1. Gāja uz skolu nopuņķojies skolnieciņš mazs,
Grāmatas uz pleciem un rokās kaut kas.
Domājot reizrēķinu sīvi,
Viņš tālāk devās brīvi.

Bet pie ieejas viņu apturēja sētnieks sado pa mazotiskais,
Sauca viņu-Purgens Alkoholiskais.
Sīkajam viņš uzbrēca bargi,
''Labāk savas kājas sargi!''

Pēterīts iepikstējās:''Neatņemiet naudu Benzatola kungs!'',
''Jūs smirdat kā nobeidzies skunks!!''
''Noslauki apavus uz lupatiņas virs'!'',
''Citādi,šodien kāds mirs!''

''Ak,jel žēlojiet mani Purgen lieliskais!''
''Es esu jūsu fans labākais!'':skolnieciņš glaimoja sētniekam.
''Labi jau laidīšu vaļā!''
''Ja vēl čiepstēsi..gulēsi zālē zaļā!''

Ir ka ir ,tikai brinos ka tev atskaņas tik normalas sanākušhas

Niknais seetnieks! Atgaadina taadu graamatinju "Kaa Peecis Beisikaanis Maiju Sapraatinju programmeet maaciija". Tur bija taads piemeers, ka skolniekam ir jaaizveelas viens no celjiem, kaa iet uz maaju, un vienaa no celjiem ir nikns suns un otraa - ljauna seetniece.

nu, ar savu ironiju, atskaņas labas, tik tiešām! ja kaut kas tikpat sviestains ienāk prāta vēl kaut kad, aber, ieraxti! situācija par sētnieci liekas ļoti pazīstama!

Par atskaņām es arī brīnos... Bet dzejolis riktīgākais sviests! Nu, katram jau savs...

savā ziņā oriģināli.

Mājā, kurā es dzīvoju ir iena tantīte, kuras raksturojums ir identisks tam sētniekam.
Interesants un jautrs darbs.

Njā, man arī liekas interesanti, un godīgi sakot, nemaz nebrīnos par atskaņām, jo tās jau var pat sarunvalodā salikt!
Trešais pantiņš Sushi vislabāk iepatikās!

2. Drūmais....Scratches

I went to the basement for a light,
I found a fuse box in my sight.
No spots!No spots!I screamed out!
No light,who's this fault??

A blood rail in my sight...
I knew...theres something not right.
Alive corpse behind me moaning,
I chose:fighting or running??

I had to act fast,
Or this breath will be last.
I chose his butt from his mass...I just kicked his ass.

atgadina residente evil 3-nemesis.. kad biezi vien ir izvele fight the monster or flee :D:D:D:D

khe man par to skolnieku patika ^__^

Man patika

wow... Art, man nebija ne jausmas, ka tu arī tāds emocionāls (nejūtīgie cilvēki taču neķeras pie dzejas rakstīšanas) x3
Vispār oriģināli (par to sētnieku)
Man patika ^^

Noname

Nomīdīt ar kājām tavus sapņus,
Sadiedzēt tavu domu sēklas.
Es apgriezīšu otrādi šīs vēlmes,
Tavi uzskati ir iesēdušies aknās.

Lai valdībai lauri mainot citu prātus,
Nedomāju, ka vienam būs grūtāk.
Es radīšu jaunus ākstus,
Lai sabiedrībai būtu ar ko runāt.

Pacelšu karkasu, uzspraudīšu uz jakts,
Lai izšūst saulē, kamēr pienāk nakts.
Iedošu jaunu dzirkstu, jaunu dvesmu.
Un tas runās manā balsī...

Tie stāstīs pasakas par nākamo dienu,
Dzirdēs visi, kam rūpes par nevienu.
Tā visi domās, kā domāju es.
Neviens, neviens uz šīs pasaules!

Ir labs, patīk ieliktā ideja par to, cik viegli ietekmējams ir cilvēks.
Good, good, tā tik turpināt. *thumbs up*

kas ir jakts

Uz tā karina drēbes.
(es to vārdu izdomāju)



Atverot acis, ieraudzīju te,
Galdu ar spoguli pustumsā.
Krāmi apkārt mētājas še,
Neatceros neko, vēl esmu nomodā?

Ķermenis smags kā svina pildīts,
Ar ložmetēju glastīts un sildīts.
Galva tukša, bet ne viegla,
Dvēselē nav ne smiekla.

Vēlviens solis nezinājumam,
Paklūpu fiksi aiz kā cieta.
Sāpe - jutekļu mierinājums,
Tomēr neesmu mirusi lieta.

Spogulī veroties, redzu neko,
Švīkas priekšā un aizmugurē.
Kaut kas skrabinās,
Varbūt kāds man jau seko?

Veru atvilktnes, cerību pilns,
Varbūt norāde kas esmu.
Neatceros neko no sevis.

Figūra ķepā, nostalģiju dveš,
Varbūt vakardiena, varbūt nedēļa.
Atceros visu kā tās veikalnieks melš,
''Interjera lieta, piestāvēs Jums.''
Projām to nolādēto mēslu,
Mani pazudina, kad sagaida krēslu.
Vairāk manu būtību neizdzēsīsi,
Eksistenci neredzēsi!

........

Atverot acis, ieraudzīju te,

Vecs sinonīms vārdam medības, ja nemaldos.

Nu, zin, tā kā tas skaitampantiņš: Arlabunakti, uz blusu jakti... un kaut kas vēl tur bija.