Ievērtējiet jūs arī, var gadīties, notiks brīnums un kāds to atzīs par lasāmu.
Bija neparasti kluss un neierasti gaišs. Pulkstenis rādīja deviņi vakarā. Visapkārt valdīja rudens krāsas un smaržas, kādas vien var būt pilsētā. Tikai pa retam gājējam šad tad bija manāms.
Meitene steidzās uz mājām. Viņa gandrīz skrēja, bet lapu kaudzes viņai nedaudz traucēja ierastajos pāris lēcienos nokļūt pagalma otrā pusē. Neies jau iet to gabalu pa trotuāru. Šovakar viņa bija pamatīgi nokavējusies, jo visi bagāti un ietekmīgi cilvēki ir tirāni, kam nostrādināt savus padotos patīk visu gadu gan dienās, gan dažreiz arī naktīs.
Tomēr meitene paspēja. Viņa ieskrēja mājā, veikli uzrikšoja uz trešo stāvu un atslēdza dzīvokļa durvis. Liels, strīpains nezvērs paniski sāka kliegt, ņurdēt, murrāt un izdot vēl dažādas nenosakāmas skaņas un bakstīties ap meitenes kājām. Kā nu ne, Ņuris visu dienu nebija ēdis. Atlika tikai brīnīties, kā ar tādu diētu var sasniegt tādu masu. Iegājusi istabā, meitene dzirdēja mūziku un jauniešu balsis, tātad nekas nav nokavēts. Ikmēneša otrās piektdienas nakts ballīte var sākties.
Apdarījusi svarīgākos mājas darbus, meitene sāka posties diskotēkai. Viņa uzvārīja liepziedu tēju, pielika tai klāt medu. Izsaiņoja vēl pusdienlaikā nopirktās smalkmaizītes, salika to visu uz galda un devās pārģērbties. Viņa uzvilka vilnas zeķes, mammas adīto jaciņu un siltos svārkus. Paņēma ari lielo pledu un devās uz viesistabu.
Nosēdusies uz stūrī novietotā podesta, meitene sāka savu ballīti. Šī nakts bija labākā nakts visā mēnesī, jo tagad meitene varēja turpināt risināt mūžseno jautājumu: Kāpēc ir nopirkusi dzīvokli mājā tieši pretim vienam no lielākajiem pilsētas klubiem? Īstā atbilde gan nebija diez cik romantiska nauda, nauda un nauda, pareizāk sakot, jo trokšņaināks rajons, jo lielāks dzīvoklis par mazāku naudu. Līdz ar to arī Ņurim bija sava istaba. Meitene nebija vientule, viņai vienkārši patika pašai būt noteicējai par savu dzīves telpu. Tā nu ir ( it kā ir) realitāte.
Tomēr meitene bija jocīgs cilvēks. Īstenībā viņa ļoti bieži ar draudzenēm gāja uz diskotēkām, īstām - drausmīgi skaļām, smacīgām un spilgtām. Bet mēneša otrās piektdienas ballītes bija pavisam savādākas. Varēja novērot cilvēkus, kas pulcējās pie kluba durvīm, varēja redzēt īstas ziepju operas un vienkārši izbaudīt mūziku, ko tādā skaļumā, kā varēja dzirdēt meitene savā istabā, jau varēja mēģināt izbaudīt. Tādi mierīgi vakari bija ļoti nepieciešami.
Tēja bija izdzerta, vajadzēja doties ieliet vēl. Meitene atgriezās un ieraudzīja pie kluba ieejas viņu pašu vārdā neminamo. Kāda laime, pats despots šonakt gāja izklaidēties, tad jau rīt varēs mierīgi gulēt, jo darba devējam nebūs ne spēka, ne gribēšanas kādu brīvdienā izsaukt uz biroju un izrīkot.
Tēja tik silta, cilvēki tur lejā tik pārsteidzoši mierīgi, Ņuris klēpī tik silts un smags. Varbūt dzīve tomēr reizēm atļaujas būt skaista.
Maucīgi gari sanāca... Nenogaliniet mani ar kritiku!
