tātad literatūrā bija teksts (viduslaiku), bija latviešu rakstnieka darbs par līdzīgu tēmu un bija jāpabeidz pēdējais teikums:Tristiāns aizsvieda vējjaku, žaketi [daudz ko aizsvieda] un noģērba sportbiksītes un apakškreklu.
un te nu mans darbs ( tapis ~ 23.00, darbu lasīju skaļi visai klasei.troksnis nevaldāms =D):
Viņa acīs pavīdēja siltas uguntiņas.Viņš ar baudu vēroja, kā Izolde iemet savus minisvārkus spainī, kā novelk garos,melnos zābakus un aizmet tos.Viņš ar nepacietību skatījās, kā Izolde novelk krūšturi, un, paspēlēdamās ar savām mazajām, bet stingrajām bumbām, aizmet trūcīgo apģērba gabalu prom.Kad Izolde vilka nost savus pūkainos stringus, Tristiāns bija pilnībā nobriedis lieliem darbiem. Abi jaunieši tuvojās viens otram, un viņu acīs skaidri varēja salasīt, ko viņi grasās darīt turpmākās 2 stundas.Te pēkšņi kuģim tuvojās milzīgas ērglis, vicinādams savus platos spārnus tik ļoti ,ka aizbaidīja visus kukaiņus, kas parazitēja uz viņa graciozi veidotā ķermeņa.Ērglis bija labi paēdis un tagad vēlējās atbrīvoties no kuņģa liekā satura.Viņš atbrīvojās un pār abiem mīlniekiem pārgāzās pārstrādāta ēdien lavīna.Viņi abi smējās par jocīgo šķidrumu matos un pavisam aizmirsa par nesen iecerēto.Tristiānam nolaidās domas par spēlēšanos ar Izoldi, Izoldei uzsusa kaisle pēc Tristiāna.Viņi tagad ar aizrautību vēroja putnus, kuri brīvi lidinājās gaisā. Jaunieši arī vēlējās būt brīvi.Brīci no ciešanām.Pienākuma.Brīvi no aizliegumiem.Viņī sāka skriet pa kuģa klāju.Pirms paša borta viņi palēcās un intensīvi sāka vicināt rokas.Bet diemžēl viņi nelidoja.Ar joni Izolde un Tristiāns iekrita ūdenī.Viņi vēl nebija atguvušies, kad kuģis no viņiem bija dažu metru attāluma.Kad viņi to pamanīja, bija jau par vēlu.Viņī sadevās rokās un gaidīja.Kuģis bija pavisam klāt un tad notika brīnums:simtiem tonnu smagais kuģis atdūrās pret milzīgo spēku, ko izstaroja abī mīlnieki.Nobrīkšķēja masīvie koka stiprinājumi, kuģa priekšgals pacēlās virs ūdens un atlūza no kuģa korpusa.Viņi nepaspēja sākt bužināt matus, kad kuģis bija jau nogrimis tumšajā dzelmē.Viņus izglāba pludmales patruļa, un viņi apprecējās klusā baznīcā.Viņi dzīvoja laimīgi līdz brīdim, kad no dega viņu māja, un viņiem nācās dzīvot patversmē.