QUOTE(Sigfa @ Feb 14 2005, 15:54)
Šitādi teksti jau saak palikti banāli ._O lai vai cik tur daudz taisnības būtu, bet piedod, māriņai un pērkontēvam vairs neviens netic, tic tikai komercijai. Par to pat vairs nav vērts diskutēt tik ļoti izrunāts temats ka izbesīties var.
Nekad nenāk par ļaunu izspļaut kādu banalitāti, kas liek cilvēkiem "pabesīties".
Tam ko es teicu nav nekāda sakara ar ticību. Neesmu dievturis un īpaši neticu senlatviešu dievībām. Runa ir par kultūru un par tradīcijām. Mēs ļoti nekritiski pārņemam (propagandas ceļā piespiež pārņemt) virkni citu kultūru svētkus, vienlaicīgi komercializējot vietējos. "Jē, pērc vienu Mārtiņdienas zosi, otru dabūsi par puscenu un trešo nosūtīsim sievasmātei. Ja esi Mārtiņš tad zosu aknu pastēte par brīvu." Varbūt no malas izskatās, ka es tāds pustraks donkihotscīņā pret komercializāciju un par tradicionālām lietām, taču realitāte ir tāda, ka es esmu tāds pats upuris kā vairums citu. Nesvinu tradicionālos svētkus, nezinu gandrīz nevienu ticējumu, tas pats piesauktais Metenis man pagāja secen nepamanīts. Un tas mani tracina. Var jau būt, ka visas šīs senlatviešu māžošanās ir jāatmet kā laikmetam un socioekonomiskajai videi neatbilstošas. Teksti par Ūsiņu, kas pieguļā jāj zirgus, visticiamāk kā rezignētu smaidu labākajā, un skaļu spurdzienu sliktākajā gadījumā neizsauks. Tā pat īpaši interesanti neliksies teksti par to cik bieži ziemā ar ragavām no kalna jābrauc, lai Jumis būtu svētīgs un mums druvā mieži līgotos div tik kupli. Jā, kam gan tas liekas saistoši. Un, kas ir pats galvenais ar šādu tematu apspēlēšanu lielu čaukstoni nenopelnīsi, ko nevarētu teikt par pseido svētā Valentīna dienu, kuru virkne veikalniegu gaida trīcošām rokām jo dažu produktu noiets sakāpj griestos (šokolāde, puķes, preži utt.). Tā jau ir, mūsdienās to vai ir vai nav svētki vairāk nosaka bode nevis kalendārs.
QUOTE(Ella @ Feb 14 2005, 19:23)
Kā man šitais riebjas >:( Es apsveicu svētkos un puse saak apspriest to ka tas tikai komerciālos nolūkos, nu un vai nav vienalga?!!!
Ehm, nē nav vienalga un tāpēc arī rakstu. Man vispār ir zināmas pārdomas par tiem cilvēkiem, kas tik izmisīgi gaida Valentīndienu, lai saņemtu savas vēstulītes, šokolādītes, puķītes u.tml. lietas. Tas tikai liecina par kaut kā būtiska deficītu pārējā gada laikā. Nezinu kā citiem, bet man šī diena saistās ar lielu sarkanu šokolādes konfekšu kārbu sirds formā un bučošanās sacensībām (uz ilgumu). Un vai tam ir kāds sakars ar mīlestību?