Viņš aizgriezās. Un pamanīja trešo no eņģeliem. Viņš pieslējās kājās un aizkliboja pie viņas, vai precīzāk, pie tā, kas no viņas bija palicis pāri. Viņa bija virtuāli sakususi vienā veselā ar koku, pie kura bija stāvējusi, un pats koks bija nolauzts līdz ar zemi. Abi viņas spārni bija iznīcināti, norauti, sadeguši, no tiem bija palikuši pāri tikai divi melni apdeguši strupuļi. Tādi paši strupuļi bija tas, kas bija palicis pāri no viņas rokām un kājām. Viņa atgādināja sadegušu manekenu, galva bez sejas, rokas un kājas tikai pa pusei klāt. No locītavu vietām kaulu un miesas vietā ārā slējās dažādas shēmas, plates, metāliska armatūra un sakusušu vadiņu dzīslas. Tas bija dīvaini, jo viņš atcerējās to skumjpilno skatienu viņas sejā pirms viņa vecā pasaule bija sasprāgusi gabalu gabalos. Viņas smaidu. Viņa bija bijusi... Viņa ... Saprāts. Līdzjūtība. Cilvēciskums. Tas viss bija bijis šajā skatienā, kas kaut kādu iemeslu dēļ bija tā viņu aizkustinājis. Bet tagad? Tagad te bija tikai sadegusi masa, un oda pēc degušas plastmasas un izkausēta metāla, un Billijs pūlējās savaldīties, tomēr viņam nācās paspert divus soļus sānis, jo viņa kuņģim beidzot bija gana un tas atgrūda savu saturu atpakaļ.

Kuteris notrīsēja, un tad trīsas kļuva konstantas, kad tas sāka iegrimt atmosfērā, atstājot aiz sevis ugunīgu sliedi. Ārējā apvalka temperatūra sāka pieaugt.
Iegrimstot dziļāk atmosfērā, kratīšana kļuva mežonīgāka. Kejai nācās saglabāt maksimālo nolaišanās ātrumu ko kuteris bija spējīgs izturēt, jo iznīcinātāji joprojām bija reāls drauds; tie varbūt arī nespēja nolaisties uz planētas, tomēr varēja turpināt vajāšanu arī augšējos atmosfēras slāņos.
Jurija bija atslēgusi visas palīgierīces, kuras šobrīd nebija svarīgas, un visu atbrīvoto enerģiju novirzījusi uz dzesētājiem, kas strādāja ar pilnu jaudu, taču temperatūra kutera iekšienē jau bija uzkāpusi līdz trīsdesmit pieciem grādiem pēc Celsija un turpināja celties.
Viņa bija pieradusi ceļot ar lielajiem pasažieru laineriem, kur katra pacelšanās un nolaišanās bija maiga un nemanāma, un pasažieri neizjuta neko no patiesās enerģijas, kas plosījās ārpusē. Avārijas nolaišanās miniatūrā glābšanas kuterī bija pavisam kaut kas cits.
"Dzesētājs tikko nosvila," Jurija stoiskā mierā paziņoja Kejai.
"Sasodīts, tas ir grūtāk nekā simulatorā."
"Man liekas, tu teici, ka esi lidojusi ar kuteriem agrāk?"
"Simulators, realitāte - kāda tur starpība?"
"Kad mēs pārvērtīsimies liesmojošā meteorā, tu nevarēsi pārstartēt programmu!"
"Tu ar savu pesimismu sāc krist man uz nerviem!"
"Atvaino, man no tiesas ir ļoti žēl, bet es nevēlos mirt!"

1. Metafiziskās Neregularitātes likums
Parastie fizikas likumi anime pasaulē nav spēkā.

2. Diferencētās Gravitācijas likums
Kad vien kas vai kāds palecas, tiek mests, sviests vai arī kā citādi atraujas no zemes, gravitācijas spēks uz to samazinās četrkārtīgi.

3. Soniskās Amplifikācijas likums, Pirmais Anime Akustikas likums
Sprādzieni vai kliedzieni kosmosā ir vēl skaļāki nekā uz Zemes, jo te nav gaisa, kas aizkavētu skaņas viļņu izplatību.

4. Konstantā paātrinājuma likums, Pirmais Anime Kustības likums
Kosmosā konstants paātrinājums nozīmē konstantu kustības ātrumu.

5. Mehāniskās Mobilitātes likums, Otrais Anime Kustības likums
Jo lielāks ir mehānisks objekts, jo ātrāk tas ir spējīgs pārvietoties. Milzu kaujas roboti ir ātrākie cilvēcei zināmie mehānismi.

Bērns:
Ir pamanījis televizorā kaut ko dublētu (Sailor Moon, Technoman, Ronin Warriors, Robotech, Star Blazers, Speed Racer, Astroboy, Pokemon, Digimon...)
Tipiska vēstule :
"Ar ko tā 'anime' atšķiras no citām 'multenēm'?"

Brīnumputns vēlreiz pārlaida skatienu planētai un jau gribēja doties prom, bet te sastinga. Brīdi pārdomājis, viņš apgriezās un nolaidās atpakaļ pie diviem nekustīgi guļošajiem stāviem pludmales smiltīs.
Kad ugunsputna ķetnas pieskārās smiltīm, viņš izmainīja savu formu. Meitene gaišajā tērpā piegāja pie Igairo un Olgas un ilgi skatījās uz viņiem. Tad viņa izstiepa roku.
Gaismas stars pārklāja abus...
Brīnumputns palēcās, palika atkal par putnu un šāvās augšup, prom kosmosa tālēs.
Bet pēdējais, ko viņš atskatījies redzēja, bija jauna sieviete, kas lēni piecēlās sēdus. Blakus viņai ieraudājās mazs puisēns, un sieviete ar Olgas seju maigi noliecās pār viņu... Paņēmusi bērnu uz rokām, sieviete piecēlās kājās un paskatījās apkārt. Jauna sieviete ar mazu bērnu uz rokām...
Visa sākums...

Te negaidot Moira atguvās un izskrēja ciemata centrā.
"Klausieties! Klausieties, draugi! Leģenda! Tā ir leģenda! Dievs! Dievs cilvēka izskatā! Dievs, kas padzīs Derdanus! Leģenda piepildās! Klausieties! Klausieties visi!" viņa kliedza, "Klausieties leģendā!
Sitīs stunda, un Derdanu laiks beigsies!
Dievs cilvēka izskatā nonāks uz zemes
Un vedīs ausaiņus pēdējā kaujā!
Nobīsies Derdani, un bēgs,
Un nebūs tiem vairāk glābiņa!
Kritīs Derdani visi līdz pēdējam,
Un miers atkal valdīs pār zemi..."
Mazā ausaine bija ekstāzē. Viņa kliedza, viņa lūdzās, viņa atgādināja par seno ausaiņu cīņu ar Derdaniem, un par pēdējā virsaiša pareģojumu.
Viņa kliedza par to, cik brīvi būs dzīvot, kad vairs nebūs jātrīc pie mazākā nakts troksnīša, un kad vais nerēgosies Derdana stāvs aiz katra biezāka krūma.

es tos likumus vakar netaa lasiiju....kautkaadaa lappaa.tikai tur viss bija anglju valodaa..