Darbības, laiks un vieta nav zināma. nav zināma situācija kurā viss šeit aprakstītais notiek un nav zināms kāpēc visur iepinas burvestīabs, mīlestība un nāve. Tas ir īss cilvēka dzīves pārskats...Kad? To ir jāizlemj pašīem vai tas ir pirms vai pēc nāves. Bet tas ir tāds kāds ir un nekas tajā nemainīsies...
***
Visi viņi bija aizgājuši no viņa dzīves tā kā lapas krīt no kokiem.
Aleksa Ravenava
1964-1999
Viņa sieva. Kādā jaukā ziemas dienā izdzēra pudelīti ar indi.Uz galda pie kura sabruka...viņa atstāja tikaivienu mazu zīmīti, kurā rakstīja...: Lai viņas nāvē viņš vaino tikai pats sevi , jo tas esot tikai viņš, kurš vainīgs pie viņas nāves ar savu neuzticību.Un novedis savu sievu tik tālu.Un vinš vainoja sevi, un tikai sevi. Viņš domāja ka vainoja,- nē viņš kļūdījās. Viņš vainoja vēl ar vien. Tikai tad, kad viņa nomira, viņš saprata, ka ir zaudējis kādu gaismas stariņu savā dzīvē...Bet bija jau par vēlu....Tā ir tikai pagātne-un viņš dodas tālāk.
Dereks Ravenavs
1983.-2002.
Viņa dēls. Nomira viņam uz rokām pēc tam, kad bija izglābis viņa- sava tēva dzīvību.Dereks aizsedza viņu no nāvējošā lāsta...un pats nokrita tēvam pie kājām. Dēla pēdējos vārdus viņš atcerēsies visu dzīvi..."Tēvs, es to izdarīju, lai tev būtu laiks pārdomāt savas kļūdas un labot tās"
Ko gan viņš no tā bija izdarījis? Tikai apdomājis savas kļūdas, bet labojis? Nē labojis viņš tās nebija, jo bij tak jātaisa jaunas. Bet tā ir tikai pagātne un viņš dodas tālāk.
Ēriks Lastārs
1964-2002.
Harijs Džeims Herbals Lastārs
1983-2002.
Viņi ar Ēriku bija labākie draugi jau kopš skolas laikiem.Labākie draugi līdz tam brīdim kamēr viņu draudzībā iejaucās šis puišelis.Tagad viņš to nožēloja, bet toreiz, kara laikā naids bija tik akls, ka viņš nedomājot raidīja nāvējošo lāstu pret cilvēku, kurš viņaprāt bija nodevis...Nodevis ne jau Saimnieku, bet gan viņu draudzību- iemainījis pret kaut kādu puišeli.
Puika toreiz izleca ārā nez no kurienes un aizsedza Ēriku, bet lāsts ķēra abus. Viņš labi atcerējās pēdējos herbala vārdus..."Lūdzu apglabā mūs kopā"...Viņš to izpildīja...
Tomēr arī tā ir tikai pagātne un viņš dodas tālāk.
Ronalds un Diāna Nagāni
1983.-2003.
Ko gan viņš varēja teikt par šo mirušo ģimeni? viņa vainas te nebija. bet varbūt, ka tomēr bija?Viņi aizgāja bojā cenzdamies izvest skolēnus no aplenkuma pa pils slepenajām ejām. Skolēniem izdevas izkļūt ārā,bet Nagāniem nē.Viņi tika aprakti grūstošajā ejā.Viņus atrada tikai pēc diviem mēnešiem.Viņš parūpējās par to, la viņus abus apglabātu kopā, bet arī tā ir pagātne un viņam jādodas tālāk....
Džīna Nagāni Ravenava
1984.-2003.
- Viņa dēla sieva. viņa nolēca no paša augstākā ravenavu pils torņa....Viņa acu priekšā...Viņš centās meiteni atturēt...pierunāt nelekt, bet tas bija bezjēdzīgi.Meitene vienkārši izrāvās....Viņa kliedza...viņa kliedza, ka viņš esot sava dēla slepkava un ka viss kam viņš pieskaroties mirst...Viņa vainoja viņu. Ak ja vien meitene zinātu cik ļoti viņam gribējās pagriest laiku atpakaļ.Viņš mēģināja viņai to pateikt, bet viņa neklausījās, viņa turpināja vainot viņu sava brāļa nāvē...un...tad viņa vienkārši paspēra soli....tukšumā...Tomēr arī tā ir tikai pagātne un viņš dodas tālāk.
Aleksandrs fon Ravenavs
1964-2004.
Viņa kungs un saimnieks,, kura dēļ viņš bija gatavs uz visu...Kādā jaukā dienā bija slitā omā.Un tika raidīts nāvējošais lāsts uz Aleksandra pusi. Tajā dienā viņš sajutās brīvs, pa īstam brīvs un pacēlis nūjiņu raidīja atbildes burvestību.Un tā nu viņi tur palika abi...
***
Vīrietis nometās ceļos pie kapa plāksnes un notrausa no tās pērnās lapas.Tā bija viņa tagadne un tagad viņam vairs nebija kurp iet.Pārāk smaga bija vainas apziņa un grēku nasta.Kaut kur tālumā pulkstens nosita vienu un vīrietis pzuda tā it kā viņa nekad nebūtu bijis.Palika tikai piecas kapa plāksnes uz katras no kurām atradās pa asinssarkanai rozei un viena pamesta uz kuras mirdzēja asaru lāse....
BEIGAS