TradeMAAK
Oct 21 2005, 23:15
Kā atšķirt regulāru kiljonstūri no apļa?
(Kas citu atrod liek to savā vietā.) - bet tā nav atbilde.
ja godiigi, tad aplis IR kiljonstūris. Kaa tas ir labi zinaams
aigarius
Oct 22 2005, 01:43
Ņem absolūti līdzenu plakni un ripina abus pa to, aplis nekad neapstāsies, bet kiļjonstūris ātri pazaudēs enerģiju lēkājot uz augšu uz leju par milimetra kiljondaļu.
lastguru
Oct 22 2005, 01:44
cik nulles ir kiljonaa?
Tigra2
Oct 22 2005, 01:56
Ja ir mikroskops, tad problēmu nav, atšķiras ar to, ka kiljonstūris ir slēgta vienkārša lauzta līnija, bet aplis ir atsevišķa ģeometriska figūra kurai nav lekķu.
kiljonstūris ir daudzstūris ar ļoti dauziem stūriem, varētu teikt, ka tas praktiski ne ar ko neatšķiras no apļa, atšķirība redzama tikai palielinājumā(ļoti lielā palielinājumā)
aigarius
Oct 22 2005, 08:00
Šī ir ļoti sena matemātiska dillemma - ērtības labad to var saukt arī par kiļjonstūri, pieņemot, ka nuļļu skaits kiļjonā tuvojas bezgalībai.
Tīri praktiski šīs figūras atšķirt nevar, bet teorētiskā atbilde ir tā, ko es devu.
Tigra: tu būtībā pateici, ka aplis būs apaļš, bet kiļjonstūris kantains. Šajā gadījumā tie ir dotie. Problēma ir tāda, ka pie pietiekoši liela nuļļu skaita kiļjonā tev vair nebūs pietiekoši stipra mikroskopa.
QUOTE(aigarius @ Oct 22 2005, 01:43)
Ņem absolūti līdzenu plakni un ripina abus pa to, aplis nekad neapstāsies, bet kiļjonstūris ātri pazaudēs enerģiju lēkājot uz augšu uz leju par milimetra kiljondaļu.
Nav taisnība. Aplis arī apstāsies dēļ rites berzes.
aigarius
Oct 22 2005, 16:44
QUOTE(bubu @ Oct 22 2005, 12:49)
QUOTE(aigarius @ Oct 22 2005, 01:43)
Ņem absolūti līdzenu plakni un ripina abus pa to, aplis nekad neapstāsies, bet kiļjonstūris ātri pazaudēs enerģiju lēkājot uz augšu uz leju par milimetra kiljondaļu.
Nav taisnība. Aplis arī apstāsies dēļ rites berzes.
Pēc teorijas, ideālim aplim (vai lodei) uz ideālas virsmas nav rites verzes. Rites berze rodas tādēļ, ka mikronelīdzenumi uz rotējošā ķermeņa un virsmas savā starpā vai nu sadurās, vai nu saķerās (vai arī abi kopā).
Nē - rites berze rodās tai lodei saskaroties ar zemi. Dēļ sava svara (arī ideālai lodei tas piemīt) , tā nedaudz iespiež virsmā bedrīti. Līdzīgi kā ja uz nostieptas taisnas plēves uzliktu akmeni pa vidu. Nu lūk un ripojot uz priekšu sanāk visulaiku ripot it kā kalnā, kas prasa potenciālās enerģijas pieaugumu, kurš tiek aizgūts no kinētiskās enerģijas. Tātad ātrums zudīs un lode arī apstāsies. Protams, tā bedrīte ir tik niecīga, ka lode ilgi ripos, bet vienalga galu galā patērēs visu kinētisko enerģiju.
Church
Oct 22 2005, 18:50
pats galvenais - papriekshu jaapiedzeras. tas i iistais organisma/apzinjas staavoklis, kaadaa risinaat shaadas essentuaalas, eksistenciaalas un filozofiskas probleemas <g>
Tigra2
Oct 22 2005, 19:36
Ja kas visi tie apļi kurus zīmējam ģeometrijas stundās ir arī regulāri kiljonstūri. Un ja kas painta aplis ir labi ja simtstūris. Ar vārdu regulārs pilnīgi tiek noteikta tā forma. Atšķirība starp apli un kiljonstūri ir redzama, ja apļa rādiuss ir vismaz 25 metri, tapēc visi tie ar cirkuli zīmētie apļi ir gan kiljonstūri gan apļi. Lai varētu noteikt to mazo aplīšu īsto formu uzvilktajai līnijai jābūt tik tievai ka mēs to pat nesaredzētu ar neapbruņotu aci
Fatalis
Oct 22 2005, 20:04
Kā atšķirt regulāru bezgalībstūri no apļa?
Church
Oct 23 2005, 00:34
lasot postus / replajus shajaa threadaa taa vien gribaas kaut ko sarkastisku / ironisku iepostot, bet .. hrm .. vai klaatesoshajiem tieshaam nau ko dariit? pat njemot veeraa ka ieksh 'offtopica' ? ;>
Fatalis
Oct 23 2005, 04:19
QUOTE(Shumins @ Oct 22 2005, 20:15)
Vienalga cik liela bezgaliiba buus
Bezgalība ir bezgalība, viņa vienmēr būs vienādi liela.
bezgaliiba ir jebkursh skaitlis virs dotaa veertiibu apgabala. Tobish, ja mees apsktataam piecstuuri, tad bezgaliiba saakas ar 6. Tapeec jau taa ir bezgaliiba, nevis kaads konkreets skaitlis.
lastguru
Oct 23 2005, 14:03
QUOTE(Fatalis @ Oct 23 2005, 04:19)
QUOTE(Shumins @ Oct 22 2005, 20:15)
Vienalga cik liela bezgaliiba buus
Bezgalība ir bezgalība, viņa vienmēr būs vienādi liela.
to tikai skolaa taa saka. bezgaliibas var saliidzinaat, saskaitiit, daliit, un taa taalaak...
Yanka_ronin
Oct 23 2005, 14:22
QUOTE(lastguru @ Oct 23 2005, 14:03)
to tikai skolaa taa saka. bezgaliibas var saliidzinaat, saskaitiit, daliit, un taa taalaak...
Saliidzinaat, saki? kas lielaaks? bezgaliiba vai bezgaliiba?
EndlessReality
Oct 23 2005, 14:24
Vai kāds nevar man paskaidrot, KĀ var saskaitīt vai atņemt divus NEBEIDZAMUS lielumus?!
P.S. Kur vēl var kaut ko mācīties, ja ne skolā?
nu ir taada lieta, ka ir divas bezgaliibas. Miinus bezgaliiba un plus bezgaliiba. -bezgaliiba + +bezgaliiba = 0 (pienjemot, ka taas ir preteejas veertiibas); -bezgaliiba < +bezgaliiba; +bezgaliiba/+bezgaliiba= 1; (pienjemot, ka taas ir vienaadas veertiibas, jo ar vienu simbolu apziimeejam konkreetu veertiibu, relatiivu/abstraktu, shajaa gadijumaa). Bezgaliiba + bezgaliiba= 2bezgaliiba;
lastguru
Oct 23 2005, 15:05
operaacijas ar bazgaliibaam (apziimeesim to kaa "bz" shajaa postaa) ir matemaatiskaas analiizes pamati, ko maaca pirmajaa kursaa. Operaacijas kaa 0/0, bz/bz, 0*bz, bz-bz, 1^bz, 0^0, bz^0 sauc par nenoteiktiibaam, jo rezultaatu noteikt nevar. es tagad njemu savu veco burtniicinju matemaatikaa un atrodu sekojoshu piemeeru:
teiksim, x tiecas uz bezgaliibu (taatad x=bz). mums vajag izreekjinaat, cik tad buus (3x^2 + x) / (1 - x^2). un rezultaats ko dabujam ir -3
. pirmajaa kursaa ir daudzi shaadi te uzdevumi un dazhaadas metodes kaa tikt pie konkreetaa rezultataa kad uzdevumaa ir vienas vieniigas bezgaliibas
QUOTE(Sigfa @ Oct 23 2005, 15:15)
Tā C++ (citas neesmu mācījies) apzīmē kāpinājumu, piemēram, 2^8 nozīmē "divi astotajā pakāpē".
C++ esmu maacijies, bet neko taadu nav naacies redzeet :S
Ļoti ilgi neesmu neko kodējis, tāpēc varbūt nepareizi atceros, taču, manuprāt, kad taisīju savu kalkulātoru, es tā realizēju kāpināšanu.
Bezgalības ir divu lielumu - saskaitāmas (tik cik naturālo skaitļu kopā N ir daudz skaitļu) un nesaskaitāmās - tik cik reālo skaitļu kopā ir daudz skaitļu.
Otrā bezgalība ir lielāka nekā pirmā, bet pa vidu starp viņām citas bezgalības nav.
Ar ^ apzīmē kāpināšanu, jeb iekš C veidīgajām valodām izslēdzošo vai operāciju.
QUOTE(Tigra2)
Atšķirība starp apli un kiljonstūri ir redzama, ja apļa rādiuss ir vismaz 25 metri
Ļoti šaubos.
Tā kā katras regulāras figūras lenķa (tā kas vilkts no viena stūra līdz centram un tad līdz blakus stūrim) lielums ir 360/n, tad paņemot kautvai regulāru 1000000-stūri (miljons=n) iegūsim lenķi 0.00036 grādi. Un izrēķinot vienas šķautnes garumu (2*R*sin(lenķis)) iegūsim ~0.003 centimetrus (0.03 milimetri). Un tas ir ļoti maz (salīdzinot ar tiem 25 metriem).
Taču tā kā šis garums kiljonstūri ir daudz daudz lielāks par vienu miljonu, tad tie milimetri būs daudz daudz daudz mazāki par jēdzīgi izmērāmu attālumu tam 25m rādiusa kiljonstūrim. Pie tam kilijons ir skaitlis formā 10^(3*10^3000+3), tad ir skaitlis, kuru nuļļu skaits rakstām ar vairāk kā 3000 nullēm. Tur nekādi nu nesanāks izmērāms lielums. (sīnusa argumenta vērtībai tiecoties uz 0 (1/n) arī vērtība tieksies uz 0).
QUOTE(bubu @ Oct 24 2005, 01:13)
Bezgalības ir divu lielumu - saskaitāmas (tik cik naturālo skaitļu kopā N ir daudz skaitļu) un nesaskaitāmās - tik cik reālo skaitļu kopā ir daudz skaitļu.
Otrā bezgalība ir lielāka nekā pirmā, bet pa vidu starp viņām citas bezgalības nav.
Ar ^ apzīmē kāpināšanu, jeb iekš C veidīgajām valodām izslēdzošo vai operāciju.
QUOTE(Tigra2)
Atšķirība starp apli un kiljonstūri ir redzama, ja apļa rādiuss ir vismaz 25 metri
Ļoti šaubos.
Tā kā katras regulāras figūras lenķa (tā kas vilkts no viena stūra līdz centram un tad līdz blakus stūrim) lielums ir 360/n, tad paņemot kautvai regulāru 1000000-stūri (miljons=n) iegūsim lenķi 0.00036 grādi. Un izrēķinot vienas šķautnes garumu (2*R*sin(lenķis)) iegūsim ~0.003 centimetrus (0.03 milimetri). Un tas ir ļoti maz (salīdzinot ar tiem 25 metriem).
Taču tā kā šis garums kiljonstūri ir daudz daudz lielāks par vienu miljonu, tad tie milimetri būs daudz daudz daudz mazāki par jēdzīgi izmērāmu attālumu tam 25m rādiusa kiljonstūrim. Pie tam kilijons ir skaitlis formā 10^(3*10^3000+3), tad ir skaitlis, kuru nuļļu skaits rakstām ar vairāk kā 3000 nullēm. Tur nekādi nu nesanāks izmērāms lielums. (sīnusa argumenta vērtībai tiecoties uz 0 (1/n) arī vērtība tieksies uz 0).
Kas par debiilu topiku? Tas, protams, man netraucees iesaistiities...
Kam man ticeet? Tam, ka kiljons ir 10^(3*10^3000+3)/bubu/ vai tam, ka kiljons ir skaitlis, kura nuljlju skaits tuvojas bezgaliibai/aigarius/? Pirmajaa gadiijumaa atshkjiriibu izmeeriit ir ok. Bet, ja nuljlju skaitam tuvojoties bezgaliibai, arii pats skaitlis tuvojas bezgaliibai, tad atshkjiriibas izmeeriishanai buutu vajadziigs meerinstruments, kas speej izmeeriit bezgaliibto dalju. Un taads neeksistee. Jaa, var jau abus divus ripinaat pa kalnu zemee, bet energjijas zudumi konstantaa laikaa taapat buus bezgaliigi mazi, neizmeeraami.
Shumins, par matrix: Tu vari raseet matriksaa vai nematriksaa, bet atshkjiriibu tavam raseejumam no aplja var redzeet jau mikroskopaa.
QUOTE(bubu @ Oct 24 2005, 12:32)
Es visaadi centos kilijonu angliski uzrakstiit, bet killillion (ar 4 l) galiigi galvaa nenaaca.
Labi, taatad kiljons ir izmeeraams lielums. Patiikami. Kaadas vareetu buut vajadziibas kaadreiz atshkjirt kiljonstuuri no aplja? Kaa zinaams, viss, kas sastaav no atomiem, pats par sevi nav aplis, tas var buut tikai aplja tuvinaajums. Ja viss normaalaa dziivee ir aplja tuvinaajums, taapeec nav vajadziibas peec shiis atshkjirshanas. Kas tik slims ir jaameera, lai buutu vajadziiba peec atshkjirshanas? Varbuut tas ir kaut kas ekstra mazs, piemeeram, kaadas ubermazas daljinjas forma vai kustiibas orbiita. Un izmeeriit kaut kaa ljoti maza 10^10^3000 dalju...
P.S. Man tieshaam nenaak praataa nekas nemateriaals, kam vareetu meeriit formu.
Stūris ir un paliek stūris
Katamarāns
Oct 30 2005, 20:45
Ideāli uzzīmēt,pat ar lāzeri,apli ir gandrīz neiespējami.
Bet tomēr,ja tas būtu iespējami,tad visa šī jautājuma atbilde būtu atkarīga no redzes asuma.
Vai Matrix kvalitātes.
QUOTE(Katamarāns @ Oct 30 2005, 19:45)
Ideāli uzzīmēt,pat ar lāzeri,apli ir gandrīz neiespējami.
Bet tomēr,ja tas būtu iespējami,tad visa šī jautājuma atbilde būtu atkarīga no redzes asuma.
Vai Matrix kvalitātes.
Matrix (t.b., kosmoss) ir viltiigi uzbuuveets. Mazu daljinju iipashiibas kljuust arvien diivainaakas, un arvien diivainaak paliek lasiit to atrashanaas vietu.
Es tam visam atradu (gandriiz>>>) ideaalu risinaajumu (pateicoties edg) - taada kiljonstoora nemaz nav, jo, ja tiessaam meeram materiaalu objektu, tad stuuru (meerot lennkkus starp katriem 3 aareejaas malas atomiem) skaits, atomu kustiibas deell, nepaartraukti mainaas, un ja kiljons ir tik preciizi defineets, tad kiljonstuuris, pietam regulaars, gadiisies tik reti, ka ssaada atbilde nebuus nekam deriiga. Vareetu meegginaat taisiit taadu no neitroniem absoluutaas nulles temperatuuraa, bet, cik man zinaams, divus blakus novietotus neitronus nevar uzzskatiit par liiniju.
Un vispaar - ne kiljonstuuris, ne aplis (ideaals) dabaa nepastaav un ir tikai cilveeku izdomaajums, un lai cilveeks, kas dod uzdevumus, kuros vinni jaaizmanto, pats pasaka, kas tur domaats.
Ps: tiko izdomaaju, kaa uztaisiit regulaaru kiljonstuuri - nneman monoelementaardallinnu (dallinnu kas (no muusdienu zinaatnes viedoklla) nesastaav no citaam dallinnam un var pastaaveet viena) kustiibaa un kaut kaadaa veidaa, ik peec noteikta attaaluma, pa noteiktu lielumu novirzaam to. Ja viss sanaaks absoluuti preciizi, tad (no muusdienu zinaatnes viedoklla) ssiis dallinnas trajektorija var veidot regulaaru kiljonstuuri.
NOAR, neatbalstu tavus kiljonstuura izveidoshanas meegjinaajumus no elementaardaljinjaam. Vispaar, man nav zinaams neviens materiaals objekts, kas buutu punkts vai nogrieznis, taapeec nespeeshu nevienu materiaalu priekshmetu atziit par iistu kiljonstuuri, apli vai pat kvadraatu.
Tiesa, lietas iespeejams peec liidziibas pieliidzinaat triistuurim, lodei vai kartupelim. Bet tad jau arii kruuziites dibens ir gan kiljonstuuris, gan aplis.
Bet, ja pieturamies pie preciizaam definiicijaam, tad kiljonstuuris, manupraat, var eksisteet tikai kaa izteeles vai teoreetisks objekts. Izteelee kiljonstuuris no aplja atshkjiras jau peec definiicijas. Un teoreetisku kiljonstuuri no aplja var atshkjirt peec taa uzbuuves, uzvediibas u.t.t. nodeviigaam formulaam.
Secinaajums: Probleema atrisinaata.
This is a "lo-fi" version of our main content. To view the full version with more information, formatting and images, please
click here.