Nu es pamēģināju, ja nepatīk neturpināšu.
Saule jau uzausa, un Kores pamodās ar domu, ka šodien būs tas pats kas vakar.Viņš gulēja mazā,gaišā istabiņā, kura bija gulta, televizors un dators.
Kores piecēlās un ieslēdza datoru. Viņš bija 16 gadu vecs zēns, blondiem,taisniem matiem un nopietnu seju.
Pirmo ,ko viņš izdarīja, pārbaudīja e-pastu. Viņš visu laika gaida kamēr tētis atrakstīs. Tētis strādaja Vācijā par firmas vadītāju. Viņš ieraudzīja jaunu ziņu, atvēra to. Savādi bija tas ka ziņa nākusi no: "Tavs draugs".Viņš lasīja tālāk:
Mīļo zēn, ja gribi tikt ārā no savas rutīnas, atnāc 13.00 uz pamsto pili.
Tālāk nekādu skaidrojumu neatrada. Kores nevarēja izlemt -iet,vai neiet. Viņš uzvilka melnas bikses un sarkanu kreklu. Aizgāju uz virtuvi un papēda pars desmaizes, un nodomāja , labi ka mammas nav mājās. Aizgāja līdz datoram, lai paspēlētu Cs. Tikko bija apsēdās uz datora krēsla, pienāca jauna ziņa:
Nāksi vai nē?
Kores padomāja un atbildēja ka atnāks. Paskatījās uz pulksteni, kurš rādija 11.00. Laiks vēl bija viņš ieslēdza Cs un spēlēja.
Bija jau 12.30 Kores izslēdza datoru. Aizskrēja uz pamesto pils. Istenībā bija tikai viena siena un pilsdrupas. Tur pretī viņu sagaidīja jauna meiten ar tumšiem matiem un nereāli sarkanām acīm. Viņa bija tērpta melnās drānās, kopumā izskatījās diengan bailīgi, tomēr Kores pienaca pie viņas un stādījās priekša:
-Labdien,es esmu Kores.