grūti saprast, kas tur īsti notiek. Bet varbūt tas ir sirreālisms un tur vispār nekā nav?

*Tev patiešām padodas rakt,kur Tu samācījies to visu.*
*Kungs,man ir gari nagi,jums ir strupi pirksti.*
*Tu to visu pieraksti?*
*Jā,Jūsu memuāri...aizkustinoši.*
*Man ir desmit gadi,bet es zinu,kas ir pakaļas laizīšana.*
*Jums ir pieredze?*
*To Tu arī pieraksti?*
*Nē,kungs,vairāk nē...''

Bāznis bija daiļš un izskatīgs goblinu rases pārstāvis,viņa desmit garie,blondie mati mirdzēja saulē.Pat viņa elpa nesmirdēja.
Bāznis bija stulbumklaparupucs...
Mans papus smirduli noķēra okšķerējam pie raktuvēs,viņš vienmēr teica,ka viss kalns esot kā milzīga radība - tā esot jāaprūpē un jāatīra no parazītiem.
Paps gribēja kļūt par ārstu,bet viņa vecāki rakājās...
Runājot par papu,mamma bija ļoti skaista,man bija 5 gadi,kad viņu apglabāja.Man pietrūkst mammas,viņa taisīja garšīgu viru no vilku ķidām.Mamma bija skaista,tēvs lielijās,ka esot nogrābis skaistāko veceni kalnā.Vīriešu bija pārāk daudz,tētis visiem skaitīja zobus,uz vienas rokas.Mamma paģība,kļuva bāla...
Radinieki teica,ka tas bija zirneklis,draugi sacīja,ka radinieki esot idiņi.
Kāzās kautiņi ir laba lieta,bērēs tie ir skumīgi.

''Bāzni,Tu paķēri pusdienas,mums jāstrādā.''
''Jā,savējās.''
''Dod šurp arī!''
''Tur ir pipari?''

Ala aizgruva, es tikai nošķaudījos,gudrajam Bāznim patika asas lietas,jo viņš bija izsmalcināts gurmāns un intelektuālis.
Manlikas,ka intelektuālis bija lamuvārds.
Bāznis tika klapēts.
Izdzirdēju tēvu aurojam,tiklīdz beidzu belzt Bāzni.Pirmo reizi nejutos drošs savās mājās.Mājas kļūs par manu kapavietu?Manās bērēs Girfoldam atkal žokli salauzīs?



Ceru,ka šitas būs daily update,tie kuriem patika,ceriet ar'.

Nja.. viņam bija desmit mati. Ir forši

atgādina "bored of the rings". man ļoti patīk šis humoristiskais piesitiens.

Pēc teikuma par nošķaudīšanos, nez kāpēc, likās, ka jāseko teikumam, un es kļuvu par sava klana pēdējo locekli.
Histēriski smieklīgi. Ceru, ka drīz neiestāsies rakstīšanas apnikums.

********************************************

Bozns nekst rkstu ka protu.Iesperu boznim njerga vel ir dzivs.
- Panjem savus rakstamos man galva sap. -
- Kungs,savos desmit gados jau spēju skaitīt dzejoļus un lāpīt bruņukreklus reizē.-
- Bāzni,ja sarakstīsi kkādas dumības par mani,norausies.Šito papīru gribu nodot saviem mazbērniem. -
- Jaunskungs,Jums vajadzētu sēdēt klēpī savam vectēvam. -
- Negribi būt mans mazbērns un es Tavs vecaistēvs,un šis koka gabals būs rīkste,jo Tu nebiji paklausīgs vakar. -
- Kungs,Jums rotaļas vien ir galvā... -

Es apšaubīju Bāžņa izcilā saprāta tīklus,šis lieliskais filozofs - nesaprasts un atstāts novārtā.

- Bāzni,pastāsti par sevi,ko Tev vajadzēja mūsu kalnā? -
- Jūs esat laipns,mana dzīve ir kā rožu lauks,rozes pilnas ar ērkšķiem,apvijušas mani un dur,dur dziļi sirdī...-
- Bāzni,Tu esi dīvains un nožēlojams. -
- Paldies,kungs. -
- No kurienes Tu atnāci? -
- Es aizbēgu no orkiem,domāju kalnā apmesties un... -
- Un? -
- Aizņemties mazlietiņ zelta,nogrā...palūgt mazumiņu zelta. -
- Tu spīdēji no zelta kā uzbudināts jāņtārpiņš,kad Paps Tevi kratīja. -
- Ne jau es biju vainīgs,kad man tik dāaaudz deva. -
- Atceries,mēs dalamies pārtikā un dzērienos,spīguļus pārdodam. -
- Es biju īpašs gadījums. -
- Man gribās Tev iebelzt atkal...Kas tie tādi orki? -
- Lieli un zaļi,un smirdīgi. -
- Viņi degunos dzīvo,vai? -
- Jūsu nāsīs vārētu viens apmesties,kungs. -
- Kāds Tev ar viņiem sakars? -
- Mēs esam jauka tauta,mēs esam ziņkārīgi,mums patīk jokot.Mēs laimīgi dzīvojam dubļos,atnāca viņi un dzīvojam sūdos.Viņi liek mums taisīt ieročus,karamašīnas,bruņas un bilžu albūmus.Viņi dzīvo karam. -
- Kam viņiem albumus?Kas ir albums? -
- Mums ādas vākos jānotver jaunas sievietes,vienalga kādas!Troļļu,cilvēku,elfu,bārdainas,daudzi orkši dzīvo vientulībā,daudzi ļoti,loti,ļoti baidās no sievišķiem.Viņi nezin skaistumu...khe,khe ho.Tādēļ dalam albumus,lai atrisinātu ar dzimumu saistītas problēmas.Agrāk mēģinājām paklusām dot grāmatas ar cipariem.Jau izdzirdot maģisku vārdu viņu sejas pāršalc tik milzīgs nezinības vilnis,ka pat cilvēkēdājs justos elegants. -
- Orki,viņi neizklausās šausmīgi. -
- Viņi laupa,laupa daudz,visiem,kas pretojas izgriež iekšas uz āru,norauj locekļus un samaļ putekļos miesu. -
- Ha,lai tik panāk zaļie puņķi!Es gribētu sastapt vienu tādu dzīvu mēslu. -
- Kungs,drosme arī ir stulbuma pazīme. -
- Kuram vajag stulbumu,kamēr esu drosmīgs?! -
- Jā,protams kungs. -

šis teikums vnk anyway, man patīk, ta turpināt.. Tad jau sanāk ka tie ir Bāžņa memuāri patiesībā... viņš varētu piemest sādu tādu pašslavinājumu

**********************
Stulbais rūķu bērnelis ir piegriezies līdz kaklam,jātinās projām no kalna.

-Ko Tu tur raksti Bāzni,es neko nerunāju.-
-Kāpēc Jūs klusējat,kungs?-
-Man ir bailes,šitā ala mums var būt gals.-
-Kungs man ir nagi,neuztraucieties.-
-Bāzni,Tavi nagi ir tikpat noderīgi,kā elfam plastiskā operācija.Tā nav melnzeme...-

Rūķu sīcim ir bailes,būs jābļauj.

-Bāzni,ko Tu auro?Es gribu nomirt dzirdošs,pag apklusti!Kas tur ir!?-
-Kungs?Kas tas tāds?!Uzvelciet bikses!Es negribu mirt...-
-Kuš,tas neesu es,tur kkas rokas,pie mums.Tas ir kurmjžurks(molerat)!-
-NOGALINIET TO AR UGUNI KUNGS!-
-Nea,tagad nav spalvaiņu laiks.-
-Kungs,tas mani grauž!-
-Es neko neredzu,Tu man esi virs man acis aizspiedi!-
-IZMANTOJIET UGUNI!-
-ES NEKOOO NEREDZU!-
-IZMANTOJIET ŠĶILTAVAS,KUNGS,VISI RŪĶI SMĒĶĒ!-
-MAN IR 10 GADI!-
-Kungs,Jūs esat tik bērnišķīgs...-

Kkas nogruva un radījums pazuda,tas atstāja aiz sevis alu.

-Bāzni,lien nost!Bāzni!-
Iespēru stulbajam goblinam,dieva dēļ,ja viņš būs kādas muļķības par mani sarakstījis...
-Kungs,ala,mēs varam izlīst!-
-Es saožu ūdeni,tur ir ezers?-
-Kungs,bet kurmis varētu noslīkt-
-Stulbi,viņš rakās virs mums,bet kā te apakšā var būt ezers?-
-Kungs,kā viņš dabūja alu uz ezeru?-
-TĀ NAV ALA!-

Zeme zem mums atvērās,likteņa roka mūs jauca ar akmeņiem,mēs visi kritām lejā grūsti ar Titāna spēku.
Daži akmeņi uzpeld...

un tagad varētu sekot Bāžņa slavinājums, kā viņš izglābis šī stasta galveno varoni no neglābjamas nāves, lai stāsts varētu turpinaties. protams, tas tiek rakstīts, kamer sīkais maita snauž