Mees bijaam laimiigi.
Mees smeejaamies,
Mees smaidiijaam...
Tad tas notika..
Tu biji satriekts.
Tu vairs neredzeeji ko dari.
Neviens tevi nesaprata.
Neviens, iznjemot mani.
Es centos no visiem speekiem tev palidzeet,
Bet tu mani nedzirdeeji.
Es gaidiiju briinumu, un tu arii..
Tas nepienaaca.
Un tu veel joprojaam nesmaidiiji.
Visus apmekleeja briinums, tevi nee.
Tu juties neiezprasts.
Taapat kaa es..
agraak..
Tu vairs nesmaidi.
Vairs nekad..
Tu centies izdzivot starp shiim ledus sienaam,
kas tevi ieskaava,
spieda, pazemoja un tevi izniicinaaja
Tu biji viens, tu centies aizsargaaties
Tas nesanaaca,
Tu sabruki....
Nju taa apmeeram...