es lasiiju wisus shitos staastinjus,lasiiju,lasiiju,kamer pati kko uzraxtiiju. nju,un tagad buutu taa kaa jaaparaada,kas sanaaca..laikam.. nju..njemiet par labu un nenogaliniet mani ar kritiku. neesmu jau nekaac meistars.
Melns krauklis paceelaas gaisaa un aizlidoja. Tikpat melns kaa celjsh starp kokiem,tikpat tumshs kaa shii bezmeeness nakts. Ass veejsh traucaas starp koku zariem un plandiija vinjas dreebes. Tuvojaas ziema, un naktis kljuva aukstas. Driiz vinja vairs nevarees taa iet. Bet tas buus galaa.. driiz.
***
"Es necietiishu taadu attieksmi,Meiko!"
"Mamm, cik reizhu var teikt - piedod! Bet tas nav taa, kaa tu domaa, tur patiesiibaa.."
"Es zinu,kas notika! Pat nemeegjini mani paarliecinaat. Man nav nekaada iemesla neuzticeeties tavai skolotaajai,bet ir daudz dazhaadu iemslu, lai neticeetu tev!"
"Mammu,es luudzu, paklausies tachu! vai tu esi kaut vienu reizi dzirdeejusi manu staasta dalju? Vai tev neko nenoziimee tas,ka es esmu tava meita?!?"
"Taads necilveeks kaa tu nevar buut mans beerns! Vaacies! Ej uz savu istabu un ljauj man izdomaat,ko tagad ar tevi dariit! Tu,tu..."
un vinja nospljaavaas pie manaam kaajaam.
***
Apmaakushaas debesis pilniibaa atteeloja manas sajuutas,kad es gaaju atvadiities. Tas bija aizliegts, bet es citaadi nevareeju. Mani suutiija prom. Maaciities. Esot atradusi labu skolu, kuraa man nebuushot nekaadas iespeejas turpinaat savas kjeceriibas. Kjeceriibas! Taa vinja to nosauca. Mulkje! .. vai kaads maz zina,cik daudz vinji man noziimeeja un cik daudz reizhu patiesaaka bija vinju draudziiba? Nodeveeja. Es jutos kaa piekraapta un tajaa pashaa laikaa nodevusi vinju uzticiibu..ja tikai.. ja vien Kurodas kundze nebuutu pamaniijusi manu amuletu.. Ja vien Mikjo (michiyo) nebuutu mani izsekojusi.. Ja es buutu to pamaniijusi, varbuut...
Man bija jaabuut uzmaniigaakai.
Tas nedriikst atkaartoties. Un neviens nedriikst man aizliegt atvadiities. Nedriikst. Nedriikst mani aptureet. Citaadaak vinji.. neuzzinaas. Un buus briesmaas.
Full Version: Mans beznosaukuma storijs
Rebel, vai es pareizi sapratu tavs stāsts ir ar novirzi uz mistikas pusi?
taa wareetu buut.jaa,tur taada mistiska fantastika buus. kas manai sirsninjaj tuws,taa teikt. 
Xexe... interesanti... ieintrigjeeji... what's next?
jaa jaa! go on!!! 
pagaidaam neko konkreetu pateikt nevar....... raxti tik taalaak. tad jau redzees,kas no taa sanaaks
Lai iewiestu jums nelielu skaidriibu (vai neskaidriibu 
)(ieweerteejiet,wiss tikaj ljauzhu labsajuutai! ) pacentos un pasteidzos..
***
Tumsa,kas vinju ieskaava,nemainiijaas. Ik pa briidim kaada veeja shalka atgaadinaaja smagu nopuutu. Jaaiet. Vinjai jaatrod patveerums, naakoshais pieturas punkts. Rokas,kas tureeja plaanaa meeteliisha apkakli cieshi piekljautu kaklam, shkjita sasalushas. Taa sastingushas,ka vinjai likaas,nekad vairs nevarees iztaisnot pirkstus. Jaaiet.
***
"Kinoto? Draugs,kur tu esi? Taa esmu es,Meiko.." vai tieshaam vinji vairs neatnaaks? Bet man vinji jaasatiek. nav daudz laika.
Kruumi iechabeejaas. Paraadiijaas Lestas peleekais purns. Turpat jau bija arii Terra, Flekss un Cerebra.
"Vai Kinoto ir ar jums?" parasti vadonis vinjus neatstaaja, iznjemot,ja suutiija kadaa uzdevumaa.
"Naac." es dzirdeeju Fleksu domaajam. "Kinoto tevi jau gaida. "
Es steidzos cik speeka, jo nebija daudz laika, un vinji to zinaaja.
***
Vinja peekshnji juta siltumu uz kruutiim. Amulets. Taatad vairs nav taalu. Tas bija labi,jo vinja bija tik nogurusi un nosalusi,ka knapi vilka kaajas. Mezhs kljuva arvien biezaaks jau ilgu laiku. Nu tikko saredzamaa taka veda tieshi kruumu pudurii. Vinja nebija paarliecinaata,vai pietiks speeka tikt cauri, bet apstaaties nedriiksteeja. Ne tagad. Ne tik tuvu patveerumam.
)(ieweerteejiet,wiss tikaj ljauzhu labsajuutai! ) pacentos un pasteidzos..***
Tumsa,kas vinju ieskaava,nemainiijaas. Ik pa briidim kaada veeja shalka atgaadinaaja smagu nopuutu. Jaaiet. Vinjai jaatrod patveerums, naakoshais pieturas punkts. Rokas,kas tureeja plaanaa meeteliisha apkakli cieshi piekljautu kaklam, shkjita sasalushas. Taa sastingushas,ka vinjai likaas,nekad vairs nevarees iztaisnot pirkstus. Jaaiet.
***
"Kinoto? Draugs,kur tu esi? Taa esmu es,Meiko.." vai tieshaam vinji vairs neatnaaks? Bet man vinji jaasatiek. nav daudz laika.
Kruumi iechabeejaas. Paraadiijaas Lestas peleekais purns. Turpat jau bija arii Terra, Flekss un Cerebra.
"Vai Kinoto ir ar jums?" parasti vadonis vinjus neatstaaja, iznjemot,ja suutiija kadaa uzdevumaa.
"Naac." es dzirdeeju Fleksu domaajam. "Kinoto tevi jau gaida. "
Es steidzos cik speeka, jo nebija daudz laika, un vinji to zinaaja.
***
Vinja peekshnji juta siltumu uz kruutiim. Amulets. Taatad vairs nav taalu. Tas bija labi,jo vinja bija tik nogurusi un nosalusi,ka knapi vilka kaajas. Mezhs kljuva arvien biezaaks jau ilgu laiku. Nu tikko saredzamaa taka veda tieshi kruumu pudurii. Vinja nebija paarliecinaata,vai pietiks speeka tikt cauri, bet apstaaties nedriiksteeja. Ne tagad. Ne tik tuvu patveerumam.
*plaata muti nespeedama neko pateikt* Respekt... *noliec galvu* 
wuu..jaukiņi
Malacs Rebel!!! Gaidu turpinaajumu *pieraksta - tagad obligaati jaaskataas arii Rebel postotais...*
emm...fascinee..taa tik tureet.. 
Mmm... man arii patiik!!! Vieniigi- mazliet gruuti saprast:kas iisti tur notiek! Bet labi labi! Paraksti turpinaajumu, tad buus vairaak skaidrs! Bet kopumaa- baigi labs!!! 
Vieniigi- mazliet gruuti saprast:kas iisti tur notiek! Bet labi labi! Paraksti turpinaajumu, tad buus vairaak skaidrs! Bet kopumaa- baigi labs!!!
*nokrī žoklis uz zemes**kad paceļ žokli no zemes*wow ko var teikt.1.respect...2.more i neeeeddd more....
ko var teikt.1.respect...2.more i neeeeddd more....
nu ka lai saka man patik es stara... davai raxti vel talak!!!
davai raxti vel talak!!!
(es ar pamaniiju,ka iisti notikumus newar saprast. bet tas taa domaac. iisti skaidrs buus tikai beigaaas. laikam. kgan shobriid man wiss shitais liekas taac..nju..nozheelojams..bet gan jaw paaries. un te wel kkas: )
***
Beidzot mees bijaam nonaakushi pie apsuunojushas un viitenjiem apaugushas klints,kuru gandriiz pilniibaa aizsedza kruumi.
"Sheit. seko man." Cerebra domaaja.
Terra ar Fleksu palika aiz manis,laikam jau,lai paarbaudiitu, vai tieshaam neviens neseko.
Es ieliidu alaa. Cerebra jau bija nozudusi.
Peleekajaa pustumsaa uzreiz pamaniiju Kinoto. Vinsh bija tikpat skaists,kaa kad pirmo reizi tikaamies. Sudrabpeleekais kazhoks mirdzeeja, un acis, spozhas kaa daargakmenji, raudziijaas manii gudri un saprotoshi.
"Kinoto.."
"Meiko,mans beerns, es zinu. Taa nebija tava vaina. Tu diemzheel esi tikai cilveeks. Toties - neparasts cilveeks, jaasaka. Bet tu nevareeji zinaat,ka ljaudis ko nojaush."
"Luudzu piedod.." es jutu, ka aciis sarieshas asaras. "Es ar savu neuzmaniibu esmu jus novedusi briesmaas..un.."
"Nee,Meiko,tu muus nekaadi neesi nodevusi."
Protams. Kinoto zina visu. Vinjsh mani saprot labak par jebkuru.
"Tagad klausies. Uzmaniigi. Tev viss jaatceraas,jo no taa ir atkariiga muusu naakotne. Arii tava. Es zinu,ka nu jau muus medii. Vinji gan nezina, kas mees esam,bet uzskata par deemoniem, taapat kaa tevi par raganu."
"Vinji mani suuta prom. Es atnaacu atvadiities." nu jau es vairs pat nepuuleejos apvaldiit asaras.
"Meiko..Tu esi stipra. Un iipasha. Taapeec tagad nomierinies un klausies. Tas ir ljoti svariigi."
Es noslauciiju asaras un ieskatiijos Kinoto aciis..
***
Atraavusi vienu roku no apkakles, vinja pashkjiira kruuma zarus. Aiz taa viideeja klints siena,akmens.
Beidzot..
Vinja saaka to aptaustiit, no vienas malas uz otru, ruupiigi,lai neko nepalaistu garaam. beidzot atradusi mekleeto, vinja ar otru roku izvilka no dzhempera apakshas amuletu. Peekshnja veeja braazma ielauzaas zem meetelja, auksti skaujot vinjas kaklu. Bet nu jau tas bija mazsvariigi. Amulets mirdzeeja ar gaishzilu gaismu. Vinja iespieda to atrastajaa simbola un akmens paveeraas.
)***
Beidzot mees bijaam nonaakushi pie apsuunojushas un viitenjiem apaugushas klints,kuru gandriiz pilniibaa aizsedza kruumi.
"Sheit. seko man." Cerebra domaaja.
Terra ar Fleksu palika aiz manis,laikam jau,lai paarbaudiitu, vai tieshaam neviens neseko.
Es ieliidu alaa. Cerebra jau bija nozudusi.
Peleekajaa pustumsaa uzreiz pamaniiju Kinoto. Vinsh bija tikpat skaists,kaa kad pirmo reizi tikaamies. Sudrabpeleekais kazhoks mirdzeeja, un acis, spozhas kaa daargakmenji, raudziijaas manii gudri un saprotoshi.
"Kinoto.."
"Meiko,mans beerns, es zinu. Taa nebija tava vaina. Tu diemzheel esi tikai cilveeks. Toties - neparasts cilveeks, jaasaka. Bet tu nevareeji zinaat,ka ljaudis ko nojaush."
"Luudzu piedod.." es jutu, ka aciis sarieshas asaras. "Es ar savu neuzmaniibu esmu jus novedusi briesmaas..un.."
"Nee,Meiko,tu muus nekaadi neesi nodevusi."
Protams. Kinoto zina visu. Vinjsh mani saprot labak par jebkuru.
"Tagad klausies. Uzmaniigi. Tev viss jaatceraas,jo no taa ir atkariiga muusu naakotne. Arii tava. Es zinu,ka nu jau muus medii. Vinji gan nezina, kas mees esam,bet uzskata par deemoniem, taapat kaa tevi par raganu."
"Vinji mani suuta prom. Es atnaacu atvadiities." nu jau es vairs pat nepuuleejos apvaldiit asaras.
"Meiko..Tu esi stipra. Un iipasha. Taapeec tagad nomierinies un klausies. Tas ir ljoti svariigi."
Es noslauciiju asaras un ieskatiijos Kinoto aciis..
***
Atraavusi vienu roku no apkakles, vinja pashkjiira kruuma zarus. Aiz taa viideeja klints siena,akmens.
Beidzot..
Vinja saaka to aptaustiit, no vienas malas uz otru, ruupiigi,lai neko nepalaistu garaam. beidzot atradusi mekleeto, vinja ar otru roku izvilka no dzhempera apakshas amuletu. Peekshnja veeja braazma ielauzaas zem meetelja, auksti skaujot vinjas kaklu. Bet nu jau tas bija mazsvariigi. Amulets mirdzeeja ar gaishzilu gaismu. Vinja iespieda to atrastajaa simbola un akmens paveeraas.
Respect! Hmmm, bet tu ieprieksh vinju rakstiiji nevis kaa ''vinja'', bet kaa ''es'' ! Ja jaa!
Hmmm, bet tu ieprieksh vinju rakstiiji nevis kaa ''vinja'', bet kaa ''es'' ! Ja jaa!
visp. norm. dziivosim redzeesim kas beigaas sanaax.
Misssy - a-a-aa (briidinoshi-noliedzoshaa izteixmee). ja paweerosi uzmaniigi txtu,tad maniisi,ka tajaa wisur mijas fragmenti,kas raxtiiti pirmajaa personaa ar tiem,kas raxtiiti 3shajaa... tas ir taapeec,ka..nju,lajkam jaw buusi sapratusi,ka darbiiba notiek dazhaados laikos un tas "es" formaa (1ajaa personaa) raxtiitais ir apmeeram kaa flashback . ljoti sarezhgjiita struktuura... un taaalaak buus weel sarezhgjiitaak..
ljoti sarezhgjiita struktuura... un taaalaak buus weel sarezhgjiitaak..
Labi... Man latvieshu valodas stundas laikam atspoguljojas sheit!
Es izlasīju un man patiesi ļoti iepatikās! Gaidīšu turpinājumu sīm stāstiņam!
daudziem jau patiik, tikai rebel ir peedeejaa laikaa palaidusies slinkumaa un vairs nereksta 
Nu ko lai saka, super! Vau! Kāds stils! kāda gaume!
Ļoti liels respect. Vismaz var redzēt ka tas ir literārs darbs.( Manējais ir kaut kas minhauzenisks. man tā liekas, ka es esmu minhauzena reicarnation) Turpini rakstīt!
P.S. Man arī šī mistika ir tuva tēma
Ļoti liels respect. Vismaz var redzēt ka tas ir literārs darbs.( Manējais ir kaut kas minhauzenisks. man tā liekas, ka es esmu minhauzena reicarnation) Turpini rakstīt!
P.S. Man arī šī mistika ir tuva tēma
QUOTE(dark_angel @ Sep 30 2005, 16:41)
daudziem jau patiik, tikai rebel ir peedeejaa laikaa palaidusies slinkumaa un vairs nereksta
muļķīgi tik superīgam stāštiņam nerakstīt turpinājumu. Tūlīt palaidīšu kutināšanas monstru! Uz manu draugu tas iedarbojās...
miilziigi atwajnojos par nekaa neraxtiishanu -ieniistu skolu,taa apeed manu briiwo lajku pilniibaa.newis apeed,bet NORIJ! :/ nja. uzraxtiic jaw ir weel,tikaj naw bijis lajka iepostot.showakar wareetu meegjinaat. briiwlajkaa nekaa neieraxtiiju,jo jawngac pagaaja skapii,pirmstam bij jaadomaa par zsweetkiem, peectam weel wiskkas,taa skaitaa dzimshansdiena..sorry wisiem,kam shitajs te kautcik patika. es biezhi atcereejos par shejieni un zinaaju,ka lajka naw...ehhh. sooorry. meegjinaashu paraadiities biezhaak, ^^ wismaz iepostot kko no taa,kas jaw uzraxtiic.
***
"taatad.. mees beegsim.un tu naaksi mums liidzi."
"bet.."
"es zinu,vinji suuta tevi prom.nekas. es ar to jau reekjinaajos,kad sapratu,ka esam atklaati. neuztraucies.tev buus jaatiek liidz Kuroi mezham. celjsh buus garsh un gruuts. cauri mezhiem,purviem. paar pljawaam driiksteesi iet tikai naktiis,jo tajaa apkaartnee sveshiniekus mana reti."
"bet kaa.."
"šššš..klausies. vai amulets veel joprojaam ir pie tevis?"
"protams..es nevienam neljautu man to atnjemt..par to daargaaki man esat tikai juus.."
"Labi. redzi..varbuut tu to veel nenojaut,bet amulets nav tikai tevis sargaashanai un tavu speeju stiprinaashanai. patiesiibaa tam nav nekaada sakara ar tavaam speejaam,vismaz ne taadaa veidaa,kaa tu to liidz shim saprati. nevis amulets dod speeku tavaam speejaam,bet gan tu stiprini amuletu. pie tevis tas ieguust jaunu noziimi. un tev jaasaprot,ka es neesmu tev izstaastiijis visu,bet visu tev nemaz nevar paskaidrot."
***
siltums.. beidzot.nelielaas alas stuurii bija sausu lapu kaudze. kaada gaadiiba..vinja ierushinaajaas lapaas un izbaudiija amuleta raamo siltumu. maajas..vinja driiz buus maajaas. kopaa ar gjimeni..savu iisto gjimeni.
**
man vienmeer bija paticis pastaigaaties pa mezhu.bet bija kaada robezha,ko bija aizliegts paarkaapt.Strauts. Ljaudis meeljoja,ka otraa krastaa dziiwojot deemoni,kas dazhkaart shkjeersojot strautu un naakot ciemataa zagt maajlopus un beernus.todien man bija vienalga. maate bija aizmirsusi manu dzimshanas dienu, daavanas vietaa apsveicot mani ar smagu raajienu par skolotaajas suudziibaam. es runaajot pretii. es par daudz sapnjojot. es esot neuzmaniiga. taapeec es skreeju mezhaa. tik taalu,cik vien vareeju aizskriet,kameer bezspeekaa pakritu un raudaaju,apkjeerusi celmu. maates miilestiiba...protams. strauts bija taalu aizmuguree,sheit mani neviens nekad nemekleetu. izmisusi es tur seedeeju kaadas paaris stundas, kameer aizmigu. atmodos jau pustumsaa. sametaas nedaudz bail,jo atcereejos staastus par demoniem..bet bailes driiz atkaapaas, jo tie tachu bija tikai pekstinji, tukshas pljaapas. man shkjita,ka dzirdu klusinaatas balsis, bet,zinaadama,ka ljaudis nekad strautu nepaariet, paarliecinaaju sevi,ka man tikai izlikaas. kad tas atkaartojaas, vienu briidi nopriecaajos,domaajot,ka kaads buus naacis mani mekleet,bet tad sapratu,ka neviens tachu nezina un nekaadi nevareetu iedomaaties,kur esmu palikusi. es pieplaku pie celma un gaidiiju. balsis pazuda un es sapratu,ka tas bijis tikai sapnis. patieisibaa visiem vienalga. es atsaaku raudaat,jo shii doma saapeeja tik ljoti,ka nezinaaju,kur likties. peekshnji izdzirdeeju chabonju kruumos tieshi aiz muguras. apsviedos otraadi un iesaucos:
"Kas tur ir?" peec briizha zema,maiga balss atbildeeja ar pretjautaajumu:
"vai tev viss kaartiibaa?" taa bija pirmaa reize,kad dzirdeeju kaadu man uzdodot taadu jautaajumu..
"n..nnee,nav kaartiibaa," es valjsirdiigi atbildeeju,zinaaju,ka tas nav neviens no ciematinja.
"kas vainas?" tas pats neredzamais jautaaja.
es izstaastiiju visu,jo nespeeju savaldiities un nomierinaaties. balss mani meirinaaja, bet neparaadiijaas,kaut gan es to luudzu. tad es izdzirdu gari stieptu kaucienu,bet tas mani neizbiedeeja,jo vilki mezhaa bija,to zinaaja katrs,bet tie nekad nevienam neko nebija nodariijushi.
"man jaaiet. viss buus kaartiibaa. ej."teica balss, un es sapratu,ka vinjsh ir projaam. un es gaaju. nezinu,kaa nokljuvu maajaas,bet tikshanaas ar nezinaamo bija mani sapurinaajusi. bija vienalga,ka man neviena nav,jo taa vairs nebija taisniiba.
"taatad.. mees beegsim.un tu naaksi mums liidzi."
"bet.."
"es zinu,vinji suuta tevi prom.nekas. es ar to jau reekjinaajos,kad sapratu,ka esam atklaati. neuztraucies.tev buus jaatiek liidz Kuroi mezham. celjsh buus garsh un gruuts. cauri mezhiem,purviem. paar pljawaam driiksteesi iet tikai naktiis,jo tajaa apkaartnee sveshiniekus mana reti."
"bet kaa.."
"šššš..klausies. vai amulets veel joprojaam ir pie tevis?"
"protams..es nevienam neljautu man to atnjemt..par to daargaaki man esat tikai juus.."
"Labi. redzi..varbuut tu to veel nenojaut,bet amulets nav tikai tevis sargaashanai un tavu speeju stiprinaashanai. patiesiibaa tam nav nekaada sakara ar tavaam speejaam,vismaz ne taadaa veidaa,kaa tu to liidz shim saprati. nevis amulets dod speeku tavaam speejaam,bet gan tu stiprini amuletu. pie tevis tas ieguust jaunu noziimi. un tev jaasaprot,ka es neesmu tev izstaastiijis visu,bet visu tev nemaz nevar paskaidrot."
***
siltums.. beidzot.nelielaas alas stuurii bija sausu lapu kaudze. kaada gaadiiba..vinja ierushinaajaas lapaas un izbaudiija amuleta raamo siltumu. maajas..vinja driiz buus maajaas. kopaa ar gjimeni..savu iisto gjimeni.
**
man vienmeer bija paticis pastaigaaties pa mezhu.bet bija kaada robezha,ko bija aizliegts paarkaapt.Strauts. Ljaudis meeljoja,ka otraa krastaa dziiwojot deemoni,kas dazhkaart shkjeersojot strautu un naakot ciemataa zagt maajlopus un beernus.todien man bija vienalga. maate bija aizmirsusi manu dzimshanas dienu, daavanas vietaa apsveicot mani ar smagu raajienu par skolotaajas suudziibaam. es runaajot pretii. es par daudz sapnjojot. es esot neuzmaniiga. taapeec es skreeju mezhaa. tik taalu,cik vien vareeju aizskriet,kameer bezspeekaa pakritu un raudaaju,apkjeerusi celmu. maates miilestiiba...protams. strauts bija taalu aizmuguree,sheit mani neviens nekad nemekleetu. izmisusi es tur seedeeju kaadas paaris stundas, kameer aizmigu. atmodos jau pustumsaa. sametaas nedaudz bail,jo atcereejos staastus par demoniem..bet bailes driiz atkaapaas, jo tie tachu bija tikai pekstinji, tukshas pljaapas. man shkjita,ka dzirdu klusinaatas balsis, bet,zinaadama,ka ljaudis nekad strautu nepaariet, paarliecinaaju sevi,ka man tikai izlikaas. kad tas atkaartojaas, vienu briidi nopriecaajos,domaajot,ka kaads buus naacis mani mekleet,bet tad sapratu,ka neviens tachu nezina un nekaadi nevareetu iedomaaties,kur esmu palikusi. es pieplaku pie celma un gaidiiju. balsis pazuda un es sapratu,ka tas bijis tikai sapnis. patieisibaa visiem vienalga. es atsaaku raudaat,jo shii doma saapeeja tik ljoti,ka nezinaaju,kur likties. peekshnji izdzirdeeju chabonju kruumos tieshi aiz muguras. apsviedos otraadi un iesaucos:
"Kas tur ir?" peec briizha zema,maiga balss atbildeeja ar pretjautaajumu:
"vai tev viss kaartiibaa?" taa bija pirmaa reize,kad dzirdeeju kaadu man uzdodot taadu jautaajumu..
"n..nnee,nav kaartiibaa," es valjsirdiigi atbildeeju,zinaaju,ka tas nav neviens no ciematinja.
"kas vainas?" tas pats neredzamais jautaaja.
es izstaastiiju visu,jo nespeeju savaldiities un nomierinaaties. balss mani meirinaaja, bet neparaadiijaas,kaut gan es to luudzu. tad es izdzirdu gari stieptu kaucienu,bet tas mani neizbiedeeja,jo vilki mezhaa bija,to zinaaja katrs,bet tie nekad nevienam neko nebija nodariijushi.
"man jaaiet. viss buus kaartiibaa. ej."teica balss, un es sapratu,ka vinjsh ir projaam. un es gaaju. nezinu,kaa nokljuvu maajaas,bet tikshanaas ar nezinaamo bija mani sapurinaajusi. bija vienalga,ka man neviena nav,jo taa vairs nebija taisniiba.
cerebra, terra un flekss - izklausaas peec Cerbera, Zemes, un Staipiigaa... staaastinjs labs, bet ar to amuletu...kaut kur jau dzirdeets... ja buutu garaaks, vareetu vairaak izpausties... tu vereetu turpinaat, ceru, ka muuza nav nospraagusi!!! labpraat palasiitu ko taalaak...protams, ja tu domaa ko veel rakstiit...ceru, ka jaa... 
(starpcitu,tas ar to cerebru utt.kkaa liidziigi arii pameeram bija nuu..ne nu gluzhi domaac,bet sanaacis. tik buutu flekss newis staipiigais,bet lokanais. ^^) taak...reku weel bishkji. uzraxtiic jaw ir,tik slinkums paarraxtiit.
*
kopsh taas dienas es biezhi gaaju uz sho mezha pljavinju. un biezhi satiku sawu neredzamo draugu..pamazaam vien es aptveeru,ka taa balss nemaz nenaak no kruumiem,ka taa ir...manii. ap to laiku jau biju noskaidrojusi,ka neredzamo sauc Kinoto, un paaris reizhu biju dzirdeejusi arii citus,kas ljaawa domaat,ka vinjsh nav viens. kad vinjam jautaaju,kaa tas naakas,ka dzirdu vinjus savaadaak nekaa apkaarteejos cilveekus skolaa vai maajaas,vinjsh man pateica.atbildeeja tieshi taa,kaa bija - es dzirdeeju vinju domas. un tas bija neparasti. jo no sava ciematinja taada biju vieniigaa,itkaa. Kinoto man staastiija, kaa dazhkaart vinji meegjinaajushi tuvoties ciematam un dibinaat kontaktus, bet vinju aicinaajumiem un jautaajumiem neviens nav atbildeejis. peec kaada laika, atmetushi ceriibu, vinji paarstaajushi apciemot ljaudis un nosleegushies savaa strauta pusee.
*
tad no muusu kuuts nozuda jeers. visi vainoja mezha zveerus un neuzmaniigo ganu, un bija paarliecinaati,ka zveerinjsh gaajis bojaa. taa kaa mes ar Kinoto runaajaam par visu,es vinjam izstaastiiju arii to. nepieveersu shim gadiijumam lielu noziimi, tachu izraadiijaas,ka Kinoto to bija uztveeris ljoti nopietni.
*
veelaa peecpusdienaa es peekshnji izdzirdu kaiminju kliedzam:
"Vilki! Vilki!"
metos aaraa no maajas,jo maajlopi jaaaizsargaa. pamaniiju,ka taapat riikojushies arii lielaakaa dalja apkaarteejo iedziivotaaju. un manaam aciim paveeraas visai neticams skats: piecu vilku grupa no mezha puses gluzhi kaa aitu sunji dzina jeeru. muusu jeeru! Ljaudis bija paarliecinaati,ka zveeri to vajaa, bet es veeroju uzmaniigi un man vilki neshkjita baisi vai asinskaari noskanjoti. driizaak skaisti. vinji sho dziishanu uztveera kaa rotalju, un sudrabaino augumu veiklaas kustiibas un vietu mainjas mani aizraava. es veeleejos buut viena no vinjiem. Briiva, neierobezhota. man nemanot vinji bija pietuvojushies, un cilveeki saaka atkaapties. es tikai staaveeju un skatiijos.
"Meiko,kusties!" dzirdeeju sev aiz muguras. vilki tuvojaas, taapat arii jeers. samaniijis cilveekus,tas shkjita ieguvis skreejienam jaunu sparu un paveersaas tieshi pret mani. neilgaa laikaa - taas vareeja buut paaris sekundes,bet man,veerojot vilkus,taa shkjita muuzhiiba, jeers jau bija pieskreejis un saljima pie manaam kaajaam. un vilki.. tie bija sastaajushies puslokaa pret ciemu, pret mani. pashaa viduu staaveeja lielaakais un ceelaakais no tiem,kas aciimredzami bija vadonis. es nedzirdeeju cilveeku paarbiedeetos kliedzienus sev aiz muguras. es nejutu jeera triicosho kjermeni pie kaajaam. pasaule bija apstaajusies. biju tikai es un vinji. es ieskatiijos vadonja aciis un pamaniiju tur ko negaidiitu. gluzhi vai shkjita,ka.. sapraatu. tad,bez jebkaada briidinaajuma, vinji pagriezaas un devaas prom. taa vienkaarshi. vinji aizgaaja, panjemot liidzi manu sirdi.
*
kopsh taas dienas es biezhi gaaju uz sho mezha pljavinju. un biezhi satiku sawu neredzamo draugu..pamazaam vien es aptveeru,ka taa balss nemaz nenaak no kruumiem,ka taa ir...manii. ap to laiku jau biju noskaidrojusi,ka neredzamo sauc Kinoto, un paaris reizhu biju dzirdeejusi arii citus,kas ljaawa domaat,ka vinjsh nav viens. kad vinjam jautaaju,kaa tas naakas,ka dzirdu vinjus savaadaak nekaa apkaarteejos cilveekus skolaa vai maajaas,vinjsh man pateica.atbildeeja tieshi taa,kaa bija - es dzirdeeju vinju domas. un tas bija neparasti. jo no sava ciematinja taada biju vieniigaa,itkaa. Kinoto man staastiija, kaa dazhkaart vinji meegjinaajushi tuvoties ciematam un dibinaat kontaktus, bet vinju aicinaajumiem un jautaajumiem neviens nav atbildeejis. peec kaada laika, atmetushi ceriibu, vinji paarstaajushi apciemot ljaudis un nosleegushies savaa strauta pusee.
*
tad no muusu kuuts nozuda jeers. visi vainoja mezha zveerus un neuzmaniigo ganu, un bija paarliecinaati,ka zveerinjsh gaajis bojaa. taa kaa mes ar Kinoto runaajaam par visu,es vinjam izstaastiiju arii to. nepieveersu shim gadiijumam lielu noziimi, tachu izraadiijaas,ka Kinoto to bija uztveeris ljoti nopietni.
*
veelaa peecpusdienaa es peekshnji izdzirdu kaiminju kliedzam:
"Vilki! Vilki!"
metos aaraa no maajas,jo maajlopi jaaaizsargaa. pamaniiju,ka taapat riikojushies arii lielaakaa dalja apkaarteejo iedziivotaaju. un manaam aciim paveeraas visai neticams skats: piecu vilku grupa no mezha puses gluzhi kaa aitu sunji dzina jeeru. muusu jeeru! Ljaudis bija paarliecinaati,ka zveeri to vajaa, bet es veeroju uzmaniigi un man vilki neshkjita baisi vai asinskaari noskanjoti. driizaak skaisti. vinji sho dziishanu uztveera kaa rotalju, un sudrabaino augumu veiklaas kustiibas un vietu mainjas mani aizraava. es veeleejos buut viena no vinjiem. Briiva, neierobezhota. man nemanot vinji bija pietuvojushies, un cilveeki saaka atkaapties. es tikai staaveeju un skatiijos.
"Meiko,kusties!" dzirdeeju sev aiz muguras. vilki tuvojaas, taapat arii jeers. samaniijis cilveekus,tas shkjita ieguvis skreejienam jaunu sparu un paveersaas tieshi pret mani. neilgaa laikaa - taas vareeja buut paaris sekundes,bet man,veerojot vilkus,taa shkjita muuzhiiba, jeers jau bija pieskreejis un saljima pie manaam kaajaam. un vilki.. tie bija sastaajushies puslokaa pret ciemu, pret mani. pashaa viduu staaveeja lielaakais un ceelaakais no tiem,kas aciimredzami bija vadonis. es nedzirdeeju cilveeku paarbiedeetos kliedzienus sev aiz muguras. es nejutu jeera triicosho kjermeni pie kaajaam. pasaule bija apstaajusies. biju tikai es un vinji. es ieskatiijos vadonja aciis un pamaniiju tur ko negaidiitu. gluzhi vai shkjita,ka.. sapraatu. tad,bez jebkaada briidinaajuma, vinji pagriezaas un devaas prom. taa vienkaarshi. vinji aizgaaja, panjemot liidzi manu sirdi.
nu shis bija labs...vareeja buut garaaks un vairaak spriedzes!!! turpini!!
man patiik. taa doma par vilkiem un mezhu. un vinja ies un dziivos mezhaa kopaa ar saviem sudrabiigajiem vilkiem kaa primaati senos laikos - dabiski un briivi. 
taa kaa skola ir beigusies ((no)beigta), tad turpinaajumiem arii taakaa vajadzeetu paraadiities biezhaak, ko?
taa kaa skola ir beigusies ((no)beigta), tad turpinaajumiem arii taakaa vajadzeetu paraadiities biezhaak, ko?
nez.tad buutu jaatrod taa nodriskaataa burtniica,kur shitajam ir veel turpinaajums.bet tagad taa paarlasot..pff.nezinu,vai ir jeega te turpinaat.visai jau nu nozheelojams staastinjsh padevies.
kads pfff. tur jau veel iisti nekas nav saacies, var izveersties taa pamatiigi!
Hmm... es ar izlasiiju. Ko lai saka? Staasts ir ljoti interesants, bet prieksh tavaam speejaam... tieshaam nedaudz nozheelojams. Bet, ja aizmirst, kas ir autors, staasts tieshaam ir interesants, un pusiesaaktas lietas nekam neder, taapeec - noteikti gribu lasiit paareejo!
Pamodusies viņa izvilka no kabatas sakaltušu maizes garozu un sāka to grauzt. Tik tuvu,tātad jāiztiek ar to,ka palicis. pie tam, tādā laikā kā šis tāpat diez vai mežā izdotos ko atrast. Tik vārga meiko nebija jutusies nekad. Pat tad,kad bija slima ar plaušu karoni - jā,tad bija slikti,bet viņa vismaz bija jutusi sevī to spēku,kas cīnās par viņas dzīvību. Tagad..bija tikai tukšums. Garais un grūtais ceļš bija darījis savu. Ja viņa drīz nenonāks galā..par to bija bail pat domāt.
***
"Tātad,Meiko.." Kinoto turpināja,"Tā kā mums nav daudz laika, es mēģināšu pasaidrot īsi un ātri,tikai svarīgāko. Tev mežā būs jāatrod mūsu ciems. No tā gan atlikušas vairs tikai drupas, bet slēptuvē,ko atradīsi ar amuletu, glabājas Grāmata,precīzāk - tas,kas no tās atlicis,rakstu rullis. Ar amuleta palīdzību Tu varēsi to pārsūtīt mums. Un tad pati atgriezties. Pe mums. Pie savas ģimenes. Tu esi vienīgā,kas var izmantot amuletu, un mūs labprāt iznīdētu visi apkārtnes iedzīvotāji.Tāpēc piedod, bet man šis uzdevums jāuztic tev vienai."
"Nekas,es.."
"Es zinu,ka tu varēsi,meiko."
atkal jau. viņš patiešām ir varens.
***
Amuletu es saņēmu neilgi pēc jēra. Tas bija visai dīvaini - pēkšņi dienas vidū mani neatvairāmi vilka uz mežu, ierasto klajumu. Pametot visus darbus, devos uz turieni. Bez skaidrojuma,bez mērķa, jo parasti satikāmies vakaros. Man vienkārši bija jāiet. Citādi nevarēja. Un,jo tuvāk mežam es gāju,jo ātrāk man nācās iet,šķita,vēl nedaudz, un es sākšu lidot.
Ieskrējusi pļavā, es uz tā paša celma ieraudzīju ko noliktu. Piegājusi tuvāk sapratu,ka tā ir kāda rota..
"Patīk?"dzirdēju ierasto balsi. nebiju viņu satikusi jau kādu laiku. "Ņem,tā ir tev."
Un,pirms es paspēju ko teikt vai pat domāt - pirksti paši pastiepās un es pieskāros amuletam. Efekts bija tūlītējs: tas iemirdējās koši zils. Bailēs izmetu to no rokām, taču gaisma neizdzisa.šķita,ka tas izstaro dīvainu siltumu, tā vien gribējās amuletam pieskarties,turēt to cieši,cieši klāt un nekad,nekad nelaist vaļā..Kinoto mudināja to aplikt ap kaklu. Brīdī,kad amulets bija uzkārts kaklā un pieskārās krūtīm. gaisma lēnām sāka bālēt, tas kļuva vēss un tieši tāds pats kā no sākuma.
"Tagad tas ir tavs.Nebūtu vēlams ņemt nost," un es sapratu,ka viņš runā nopietni.
***
Jāiet,ir laiks. Viņa to zināja. Atgriezties aukstajā ārpusē būs smagi, bet tas ir neizbēgami, jo tieši tāpēc jau viņa ir šeit.Pabeigusi visu svarīgo, izpildījusi draugam doto solījumu, un tagad cīnās pati par sevi. Par sevi un savu laimi. Aiziet! un vējš atkal sagrābj viņu savā varā. Viņa jūt,cik tuvu jau ir. Ir vakars, tumšs un auksts, taču tas nemazina siltumu,kuru viņa aicinoši jūt, vāju,trauslu siltumu,kā diegu, kas norāda ceļu. Domas ir apstājušās un sastingušas, mērķis ir tikai viens - neļaut diegam pārtrūkt. Nokļūt otrā galā. Uzvarēt.
like yeah..
es te iepostošu visu,cik ir, bet tikai tāpēc,lai būtu pabeigts. jo sajūtas šito pārrakstot ir visai stulbas. tas bija Sen, un tieši tik Sen,cik es pārtraucu šito rakstīt,es arī to pazaudēju. ne jau kā pazaudēju burtnīcu,kur tas pierakstīts,nē.. es pazaudēju to diegu,uz kā stāsts varēja tikt savērts kā krelles, un pazaudēju arī pašas krelles..
protams,tagad es to pabeidzu,un, izmantojot sadrumstalotās atmiņas par idejām un ķepļep domulīmi, uzrakstīju nobeigumu arī,kuru pierakstīšu te kad būs vairāk laika.bet..man šķiet,ka tas stāsts sāka brukt jau sensensen un īstas jēgas viņu turpināt vai pabeigt nebija,tikai tik daudz,lai būtu pabeigusi,tikai tik daudz,kā pamocīt pašai sevi,liekot lasīt un pārlasīt kaut ko tik jēlu, nepārdomātu, muļķīgu.. (un pēc nobeiguma iepostošu arī savu galabeigu komentāru un dziļo pārdomu,kas radās,kamēr to pabeidzu.visu kasunkā. bet tagad nav laika. vēl jāpalasās tas,kas tepat forumā ir lasīšanas vērts.. ^^ )
EDIT: kā šito topic'u var izdzēst? man tādu iespēju it kā nepiedāvā. bet no šī vecā un gana nožēlojamā garagabala,kura ideju es jau sen aizmirsu, tā kā gribētos atbrīvoties.
***
"Tātad,Meiko.." Kinoto turpināja,"Tā kā mums nav daudz laika, es mēģināšu pasaidrot īsi un ātri,tikai svarīgāko. Tev mežā būs jāatrod mūsu ciems. No tā gan atlikušas vairs tikai drupas, bet slēptuvē,ko atradīsi ar amuletu, glabājas Grāmata,precīzāk - tas,kas no tās atlicis,rakstu rullis. Ar amuleta palīdzību Tu varēsi to pārsūtīt mums. Un tad pati atgriezties. Pe mums. Pie savas ģimenes. Tu esi vienīgā,kas var izmantot amuletu, un mūs labprāt iznīdētu visi apkārtnes iedzīvotāji.Tāpēc piedod, bet man šis uzdevums jāuztic tev vienai."
"Nekas,es.."
"Es zinu,ka tu varēsi,meiko."
atkal jau. viņš patiešām ir varens.
***
Amuletu es saņēmu neilgi pēc jēra. Tas bija visai dīvaini - pēkšņi dienas vidū mani neatvairāmi vilka uz mežu, ierasto klajumu. Pametot visus darbus, devos uz turieni. Bez skaidrojuma,bez mērķa, jo parasti satikāmies vakaros. Man vienkārši bija jāiet. Citādi nevarēja. Un,jo tuvāk mežam es gāju,jo ātrāk man nācās iet,šķita,vēl nedaudz, un es sākšu lidot.
Ieskrējusi pļavā, es uz tā paša celma ieraudzīju ko noliktu. Piegājusi tuvāk sapratu,ka tā ir kāda rota..
"Patīk?"dzirdēju ierasto balsi. nebiju viņu satikusi jau kādu laiku. "Ņem,tā ir tev."
Un,pirms es paspēju ko teikt vai pat domāt - pirksti paši pastiepās un es pieskāros amuletam. Efekts bija tūlītējs: tas iemirdējās koši zils. Bailēs izmetu to no rokām, taču gaisma neizdzisa.šķita,ka tas izstaro dīvainu siltumu, tā vien gribējās amuletam pieskarties,turēt to cieši,cieši klāt un nekad,nekad nelaist vaļā..Kinoto mudināja to aplikt ap kaklu. Brīdī,kad amulets bija uzkārts kaklā un pieskārās krūtīm. gaisma lēnām sāka bālēt, tas kļuva vēss un tieši tāds pats kā no sākuma.
"Tagad tas ir tavs.Nebūtu vēlams ņemt nost," un es sapratu,ka viņš runā nopietni.
***
Jāiet,ir laiks. Viņa to zināja. Atgriezties aukstajā ārpusē būs smagi, bet tas ir neizbēgami, jo tieši tāpēc jau viņa ir šeit.Pabeigusi visu svarīgo, izpildījusi draugam doto solījumu, un tagad cīnās pati par sevi. Par sevi un savu laimi. Aiziet! un vējš atkal sagrābj viņu savā varā. Viņa jūt,cik tuvu jau ir. Ir vakars, tumšs un auksts, taču tas nemazina siltumu,kuru viņa aicinoši jūt, vāju,trauslu siltumu,kā diegu, kas norāda ceļu. Domas ir apstājušās un sastingušas, mērķis ir tikai viens - neļaut diegam pārtrūkt. Nokļūt otrā galā. Uzvarēt.
like yeah..
es te iepostošu visu,cik ir, bet tikai tāpēc,lai būtu pabeigts. jo sajūtas šito pārrakstot ir visai stulbas. tas bija Sen, un tieši tik Sen,cik es pārtraucu šito rakstīt,es arī to pazaudēju. ne jau kā pazaudēju burtnīcu,kur tas pierakstīts,nē.. es pazaudēju to diegu,uz kā stāsts varēja tikt savērts kā krelles, un pazaudēju arī pašas krelles..
protams,tagad es to pabeidzu,un, izmantojot sadrumstalotās atmiņas par idejām un ķepļep domulīmi, uzrakstīju nobeigumu arī,kuru pierakstīšu te kad būs vairāk laika.bet..man šķiet,ka tas stāsts sāka brukt jau sensensen un īstas jēgas viņu turpināt vai pabeigt nebija,tikai tik daudz,lai būtu pabeigusi,tikai tik daudz,kā pamocīt pašai sevi,liekot lasīt un pārlasīt kaut ko tik jēlu, nepārdomātu, muļķīgu.. (un pēc nobeiguma iepostošu arī savu galabeigu komentāru un dziļo pārdomu,kas radās,kamēr to pabeidzu.visu kasunkā. bet tagad nav laika. vēl jāpalasās tas,kas tepat forumā ir lasīšanas vērts.. ^^ )
EDIT: kā šito topic'u var izdzēst? man tādu iespēju it kā nepiedāvā. bet no šī vecā un gana nožēlojamā garagabala,kura ideju es jau sen aizmirsu, tā kā gribētos atbrīvoties.
Hmm. LIkās pat ļoti interesants gabaliņš! Ieinteresējoši!!! Turpini!!!
This is a "lo-fi" version of our main content. To view the full version with more information, formatting and images, please click here.