Principā sagribējās uztaisīt šādu pollu, jo paveras plašas diskusijas iespējas Piemēram, vai pastāv reinkarnēšanās, kas es biju pirms piedzimu utt. Personīgi man bija bail kad biju sīks. Šermuļi skrēja kaut ko tādu iedomājoties. Taču tagad kaut kā vienalga - tāpat agrāk vai vēlāk tas notiksies. Un vislabāk ja tas notiek ātri, nevis ilgstoši mokoties.

Neredzu jēgu baidīties no nāves. Beigās kautkad tāpat visi nomirsim.
Reinkarnēšanai neticu.

XA xa xa.... scazzzz es un baidiitiez no naves?!? NEDOZHDETESJ!!!!! man pie pakaljas vai dziivot vai mirt... ta vai taa... kada shkirba tu baidies no vinjas vai ne? ta vai ta ta atnax un tu nospragsi....

piekriitu bubu.
es uzskatu ka pastaav reinkarnaacija. ka naave ir tas pats kas piedzimt, un esmu pa to 95% paarliecinaata. nju var jau uzskatiit ka fantazeeju, bet palasiet pashi taas gudraas graamaatas. neticu ka pastaav elle. domaaju ka visa dveeseles dziive ir kaa speles liimeni. ja izej vienu liimeni, tiec uz naakamo. ja neizej, tev jaasaak viss no jauna( to ir sarezgiiti paskaidrot, bet ceru ka gudriishiem pieleks)
dziive ir viena sarezgiita lieta, nevaru galvot vai man taisniiba.

Es nebaidos no nāves, bet iespēju robežās izvairos no tās, jo man gribas vēl padzīvot kādu brīdi Jo kā zināms parasti nāve pienāk tikai vienu reizi. Nu, tā īstā, galīgā nāve nevis tur visādas komas un brīnumainas atgriešanās dzīvē.

Kā tad tu man piekrīti, ja es saku, ka neticu reinkarnācijai?


A kāda jēga, ja tāpat nomrsi gan tu, gan visi citi?

Reinkarnaacijai neticu, no nāves nebaidos. Neribu izskatīties ,kā baigais pesimists, bet man liekās , ka elle un paradīze ir izdomāta, lai cilvēki turētos rāmjos ...nezaktu, nenogalinaatu utt.

Hm, vai tu vēlies lai es tev izklāstu savas dzīves jēgu? Jēga vienkārša - dzīvot saskaņā ar sevi un tiekties pēc tā, kas man šķiet tiekšanās vērts.

Tu, šķiet, pašlaik propogandē te tā saucamo eksistēšanu - dzīvot nav jēgas, bet arī mirt negribas. Tad nu vīstam un gaidam to nāvīti... Diezgan nožēlojami.

PS Sorry par offtopic

Nē, to es tev neprasu izklāstīt.
Vienkārši, man liekas dīvaini blakus teikt tādas divas lietas, ka no nāves nebaidies, bet iespēju robežās izvairies no tās. Protams, es neparasu teikt, ka tagad jāgrib nomirt u.t.t Hm... Vienk. dīvaini kopā man tas skan.

es tev piekritu, pa to ka neredzu jeegu baidiities no naaves. par reinkarnaaciju neko neteicu.
njaa, var jau paredzeet ka sheit buus pamatiiga diskusiija, domas buus atschiriigas.

njaa, buut laimiigam. ^^


ui, ui. vai tad te kaads runaa kaa pesimists? baigais?

Nu no nāves manā uzteverē nav jābaidās, bet nu vairāk būtu nepatīkami zaudēt kādu tuvu cilvēku, ja viņš nomirst bez nekādas jēgas!!
Un reinkarnēšanās......nu tā tāda savāda lieta, tai nevar tā ticēt un neticēt...nav tam nekādu pierādījumu un faktu...bet nu pasakām kā mazam bērnam jau ar naw jātic...
Par nāvi jau nekad nevar būt drošs, jo ko var zināt kā tu reaģēsi kad sastapsies ar to, tagad vari teikt vienu, bet pēc tam ko citu...tas atkarīgs no cilvēka uztveres dažādās situācijās...!

naavi nebaidos, bet uzskatu ka daudzi no tiem kas te bljauj to pashu, iisteniibaa no taas dreb bailees

te buus viens quote no manis:


un veel divi no Dao De Czin:

Ir vismaz diva veida bailes no naaves - bailes no naaves kaa dziives izbeigshanaas un nezinjas par turpmaako kaa arii bailes no naaves kaa mirshanas procesa. Man nav bail, ka mana dziive izbeigsies. Shkrobe jau buus, bet neko padariit. Man ir bail no saapju un agonijas pilna mirshanas procesa.

Neticu reinkarnācijai.
Baidos mirt pirms neesmu sasniedzis savu mērķi (un, nē, tas nav izveidot ģimeni).
Un es akli ticu, ka nemiršu pirms nebūšu mērķi sasniedzis.

Runājot par atdzimšanu un tiripiri, neko reāli nevar pierādīt, tik pat labi tu savu dzīvi vari beigt ellē un nešaubies ne mirkli - tas tā arī būs.

Elles nav (tāpat kā paradīzes).

Mēs visi kādreiz mirsim, tā ir dzīves realitāte, nav ko baidīties. Es par tādām lietām vairs neuztraucos, pie tam tas ir labs iemesls mīlēt dzīvi. Un jādzīvo katra diena kā pēdējā, jādara viss ko vēlas...jo ja nomiršu rīt, kāda jēga darīt to ko negribas.

Prasās precizējums: bailes no kā tieši? (un te manas domas sasaucas ar edg)
Ja tu jautā vai es baidos no tā ka reiz miršu, respektīvi no apzināšanās par savu mirstīgumu un spējas pieņemt faktu, ka mans miesīgais ķermenis reiz beigs funkcionēt tad atbilde ir nē, lai gan uzskatu, ka nāve ir pieredze, ko neviens mirstīgais savas dzīves laikā nav spējīgs izprast un pilnībā pieņemt, jo tam gluži vienkārši trūkst objektīvas informācijas.
Turpretī ja tu jautāsi vai mani baida veids kādā es miršu, tad man jāsaka, ka man nav vienaldzīga mana aiziešana. Vēlos to ātru un nesāpīgu un mani neuztrauc tādi jautājumi kā aizkapa dzīve un reinkarnācija, jo tos es gluži vienkārši no savām šī brīža pozīcijām neesmu spējīgs ne izvērtēt ne pilnībā izprast un uzskatu, ka melo tie, kas apgalvo, ka to spēj. Es dzīvoju un eksistēju šobrīd.

Tā gan nevajag dzīvot. Visādas muļķības var sastrādāt.

Pilnība gan nesaskatu jēgu bailēm no eksistences dabīgam beigām. Reirnkarnacijas iespejamību pēc būtības nenoliedzu, jo ir jau lietas kas ir bet pierādit ir grūti to eksistenci.

Vai tad lietu eksistenci nepierāda ar to esamību?
Varbūt to lietu esamību ir grūti izskaidrot, jā. bet kāpēc grūti pieradīt to eksistenci?

nu tad no saakuma pieraadi savu eksistenci

Nu vai tad tas, ka tu redzi manus postus nepierāda manu eksistenci?
Tas, kas raksta tos posts, tas arī esmu tas es.

Kaa lai es zinu ka es tevi neizdomaaju? kaa lai tu zini ka es tevi neizdomaaju? kaa lai mees abi zinam ka muus neviens cits neizdomaa un netur savaa praataa? vai mees esam kaada fantaazija?

Nja.. nu labi, liki man aizdomāties. Ja šādi domā, tad nevar zināt, vai kautkas ir vai nav, vai vispār nekā nav. Tad laikam tikai par vienu lietu var būt ikkatrs pārliecināts - ka viņs pats ir.

Es esmu. Kāpēc? Tāpēc, ka ja manis nebūtu, tad mani noteikti būtu jāizdomā, lai parējiem garlaicīgi nebūtu, un tad es būtu. Ko arī vajadzeja pierādīt.

Kādreiz sen atpakaļ es apsvēru tās lietas ar nāvi un visām tādām lietām un nolēmu, ka tas nav priekš manis.

Ja tevi izdomātu, tad taču tas nemainītu faktu, ka tu neesi. Tu tikai būtu izdomājums, nevis būtu kā tu.

Atmetot fantaazijas par to ka mees varam pieraadiit ka pasaule aarpus muusu apzinjas eksistee, paliek tikai ticiiba ka mees pashi pastaavam. Tachu pat klasiskais "cognito ergo sum" (es domaaju, taatad pastaavu), nedod mums noteiktu atbildi. Kas ir "es"?

1. Ir cilveeki, kuros maajo vairaaki "es" (nu un protams ir taadi, kuros nav "es"). Kursh no tiem ir iistais?
2. Redzot sapnjus, mees varam noveerot citas personas, kas riikojas pamatojoties uz kaut kaadiem apsveerumiem. Kaapeec muusu sapnii kaads cits riikojas patvaljiigi? Vai tiem citiem arii ir savs "es", ko mees nosapnjojam?
3. Ja nemaldos, Hinduismaa ir pienjemts uzskatiit ka visa muusu pasaule ir dieva Shivas sapnis. Kaa mees varam pieraadiit ka taa nav? Njemot veeraa ka vinjam apznja nav tik ierobezhota ka mums, vinjsh vareetu uztureet visas dziivas un nedziivaas buutnes savaa praataa. Liidziiga kaa, piemeeram, Tesla vareeja uztureet vairaakas ieriices savaa praataa, kuras darbojaas neatkariigi no vinja. Lai paarbaudiitu vai kaada ieriice straadaas labi, vinjsh to simuleeja, un peec kaada laika vareeja pateikt, kas tai ieriicei saluuziis vai sabojaasies, neveicos speciaalaas analiizes, bet gan atstaajot aparaatu straadaat vinja praataa neatkariigi no vinja apzinjas.
4. njemot veeraa datortehnikas attiistiibu, ir pilniigi iespeejams ka peec paaris gadsimtiem dators varees simuleet cilveeka apzinju. Shaada ideja tiek apspeeleeta filmaa "13. stāvs" : kaa lai mees zinam ka mees neesam datora simulaacija?

No nāves nav jēgas baidīties, es pat pa ielu eju ar apziņu, ka kaut kas var notikt. Nav svarīgi vai pēc nāves ir kaut kas vai nav, svarīg ir nāvi apzināties, jo visam reiz pienāk gals.
Ar apziņu, ka tu kādreiz mirsi dzīvot kļūst vieglāk, vismaz man ir kļuvis.
Un ja godīgi, man dažkārt ir sajūta, ka savus draugus un visu, kas man apkārt, esmu tikai iedomājies, dažkārt mani pārņem sajūta, ka esmu paranoiķis, bet who cares, galvenais, ka man patīk dzīvot tā kā es to daru.

Xexe.. Tātad - wai es baidos no nāwes? Godīgi? Nē, nebaidos gan... Jau no agras bērnības zinu, ka miršu tik un tā, wai tas notiks agrāk wai wēlāk- tas jau ir cits stāsts... Runājot par fiziskām sāpēm - domājams, ka arī no tām es nebaidos, jo ir uzradies tāds wecs paradums wisu pārwērst izaicinājumā (tip izturēšu wai neizturēšu), tāpēc ja arī bailes būs, tās tiks ļoti weiksmīgi aizsistas (nju ka lai to wēl pasaka) prom...
Taču ir nāwes nianse no kuras man IR bail... Uzminiet nu... Protams - mani pieci dārgākie cilwēki... Tagad kad man naw īsta iemesla dzīwot un es dzīwoju wiņu dēļ un man ir bail ka ar sawu nāwi es wiņus sāpināšu (da pat tās wairs naw bailes, esmu pārliecināta, ka wiņus sāpināšu tāpēc es wēl gribu palikt un dzīwot)... Kā arī man ir ļoti bail no kāda no šiem 5 nāwes... Protams ka es to pārdzīwošu (labrīt tauta es jau esmu diezgan daudzus tuwus - ne tuwākos, bet anyway- zaudējusi, tāpēc es zinu par ko runāju)... Wismaz fiziski es to pārdzīwošu... Kā būs ar psihisko (morālo) pusi? ir ļoti liela iespējamība ka tieši šādā weidā es warētu nomirt līdz ar wiņiem...
Un tāpēc ir radies jautājums - par kādu nāwi Jūs te gribat runāt - par fizisko wai par morālo (garīgo, psihisko or whatewa)? Jo morālās nāwes war piedzīwot wairākas un tās patiešām ir ļoti sāpīgas (un jā es no tādām pat warētu baidīties, ja tas ko pret tām jūtu war tik identificēts kā bailes)...

* cough *
Un Valhālas arī nav?
Nu, bet pierādi.

Par šo jautaajumunekad neesmu domaajis....
visi kaadreiz mirst un visiem gribaas dziivot....

labāk teiksim daudzi oki? wārds "wisi" newar būt attiecināms uz "grib dzīwot"... Tāpat kā daudzi grib dzīwot, tāpat arī daudzi wismaz wienu reizi mūžā apdomā iespēju NEdzīwot ><

Sheit ir reali daudz melji (sakara ar to ka vini nebaidas no naves)
Shaubos ja kads cilveks nebaidas no naves .... ja ja pielauzat no neaves nebaidas tikjaj tie kuri dzivo anime pasaule....
Es ja kas nekad neesmu domajis par navi...tapec ari neiedzilinashos vismaz uz kadiem 40-50 gadiem ....

Kāpēc uzskati ka cilwēki melo teikdami ka nebaidās no nāwes? Es, personīgi, tiešām to tās nebaidos, jo tās būtība manā uztwerē ir saprasta un nāwe man liekas kā tikai wēlwiena lieta manā dzīwē... Kas zin... warbūt pēdējā, a warbūt sekos wēlkāda dzīwe... ><... anyway.. Kāpēc Tu tā wisus apsauc par meļiem?

Mani atkal izbrīna, kas dažiem cilvēkiem noticis ar klaviatūras v burtu... Bet tas nu offtopikā velk...

Personīgi man wnk patīk kā izskatās w, newis v... Un uzreiz waru pateikt ka latwiešu walodas darbos (da un wispār) neizmantoju w... Ak jā - w laikam ir wienīgā mana anomālija... pati neciešu kad raksta ar z s wietā 'n' stuff ><
ceru ka offtopic beidzies ><

Nu ja, tomer daudzi... bet nu lab



Man liekas...
Ka nevar teikt, ka es nebaidos no naaves, ja es pats neesmu ar to saskaries....
*Kai nesaprot ko pats uzrakstija*



Par offtopu:
Un kaada vispaar starpiiba kas kaa raksta... es vispaar rakstu bez garumziimeem un ar lielu daudzumu kļuudu, nu un kas?

Nu pret translitu man nav nekas pretī, vēl nesen tā bija normāla lieta, kad nebij universāla un vienota kodējuma netā. Un kļūdas atšķirībā no v->w tu taču speciāli neielaid, ne?
Man vienkārši nepatīk skatīties, kā tā kropļo valodu...

piebildiishu arii savu viedokli shajaa offtopicaa. maaksliigi aizvietojot/kropljojot s/v/w/ teksts kljuust sliktaak lasaams/spiezhas aciis/uz nerva. protams .. pseido briiva valsts .. bet pieklaajiigi pret citiem buutu nerakstiit kr4 wnk psc <g>. ja arii lietot saiisinaajumus/abreviatuuras/zhargonu, tad taadus, kas pienjemts konkreetajaa comunity, vai ir mazaak pamanaams / nepatiikams. imho tas buus vienkaarshi pieklaajiigi / atbilstoshi netiquette. cik no malas ir gadiijies pamaniit atbilstoshi manai neesoshajai atminjai, 'w' aizraadiits ir vismaz reizes 5. x vismaz 3 no tiem, kas noklusee.

Spried pēc sevis? Tā izskatās, cik es esmu pētijusi ļoti daudzi cilvēki par citiem spriež, skatoties no sevis. Tā ir kristīga cilvēka domāšana "Nedari citam to, kas tev pašam nepatīk", bet jaušams arī kristīta cilvēka domāšanas pārkāpums, tu mūs nosauc par meļiem. Vai tev patīk, ja tevi sauc par meli? Un vēl kas, šaubos vai tu mūs visus tik labi pazīsti, proti lasīt domas, jūti auras un tamlīdzīgas lietas, lai varētu pateikt, ka melojam. To var uzskatīt par uzbraucienu.
Katram cilvēkam šinī topikā ir tiesības izteikt savas domas, neuztraucoties par to, ka viņu nosauks par meli. Pat tad ja kāds pasaka, ka ir nemirstīgs, tapēc par to neuztraucas, mums nav jāsaka, ka šis cilvēks ir melis, jo mēs to vienkārši nevaram zināt!( Ja nu vienīgi šis cilvēks netiek novākts )

Atvainojos par oftopicu.

Nebaidos no naaves, kaa beigaam, baidos no saapiigas naaves, bet domaaju, ka, ja es justu, ka tuvojas naave, bet es veel neesmu pavaicis to ko veeleejos, es baidiitos no naave.... laikam....

agraak no naaves baidiijos, bet vairs nebaidos, bailes no naaves paargaajo no viena cilveeka teiktajiem vaardiem, un arii sapratu ka dziive ir jaaizbauda lidiz peedeejam briidim, jo tu tieshaam nezini kas notiks peec dienas, nedelejas, meeneshavai gada

Huh es jau nesaku ka ir meli bet nu ta tas nav piem ja es atnaktu pie kada kursh nebaidas no naves un ieshautu vinjam galva ar bisi es shaubos ka vinsh pirms tam teiktu es nebaidos vari mierigi shaut... bet nu labi tas ir tikaj manas domas.........

Pr citiem neko nez... bet manā gadienā būtu - "šauj... ja wēlies"... jo wnk
1) Tu nešautu
2) ja šautu tad tāds ir liktenis
3) nelūgtos jau nu toč... pat tad ja ļoti negribētu mirt

un šādā situācijā būtu bailes newis no nāwes bet no tā kādā weidā mirsi... bailes redzot stobru un zinot ka tas izšaus ,bet nezinot kad... wislielākās mokas ir šī gaidīšana ><

manupraat jautaajums bija par to, vai tu baidies no dabiigas naaves. Kursh degjeneraats nebaidiitos, ja kaads degjeneraats meegjinaatu paartraukt vinja dziivi priekshlaiciigi??????

Bet piem... ja es tumsha telpa ar swordu.... pakliegtu tev.... es tevi nogalinashu !
ejot pa telpu tu saktu domat par to ka tu negribi mirt un t.t. es tev saku ta butu tu vienkashi tev nebiji tada situacija nekad tapec nevari spriest(bez letalam beigam) (es ar nebiju bet es zinu ka ta butu) jo cilveki ir vaji visas jomas......................... un tu varbut neesi iznemums
Bet atkal tas ir manas domas.....

Es, ka lielaka dala seit esosho, nebaidos no naves...
Pirms 2 gadiem es parcietu smagu "katastrofu". Es pavadiju dienu koma, arsti jau matei grasijas teikt, ka es nomirshu, bet es vakara tomer atmodos. [vel paveicas...] No tas reizes man vairs nav bailes nomirt, jo es jau biju tuvu tam un varu teikt, ka es neko ipashu nejutu. Varbut tapec, ka es guleju, man nebija bail. Bet kad atnaks diena, kad es nomirshu, es bushu tam gatava un samierinashos, jo katram reiz ir jamirst... Un, patiesiba par navi nav jadoma. Nave vienkarsi pastav un ir neatgriezeniska. Samierinaties...

Protams šādā situācijā cilwēkam sirdsdarbība paātrinās, wiņš sāk uztraukties par to, ka neredz cilwēku kas ir apbruņots un šķiet tiešām domā piepildīt sawus draudus... Cilwēks wairs nejūtas īsti drošībā un sāk apdomāt kur pie welna warētu paglābties... ja šis ir tas kas tiek definēts par bailēm - oki... es baidītos...
Ja iedomājas šādu situāciju, kuru es iespējams warētu nosaukt par bezcerīgu, tad tādās situācijās mani pārņem nolemtības sajūta ><...
Un wispār lūdzu - Baiļu Definējumu... man ir tāda sajūta ka es wienkārši šo wārdu saprotu stipri sawādāk ><

Edited: Xe..es ar esmu sastapusies ar nāwi..ne koma bet tomēr..tāpēc domāju ka zinu ko saku..
Manuprāt wispār nāwe būtu jāpieņem kā kkas esošs, neizbēgams un dabisks (tapa pēc Mimi posta)

nu bljin ko tad es centos tev pateikt, Jaaa es baidiitos, ja mani tagad tu... tumshaa istabaa... ar swordu.... pielaviitos.... un nogalinaatu...... Bet es nebaidiitos, ja man buutu pienaacis laiks dabiigi nomirt.... lol laikam lol

Nokonspektejot trigun galveno varoni es ari secinaju ka ...Vash... nebaidijas no naves
Bet es tev dotu laiku lai tu panervozetu taja telpa tumshaja tu vinakshi mani neredzetu es tev dotu 5 min ja tu esi tik ciets tad tavs cietums nojietu kad es launi pasmietos 2minute.... un tad pec 3min hajaaaaaaaaaa Urrrrr soooooo....dead..........