Out of topic!

nekad neesmu redzējis tos uzrakstus, bet pie teorētiskās fizikas neizturēju...



Tā visa ir tikai teorētiskā fizika un nekas no tā visa nav patiesība.
Eksistē DAUDZ fizikas teoriju un likumu, kas ir dziļā pretrunā viena ar otru un ar realitāti.
Viss, kas iet zem molekulas līmeņa ir nepareizs, un Einšnteins vispār sūkā.
Tāka lūdzu nevelc paralēles starp starp tādu mistu kā reliģija un vēl lielāko mistu - fiziku.



Tigra2 nerocies pārāk reliģijā. Ka negadās, ka tu netīšām pierādi, ka dieva nav.

Man likaas, tikai nelatvieshiem ir probleemas ar "edg" saprashanu. Tas ir saiisinaajums no mana vaarda, ja kas.


Skarbinieks
Taa gan veel nav tiiri teoreetiskaa fizika. Manis mineetaas iipashiibas paraadaas eksperimentos. Tajaa pashaa laikaa sho teoriju neviens nevar apgaazt, taapeec nevienam pilniibaa netraucee pat tas, ja shii teorija nebuus pareiza, vai arii, kas driizaak - nepilniiga. Galvenais ir ideja, pie tam, vispaarpienjemta zinaatnieku (kas tachu nav pilniigi idioti) viduu.


Taa kaa? Kaapeec nee? Viens mists un otrs mists - kaapeec nevilkt paraleeles? Taapeec, ka viens no mistiem Tev liekas nepareizs? Jaa, tas ir radikaals un smags iemesls. Tu vari saukt piemeerus cilveekiem, kas ir ar tevi vienaas domaas, bet tas vienalga nebuus iemesls.
Starp citu, ljoti interesanti, ka fiziku tu liec kaa lielaaku mistu par religjiju, kaut arii fizikaa visa pamataa ir noveerojumi un eksperimenti, un lietas tiek pienjemtas par pareizaam tikai tad, ja par to liecina ljoti daudz noveerojumu un eksperimentu. Tajaa pashaa laikaa religjijaa fakti vienkaarshi ir.

More of outtopic



Interesanti - kurš man liekas nepareizs?

Par tiem daudzajiem novērojumiem un eksperimentiem - lieta tāda, ka neviens viņus neņem vērā.
Piemēram pastāv trīs izplatītas gravitācijas teorijas (Ņūtona, Einšteina, kvantu fizikas). Visas viņas itkā ir pierādītas un tiek izmantotas, pat neskatoties uz to, ka katra ir bāzēta uz pilnīgi citiem principiem un tādējādi apgāž viena otru, un paredz visādus ekstra efektus (gravitācijas viļņi,...), ko neviens vēl nav novērojis, un ka jebkurš var viņas apgāzt.
Un pat apzinoties, ka attiecīgā teorija ir nepareiza (neprecīza (kaut gan tam vajadzētu būt vienam un tam pašam)) uz tās tiek balstītas citas. Tāpēc arī mūsdienu fiziķi meklē gravitonu pazušanu ekstra dimensijās un super smagās elementārdaļiņas.
Starpcitu tā pati "dižā" realtivitātes teorija, kas skaitās visvairāk pierādītā teorija fizikā, apgāž pati sevi, un ikviens nopietns fiziķis zin ka viņa ir nepareiza.

Tāpēc es fiziku uzskatu par lielu mistu.
Reliģiju par mistu es uzskatu tikai tāpēc ka esmu ateists.

Intopic

Ekstra pievērsu uzmanību uzrakstiem, un tas, ka man viņi bija jāmeklē, liecina ka viņi man absolūti netaucē. Lai tač raksta ja patīk.

Offtopic: Noar, pirmkaart, tapeec taas ir teorijas nevis fakti, ka taas NAV pieraadiitas. Otrkaart, Einshteina teorija tikai ampelee pie Njuutona teorijas un paarveido to. (Ko vinjsh arii izvirza no savas relativitaatees teorijas.) Tapeec vinjas neapgaazh viena otru, Einshteina teorija vnk pielieto laiktelpu (kaa esam lasijushi Hokinga `Visums rieksta chaumalaa`), kaa pievilkshanaas speeka izskaidrojumu :S Diemzheel pirmoreiz dzirdu, ka kvantu fizikai ir savs paskaidrojums par mateerijas pievilkshanos, tapeec par to nevareesu komenteet.

Un jaa, fizika ir liels mists, bet man daudz pienjemamaaks par religjiju, vai citaam alternatiivaam.

Nezinu, kur taadas muljkjiibas esi saklausiijies, bet lasiijis aciimredzot shiis teorijas neesi. Einshteina fizika apgaazh Njuutona fiziku, jaa, bet peec Einsheteina fizikas teorijas sanaak, ka Njuutona fizika ir pietiekami preciiza pie maziem kustiibas aatrumiem. T.i., ja reekjini kustiibas pie aatrumiem, kas netuvojas gaismas aatrumam, kljuuda no reaalaa buus tik nieciiga, ka nav veerts to apskatiit. Preciizu gan nenosaukshu, tad formulas jaameklee rokaa. Taa pat kaa Sigfa, pirmo reizi dzirdu, ka kvantu fizikaa tiktu paarformuleeta gravitaacijas teorija, taapeec nevaru neko par to teikt.
Par noveerojumiem. Es nesen prasiiju vienam fizikjim, vai kaut kas vispaar ir noveerots, kas paraadiitu relativitaates teorijas pareiziibu. Un vinjsh kaa piemeeru mineeja kosmiskaas daljinjas, kas lido uz zemi no visurienes. Uz zemes vinjas dziivo dazhas mikrosekundes, vinju muuzhs ir ljoti iiss, bet liidz mums kosmosaa lido ljoti ilgi. Peec relativitaates teorijas, jo aatrums tuvojas gaismas aatrumam, jo laika riteejums tuvojas laika staaveeshanai.


Tavi nopietnie fizikji ir kaut kur alaas pasleepushies, jo taadu briinumu, ka relativitaates teorija apgaazh pati sevi, dzirdu pirmo reizi.

Offtopic

Pirmoreiz arī par gravitonu dzirdat?

Relativitātes teorija noņem vecās konstantes (garums, laiks...) un bāž kaut kādas jaunas, un tieši šo konstanšu noņemšana viņu apgāž.
Ar gravitācijas teoriju Einšteins arī ir pārcenties - gravitācija ir taspats kas inerce - MUĻĶĪBAS. Piemēram, tas viņa domu eksperiments ar liftu - visums, lifts un cilvēks stāv mierā viens pret otru. Te pēkšņi lifts sāk paātrināti kustēties uz (teiksim) augšu. Cilvēks inerces dēļ paliek uz vietas, lifts spiež uz viņu un viņš jūt spiedienu. Taču relativitātes teorija mums atļauj lifta vietā pārvietot visumu, un tad sanāk ka visuma kustība mistiskā veidā (gravitācija?) iedarbojas uz cilvēku. Kļūda te ir tā, ka mēs neievērojam, ka jāpārvieto VISS cits, izņemot liftu, tajā skaitā cilvēks, līdz ar to mistiskā gravitācija ir tikai atskaites sistēmas maiņas papildefekts, kas eksperimentā tiek palaists garām.
Arī ka gravitācija no inerces atšķiroties tikai pēc ģeometriskās struktūras - kur jūs esat redzējuši plakanu gravitāciju un sfērisku inerci?

Pirmoreiz dzirdu par šādu daļiņu, bet tas pierādījums nekam neder - ir desmitiem neievērotu faktoru, kas varētu ietekmēt viņas mūža ilgumu.
Piemēram, gaismas ātruma nemainību var izskaidrot ar to ka gaisma šajos eksperimentos vienmēr iziet caur vielu un iespējams savu ātrumu pielāgo vielas atskaites sistēmai.

Bet teorētiskā fizika man riebjas, jo viņu uzdod par patiesu. Tāpēc arī tikai retajās zinātniskās fantastikas filmās kuģi vienkārši lido ar virsgaismas ātrumu, nevis lec kaut kādās hipertelpās, un par to mums jāpateicas tikai Einšteinam.

Īstenībā derētu topiks par fiziku, kurā tad varētu padiskutēt par Einšteina IQ, stīgu teorijas 11. dimensiju un līdzīgām lietām.

Offtopic turpinaajums (kaadam sho vispaar vajadzeetu paarcelt jaunaa topikaa)

Gravitons ir tiiri teorijaa, un magneetiskie viljnji, vai lietas, kas par tiem tieshi liecinaatu nav atrastas, peec kaa es secinu, ka visticamaak shajaa jomaa kvantu fizika kljuudaas, tapeec to, ko Kvantu fizika sauc par gravitaacijas izskaidrojumu pilniigi noteikti nevar likt pie nopietnaam teorijaam. Tas ir taapat kaa teikt, ka pasauli iisteniibaa radiija pirmatneejs zilonis, 7 dienas shkjaudot. Nevar saliidzinaat ticamiibu ar, piemeeram, lielo spraadzienu.

Tu esi kautko paarpratis. nevis gravitaacija vai inerce pienjem gjeometriskas formas, bet laiks (gjeometriski) izliecas masas, speeka un inerces iespaidaa.

vismaz man teoreetiskaa fizika likaas interesanta lasaamviela, ja pasniegta populaarzinaatniskaa formaa. tieshaam dazhreiz aizraujosh lasaamais, ja autora izteele apgaadaa ar interesantiem piemeeriem dazhu sho teoriju piejeemumu/likumu/sakariibu ilustraacijai. vienalga, cik praktiski ar muusu liidzekljiem ir realizeejami tieshi tagadnee kaadi eksperimenti. eg. ar divu roteejoshu melno caurumu (masa saspiesta paari kritiskajam punktam ar attieciigu postefektu kaudzi) radiit muuslaikos laikamashiinu vareetu buut pagruuti ;>, bet dazhas citas lietas paarbaudiijushi eksperimentaali jau tagad. eg. laika aatruma atshkjiriiba dazhaadaa augstumaa virs zemes / atkariibaa no gravitaacijas speeka - atompulkstenji tieshaam raadiija atshkjiriibu virs zemes virsmas un lidmashiinaa/pavadonii. vai daudzas sintezeetaas sinhrotronos daljinjas, kas ne tik sen bija labi ja teoreetiskas. ne visai paarbaudiisi arii teoriju, vai pie nepraatiigaam temperatuuraam (liidziigaam mateerijai neilgi peec "big-bang") tieshaam vienotaa speeku teorija ir pareiza, un tieshaam arii visi pamatspeeki, kaa gravitaacija/elektromagneetiskais speeks/vaajaa un stipraa kodoliedarbiiba sapluust .. aizmirsu, cik tieshi kaartu bija mineetajaa eksponenciaalaa formaa uzdotajam skaitlim. ;D
par uzdoshanu par patiesu .. hrm. domaaju, muusdienu zinaatnieki-teoreetikji diezvai visu apriori piejem kaa neapstriidamu aksiomu, un teoreetiskaa zinaatne (neteikshu tikai speciaal gadiijumus, eg. kvantu fiziku) turpina attiistiities. un kaa daudzas citas lietas muusu civilizaacijaa - pa eksponenti. Ja pashreizeejaas teorijas paliidz veikt reaalas lietas - eg. meerinstrumentu/dazhaadu aparaatu/mehaanismu/ieriichu projekteeshanaa/pagatavoshanaa/uzlaboshanaa, kaapeec vinjas akli noliegt. vienkaarshi reaali jaaizmanto, kameer netiek izdomaats kas jaunaaks/atbilstoshaaks/vispaariigaaks/preciizaaks.
P.S.
tieshaam nesaprotu, kaapeec mineets, ka relativitaates fizika apgaazh njuutona. njuutona ir vienkaarshi speciaal gadiijums. taapat kaa eikliida gjeometrija ir speciaalgadiijums ne-eikliida gjeometrijai.

Kura tad no tām nav patiesa? Un ko tu domā ar vārdu "patiesa"? Teorija jau var būt patiesa vienā mērogā, taču aplama citā. Piemēram, Ņūtona likumi. Subatomāro daļiņu līmenī tā nedarbojas, nemaz nerunājot par kvantiem.

Tas ir ļoti līdzīgi kā matemātikā - ir pierādīts, ka lielais vairums teoriju ir vai nu nepilnīgas (tb tajā ir lietas - apgalvojumi, kurus nevar ne pierādīt, ne apgāzt) vai arī tajās ir pretrunas (Gēdeļa teorēma). Šai teoriju sarakstā ir arī parastā aritmētika (darbības naturālo skaitļu kopā) un parastā kopu teorija (nezinu vai to visās vidusskolās māca).

Edit: em... kas te notika? Es atbildēju jaunā topikā uz pirmo postu (ka einšteina teorija vai klasiskā fizikas nav patiesa, kautkas tml garā), a te pēkšņi sarādās kautkas..

Tas, kas saradaas bija paaris cilveeki, kas paspeeja pirms tevis uzrakstiit

Es tikko runaaju ar fizikji, un vinjsh man izskaidroja par gravitroniem. Jaa, vispaarinaataa kvantu fizikaa tiek pienjemts, ka jebkuru speeku var izteikt ar kvantu (tad buutu jaaeksistee kaut kaadiem gravitroniem), bet Einshteina relativitaates teorija runaa tam pretii. Tur shiis teorijas ir pretruniigas, un nevienam pashlaik nav izdevies izdomaat taadu vispaarpienjemtu skaistu teoriju, kas atrisinaatu sho pretrunu. Bet tajaa pashaa laikaa abas teorijas pieraadaas praksee un nevienam nav izdevies apgaazt.
Deelj shii gravitrona pretruniibas ar Einshteina teoriju, tas tiek parasti uzskatiits par iznjeemumu, jo viss ap taadas daljinas peetnieciibu pagaidaam ir izgaazies. Kvantu fizika vispaar ir savdabiiga, jo tiek izskaidrots, kas notiks un kaapeec, un tas pieraadaas praksee, bet neviens iisti nevar pateikt, kaapeec tieshi taa notiek.
Ceru, ka nekljuudiijos nekur.

Kas Geedelja teoreemaa ir pretruniigs?

P.S. Ja jau NOAR izdomaas kaadu pavisam savaadaaku, neapgaazhamu teoriju, tad NOAR buus kruts, bet tikmeer dodu priekshroku jau esoshaam teorijaam.

Ne jau gēdeļa teorēma ir pretrunīga, bet tā to apgalvo par citām teorijām.

Geedelja teoreema apgalvo, ka nav taadas sisteemas, kuras "iekshienee" var pieraadiit pashas sisteemas nepretruniibu. Tas nenoliedz, ka izveeloties citu sisteemu, var pieraadiit apskataamaas sisteemas nepretruniibu.
Ljoti shaubos, ka manas speejas matemaatiskajaa logjikaa kaut tuvojas taveejaam, bet, kaads mistiks darbs vedina uz domaam, ka Geedelja darbs pat paraada, ka visas pareizaas teorijas var pieraadiit.

Es visu teicu pareizi - plakanā gravitācija - gravitācija, kas diviem āboliem liftā vienmēr liktu krist pa paralēlām līnijām; sfēriskā inerce - inerce. kas liktu diviem āboliem liftā krītot satuvoties. Realitātē tas ir otrādāk.



Patiesa teorija ir tad, ja viņa darbojas jebkur pie jebkādiem apstākļiem. Tagadējā teorētiskajā fizikā tiek lietoti izņēmumi un piemērotākās teorijas, jīdz ar to tā nav patiesa.



Pats labākais viņā ir ka itkā viss (nu gandrīz viss) ir iespējams, bet ir jāaprēķina iespējamība kaut kam notikt, piemēram, ar iespēju 1:gandrīz bezgalība es varēšu iziet cauri sienai.
Un vēl ir teorija, ka visas iespējas tiešām notiek, veidojot paralēlas pasaules. Tikai šādā gadījumā es neredzu vajadzību aprēķināt varbūtības, jo, pēc idejas, abas varbūtības pastāv savā realitātē un realitātes ir tikai tik cik iespēju bija (1:bezgalība kļūst par 1:1).



Tieši šī ideja!
Tieši šī ideja gremdē teorētisko fiziku - "teorija ir nepareiza? Nu un? Tas pagaidām nav pierādīts un es arī necentīšos pierādīt ka viņa ir nepareiza. Tā vietā pataisīšu teorijas, kas balstās uz šu nepareizo teoriju."


Kāds te meklēja arī tos gudros fiziķus - pameklē starp stīgu (string) teorētiķiem (tie tagad ir vairākumā). Viņi par gravitācijas izraisītāju pieņem nevis telplaika izliekumu, bet gan gravitonu (un tad viņi meklē to gravitona pazušanu ekstra dimensijās). Viņi zin ka Einšteina fizika ir nepareiza.

Vai vari nosaukt kādu vienu teoriju, kas atbilst tavam "patiesuma" definējumam?

Nav fizikaa taadu jeedzienu kaa plakana gravitaacija, ne sfeeriska inerce. Man, muljkjim, "leeto" fizikai priekshroku deveejam nav saprotams, KUR iisti ir pretruna. Pasaki kaadu piemeeru, kur edg var saprast, ko tu ar to domaajis!


Jebkuru reaalu skaitli var daliit ar citu reaalu skaitli. Iznjeemums: ar nulli dalot reaalu skaitli nevar ieguut.
Visi ziidiitaaji dzemdee savus mazuljus. Iznjeemums: piiljknaabis un ehidna deej olas.
Iznjeemumu eksistence ir normaala.


Muljkjiibas tu runaa.


Nu, ja mees pienjemam shaadu teoriju, ka viss notiek paraleelaas pasaulees, tad jeega reekjinaat varbuutiibas vienalga paliek, jo nezinaam tachu, kuraa pasaulee atrodamies, taapeec kaads buus rezultaats.


Fizikji cenjshas atrast citus, labaakus risinaajumus. Visu laiku. Bet es esmu tikai parasts mirstiigais, un nejuutos speejiigs atrast labaaku teoriju. Lai vareetu to izdariit, ir jaaiedziljinaas pashreizeejaa teorijaa, lai labi izprastu taas probleemas un nodarboties pie spieshanas - kaada teorija vareetu "apiet" shiis kljuudas. Varbuut tas buus kaut kas pavisam fundamentaali atshkjiriigs no paareejaa, bet vienalga ir jaabuut speciaalistam, lai to izdomaatu. Es pilniibaa atbalstu alternatiivu teoriju mekleeshanu fizikaa un vispaar visaas jomaas! Tas, kas man nepatiik, ir, ka par kljuudaam, kaa tu, uzraada lietas, kuras nav pretruniigas.


Stiigu teorijaa Gravitonam taapat kaa tradicionaalajaa "punktu" teorijaa tic (jaa, tas ir iistais vaards) tikai dalja. Kaa man staasta, tur esot daudz pienjeemumu un neprecizitaashu, ka pagaidaam nekas cits, kaa ticeet neatliek. Ir jaagaida, ko raadiis turpmaaki peetiijumi.
Vispaar, iesaku tev paardomaat pie vaarda "zina" lietoshanas. Ja tu kaut ko "zini", tad tas noziimee, ka tavaa izpratnee taa arii ir, un nav savaadaak. Veestures gaitaa dazhaadi "zina" ir paargaajushi par "toreiz domaaja", ka ir visai dumji da jebkam ticeet ar tik speeciigu vaardu kaa "zina". Domaaju, uzskatu, ticu? bet zinu... nee. Arii shkjietami perfektas lietas laika gaitaa iespeejams apgaaziis.

Ņūtona un Einšteina gravitācijas teorijas atšķiras. Pat ja kaut kādā ģadījumā formulas sakrīt, kas norādītu uz to, ka Ņ.g.t. ir tikai E.g.t. speciālgadījums, viņas tik un tā atšķiras pēc pamatprincipa - Ņ.g.t. gravitācija izplatās momentāni (vai ļoooti ātri), kas ļauj tai izvairīties no viena efekta, bet E.g.t. gravitācija izplatās ar gaismas ātumu, kas rada jau pieminēto efektu (varu paskaidrot ja vajag (runa nav par gravitācijas viļņiem)), kuru dabā neviens vēl nav novērojis.

[quote=bubu,Mar 29 2006, 19:52]
Vai vari nosaukt kādu vienu teoriju, kas atbilst tavam "patiesuma" definējumam?

[/quote]

Ņūtona gravitācijas teorija - praksē nav novērots nekas, kas viņu apgāztu.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Nav fizikaa taadu jeedzienu kaa plakana gravitaacija, ne sfeeriska inerce. Man, muljkjim, "leeto" fizikai priekshroku deveejam nav saprotams, KUR iisti ir pretruna. Pasaki kaadu piemeeru, kur edg var saprast, ko tu ar to domaajis!

[/quote]

Normāli dabā mēs vovērojam gravitāciju ar sfērisku ģeometrisko formu - t.i. mēs, piemēram, ap zemi atliekot punktus, kuros brīvās krišanas paātrinājums ir vienāds (jo augstāk jo viņš mazāks), iegūsim sfēru.
Normāli dabā mēs novērojam inerci ar plaknes ģeometrisko formu - t.i. liftā, darot kā iepriekš, mēs atzīmēsim visu telpu. Tā kā tas mums neder, tad mēs brīvi izvēlamies random punktu un atsevišķi iezīmējam visus punktus, kuri atrodas pa perpendikulu no spēka virziena no pirmā punkta (pirmo gadījumu tas neapgāž, jo no sfēras jebkura punkta velkot perpendikulu mēs nokļūsim centrā). Mēs iegūstam plakni.

Tā ir dabā, bet Einšteins saka, ka mēs,sēžot liftā, nevaram pateikt vai uz mums darbojas gravitācija vai inerce (lifts paātrināti kustas), un ka vienīgais, ko mēs varam noteikt, ir spēka ģeometriskā forma (piemēram ļaujot krist diviem āboliem - krīt paralēli/plakne; krītot satuvinās/sfēra).
Es saku, ka neko citu mums nemaz nevajag, jo dabā nav iespējama inerce ar sfērisku ģeometrisko formu un gravitācija ar plaknes ģeometrisko formu.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Jebkuru reaalu skaitli var daliit ar citu reaalu skaitli. Iznjeemums: ar nulli dalot reaalu skaitli nevar ieguut.
Visi ziidiitaaji dzemdee savus mazuljus. Iznjeemums: piiljknaabis un ehidna deej olas.
Iznjeemumu eksistence ir normaala.

[/quote]

Izņemumu eksistence fizikā nav normāla. Tas novestu pie absolūta hausa, piemēram, kaut kādi gravitācijas mērījumi tiek veikti divās laboratorijās ar dažādiem aparātiem divās dazādās nedēļas dienās. 1.lab.pirmdienās veic mērījumus, kas saka, ka gravitācijas stiprums ir (m1*m2)/r^2, 2.lab.otrdienās veic mērījumus, kas saka, ka gravitācijas stiprums ir (m*r)/m1-m2. Loģiski spriežot mēs sakam, ka kāda laboratorija mums dod vepareizus rezultātus. Taču strādājot ar teorijām, kuras pieļauj izņēmumus, mēs secinām, ka pirmdienās gravitācijas stiprums ir (m1*m2)/r^2, bet otrdienās (m*r)/m1-m2.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Muljkjiibas tu runaa.

[/quote]

Pārbaudi, ja netici.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Nu, ja mees pienjemam shaadu teoriju, ka viss notiek paraleelaas pasaulees, tad jeega reekjinaat varbuutiibas vienalga paliek, jo nezinaam tachu, kuraa pasaulee atrodamies, taapeec kaads buus rezultaats.

[/qoute]

Parādās divas paralēlas pasaules, kurās katrā kaut kas ir noticis. Līdz ar to pastāv tikai divas realitātes, kurās mēs varam nokļūt, divas iespējas, 1:1, 50%:50%. Tad kā viena realitāte var pastāvēt vairāk, kā cita.
Sanāk, ka tās varbūtības ir muļķības, jo tā ir tikai sagadīšanās, ka mēs atrodamies realitātē, kurā pirmā iespēja ir notikusi biežāk kā otrā.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Fizikji cenjshas atrast citus, labaakus risinaajumus. Visu laiku. Bet es esmu tikai parasts mirstiigais, un nejuutos speejiigs atrast labaaku teoriju. Lai vareetu to izdariit, ir jaaiedziljinaas pashreizeejaa teorijaa, lai labi izprastu taas probleemas un nodarboties pie spieshanas - kaada teorija vareetu "apiet" shiis kljuudas. Varbuut tas buus kaut kas pavisam fundamentaali atshkjiriigs no paareejaa, bet vienalga ir jaabuut speciaalistam, lai to izdomaatu. Es pilniibaa atbalstu alternatiivu teoriju mekleeshanu fizikaa un vispaar visaas jomaas! Tas, kas man nepatiik, ir, ka par kljuudaam, kaa tu, uzraada lietas, kuras nav pretruniigas.

[/quote]

Bet lai meklētu šīs kļudas ir jāapzinās, ka tā teorija ir nepareiza. Mūsdienās skolās teorētisko fiziku māca kā neapgāžamu patiesību, un, tikai tīri nejauši atklājo, kļūdu parādot profesoram tevi uzslavē par to ka tu esi uzlabojis teorētisko fiziku.
Tāpēc arī lielākā daļa izglītotu cilvēku svēti tic, ka Einšteins ir ģēnijs.

[quote=edg,Mar 29 2006, 20:32]
Stiigu teorijaa Gravitonam taapat kaa tradicionaalajaa "punktu" teorijaa tic (jaa, tas ir iistais vaards) tikai dalja. Kaa man staasta, tur esot daudz pienjeemumu un neprecizitaashu, ka pagaidaam nekas cits, kaa ticeet neatliek. Ir jaagaida, ko raadiis turpmaaki peetiijumi.

[/quote]

Stīgu teorijā ir tā lieta, ka viņa itkā ir pilnīgi pareiza, tāpēc neviens nevar izdomāt veicamu eksperimentu, kas viņu pierādītu, jo redz traucē vecās teorijas.
Mūsdienās, cik es zinu, vienīgā mīklainā lieta stīgu teorijā ir brānu (brane no membrane) saskaršanās, kurā formulas dod jocīgus (pilnīgi neloģiskus) rezultātus.

HAHAHA
Neviens vairs nestrīdas

Bet es vēl papētīju:

par tām kvantu fizikas varbūtībām: attiecīgajā piemērā (izkrišanna cauri grīdai) efekts (izkrišanna cauri grīdai) ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem (kaut kādi elektromagnētisko lauku vērsumi vai kas tamlīdzīgs) un kopējais efeks (izkrišanna cauri grīdai) tiek iegūts tikai, ja izpildās visi šie faktori. Un tad tur sanāk, ka ir nevis 1:bezgalība, bet gan 1:1 kāpināts bezgalīgajā pakāpē. Respektīvi - izveidojas ļooti daudz paralēlie visumi; lielākajā daļā no tiem nekas nenotiek; dažos es tikai pa pusei izkrītu cauri grīdai; un pavisam dažos es (beidzot) izkrītu cauri grīidai.

par to uberkūlo efektu: ņemam divas masas (kaut vai saules), kas apriņķo viena otru pa apļveida orbītu (abas kustas pa vienu riņķa līniju), un tagad mēģinām te ielikt to nekam nederīgo Einšteina relativitātes teoriju. Mums sanāk sekojošais: tākā gravitācija nevarot izplatīties momentāni tad 2. masa saņems 1. masas gravitāciju tikai pēc kāda laika, kad pati jau būs pārnietojusies. Līdz ar to 2. masa 'domās', ka 1. masa nav riņķa līnijas vistālākajā galā, bet gan nedaudz tuvāk kustības virzienā. Līdz ar to gravitācijas spēks būs vērsts nevis caur riņķa līnijas centru (kā mēs to novērojam), bet gan nedaudz prom no tā masas kustības virzienā. Tas nozīmētu, ka šīs masas visulaiku pāātrinātos (ja neizsekojāt manai domai vienkārši ticiet man - fizikas doktori šo manu domu nav mācējuši apstrīdēt), kas savukārt nozīmētu, ka ,piemēram, mēness jau sen būtu katapultēts prom no zemes.
Taču tā kā tā nav tad Einšteins bija vecs stulbs večuks kas neko nejēdz no fizikas (starpcitu - skolā viņš nebija nekāds izcilnieks).

Neviens neredz jeegu ar tevi striideeties. Bet ir prieks, ka esi papeetiijis kaut ko siikaak. Ceru, ka papeetiisi veel kaut ko. Tava teorija par projaam lidojosho meenesi ir jautra. Tev ar steigu jaaiepaziistas ar kaadu fizikji, kam ir veelme visos tavos izgudrojumos skaidrot kljuudas!

Skola un pats pa sevi einsteins bij slinkd un uzdzvotajs. Bet visas tavas teorijas nav daba pieradamas un tadel pat fizikjis nevaretu pastastit tavu teoriju patiesigumu. Cilveks ir tada nieciba kas neko nevar izpetit kas ir tik liels un visaptveros. Pat visa vesture ir balstita uz pienemumiem un nekonkretiem faktiem To tikai vini doma ka ta ir pareizi un tam tic tadel ka atradusi kadus senus rakstus kur tas butu rakstits tas pats ir ar so temu.

Es jau saaku skaitiit stundas, cik man prasiitu lai vinjam izskaidrotu, kur vinja teorijas sabruuk, un kur vinjsh kljuudaas pie fundamentaalaam lietaam, bet shaadi laikam tomeer ir labaak.

Tieshi taapeec jau arii vajadziigs fizikjis. Vinjam visa taa lieta ir galvaa, gan definiicijas, gan piemeeri, un izskaidrot pratiis uzreiz un taa kaa graamataas. Kaut kaadi purni no malas nevar atsaukties uz teoreemu #5212 un ar 100% paarlieciibu pateikt, kas zinaatnee ir noteikti pieraadiits un kas ir hipoteezes.